Pirmdiena, 15. decembris
Vārda dienas: Johanna, Hanna, Jana

FONOFEST NEBŪS. Viens posms ir noiets….

Druva
15:43
24.01.2013
41
Fonofest 2011 134 1

Cēsu pievārtē, Uplandos, astoņus gadus notika mūzikas un sporta festivāls “Fonofest”. Šogad tā vairs nebūs – lēmuši organizatori. “Druva” uz sarunu aicināja Lauri, Martu un Jāni Sildnikus, daļu no festivāla radošās un darba grupas. Kaut arī domas par festivāla neturpināšanu ir dažādas, puiši strikti pasaka, ka lēmums pieņemts un “Fonofest” beidz pastāvēt. – Pirmais un galvenais jautājums- kāpēc?! Lauris: – Par šādu lēmumu sākām domāt jau pagājušā festivāla laikā. Galvenais iemesls ir tas, ka mūsu dzīvē festivāls kļuvis par gana lielu un darbietilpīgu notikumu. Tas prasa milzīgi, pat neadekvāti daudz spēka un darba. Turklāt jau no pirmā festivāla esam darbojušies ar domu, ka katram nākamajam jābūt labākam, jābūt izaugsmei. Šajos astoņos gados esam ieguldījuši ļoti apjomīgu darbu, strādājot teju cauru gadu. Lielos vilcienos var teikt – tiklīdz viens festivāls beidzās, tā sākām strādāt pie nākamā. Pēdējos gados neviens neesam redzējis un baudījis vasaru vai atvaļinājumu, jo gatavošanās festivālam ir mežonīga. Turklāt katrs ikdienā vēl nodarbojamies ar citiem darbiem. Festivāls mums bija hobijs, kas aizņēma daudz laika. Jānis: – Varētu jau samazināt skatuvju vai grupu skaitu. Vēl kaut ko nomest malā, bet to paši sev neesam ļāvuši. Lauris: – Rezultāts ir tāds, ka vienas nedēļas nogales dēļ ziedojam laiku, ko atņemam citām nodarbēm, biznesam vai privātai dzīvei. Turklāt jau astoņus gadus vasarā mēs paši kā grupa “Enhet” neesam spēlējuši nevienu koncertu. Arī klubs ir daudz cietis no tā, ka neesam varējuši kārtīgi strādāt, domājot par attīstību. Un vēl ir citas idejas, kuras vēlētos realizēt nākotnē. Jāpiebilst, ka “Fonofest” organizēšana nekad nav bijis mūsu bizness vai lielā peļņas iespēja. Jānis: – Ja tas būtu bijis bizness, tad jau pēc pirmā gada būtu atmetuši ar roku!

Lauris: – Taisnība! Ja ar festivāla organizēšanu kaut kad perspektīvā mēs varētu pelnīt naudu, tad tā būtu cita lieta. Taču tas tā nav un nebūs. Mēs darījām, cik varējām. Piesaistījām atbalstītājus, bet lielu sponsoru mums nekad nav bijis. Paldies dievam, mums nav kredītu vai parādu, esam izgājuši pa nullēm. Jānis: – Par labu lēmumam nerīkot “Fonofest” bija arī fakts, ka šogad festivāla datumos iekrīt Dziesmu un deju svētki. Un taisīt festivālu tajā pašā laikā, kad notiek kāds ļoti liels pasākums, nebūtu prāta darbs. Šis ir pareizs lēmums, lai gan būtu vēl darbojies, lai festivāls sasniegtu vismaz svinīgos desmit gadus. -Kā jūs paši un līdz ar to arī “Fonofest” auga un attīstījās? Jānis: -Noteikti pilnveidojāmies gan mēs, gan festivāla kvalitāte. Piekrītu Laurim, ka pasākuma organizēšanā tiek ieguldīts milzīgs darbs, no malas skatoties, cilvēki varbūt to neiedomājas. Gan sporta aktivitātes, gan muzikālais piedāvājums vienmēr bija plašs un teju katra gaumei. Protams, arī šajā jomā vēl varēja attīstīties, bet visam pamatā ir nauda. Turklāt var teikt, ka, organizējot festivālu, katru gadu ar daudz ko riskējām, jo ir jau faktori, kas nav atkarīgi no mums, piemēram, laika apstākļi. Pērn visā festivāla pastāvēšanas laikā pirmo reizi lija, turklāt tā kārtīgi un visas dienas. Pēc tam Uplandos stāvlaukumā ar traktoru līdzinājām automašīnu atstātās metru dziļās rises. Un cik vēl līdzekļu jāiegulda šogad, lai atkal dabūtu kārtīgu zālāju! -Kādu redzat nākotni festivāliem Latvijā? Lauris: – Festivāli var attīstīties, arī “Fonofest” varēja, tikai tad jāieliek daudz vairāk finanšu resursu, un tas vairs nav mūsu mērķis. Strādāsim pie kluba attīstības, padomā ir citi projekti, kas saistīti arī ar citām nozarēm. Kopumā jau var teikt, ka mūsu festivāls bija veiksmīgs, pēdējais

