“Darba daudz, nedēļu uz priekšu katra stunda saplānota,” stāsta Kalvis Martinsons (29 gadi). Viņš ir auto elektriķis.
Remontē ne tikai vieglās mašīnas, arī lauksaimniecības tehniku. Ir pašnodarbinātais, divus gadus īrē telpas. Kalvis saka: “Strādāju sev, pats atbildu par to, lai klienti būtu apmierināti.”
Mašīnas Kalvim patikušas no bērnības, brauca tēvam līdzi, kad ļāva, ķimerējās darbnīcās. Pēc mācībām Straupes pamatskolā Kalvis izvēlējās profesionālo vidusskolu Rīgā. “Daudzi gāja mācīties par autoatslēdzniekiem, mehāniķiem, sapratu, ka tādu būs daudz, tāpēc izvēlējos autoelektriķus. Tās izrādījās pareizi,” atzīst stalbēnietis.
Pēc diploma iegūšanas Kalvis palika Rīgā, strādāja autoservisos, arī autobusu parkā “Nordeka”. “Sapratu, ka Rīgas dzīve nav man. Atgriezos, dzīvoju Ruckā, līdz darbavietai desmit kilometri,” pastāsta Kalvis. Laikā, kad bija bezdarbnieks, izmantoja iespēju apgūt metināšanu. Arī šīs prasmes lieti noder.
“Darbnīcās sarunāju remontvietu. Īres nosacījumi labi. Tikai jāstrādā,” saka Kalvis un atklāj, ka laika gaitā pamazām vien iegādāti vajadzīgie instrumenti, dators diagnostikai.
“Visu jau uzreiz nevar gribēt, bet pamazām un pacietīgi var daudz ko sasniegt. Sapņi jau lieli, gribas attīstīties, bet nesteidzos, klientu pietiek. Galvenais, lai viņi ar manu darbu būtu apmierināti,” pārdomās dalās Kalvis un piebilst, ka tajās pašās darbnīcās, kur tagad strādā viņš, kādreiz strādāja tēvs.
Kalvis uzsver, ka nepārtraukti jāmācās, jāseko līdzi jaunajam. “Laukos ir 15 līdz 20 gadu vecas mašīnas, ir kāda jaunāka, bet viss taču attīstās,” uzsver autoelektriķis. Viņš pats arī kārto sava uzņēmuma grāmatvedību un atzīst, ka ar to nav problēmu. “Ja esi mācījies ekonomikas pamatus, nav sarežģīti. Tikai jāizprot, un nedrīkst nokavēt termiņus,” teic stalbēnietis un ir priecīgs, ka arī vairāki bijušie klasesbiedri strādā novadā, izveidojuši savus uzņēmumus.
Būt pašnodarbinātajam – tas nozīmē pašam organizēt savu laiku: kad strādāt, kad darīt ko citu. Kalvis dejo “Idumejā”, viņam patīk spēlēt ģitāru un padziedāt draugu vidū. Viņa vaļasprieks ir draugiem remontēt elektroierīces. Kad telefoni bija vienkāršāki, arī tos. “Jāiet līdzi laikam. Gribas saprast, kā kas strādā, kādas ir jaunās tehnoloģijas,” uzsver stalbēnietis un ar smaidu piebilst, tā kā jau desmit gadu remontē mašīnas, pašam vairs nav sava sapņu auto. Katram braucamrīkam taču savi plusi, savi mīnusi.
Komentāri