Otrdiena, 23. jūlijs
Vārda dienas: Magda, Magone, Mērija, Magdalēna

FONOFEST NEBŪS. Viens posms ir noiets….

Druva
15:43
24.01.2013
17
Fonofest 2011 134 1

Cēsu pievārtē, Uplandos, astoņus gadus notika mūzikas un sporta festivāls “Fonofest”. Šogad tā vairs nebūs – lēmuši organizatori. “Druva” uz sarunu aicināja Lauri, Martu un Jāni Sildnikus, daļu no festivāla radošās un darba grupas. Kaut arī domas par festivāla neturpināšanu ir dažādas, puiši strikti pasaka, ka lēmums pieņemts un “Fonofest” beidz pastāvēt. – Pirmais un galvenais jautājums- kāpēc?! Lauris: – Par šādu lēmumu sākām domāt jau pagājušā festivāla laikā. Galvenais iemesls ir tas, ka mūsu dzīvē festivāls kļuvis par gana lielu un darbietilpīgu notikumu. Tas prasa milzīgi, pat neadekvāti daudz spēka un darba. Turklāt jau no pirmā festivāla esam darbojušies ar domu, ka katram nākamajam jābūt labākam, jābūt izaugsmei. Šajos astoņos gados esam ieguldījuši ļoti apjomīgu darbu, strādājot teju cauru gadu. Lielos vilcienos var teikt – tiklīdz viens festivāls beidzās, tā sākām strādāt pie nākamā. Pēdējos gados neviens neesam redzējis un baudījis vasaru vai atvaļinājumu, jo gatavošanās festivālam ir mežonīga. Turklāt katrs ikdienā vēl nodarbojamies ar citiem darbiem. Festivāls mums bija hobijs, kas aizņēma daudz laika. Jānis: – Varētu jau samazināt skatuvju vai grupu skaitu. Vēl kaut ko nomest malā, bet to paši sev neesam ļāvuši. Lauris: – Rezultāts ir tāds, ka vienas nedēļas nogales dēļ ziedojam laiku, ko atņemam citām nodarbēm, biznesam vai privātai dzīvei. Turklāt jau astoņus gadus vasarā mēs paši kā grupa “Enhet” neesam spēlējuši nevienu koncertu. Arī klubs ir daudz cietis no tā, ka neesam varējuši kārtīgi strādāt, domājot par attīstību. Un vēl ir citas idejas, kuras vēlētos realizēt nākotnē. Jāpiebilst, ka “Fonofest” organizēšana nekad nav bijis mūsu bizness vai lielā peļņas iespēja. Jānis: – Ja tas būtu bijis bizness, tad jau pēc pirmā gada būtu atmetuši ar roku!

Lauris: – Taisnība! Ja ar festivāla organizēšanu kaut kad perspektīvā mēs varētu pelnīt naudu, tad tā būtu cita lieta. Taču tas tā nav un nebūs. Mēs darījām, cik varējām. Piesaistījām atbalstītājus, bet lielu sponsoru mums nekad nav bijis. Paldies dievam, mums nav kredītu vai parādu, esam izgājuši pa nullēm. Jānis: – Par labu lēmumam nerīkot “Fonofest” bija arī fakts, ka šogad festivāla datumos iekrīt Dziesmu un deju svētki. Un taisīt festivālu tajā pašā laikā, kad notiek kāds ļoti liels pasākums, nebūtu prāta darbs. Šis ir pareizs lēmums, lai gan būtu vēl darbojies, lai festivāls sasniegtu vismaz svinīgos desmit gadus. -Kā jūs paši un līdz ar to arī “Fonofest” auga un attīstījās? Jānis: -Noteikti pilnveidojāmies gan mēs, gan festivāla kvalitāte. Piekrītu Laurim, ka pasākuma organizēšanā tiek ieguldīts milzīgs darbs, no malas skatoties, cilvēki varbūt to neiedomājas. Gan sporta aktivitātes, gan muzikālais piedāvājums vienmēr bija plašs un teju katra gaumei. Protams, arī šajā jomā vēl varēja attīstīties, bet visam pamatā ir nauda. Turklāt var teikt, ka, organizējot festivālu, katru gadu ar daudz ko riskējām, jo ir jau faktori, kas nav atkarīgi no mums, piemēram, laika apstākļi. Pērn visā festivāla pastāvēšanas laikā pirmo reizi lija, turklāt tā kārtīgi un visas dienas. Pēc tam Uplandos stāvlaukumā ar traktoru līdzinājām automašīnu atstātās metru dziļās rises. Un cik vēl līdzekļu jāiegulda šogad, lai atkal dabūtu kārtīgu zālāju! -Kādu redzat nākotni festivāliem Latvijā? Lauris: – Festivāli var attīstīties, arī “Fonofest” varēja, tikai tad jāieliek daudz vairāk finanšu resursu, un tas vairs nav mūsu mērķis. Strādāsim pie kluba attīstības, padomā ir citi projekti, kas saistīti arī ar citām nozarēm. Kopumā jau var teikt, ka mūsu festivāls bija veiksmīgs, pēdējais

