Otrdiena, 16. decembris
Vārda dienas: Alvīne

Ceļā pa karjeras kāpnēm

Druva
00:00
08.11.2008
13
200811072120267644 1

Drustēniete Ginta Zariņa ir sporta skolotāja, taču viņa atzīst, ka labprāt izmēģinātu spēkus arī uzņēmējdarbībā.

“Esmu ieguvusi bakalaura grādu pedagoģijā un maģistra grādu izglītības vadībā. Tā nu vēl īsti nezinu, vai vairāk nodošos pedagoģijai, vai vadībai. Domāju, ka skolā nav daudz iespēju, lai sevi attīstītu un kāptu pa karjeras kāpnēm. Tāpēc manos tuvākos nākotnes mērķos ietilpst ieņemt vai nu kādu vadošu amatu, vai nodibināt savu uzņēmumu,” saka Ginta, atklājot, ka zemā atalgojuma dēļ nav gatava sevi ziedot, piemēram, trenera darbam, kurā pat brīvdienas aizņemtas, jo jābrauc līdzi audzēkņiem uz sacensībām.

“Kamēr izglītības jomā tik daudz lietu nav sakārtots, vairāk tiecos uz vadību, uzņēmējdarbību un biznesu. Bet, kamēr valstiskā līmenī valda ekonomiskais un finansiālais apjukums, saprotu, ka dibināt savu uzņēmumu nav prāta darbs. Turklāt mazie uzņēmēji mūsu valstī netiek atbalstīti. Tāpēc, domāju, jānogaida,” saka Ginta un atklāj, ka viņa vēlētos atvērt savu fitnesa centru ar aerobikas, trenažieru zālēm un citiem pakalpojumiem.

“Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju ikdienu pavada darbā, sēžot pie rakstāmgaldiem. Cilvēki maz laika velta fiziskām aktivitātēm. Turklāt nedomāju, ka rajonā būtu pietiekami daudz vietu, kur fiziski sevi pilnveidot. Par trenažieru zālēm valda stereotips, ka tās galvenokārt domātas vīriešiem. Taču tas tā nav. Aerobika ir laba koordinācijai, aktivitātei un kustībai, bet ne tam, lai veidotu ķermeņa formu. Ir liela atšķirība, vai stundu pavadi trenažieru zālē, vai nodarbojies ar aerobiku. Domāju, ka Cēsīs it sevišķi pietrūkst vietas, kur visai ģimenei būtu iespēja atpūsties un sakopties – sākot no pirts, skaistumkopšanas un masāžas kabinetiem, beidzot ar trenažieru zāli. Domāju, šī niša vēl nav aizpildīta,” savos nākotnes plānos dalās Ginta.

Vaicāta, vai sevi var iedomāties direktores amatā, atbild: “Kā sportiste esmu pieradusi cīnīties un savu panākt. Tas, kas mani saista pedagoģijā, vairāk ir darbs ar bērniem. Jā, man patīk skolotājas profesija. Turklāt esmu skolotāja, kuru bērni mīl, bet jūtu, ka vēlos dzīvē sasniegt kaut ko vairāk. Iespējams, ka darbam skolā pievērsīšos vecumdienās, kad būšu jau kaut ko sasniegusi. Zinu, ka šobrīd varu daudz vairāk nekā būt skolotāja.”

Ginta arī nepiekrītot viedoklim, ka Cēsīs nav darba un profesionālās izaugsmes iespēju. Viss atkarīgs no katra paša. No mērķiem un dzīves uzstādījumiem.

“Ejot Cēsīs pa ielu, redzu, ka ir daudz ēku, kuras pārdod. Kādā no tām varētu attīstīt savu biznesu. Domāju, ja cilvēkam ir mērķis, tad to realizēt var arī mazpilsētā. Turklāt nekad nevajag aizmirst, ka kāpšana pa karjeras kāpnēm sākas no apakšas, ko nereti jaunieši negrib saprast,” domās dalās jauniete.

Runājot ar Gintu par izglītības nozīmi, bijām vienisprātis, ka tā ir ļoti svarīga.

“Taču mani nepamet sajūta, ka mūsdienās augstākā izglītība ir bizness. Kvalitāte vairs neatbilst samaksai. Turklāt zināšanas ir vispārējas, teorētiskas. Lielāko zināšanu bagāžu iegūst praktiskajā darbā. Domāju, nepareizi arī, ka jau 18 gadus vecam jaunietim jāieslīgst kredītu slogā, lai spētu studēt,” saka Ginta.

Runājot par problēmām, kas lielākoties skar viņas vienaudžus, Ginta saka – galvenokārt jau visi vēlas stabilitāti un jautājums, kā tik pie turības.

