Pirmdiena, 15. decembris
Vārda dienas: Johanna, Hanna, Jana

Ievilkt elpu un saprast, ko darīt tālāk

Druva
11:33
21.10.2011
232
Picture 021 1

Kitija Plūme (24 gadi) jau pusgadu dzīvo Grieķijā, Lefkādas salā. Pagājušajā nedēļā viņa bija atbraukusi uz mājām, lai Raunas pagastā apciemotu tuviniekus un mīļos. Šajā laikā paspējām arī ar Kitiju satikties un parunāties par saulaino Grieķiju, zilo jūru, nesteidzīgo dzīvi un daudz ko citu. Kitija pavasarī ieguva bakalaura grādu sabiedriskajās attiecībās, studiju laikā strādājusi dažādus darbus, bet pēc to pabeigšanas nolēmusi atvilkt elpu un saprast, ko tad īsti tālāk dzīvē vēlas. „Jāteic, ka viss notika, kā paredzēts. Nejauši vai jauši uzzināju par biedrību „Jaunatne par iesaistīšanos”, uzzināju, ka viņi sūta jauniešus brīvprātīgo darbā uz ārzemēm, un tā nu sanāca, ka ieinteresējos par kādu radio projektu Grieķijā. Svarīgi bija doties uz valsti, kur ir vairāk saules, un tā arī

lēmumu pieņēmu,” stāsta Kitija. Jau maija sākumā jauniete devās uz Grieķiju un būs tur līdz nākamā gada martam. Kitija stāsta, ka savā dzīvē paspējusi daudz ceļot, tādēļ zinājusi, ka grūtības iejusties citā valstī viņai nebūs.

„Man ir viegli iejusties citā kultūrā, pieņemt svešzemju tradīcijas, paražas. Man tas patīk. Jau pēc trim pavadītiem mēnešiem Grieķijā jutos kā mājās. Protams, sākumā bija neliels kultūršoks, jo Grieķija ir specifiska valsts ar savu valodu, sadzīvi un daudz ko citu. Grūti bija pierast pie viņu it kā nesteidzīgā dzīves ritma. Kā zināms, grieķiem viss notiek „siga, siga” jeb lēnām, lēnām. Ja sarunā tikšanos konkrētā laikā, tad skaidrs, ka tikšanās kavēsies vismaz par pusstundu. Taču fantastiska ir daba. Dzīve uz salas līdzinās hromatiskajam kino ar zilajām pludmalēm, smiltīm un sauli. Tas ir skaisti un neaprakstāmi, lai gan jāsaka- vasarā bija diezgan karsti, jo dienā karstums brīžiem pat sasniedz 40 grādus un naktīs nav iespējams gulēt, ja nedarbojas kondicionētājs. Tā ir ikdiena,” smaidot stāsta Kitija un atzīst, ka tāpat viņai grūti pierast pie grieķu tradicionālās virtuves, uzkodām un dzērieniem, kā, piemēram, ierastā grieķu alkoholiskā dzēriena ar anīsa garšu -ouzo. Taču nebūt ne grūti meitenei izdevies pierast, ka grieķu vīrieši nebaidās izteikt komplimentus un pievērt uzmanību skaistai meitenei. „Kā viņi man paši teica, esmu viņu desmit skalā desmit. Tas nozīmē, ka uzmanības apliecinājumu man patiesi netrūkt, bet man tas netraucē. Ir jauki, ja cilvēki smaida, izsaka komplimentus un ka vispār ir cita attieksme kā pret sievieti,” teic Kitija un stāsta, ka Grieķijā Lefkādas salā strādā brīvprātīgo radio. Meitenei ikdienā jāintervē cilvēki, jāgatavo intervijas gluži kā jebkurai radio žurnālistei. Tā kā Kitija un citi brīvprātīgie no visas pasaules lielākoties grieķu valodu nezina, tad materiāli tiek veidoti angļu valodā.

„Grieķijā mans darbs ir sešas stundas dienā un papildus ir arī

grieķu valodas mācības, taču saprotu, ka šo valodu labi neapgūšu, jo tā patiesi nav viegla, sākot jau ar ļoti atšķirīgo alfabētu un rakstību. Taču cenšos, cik iespējams un apgūstu visu jauno. Pieļauju, ka arī atgriežoties mājās, es varētu vēlēties strādāt žurnālistikā, lai gan pagaidām par to vēl nedomāju. Pati strādāt sāku no 18 gadu vecuma. Un esmu pieredzi guvusi dažādos uzņēmumos – uzziņu dienestā „1188″, saldumu fabrikā „Laima” un „Rīgas piena kombinātā”, strādājot kā aģente,” stāsta Kitija un vaicāta par savu nākotni, saka: „Man patīk ceļot. Tās ir manas narkotikas, taču esmu arī Latvijas patriote un gribētu mēģināt vispirms savā zemē kaut ko izdarīt. Lai gan nenoliedzami, jauniešiem mūsdienās ir ļoti grūti – iekārtot savu dzīvi, atrast darbu, turklāt tādu, lai varētu izdzīvot – tas nebūt nav viegli. Turklāt man viss būs jāsāk no gala, jo man Latvijā pagaidām nekā no tā nav. Gribētu iet tālāk studēt žurnālistiku, bet tam atkal nepieciešamas finanses. Tagad Latvijā pavadīju nedēļu, apciemojot mīļos, kas man patiesi ir tuvi cilvēki, taču jau pēdējās dienas sajutu, ka gribu atpakaļ uz Grieķiju. Tur jūtos labi. Nav jāuztraucas par maksājumiem, ikdienišķām rūpēm, ar ko šeit saskaros ikdienā. Es tiešām tur pagaidām varu atvilkt elpu, lai saprastu arī to, ko darīšu pēc tam, kad mans projekts beigsies. Tiesa, arī paspēju nedēļas laikā nogurt no pelēcības un pat depresijas, kas valda šeit.” Liene Lote Grizāne