bija

visvairāk

apmeklētais. Taču viens posms ir noiets un lēmums pieņemts. Vērtējot mūzikas biznesu, redzu, ka tajā paliek mazāk naudas. Tas saistīts arī ar interneta iespējām, jo cilvēki jau pieraduši mūziklus, klipus vai koncertus skatīties bez maksas. Par festivāliem un koncertiem jaunieši negrib maksāt, jo mūziku var dabūt par brīvu. Marts: – Lai šajā nišā veiksmīgi darbojas spēcīgākie festivāli. Ir Latvijā “Positivus”. Tas ir cits līmenis, cita nauda un kvalitāte. Mēs nevaram ar viņiem konkurēt. Turklāt ļoti daudz jauniešu izvēlas apmeklēt festivālus ārzemēs. Apmeklēts un biļešu cenas ziņā nebūt ne ļoti dārgāks ir kaut Polijā notiekošais “Open’er”. Nemaz nerunājot par festivāliem Vācijā, Holandē vai Beļģijā. -Kā ziņu par “Fonofest” pārtraukšanu uzņem pašmāju un ārzemju grupas, kuras ik gadu lielā skaitā pieteicās festivālam? Marts: – Dažas grupas jau šo ziņu bija dzirdējušas, citas par to uzzina šonedēļ, kad medijiem sniedzam informāciju un mūsu atvadu video. Daudziem tas ir pārsteigums. Kāds varbūt domā, ka izlaižam gadu, bet tā tas nebūs. Ir tā, kā ir. Jānis: – Negribējās arī laikam sagaidīt to dienu, kad “Fonofest” piesaistītu vien pāris simtus cilvēku. Beidzam darbību pēc labākā, visvairāk apmeklētā festivāla visu astoņu gadu laikā, un par to ir laba sajūta. Lauris: -Taču mēs paliekam, mums ir idejas, darbosimies. Turklāt vieta nekad nepaliek tukša! Liene Lote Grizāne

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Runā par līdzdalību un saliedējas

07:05
16.07.2024
33

Cēsu novada jauniešu saliedēšanās pasākums “Lauzt Robežas” nemainīgi jau trešo gadu divu dienu garumā aicināja visa novada jauniešus. Pirms septiņiem gadiem to aizsāka toreizējā Pārgaujas novada jaunieši, arī šoreiz, jau septīto reizi, pasākums notika Straupes pagasta atpūtas bāzē “Mārkulīči”, šogad īpaši pievēršot uzmanību tēmai – līdzdalība. Projekta koordinatore Iluta Balode teic, ka pasākums “Mārkulīčos” ir  […]

…no Amatas uz Tūju un tālāk – prom vasarā!

05:17
03.07.2024
48

Skanīgs, sportisks un zaļš šogad izvērtās mācību gada noslēgums Amatas pamatskolā. “Baudījām programmas “Latvijas skolas soma” kultūr­izglītojošās pr­og­ram­mas “Leģendas mūzikā” un “Instrumentu karnevāls”. Skolas direktoram Valdim Nītiņam izdevās ambiciozais, skolēnus tik ļoti intriģējošais divu dienu Vidzemes jūrmalas piedzīvojums: pārgājiens ar nakšņošanu teltīs, pašu gatavotām vakariņām un brokastīm,” tā par atraktīvo skolas mācību gada noslēgumu pastāsta […]

Sapnis par savu mini zoo

10:10
25.06.2024
310
1

Sandijs Polis teic – nav labākas, skaistākas un mierpilnākas vietas uz pasaules par Ieriķiem. Jaunietis ir īsts ieriķietis, te arī šogad absolvē Amatas pamatskolu. “Visa mana dzīve ritējusi pa un ap Ieriķiem. Te noteikti ir vieta, kur rast īstu mieru un ļaut vaļu emocijām. Ieriķos var iziet ārā kopā ar draugiem, bieži apmeklējam sporta laukumu […]

Jauniešiem svarīga iekļaujoša sabiedrība

06:16
19.06.2024
85

Kā jauniešus ar ierobežotām iespējām iekļaut jaunatnes darbā un sabiedrībā kopumā un kādas metodes, strādājot ar šo iedzīvotāju grupu, būtu labākās, tāda bija galvenā tēma Vidzemes nevalstisko organizāciju forumā. Pasākums Liepas jauniešu centrā “Apelsīns” pulcēja 40 pārstāvjus no Cēsu, Valmieras, Lim­bažu, Smiltenes novada un Rīgas organizācijām. Tēma ir plaša, jaunieši ar ierobežotām iespējām nav tikai […]

Švīkas sirds rotaļpagalmā

00:00
18.06.2024
55

Bērni apgūst dažādas vizuālās mākslas tehnikas, bet galvenais ir katra īpašās izpausmes Ar izstādes “Švīkas sirds rotaļpagalmā” atklāšanu CATA kultūras namā vēl vienu māksliniecisko gadu noslēdz Daigas Jirgensones vadītā mākslas darb­nīca “9 kaķi”. Izstādes atklāšana ir kā svētki pēc padarītā darba, kur bērniem ir iespēja pabūt ar saviem vecākiem un vecvecākiem, kā arī gandarījums redzēt […]

Novada skolēni sadejo Cēsīs. Lietus svētkiem netraucē

14:34
05.06.2024
127

Ap tūkstotim mazu un lielu dejotāju no visa plašā novada 1. jūnijā Cēsu Pils parka estrādē izdejoja Cēsu novada Skolu jaunatnes deju svētkus “Viņi to pa īstam prot”. Svētki notika pēc astoņu gadu pārtraukuma, pulcējot dalībniekus no pašvaldības iestāžu kolektīviem – skolām, kultūras namiem un centriem – Cēsīm, Priekuļiem, Liepas, Straupes, Zaubes, Nī­taures, Drabešiem, Jaunpiebalgas […]

Tautas balss

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
16
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
13
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
12
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
11
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
31
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Sludinājumi