Sestdiena, 6. decembris
Vārda dienas: Nikolajs, Niklāvs, Niks, Nikola

FONOFEST NEBŪS. Viens posms ir noiets….

Druva
15:43
24.01.2013
40
Fonofest 2011 134 1

Cēsu pievārtē, Uplandos, astoņus gadus notika mūzikas un sporta festivāls “Fonofest”. Šogad tā vairs nebūs – lēmuši organizatori. “Druva” uz sarunu aicināja Lauri, Martu un Jāni Sildnikus, daļu no festivāla radošās un darba grupas. Kaut arī domas par festivāla neturpināšanu ir dažādas, puiši strikti pasaka, ka lēmums pieņemts un “Fonofest” beidz pastāvēt. – Pirmais un galvenais jautājums- kāpēc?! Lauris: – Par šādu lēmumu sākām domāt jau pagājušā festivāla laikā. Galvenais iemesls ir tas, ka mūsu dzīvē festivāls kļuvis par gana lielu un darbietilpīgu notikumu. Tas prasa milzīgi, pat neadekvāti daudz spēka un darba. Turklāt jau no pirmā festivāla esam darbojušies ar domu, ka katram nākamajam jābūt labākam, jābūt izaugsmei. Šajos astoņos gados esam ieguldījuši ļoti apjomīgu darbu, strādājot teju cauru gadu. Lielos vilcienos var teikt – tiklīdz viens festivāls beidzās, tā sākām strādāt pie nākamā. Pēdējos gados neviens neesam redzējis un baudījis vasaru vai atvaļinājumu, jo gatavošanās festivālam ir mežonīga. Turklāt katrs ikdienā vēl nodarbojamies ar citiem darbiem. Festivāls mums bija hobijs, kas aizņēma daudz laika. Jānis: – Varētu jau samazināt skatuvju vai grupu skaitu. Vēl kaut ko nomest malā, bet to paši sev neesam ļāvuši. Lauris: – Rezultāts ir tāds, ka vienas nedēļas nogales dēļ ziedojam laiku, ko atņemam citām nodarbēm, biznesam vai privātai dzīvei. Turklāt jau astoņus gadus vasarā mēs paši kā grupa “Enhet” neesam spēlējuši nevienu koncertu. Arī klubs ir daudz cietis no tā, ka neesam varējuši kārtīgi strādāt, domājot par attīstību. Un vēl ir citas idejas, kuras vēlētos realizēt nākotnē. Jāpiebilst, ka “Fonofest” organizēšana nekad nav bijis mūsu bizness vai lielā peļņas iespēja. Jānis: – Ja tas būtu bijis bizness, tad jau pēc pirmā gada būtu atmetuši ar roku!

Lauris: – Taisnība! Ja ar festivāla organizēšanu kaut kad perspektīvā mēs varētu pelnīt naudu, tad tā būtu cita lieta. Taču tas tā nav un nebūs. Mēs darījām, cik varējām. Piesaistījām atbalstītājus, bet lielu sponsoru mums nekad nav bijis. Paldies dievam, mums nav kredītu vai parādu, esam izgājuši pa nullēm. Jānis: – Par labu lēmumam nerīkot “Fonofest” bija arī fakts, ka šogad festivāla datumos iekrīt Dziesmu un deju svētki. Un taisīt festivālu tajā pašā laikā, kad notiek kāds ļoti liels pasākums, nebūtu prāta darbs. Šis ir pareizs lēmums, lai gan būtu vēl darbojies, lai festivāls sasniegtu vismaz svinīgos desmit gadus. -Kā jūs paši un līdz ar to arī “Fonofest” auga un attīstījās? Jānis: -Noteikti pilnveidojāmies gan mēs, gan festivāla kvalitāte. Piekrītu Laurim, ka pasākuma organizēšanā tiek ieguldīts milzīgs darbs, no malas skatoties, cilvēki varbūt to neiedomājas. Gan sporta aktivitātes, gan muzikālais piedāvājums vienmēr bija plašs un teju katra gaumei. Protams, arī šajā jomā vēl varēja attīstīties, bet visam pamatā ir nauda. Turklāt var teikt, ka, organizējot festivālu, katru gadu ar daudz ko riskējām, jo ir jau faktori, kas nav atkarīgi no mums, piemēram, laika apstākļi. Pērn visā festivāla pastāvēšanas laikā pirmo reizi lija, turklāt tā kārtīgi un visas dienas. Pēc tam Uplandos stāvlaukumā ar traktoru līdzinājām automašīnu atstātās metru dziļās rises. Un cik vēl līdzekļu jāiegulda šogad, lai atkal dabūtu kārtīgu zālāju! -Kādu redzat nākotni festivāliem Latvijā? Lauris: – Festivāli var attīstīties, arī “Fonofest” varēja, tikai tad jāieliek daudz vairāk finanšu resursu, un tas vairs nav mūsu mērķis. Strādāsim pie kluba attīstības, padomā ir citi projekti, kas saistīti arī ar citām nozarēm. Kopumā jau var teikt, ka mūsu festivāls bija veiksmīgs, pēdējais

