Pandēmija vēl vairāk izgaismojusi ne tikai skolēnu atšķirīgās vajadzības mācībās, bet arī vecāku dažādību. Kā atkārtotās ārkārtējās situācijas ierobežojumi ietekmējuši vecāku vēlmi kolektīvi sazināties ar savu atvašu izglītības iestādēm?
Vecāku sapulces ir jau simbolisks tēls pieaugušā cilvēka apziņas telpā, kas vienlīdz gan rada drošības sajūtu, gan biedē. Tas ir tradicionāls un joprojām daudzviet sekmīgs veids ne tikai informācijas nodošanai, bet arī viedokļu apmaiņai starp skolu un ģimenēm. No personīgās kā skolēna pieredzes un arī paziņu atsauksmēm vēl nesenajā pagātnē gan jāpiemetina – jo vecāks kļūst bērns, jo pasīvāki izglītības iestādes klātienes sapulču apmeklējumos top viņa vecāki. Kad sāc veidot savu ģimeni, šis jautājums aktualizējas no jauna. Tādēļ varētu šķist, ka tieši bērnudārznieku un sākumskolēnu vecākiem skolas rīkotās sapulces kā komunikācijas vieta un telpa ir visvairāk vajadzīgas.
Tomēr “Druvas” uzklausītais par pandēmijas apstākļos īstenoto informācijas apmaiņu ar izglītojamo vecākiem atklāj nedaudz citādāku ainu. Cēsu pilsētas 5.pirmsskolas izglītības iestādes vadītāja Liene Kazaka avīzei atzina – kopš bērnudārzu grupiņu iekšējā komunikācijā ir nostiprinājusies saziņa “WhatAapp” tērzēšanas kopās (čata grupās), pēc fiziskas kopā sanākšanas vai pat attālināti daudzskaitlīgi pārstāvētām apspriedēm nav izjusta liela vajadzība. “Tur var saņemt arī atgriezenisko saiti,” šo tērzētavu praktisko noderību atzīmē L.Kazaka. Tiesa, arī miera laikos katras grupiņas bērnu vecāki aicināti uz divām, biežāk trim sapulcēm mācību gada laikā. Kādas kopā nākšanas arī paspēts sarīkot vēl rudens sākumā, kad drīkstēja pulcēties ārā, un tādas, visticamāk, bērnudārza pagalmā atkal notiks, līdzko ierobežojumi tiks mīkstināti. Tomēr patlaban iestādes vadītāja nav manījusi indikācijas, ka šāda formāta satikšanās akūti pietrūktu. Ar vecākiem individuālas sarunas norit arī brīžos, kad viņi ieradušies vakarā izņemt mazos no dārziņa. Bieži vien šajā laikā bērni jau dzīvojas ārā un pedagogam ir iespēja veltīt katram vecākam kādu vārdu par atvases panākumiem un piedzīvojumiem.
Arī Priekuļu novada Jāņmuižas bērnudārza pedagogi iespēj svarīgākos iestādes ziņojumus, kā arī bērnu apgūto prasmju un zināšanu nianses nodot gan caur “WhatsApp” kanālu, gan individuālā saziņā pagalmā, kad vecāki viens pēc otra izņem mazuļus. Taču kādai grupai ir bijusi arī tiešsaistes sapulce, vēl kādā tāda pēc vecāku iniciatīvas tiek plānota, tāpat attālināti īstenota vecāku padomes sanāksme.
Līgatnes Līderu vidusskolā arī tiek izmantota “WhatsApp” saziņa, taču bijušas arī dažādas sapulces tiešsaistē, kā arī attiecīgajā brīdī ērtākajā veidā – telefoniski, rakstiski – ir individuāla saziņa ar kādu no vecākiem. Attālināto mācību iesākumā praktizētas reizi nedēļā satikšanās platformā Zoom jaunākā vecuma bērniem kopā ar vecākiem. Tādējādi gan bērni iedrošināti, gan saņemta zināma atgriezeniskā saite no ģimenēm. Tagad gan šīs klases stundas kādu brīdi vairs nav bijušas, taču nupat šāda attālinātā kolektīvā iepazīšanās veiksmīgi aizvadīta ar topošo pirmklasnieku vecākiem. Viss norit, kā nākas, tomēr īpašas pārmaiņas vecāku iesaistē, kopš komunikācijas vidū nostājies ekrāns, S.Vītola nav manījusi. “Varbūt šādās sapulcēs ir pat nedaudz mazāk jautājumu, vairāk izskan tādas mazas replikas, piebildes pie informācijas,” min Līderu skolas vadītāja, pieļaujot – sekojot līdzi sapulcei no mājas ,varētu būt gana daudz apstākļu, kas novērš uzmanību. Klātienes sapulcēs biežāk nācies atbildēt uz individuāliem jautājumiem, jo gandrīz vienmēr kāds paliek nedaudz pēc, lai izzinātu sev aktuālo vai bažas raisošo.
Turpretī Cēsu Valsts ģimnāzija šajā laikā novērojusi vecāku intereses palielināšanos. Ģimnāzijas direktores vietniece audzināšanas jomā Vineta Stīpniece “Druvai” atklāja, ka janvārī aizvadītās sapulces tiešsaistē bijušas pat “pārapmeklētas” – ar krietni vairāk dalībnieku nekā iepriekš klātienē. Turklāt, ja vēl gana daudz ir jautājumu, tad minēts, vai nākotnē nevajag vienas klases sapulces rīkot pat divās sesijās. Taujāta par šo sarunu formātu kā paliekošu vērtību CVĢ dzīvē, V.Stīpniece pieļāva: “Varbūt tas tiešām tā arī paliks.”
Komentāri