Latvijas filmēšanas grupa Indonēzijā uzņem piedzīvojumu filmu bērniem “Ziemassvētki džungļos”, kurā vienā no galvenajām lomām iejutusies cēsniece Rebeka Šuksta.
“Studijas Lokomotīve” filmēšanas grupa jau septembra sākumā devās uz eksotisko valsti, lai divu mēnešu laikā dažādās šīs valsts vietās uzņemtu filmu, kas stāstīs par desmitgadīgās Paulas un viņas drauga Ahima bīstamo un aizraujošo ceļu džungļu biezoknī, meklējot Ziemassvētku brīnumu. Meitenes ģimene pārcēlusies uz eksotisko valsti, jo tēvs ir ģeologs un strādā zelta raktuvēs. Dzīve tālajā zemē izrādās nopietns pārbaudījums vecāku attiecībām, tāpēc, tuvojoties svētkiem, Paula saprot, ka tikai Ziemassvētku brīnums var saglābt ģimeni. Producents Roberts Vinovskis vērtē, ka šī varētu būt pirmā latviešu spēlfilma, kas gandrīz pilnībā uzņemta ārpus valsts robežām, bet tai pašā laikā ir par latviešu ģimeni un tās dzīvi. Stāstot par Indonēziju, producents teic: “Šeit gandrīz nekas nav tā, kā esam pieraduši Eiropā, ne vien laikapstākļi, bet arī kultūras un tradīciju atšķirības ir negaidītas, pārsteidzošas un fascinējošas. Sākot ar vīzu un muitas procedūrām, beidzot ar satiksmes noteikumiem, ēdienkarti un attiecībām.”
Rebekas mamma Agnese, jautāta, kā meita izdomāja pieteikties šādai lomai, teic: “Pagājušā vasarā māsas dēls atsūtīja internetā redzēto informāciju par kastingu filmai, spontāni izlēmām un nosūtījām pieteikumu. Sākumā nemaz neaizdomājāmies, ka viss notiks Indonēzijā, tas likās tā sirreāli. To aptvērām tikai tad, kad jau pirka aviobiļetes.”
Gunita Groša, kastinga aģentūras “Casting Bridge” aktieru atlases režisore, par cēsnieces izvēli teic: “Rebeka lomai atbilda pēc vecuma,zināja angļu valodu, arī vizuāli kā tipāžs atgādināja tādu fantazētāju meitenīti, kādu meklējām. Grūti to tā vārdos aprakstīt, bet, runājot ar Rebeku, ir skaidrs, ka viņai ir savs viedoklis par daudzām lietām un viņa nebaidās to paust, tajā pašā laikā ieklausās norādījumos un ir spējīga tos izpildīt. Būtībā talants uzvesties dabiski kameras priekšā jebkuros apstākļos ir tikai maza daļiņa no tā, kas nepieciešams aktierim bērnam, tikpat nozīmīga ir izturība un spēja koncentrēties, jo filmēšanas process, jo īpaši džungļos, ir dinamisks un nepieļauj disciplīnas trūkumu.”
Par pirmajiem iespaidiem mamma Agnese teic: “Pirmās dienas bija grūtākas, sākot ar to, ka lidmašīna kavējās, lidojums izvērtās ilgāks un nogurdinošāks, un, protams, tālajā valstī viss bija jauns, svešāds, bija arī ļoti liels karstums. Pēc tam jau izdevās aprast, iejusties un pierast arī pie apkārtnes. Visā ir savs šarms un skaistums. Bet veikalos gan bija apmēram tas pats, kas pie mums, biju domājusi, ka tur pārdotais atšķirsies, ka nevarēsim iegādāties sev ierasto. Protams, tā kā filmēšana notiek dažādās vietās, tad redzam gan reģionus, kur akmeņainā laukā ir koka būdiņas, gan viensētiņas, gan džungļus, redzam, ka pilsētā līdzās nabadzīgajiem rajoniem blakus slejas viesnīcas. Sākumā biju satrasukusies, ka lielāka daļa iedzīvotāju ir musulmaņi, bet iepazinu ļoti jaukus, smaidīgus, laipnus un sirsnīgus cilvēkus. Lai arī bērni skolā pat karstā laikā sporto garajos tērpos, viņi pieņem, ka tūristi velk šortus un nenosoda tos, kas ir citādi. Turklāt viņi ir arī ļoti pacietīgi, to redzēju arī filmēšanās laukumā. Cilvēki šeit daudz pārvietojas ar motorolleriem. Sākumā domāju, ka tas ir ļoti bīstami, bet secināju, ka ir pat drošāk nekā ar mašīnu – viss ir ļoti organiski, satiksmē cits ar citu rēķinās.”
Daloties iespaidos par filmēšanu, Rebekas mamma teic, ka filmēšanās nav izklaide, bet smags darbs un meita būs ieguvusi lielu rūdījumu: “Tā ir laba dzīves skola, izkāpt no komforta zonas, apzināties sevi, savu varēšanu, pierādīt, ka var pati. Protams, ir labi, ka es, mamma, varu būt blakus, bet to lielo darbu meita izdara pati. Lai arī režisors ir ļoti draudzīgs, atsaucīgs un slavē Rebeku, darbs ir grūts un filmēšanās mēdz būt no rīta līdz pat vakaram. Esam kā viena liela ģimene, visi cits par citu rūpējas. Tā ir ļoti laba sajūta. Arī Māris Olte tur rūpi kā tētis. Katrs var ieteikt, kā būtu labāk, ko vēl var darīt.” Mamma stāsta, ka jāvēro, lai meita neiesauļotos, jo filmēšana notiek jauktā secībā, tāpēc ādas tonim visu laiku jāpaliek vienam.
Filmēšana Indonēzijā paredzēta līdz 21. oktobrim, pēc tam vēl noslēdzošās epizodes tiks uzņemtas Latvijā. Redzot filmēšanas gaitu, Agnese vērtē, ka ir liels gandarījums par ieguldīto darbu, filma būs interesanta un baudāma.
Mūžam darbos ierakušos tēvu filmā atveido Māris Olte, nomākto un apjukušo māti, kas dzimtenē bijusi pazīstama teātra aktrise, spēlē Inga Alsiņa, vecāko māsu, kas pārāk aizņemta ar savām pusaudža problēmām, lai pamanītu jebko citu, – Elizabete Liepa, bet apņēmīgo desmitgadnieci Paulu, kas bezbailīgi dodas džungļos, lai atrastu ģimenei tik ļoti vajadzīgo Ziemassvētku brīnumu, – Rebeka Šuksta. Savukārt viņas uzticamā pavadoņa un drauga Ahima lomā iejūtas indonēzietis Braidens Pablo Eskobars. Scenārija autore ir Lote Eglīte, bet filmas režisors – igaunis Jāks Kilmi. Kino ekrānos šī filma būs skatāma nākamā gada decembrī.
Komentāri