bija

visvairāk

apmeklētais. Taču viens posms ir noiets un lēmums pieņemts. Vērtējot mūzikas biznesu, redzu, ka tajā paliek mazāk naudas. Tas saistīts arī ar interneta iespējām, jo cilvēki jau pieraduši mūziklus, klipus vai koncertus skatīties bez maksas. Par festivāliem un koncertiem jaunieši negrib maksāt, jo mūziku var dabūt par brīvu. Marts: – Lai šajā nišā veiksmīgi darbojas spēcīgākie festivāli. Ir Latvijā “Positivus”. Tas ir cits līmenis, cita nauda un kvalitāte. Mēs nevaram ar viņiem konkurēt. Turklāt ļoti daudz jauniešu izvēlas apmeklēt festivālus ārzemēs. Apmeklēts un biļešu cenas ziņā nebūt ne ļoti dārgāks ir kaut Polijā notiekošais “Open’er”. Nemaz nerunājot par festivāliem Vācijā, Holandē vai Beļģijā. -Kā ziņu par “Fonofest” pārtraukšanu uzņem pašmāju un ārzemju grupas, kuras ik gadu lielā skaitā pieteicās festivālam? Marts: – Dažas grupas jau šo ziņu bija dzirdējušas, citas par to uzzina šonedēļ, kad medijiem sniedzam informāciju un mūsu atvadu video. Daudziem tas ir pārsteigums. Kāds varbūt domā, ka izlaižam gadu, bet tā tas nebūs. Ir tā, kā ir. Jānis: – Negribējās arī laikam sagaidīt to dienu, kad “Fonofest” piesaistītu vien pāris simtus cilvēku. Beidzam darbību pēc labākā, visvairāk apmeklētā festivāla visu astoņu gadu laikā, un par to ir laba sajūta. Lauris: -Taču mēs paliekam, mums ir idejas, darbosimies. Turklāt vieta nekad nepaliek tukša! Liene Lote Grizāne

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Izmest ēdienu, kaitēt videi un radīt zaudējumus sev

05:55
04.12.2025
33

Todien Priekuļu pamatskolā valdīja liela rosība – notika diskusijas, sarunas, meistarklases – , un  viss tikai par pārtiku. Gan to, ko ēdam un neapēdam, bet izmetam atkritumos, gan kā to izmantot ilgāk. Priekuļu pamatskolai ir ekoskolas statuss. Audzēkņi arī ikdienā izzina un cenšas ievērot videi draudzīgas dzīves pamatus. “Skolā ir nopietna pieeja videi un ilgtspējīgiem […]