“Vienalga, jaunieši domā par sava biznesa uzsākšanu vai ģimenes veidošanu, visur figurē nauda. Domāju, ikviens jaunietis visvairāk uztraucas par finansiālo atbalstu. Savukārt vīrieši vairs nav gatavi uzņemties atbildību, kļuvuši ļoti sievišķīgi. Viņi vairs neprot cīnīties. Arvien vairāk redzams, ka vīrieši bēdas slīcina pudelē, bet sievietes cīnās ar problēmām,” pārdomās dalās Ginta, kura, tuvojoties Latvijas dzimšanas dienai, izsaka savu vēlējumu: “Vēlu ikvienam saglabāt ticību, pacietību un sapratni. Šīs trīs lietas būs ļoti svarīgas, lai mēs kā nācija nākotnē saglabātos.” – Kas tevi visvairāk izbrīna cilvēkos? – Vienaldzība un naivums. Mūsu laikmetā šīs īpašības neiederas. – Ko labprāt dari brīvajā laikā? – Vasarā dodos līdzi tēvam uz motokrosu. Arī pati braucu ar kvadricikliem un motocikliem. Aktīvi pavadu brīvo laiku. – Dzīve ir… … pierādījums tam, kas tu esi. – Vai esi kādreiz domājusi doties peļņā uz ārzemēm? – Ja nu uz neilgu laiku, lai nopelnītu naudiņu, kuru izmantotu savu mērķu sasniegšanai Latvijā.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Jauniešu mājas popularizēšanai rada video

05:16
11.12.2025
90

Cēsīs daudzus gadus darbojas Jauniešu māja, kur jaunajiem cilvēkiem ir iespēja kopā saturīgi pavadīt brīvo laiku, kā arī izaicināt sevi, organizējot dažādus jauniešiem interesantus pasākumus. Jauniešu mājā darbojas arī 12. klases skolniece Annija Līce. Viņa bija aizdomājusies, kāpēc šo vietu neapmeklē vairāk jauniešu, kas tam varētu būt par iemeslu. Un, tā kā viņas vien­audžiem ikdienas […]

Pirmais Vidzemes reģiona konkurss pūšaminstrumentu spēlē

05:11
10.12.2025
126

Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolā (AKCMV) norisinājās pirmais Vidzemes reģiona mūzikas skolu audzēkņu konkurss pūšaminstrumentu spēlē “Wenden Wind”. Tajā piedalījās 43 dalībnieki no Vidzemes, tajā skaitā pieci no AKCMV un četri no Jaunpiebal­gas Mūzikas un mākslas skolas. Konkursa nosaukumā simboliski apvienots senais Cēsu pilsētas vārds “Wenden” un pū­šaminstrumentu starptautiskā skanējuma vārds “Wind”, akcentējot gan vietējo […]

Izmest ēdienu, kaitēt videi un radīt zaudējumus sev

05:55
04.12.2025
54

Todien Priekuļu pamatskolā valdīja liela rosība – notika diskusijas, sarunas, meistarklases – , un  viss tikai par pārtiku. Gan to, ko ēdam un neapēdam, bet izmetam atkritumos, gan kā to izmantot ilgāk. Priekuļu pamatskolai ir ekoskolas statuss. Audzēkņi arī ikdienā izzina un cenšas ievērot videi draudzīgas dzīves pamatus. “Skolā ir nopietna pieeja videi un ilgtspējīgiem […]

"Draudzīgie" – skola, kur mācās skolēni un skolotāji

05:51
02.12.2025
193

“Druva” ar Draudzīgā Aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijas (DACVĢ) direktoru Oskaru Kaulēnu un direktora vietnieci izglītības jomā Līgu Piksi-Zvirbuli tiekas, lai runātu par skolas 35. jubileju, bet tieši šajās dienās skolas vadība saņēmusi vairākus apbalvojumus par veiksmīgu darbu. Skolas direktoram piešķirta Cēsu novada pašvaldības “Gada balva izglītībā” kategorijā “Vadītājs-līderis”, bet pēc sarunas uzzinām, ka L. Pikse-Zvirbule […]

Plāceņi un ievārījums no miziņām

05:04
30.10.2025
139

Vidzemes Tehnoloģiju un dizaina tehnikuma (VTDT) audzēkņi līdzdarbojas Cēsu novada pašvaldības iniciatīvai “Dalies ar pārtiku Cēsu novadā”. Lai Cēsu novadniekos iedzīvinātu apzinātu un arī apzinīgāku attieksmi pret pārtikas atkritumiem, nupat tautā laisto tālruņu lietotni “Whatsapp” un sociālā medija “Facebook” kontu produktu bezmaksas apmaiņai iecerēts papildināt arī ar studentu pārbaudītām ēdienu receptēm, kur sastāvdaļās ir visiem […]

Skolēni papildina dabas taku barības krājumus

06:03
29.10.2025
101

Cēsu 1.pamatskolas skolēni šoruden sagādā patīkamu pārsteigumu Līgatnes dabas takām. 5.-9.klašu audzēkņu komanda – Elza, Paula, Marta Amēlija un Toms – rosināja skolas biedrus gādāt pārtiku taku iemītniekiem, aicinot lasīt zīles un dalīties ģimenes dārza ražā. Elza, Paula, Marta Amēlija un Toms ar skolotājas Ingas Kraftes-Dambes atbalstu piedalījās skolēnu pašpārvalžu konkursā “Brīvprātīgo darbs skolas un […]

Tautas balss

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
30
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
26
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
42
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
42
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
41
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Sludinājumi