Cēsu pievārtē, Uplandos, astoņus gadus notika mūzikas un sporta festivāls “Fonofest”. Šogad tā vairs nebūs – lēmuši organizatori. “Druva” uz sarunu aicināja Lauri, Martu un Jāni Sildnikus, daļu no festivāla radošās un darba grupas. Kaut arī domas par festivāla neturpināšanu ir dažādas, puiši strikti pasaka, ka lēmums pieņemts un “Fonofest” beidz pastāvēt. – Pirmais un galvenais jautājums- kāpēc?! Lauris: – Par šādu lēmumu sākām domāt jau pagājušā festivāla laikā. Galvenais iemesls ir tas, ka mūsu dzīvē festivāls kļuvis par gana lielu un darbietilpīgu notikumu. Tas prasa milzīgi, pat neadekvāti daudz spēka un darba. Turklāt jau no pirmā festivāla esam darbojušies ar domu, ka katram nākamajam jābūt labākam, jābūt izaugsmei. Šajos astoņos gados esam ieguldījuši ļoti apjomīgu darbu, strādājot teju cauru gadu. Lielos vilcienos var teikt – tiklīdz viens festivāls beidzās, tā sākām strādāt pie nākamā. Pēdējos gados neviens neesam redzējis un baudījis vasaru vai atvaļinājumu, jo gatavošanās festivālam ir mežonīga. Turklāt katrs ikdienā vēl nodarbojamies ar citiem darbiem. Festivāls mums bija hobijs, kas aizņēma daudz laika. Jānis: – Varētu jau samazināt skatuvju vai grupu skaitu. Vēl kaut ko nomest malā, bet to paši sev neesam ļāvuši. Lauris: – Rezultāts ir tāds, ka vienas nedēļas nogales dēļ ziedojam laiku, ko atņemam citām nodarbēm, biznesam vai privātai dzīvei. Turklāt jau astoņus gadus vasarā mēs paši kā grupa “Enhet” neesam spēlējuši nevienu koncertu. Arī klubs ir daudz cietis no tā, ka neesam varējuši kārtīgi strādāt, domājot par attīstību. Un vēl ir citas idejas, kuras vēlētos realizēt nākotnē. Jāpiebilst, ka “Fonofest” organizēšana nekad nav bijis mūsu bizness vai lielā peļņas iespēja. Jānis: – Ja tas būtu bijis bizness, tad jau pēc pirmā gada būtu atmetuši ar roku!
Lauris: – Taisnība! Ja ar festivāla organizēšanu kaut kad perspektīvā mēs varētu pelnīt naudu, tad tā būtu cita lieta. Taču tas tā nav un nebūs. Mēs darījām, cik varējām. Piesaistījām atbalstītājus, bet lielu sponsoru mums nekad nav bijis. Paldies dievam, mums nav kredītu vai parādu, esam izgājuši pa nullēm. Jānis: – Par labu lēmumam nerīkot “Fonofest” bija arī fakts, ka šogad festivāla datumos iekrīt Dziesmu un deju svētki. Un taisīt festivālu tajā pašā laikā, kad notiek kāds ļoti liels pasākums, nebūtu prāta darbs. Šis ir pareizs lēmums, lai gan būtu vēl darbojies, lai festivāls sasniegtu vismaz svinīgos desmit gadus. -Kā jūs paši un līdz ar to arī “Fonofest” auga un attīstījās? Jānis: -Noteikti pilnveidojāmies gan mēs, gan festivāla kvalitāte. Piekrītu Laurim, ka pasākuma organizēšanā tiek ieguldīts milzīgs darbs, no malas skatoties, cilvēki varbūt to neiedomājas. Gan sporta aktivitātes, gan muzikālais piedāvājums vienmēr bija plašs un teju katra gaumei. Protams, arī šajā jomā vēl varēja attīstīties, bet visam pamatā ir nauda. Turklāt var teikt, ka, organizējot festivālu, katru gadu ar daudz ko riskējām, jo ir jau faktori, kas nav atkarīgi no mums, piemēram, laika apstākļi. Pērn visā festivāla pastāvēšanas laikā pirmo reizi lija, turklāt tā kārtīgi un visas dienas. Pēc tam Uplandos stāvlaukumā ar traktoru līdzinājām automašīnu atstātās metru dziļās rises. Un cik vēl līdzekļu jāiegulda šogad, lai atkal dabūtu kārtīgu zālāju! -Kādu redzat nākotni festivāliem Latvijā? Lauris: – Festivāli var attīstīties, arī “Fonofest” varēja, tikai tad jāieliek daudz vairāk finanšu resursu, un tas vairs nav mūsu mērķis. Strādāsim pie kluba attīstības, padomā ir citi projekti, kas saistīti arī ar citām nozarēm. Kopumā jau var teikt, ka mūsu festivāls bija veiksmīgs, pēdējais
bija
visvairāk
apmeklētais. Taču viens posms ir noiets un lēmums pieņemts. Vērtējot mūzikas biznesu, redzu, ka tajā paliek mazāk naudas. Tas saistīts arī ar interneta iespējām, jo cilvēki jau pieraduši mūziklus, klipus vai koncertus skatīties bez maksas. Par festivāliem un koncertiem jaunieši negrib maksāt, jo mūziku var dabūt par brīvu. Marts: – Lai šajā nišā veiksmīgi darbojas spēcīgākie festivāli. Ir Latvijā “Positivus”. Tas ir cits līmenis, cita nauda un kvalitāte. Mēs nevaram ar viņiem konkurēt. Turklāt ļoti daudz jauniešu izvēlas apmeklēt festivālus ārzemēs. Apmeklēts un biļešu cenas ziņā nebūt ne ļoti dārgāks ir kaut Polijā notiekošais “Open’er”. Nemaz nerunājot par festivāliem Vācijā, Holandē vai Beļģijā. -Kā ziņu par “Fonofest” pārtraukšanu uzņem pašmāju un ārzemju grupas, kuras ik gadu lielā skaitā pieteicās festivālam? Marts: – Dažas grupas jau šo ziņu bija dzirdējušas, citas par to uzzina šonedēļ, kad medijiem sniedzam informāciju un mūsu atvadu video. Daudziem tas ir pārsteigums. Kāds varbūt domā, ka izlaižam gadu, bet tā tas nebūs. Ir tā, kā ir. Jānis: – Negribējās arī laikam sagaidīt to dienu, kad “Fonofest” piesaistītu vien pāris simtus cilvēku. Beidzam darbību pēc labākā, visvairāk apmeklētā festivāla visu astoņu gadu laikā, un par to ir laba sajūta. Lauris: -Taču mēs paliekam, mums ir idejas, darbosimies. Turklāt vieta nekad nepaliek tukša! Liene Lote Grizāne
Komentāri