"Draudzīgie" – skola, kur mācās skolēni un skolotāji

05:51
02.12.2025
143

“Druva” ar Draudzīgā Aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijas (DACVĢ) direktoru Oskaru Kaulēnu un direktora vietnieci izglītības jomā Līgu Piksi-Zvirbuli tiekas, lai runātu par skolas 35. jubileju, bet tieši šajās dienās skolas vadība saņēmusi vairākus apbalvojumus par veiksmīgu darbu. Skolas direktoram piešķirta Cēsu novada pašvaldības “Gada balva izglītībā” kategorijā “Vadītājs-līderis”, bet pēc sarunas uzzinām, ka L. Pikse-Zvirbule […]

Plāceņi un ievārījums no miziņām

05:04
30.10.2025
126

Vidzemes Tehnoloģiju un dizaina tehnikuma (VTDT) audzēkņi līdzdarbojas Cēsu novada pašvaldības iniciatīvai “Dalies ar pārtiku Cēsu novadā”. Lai Cēsu novadniekos iedzīvinātu apzinātu un arī apzinīgāku attieksmi pret pārtikas atkritumiem, nupat tautā laisto tālruņu lietotni “Whatsapp” un sociālā medija “Facebook” kontu produktu bezmaksas apmaiņai iecerēts papildināt arī ar studentu pārbaudītām ēdienu receptēm, kur sastāvdaļās ir visiem […]

Skolēni papildina dabas taku barības krājumus

06:03
29.10.2025
87

Cēsu 1.pamatskolas skolēni šoruden sagādā patīkamu pārsteigumu Līgatnes dabas takām. 5.-9.klašu audzēkņu komanda – Elza, Paula, Marta Amēlija un Toms – rosināja skolas biedrus gādāt pārtiku taku iemītniekiem, aicinot lasīt zīles un dalīties ģimenes dārza ražā. Elza, Paula, Marta Amēlija un Toms ar skolotājas Ingas Kraftes-Dambes atbalstu piedalījās skolēnu pašpārvalžu konkursā “Brīvprātīgo darbs skolas un […]

Jāgatavo jaunā paaudze, lai veidotos pēctecība

06:23
15.10.2025
193

Kopš septembra Cēsu Bērnu un jauniešu centra paspārnē esošajai Jaunatnes lietu nodaļai ir jauna vadītāja- Andra Strautiņa. Viņa uz Cēsu novadu pārcēlusies no Liepājas. Iepriekš Andra strādājusi dažādās jomās, piemēram, komunikācijā un karjeras konsultēšanā. Jaunatnes lietu nodaļas vadītāja priecājas, ka varēs strādāt ar savu mīļāko auditoriju – jauniešiem. Viņa atzīst, ka jauniešu enerģija un dzīvesprieks […]

Jauniešu mājā Cēsīs atver durvis un aicina pievienoties

00:00
14.10.2025
132
4

“Tā ir iespēja satikt jaunus draugus, apgūt ko jaunu un piedalīties aizraujošu pasākumu radīšanā. Kopā mēs veidojam vietu, kur katrs no mums var parādīt savu spēku un idejas,” tā sociālajos tīklos publicētajā plakātā, aicinot uz Atvērto durvju dienu Cēsīs, Jauniešu mājā, 6.oktobra vakarā, rakstīja jaunieši. Jaunatnes lietu nodaļas vadītāja Andra Strautiņa “Druvai” paskaidro, ka šāda […]

Tautas balss

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Atbildība arī gājējam

08:26
22.11.2025
29
Cēsniece V. raksta:

“Agrāk bērniem skolā mācīja satiksmes noteikumus. Atceros, ka teica: “Pirms šķērsojiet brauktuvi, vispirms paskatieties pa kreisi, pēc tam pa labi, vai nebrauc kāda automašīna. Tikai pēc tām ejiet pāri ielai.” Un tas attiecas ne tikai uz vietām, kur nav gājēju pārejas, bet arī tur, kur tās ir. Taču tagad bērni un jaunieši vispār neskatās, vai […]

Sludinājumi