Līgatnes mūzikas un mākslas skola, atzīmējot skolas 15 gadu jubileju, līgatniešiem pagastā un pilsētā šajā mācību gadā dāvājusi trīs muzikālus notikumus. Tie notikuši Ķempju baznīcā, kur mežraga klases audzēkņi muzicēja kopā ar Nacionālā simfoniskā orķestra un Bruņoto spēku štāba orķestra mežraga mūziķiem. 11 mežragu kori izveidoja pedagogs Jānis Kronītis. Starp profesionāļiem iejutās skolas 4. līdz 6. klases mežragu kvartets.
Valsts svētku laikā mūzikas un mākslas skolas audzēkņi – pieci solisti, mežragu kvartets, akordeonistu ansamblis – muzicēja kopā ar Vidzemes kamerorķestri. Koncerts notika Līgatnes pilsētas kultūras namā.
Pirms nedēļas bija jubilejas kulminācija ar mākslas izstādes atklāšanu un koncertu, kuru kuplināja arī absolventi. ”Brīdī, kad mūsu skolas audzēkņi kļūst par absolventiem, viņi nedomā par to, vai vēlēsies ar skolu vēl saistīties, bet paiet kāds laiks, un jaunieši jūt nepieciešamību būt skolas muzikālos sarīkojumos. Tā notika arī šoreiz,” pastāstīja Līgatnes mūzikas un mākslas skolas direktore Irita Merga. ”Jubilejas koncertā rādījām visu labāko, kas skolā ir pašlaik. Lepojāmies, ka uzstājās Latvijas un arī starptautisko konkursu laureāti. Nesen par tādiem starptautiskajā Čaikovska konkursā kļuva klavieru ansamblis. Mežragu kvartets guvis ļoti daudz lauru. Tajā uzaicināti talantīgi jaunie mūziķi, viens no viņiem – Emīls Ābols- skolas ieteikts, piedalījās Latvijas televīzijas un Valsts kultūrizglītības centra rīkotās labdarības akcijā. Akcijas noslēgumu televīzija pārraidīja otrajos Ziemassvētkos.”
Pirms 15 gadiem Latvijā bija nobriedis laiks un apstākļi, lai laukos veidotos mūzikas un mākslas skolas. Līgatne ir viens no piemēriem. Sākumā mūzikas stundas notika Līgatnes pilsētā – kultūras namā, arī papīrfabrikā, pēc tam Līgatnes pamatskolā. 1994. gadā skola papildinājās ar mākslas virzienu un tai bija nepieciešams vairāk telpu nodarbībām, vieta izstādēm un koncertiem. Pagasta padome atrada iespēju skolai ierādīt veselu māju. Ar pašvaldības gādību un sponsoru atbalstu ”Kārkliņos” notika remonts. Tagad lauku mūzikas un mākslas skolai ir labs nodrošinājums. Skola ik pa laikam tiek arī pie jauniem mūzikas instrumentiem. Nesen iegādāti divi pianīni un flīģelis.
Šajā mācību gadā skola apvieno 81 audzēkni. 60 no viņiem apgūst mūzikas instrumentu spēli, arī vijoli, flautu, čellu. Skolai ir arī sagatavošanas grupa, kurā iesaistījušies 11 bērni. Vecāki kopā ar bērniem tagad vairāk sākuši izvēlēties mākslas nozari. Audzēkņu vidū ir ne tikai līgatnieši. Šurp brauc arī bērni no Ieriķiem un Mores.
”Mēs, pedagogi, būtu iepriecināti, ja talantīgākie audzēkņi gribētu nākotni saistīt ar mūziku vai mākslu un pēc 9. klases izraudzītos profesionālas ievirzes skolu. Taču tas notiek reti,” secināja I.Merga. ”Vecāki neredz, ka mūziķa vai mūzikas pedagoga darbs būtu labs nodrošinājums bērnu nākotnei.”
Taču vairāki skolas bijušie audzēkņi guvuši
ievērojumus panākumus mūzikā. Kaspars Gulbis pirmais Latvijā kļuvis par akordeona spēles maģistru. Ar programmu, kas sagatavota maģistra eksāmenam, K.Gulbis viesojies bijušajā skolā, iedvesmojot audzēkņus un pedagogus. Daudzveidīgas zināšanas absolventei Ilzei Akmentiņai ļāvušas kļūt par Vidzemes kamerorķestra menedžeri. Ar Ilzes gādību bērniem bijusi iespēja spēlēt kopā ar profesionālu mūziķu orķestri.
Komentāri