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Jauniešu mājas popularizēšanai rada video

05:16
11.12.2025
81

Cēsīs daudzus gadus darbojas Jauniešu māja, kur jaunajiem cilvēkiem ir iespēja kopā saturīgi pavadīt brīvo laiku, kā arī izaicināt sevi, organizējot dažādus jauniešiem interesantus pasākumus. Jauniešu mājā darbojas arī 12. klases skolniece Annija Līce. Viņa bija aizdomājusies, kāpēc šo vietu neapmeklē vairāk jauniešu, kas tam varētu būt par iemeslu. Un, tā kā viņas vien­audžiem ikdienas […]

Pirmais Vidzemes reģiona konkurss pūšaminstrumentu spēlē

05:11
10.12.2025
122

Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolā (AKCMV) norisinājās pirmais Vidzemes reģiona mūzikas skolu audzēkņu konkurss pūšaminstrumentu spēlē “Wenden Wind”. Tajā piedalījās 43 dalībnieki no Vidzemes, tajā skaitā pieci no AKCMV un četri no Jaunpiebal­gas Mūzikas un mākslas skolas. Konkursa nosaukumā simboliski apvienots senais Cēsu pilsētas vārds “Wenden” un pū­šaminstrumentu starptautiskā skanējuma vārds “Wind”, akcentējot gan vietējo […]

Izmest ēdienu, kaitēt videi un radīt zaudējumus sev

05:55
04.12.2025
50

Todien Priekuļu pamatskolā valdīja liela rosība – notika diskusijas, sarunas, meistarklases – , un  viss tikai par pārtiku. Gan to, ko ēdam un neapēdam, bet izmetam atkritumos, gan kā to izmantot ilgāk. Priekuļu pamatskolai ir ekoskolas statuss. Audzēkņi arī ikdienā izzina un cenšas ievērot videi draudzīgas dzīves pamatus. “Skolā ir nopietna pieeja videi un ilgtspējīgiem […]

"Draudzīgie" – skola, kur mācās skolēni un skolotāji

05:51
02.12.2025
188

“Druva” ar Draudzīgā Aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijas (DACVĢ) direktoru Oskaru Kaulēnu un direktora vietnieci izglītības jomā Līgu Piksi-Zvirbuli tiekas, lai runātu par skolas 35. jubileju, bet tieši šajās dienās skolas vadība saņēmusi vairākus apbalvojumus par veiksmīgu darbu. Skolas direktoram piešķirta Cēsu novada pašvaldības “Gada balva izglītībā” kategorijā “Vadītājs-līderis”, bet pēc sarunas uzzinām, ka L. Pikse-Zvirbule […]

Plāceņi un ievārījums no miziņām

05:04
30.10.2025
135

Vidzemes Tehnoloģiju un dizaina tehnikuma (VTDT) audzēkņi līdzdarbojas Cēsu novada pašvaldības iniciatīvai “Dalies ar pārtiku Cēsu novadā”. Lai Cēsu novadniekos iedzīvinātu apzinātu un arī apzinīgāku attieksmi pret pārtikas atkritumiem, nupat tautā laisto tālruņu lietotni “Whatsapp” un sociālā medija “Facebook” kontu produktu bezmaksas apmaiņai iecerēts papildināt arī ar studentu pārbaudītām ēdienu receptēm, kur sastāvdaļās ir visiem […]

Skolēni papildina dabas taku barības krājumus

06:03
29.10.2025
98

Cēsu 1.pamatskolas skolēni šoruden sagādā patīkamu pārsteigumu Līgatnes dabas takām. 5.-9.klašu audzēkņu komanda – Elza, Paula, Marta Amēlija un Toms – rosināja skolas biedrus gādāt pārtiku taku iemītniekiem, aicinot lasīt zīles un dalīties ģimenes dārza ražā. Elza, Paula, Marta Amēlija un Toms ar skolotājas Ingas Kraftes-Dambes atbalstu piedalījās skolēnu pašpārvalžu konkursā “Brīvprātīgo darbs skolas un […]

Tautas balss

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
24
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
21
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
36
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
40
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
38
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Sludinājumi