Stalbes pagasta “Purmaļos” arī ziema ir darba pilna. Kad raža novākta un lauki atpūšas, saimniekiem ir kāpostu skābēšanas, šķovēšanas un marinēšanas laiks. Dārzeņus Briežu ģimene audzēja arī agrāk, bet kāpostu pārstrādei šis ir pirmais nopietnais gads.
“Nedēļā tiek ieskābēts ap četrām tonnām kāpostu, 17 grādu temperatūrā tie nedēļu skābst lielās tvertnēs,” Briežu ģimenes saimniecības “Purmaļi” saimnieks Kristers rāda, kur skābst kāposti, blakus top telpa, kurā atradīsies lielā ēvele, glabāsies gatavā produkcija, būs arī vieta, kur sautēt kāpostus.
Kāpostus skābēt lielākos apjomos Kristers un mamma Anita sāka pērn. Telpā bija neliela plīts, kas jākurina arī naktīs, lai nodrošinātu vajadzīgo temperatūru.
“Skābējot pievienojam tikai sāli, cukuru ne, jo ar cukuru kāposti rūgst. Ķimenes pievienojam nobriedinātas, lai kāpostos nav cietas. Vislabāk kāposti ieskābst tikai ar sāli,” atklāj Kristers un piebilst, ka problēmas sagādā sāls, kas mēdz būt smalkāka un rupjāka.
Kristeram ir savas receptes, pēc tām tiek skābēti kāposti gan ar ķimenēm, gan ķimenēm un burkāniem, gan dzērvenēm. Viņš atzīst, ka Mēness fāzes, protams, ietekmē garšu, bet saimniecībā kāposti jāskābē, kad ir pieprasījums. Skābēšana ir Kristera ziņā, mamma marinē kāpostus ar dillēm, papriku, bet sautē abi.
“Iecienītākie ir šķovētie kāposti ar žāvētu gaļu, karamelizētiem sīpoliem un medu. Sautējot nelietojam eļļu, tāpēc viss notiek ļoti lēni, paiet sešas stundas,” stāsta saimnieks un piebilst, ka vienā reizē var sagatavot simts kilogramus šķovētu kāpostu, bet ir iegādāts jauns katls, kad uzreiz varēs izsautēt uz pusi vairāk.
Pērn pirms Ziemassvētkiem Kristers izdomāja sautētu kāpostu recepti īpaši Ziemassvētkiem. Īsto garšu nodrošina mandarīni, kanēlis, krustnagliņas, āboli, cidonijas, upenes. Kristers pastāsta, ka sākumā pircēji tirdziņos brīnījušies, bet drīz vien šie kāposti bijuši pieprasīti.
“Neizprotami ir, cik skābus kāpostus kurš vēlas. Parasti jaunajiem cilvēkiem visi ir par maigiem, gados vecākiem par skābiem. Mēģinām skābēt, lai garšotu abiem, bet tas ir gana sarežģīti,” atklāj Kristers.
Par skābēto kāpostu pieprasījumu viņš nesūdzas, jāspēj tikai saražot un piegādāt. Tie tiek tirgoti gan tirdziņos, gan veikalos, pārdoti bāzēs Valmierā un Cēsīs, piegādāti skolām.
“Skābēti un sautēti kāposti saistās ar auksto laiku, kad organismam vajadzīgs C vitamīns. Domāju, līdz janvārim būs, ko piedāvāt,” stāsta Kristers un vērtē, ka kāposti nav dārgi, ja parēķina, cik darba ieguldīts, cik reižu kāpostgalviņa pārcilāta.
Kāpostu stādus saimniecībā audzē paši. Katra sēkliņa tiek ielikta kasetē un izaudzēta siltumnīcā, kas ir vairākos stāvos. Pavasarī izaudzēja stādus vairāk nekā diviem hektāriem, katrā iestādīti ap 30 tūkstošiem dēstu. Ja galviņa izaug kaut divi kilogrami, tās jau ir 60 tonnas kāpostu no hektāra.
“Ir iegādāta stādāmā tehnika, šajā pavasarī vismaz tas nebija jādara ar rokām. Taču lauks jāpārstaigā, vai kāds stāds nav par dziļu, kāds par seklu. Tad kaplēšana, miglošana, galviņu griešana, aptīrīšana, kraušana piekabē, nešana pagrabā, tad no pagraba ārā, atkal jāaptīra, un tikai tad kāposti tiek ēvelēti. Daudzi to nesaprot,” pārdomās dalās K.Briedis. Saimniecībā audzē 16 šķirņu kāpostus. Nākamgad plānots kāpostus stādīt vismaz trīs hektāros.