bija

visvairāk

apmeklētais. Taču viens posms ir noiets un lēmums pieņemts. Vērtējot mūzikas biznesu, redzu, ka tajā paliek mazāk naudas. Tas saistīts arī ar interneta iespējām, jo cilvēki jau pieraduši mūziklus, klipus vai koncertus skatīties bez maksas. Par festivāliem un koncertiem jaunieši negrib maksāt, jo mūziku var dabūt par brīvu. Marts: – Lai šajā nišā veiksmīgi darbojas spēcīgākie festivāli. Ir Latvijā “Positivus”. Tas ir cits līmenis, cita nauda un kvalitāte. Mēs nevaram ar viņiem konkurēt. Turklāt ļoti daudz jauniešu izvēlas apmeklēt festivālus ārzemēs. Apmeklēts un biļešu cenas ziņā nebūt ne ļoti dārgāks ir kaut Polijā notiekošais “Open’er”. Nemaz nerunājot par festivāliem Vācijā, Holandē vai Beļģijā. -Kā ziņu par “Fonofest” pārtraukšanu uzņem pašmāju un ārzemju grupas, kuras ik gadu lielā skaitā pieteicās festivālam? Marts: – Dažas grupas jau šo ziņu bija dzirdējušas, citas par to uzzina šonedēļ, kad medijiem sniedzam informāciju un mūsu atvadu video. Daudziem tas ir pārsteigums. Kāds varbūt domā, ka izlaižam gadu, bet tā tas nebūs. Ir tā, kā ir. Jānis: – Negribējās arī laikam sagaidīt to dienu, kad “Fonofest” piesaistītu vien pāris simtus cilvēku. Beidzam darbību pēc labākā, visvairāk apmeklētā festivāla visu astoņu gadu laikā, un par to ir laba sajūta. Lauris: -Taču mēs paliekam, mums ir idejas, darbosimies. Turklāt vieta nekad nepaliek tukša! Liene Lote Grizāne

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Jauniešu mājas popularizēšanai rada video

05:16
11.12.2025
81

Cēsīs daudzus gadus darbojas Jauniešu māja, kur jaunajiem cilvēkiem ir iespēja kopā saturīgi pavadīt brīvo laiku, kā arī izaicināt sevi, organizējot dažādus jauniešiem interesantus pasākumus. Jauniešu mājā darbojas arī 12. klases skolniece Annija Līce. Viņa bija aizdomājusies, kāpēc šo vietu neapmeklē vairāk jauniešu, kas tam varētu būt par iemeslu. Un, tā kā viņas vien­audžiem ikdienas […]

Pirmais Vidzemes reģiona konkurss pūšaminstrumentu spēlē

05:11
10.12.2025
122

Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolā (AKCMV) norisinājās pirmais Vidzemes reģiona mūzikas skolu audzēkņu konkurss pūšaminstrumentu spēlē “Wenden Wind”. Tajā piedalījās 43 dalībnieki no Vidzemes, tajā skaitā pieci no AKCMV un četri no Jaunpiebal­gas Mūzikas un mākslas skolas. Konkursa nosaukumā simboliski apvienots senais Cēsu pilsētas vārds “Wenden” un pū­šaminstrumentu starptautiskā skanējuma vārds “Wind”, akcentējot gan vietējo […]

Izmest ēdienu, kaitēt videi un radīt zaudējumus sev

05:55
04.12.2025
50

Todien Priekuļu pamatskolā valdīja liela rosība – notika diskusijas, sarunas, meistarklases – , un  viss tikai par pārtiku. Gan to, ko ēdam un neapēdam, bet izmetam atkritumos, gan kā to izmantot ilgāk. Priekuļu pamatskolai ir ekoskolas statuss. Audzēkņi arī ikdienā izzina un cenšas ievērot videi draudzīgas dzīves pamatus. “Skolā ir nopietna pieeja videi un ilgtspējīgiem […]

"Draudzīgie" – skola, kur mācās skolēni un skolotāji

05:51
02.12.2025
188

“Druva” ar Draudzīgā Aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijas (DACVĢ) direktoru Oskaru Kaulēnu un direktora vietnieci izglītības jomā Līgu Piksi-Zvirbuli tiekas, lai runātu par skolas 35. jubileju, bet tieši šajās dienās skolas vadība saņēmusi vairākus apbalvojumus par veiksmīgu darbu. Skolas direktoram piešķirta Cēsu novada pašvaldības “Gada balva izglītībā” kategorijā “Vadītājs-līderis”, bet pēc sarunas uzzinām, ka L. Pikse-Zvirbule […]

Plāceņi un ievārījums no miziņām

05:04
30.10.2025
135

Vidzemes Tehnoloģiju un dizaina tehnikuma (VTDT) audzēkņi līdzdarbojas Cēsu novada pašvaldības iniciatīvai “Dalies ar pārtiku Cēsu novadā”. Lai Cēsu novadniekos iedzīvinātu apzinātu un arī apzinīgāku attieksmi pret pārtikas atkritumiem, nupat tautā laisto tālruņu lietotni “Whatsapp” un sociālā medija “Facebook” kontu produktu bezmaksas apmaiņai iecerēts papildināt arī ar studentu pārbaudītām ēdienu receptēm, kur sastāvdaļās ir visiem […]

Skolēni papildina dabas taku barības krājumus

06:03
29.10.2025
98

Cēsu 1.pamatskolas skolēni šoruden sagādā patīkamu pārsteigumu Līgatnes dabas takām. 5.-9.klašu audzēkņu komanda – Elza, Paula, Marta Amēlija un Toms – rosināja skolas biedrus gādāt pārtiku taku iemītniekiem, aicinot lasīt zīles un dalīties ģimenes dārza ražā. Elza, Paula, Marta Amēlija un Toms ar skolotājas Ingas Kraftes-Dambes atbalstu piedalījās skolēnu pašpārvalžu konkursā “Brīvprātīgo darbs skolas un […]

Tautas balss

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
24
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
21
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
36
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
40
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
38
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Sludinājumi