Kristers nešaubās par kultūras izvēli. Pēc agronoma mācībām Priekuļu tehnikumā vairākus gadus ieguvis pieredzi “Dimdiņos”, kuru kāposti ir labi pazīstami Latvijā.
Stabilitātei jāaudzē vairākas kultūras
Kristers stāsta, ka jau ceturtajā paaudzē gan no tēva, gan mammas puses visi bijuši saistīti ar lauksaimniecību. Tiesa, vecākiem tā nav bijusi pie sirds, bet tagad Kristers arī viņus iesaistījis.
Kartupeļi šoruden novākti no gandrīz diviem hektāriem. “Kartupeļu vairs nav, ko tirgot, tā nav bijis, ka septembrī jau visi bija pārdoti, nespējām piegādāt. Izaudzējām 40 tonnas, labi, ka paguvām atstāt sev. Iepriekšējos gados izmantojām kartupeļu šķirojamo mašīnu, bet tā tomēr nevar nodrošināt kvalitāti. Šķirotāju pārdevu, vietā nopirku kāpostu stādāmo,” saimniekošanas pieredzē dalās Kristers.
Vēl izaudzēts hektārs burkānu, pushektārs gurķu, ap 0,3 hektāri diļļu un tikpat sīpolu. “Nākamgad sīpolu būs hektārs, bet burkānu mazāk, jo tie prasa lielu darbu. Dilles vedu uz Rīgas nakts tirgu. Gurķus gan uz tirdziņiem, gan paši skābējām. Skābētiem gurķiem ir pieprasījums. Diemžēl pushektāru ķirbju nācās ieart. Uznāca salna. Daļa tika zvēriņiem Līgatnē,” pastāsta Kristers un atgādina: “Lauksaimniecībā tā ir, vienu gadu izaug kāposti, citu kartupeļi, bet jābūt arī dārzeņiem, ko tirgot vasarā.”
Klimatiskie apstākļi “Purmaļos” nav tie labvēlīgākie dārzeņu audzēšanai. Turpat pēc pārsimt metriem ir ezers, purvs, jārēķinās ar pavasara pēdējām salnām, tāpat kā rudens pirmajām.
“Bez pesticīdiem var izaudzēt visus dārzeņus, bet ne kāpostus un kartupeļus. Vecmāmiņa ir agronome, arī viņa atzīst, ka tik daudz kaitēkļu kā pēdējos gados iepriekš nav bijis,” stāsta Kristers.
Viss ieguldīts attīstībā
Līdztekus darbam savā saimniecībā viņš ir agronoms vēl vairākās saimniecībās, kurās audzē dārzeņus. Darbojas Latvijas Agronomu biedrībā, studē Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātē. “Jaunajā plānošanas periodā prasības būs augstākas, un tās biedē. Saprotu, ka daudz vairāk laika būs jāpavada pie datora, sūtot atskaites par katru saimniecībā veikto soli,” pastāsta K.Briedis un uzsver, ka, domājot par saimniecības attīstību, svarīgākais ir samazināt roku darbu.
Saņemot atbalstu mazajām saimniecībām, iegādāts traktors, apstrādes diski, kāpostu uzglabāšanas konteineri, smidzinātājs un kartupeļu mizotājs. Nākamruden iecerēts nelielos kartupeļus nomizotus piedāvāt kafejnīcām. “Strādājam bez kredītiem, cik nopelnām, tik ieguldām. Tā ir drošāk. Skābētavu silda ar elektrību, arī jaunā ēvele darbosies ar elektrību, rēķini, protams, kā katru biedē. Cik pērn maksāja sāls, cukurs un cik šogad? Lielie ražotāji izmanto elektroenerģiju un gāzi, mēs izmantojam malku. Ir savs mežs, malku arī piepērkam,” saka Kristers.
Viņš ir strādīgs optimists. Tāpat kā visa Briežu ģimene. Katram saimniecībā savs darāmais, lai zīmols “Briežu ģimenes saimniecība “Purmaļi”” skanētu ar labu vārdu.
Laiks arī atslodzei
Līdztekus darbam Kristers prot izbrīvēt laiku muzicēšanai. Viņš spēlē Valkas kultūras nama kapelā “Nāburgi”, kas pagājušajā svētdienā priecēja Straupes tirdziņa apmeklētājus. Kristers ir koncertmeistars Smiltenes korim, arī pats labprāt spēlē klavieres dažādos pasākumos.
“Darbā jau vajag kādu brīdi paņemt brīvu,” saka Kristers un piebilst, ka svētku dienas paies, gan spēlējot valsts himnu, gan muzicējot kapelā un dziedot.
Komentāri