Straupiešiem Kristiānai Martinovai un Matīsam Veinbergam ir divi mīluļi – Čiepa un Nikija. Ar tiem tiek pavadīts daudz brīvā laika.
“Mums bija zivtiņas, putns, ir kaķi Džuse un Pipars, bet bija skaidrs, ka gribam suni. Man bērnībā bija sanbernārs, zināju, ka gribu tādu, kas man neatgādinātu viņu,” stāsta Kristiāna. Viņa lasīja par suņiem, interesējās, kurš būtu tas īstais, līdz saprata, ka tas būs taksis.
“Noskatīju savu suni internetā un zvanīju saimniecei, ka ņemsim, sarunājām vakarā braukt skatīties. Tad viņa piezvanīja, ka jau kāds cits tam brauc pakaļ. Tas bija pārdzīvojums! Nākamajā dienā nevarēju rast mieru, piezvanīju, lai uzzinātu, vai mans suns tiešām paņemts. Nē. Tad teicu Matīsam, ka mums tūlīt jāaizbrauc, bet par suni gan ne,” atceras Kristiāna, bet Matīss piebilst, ka pusceļā visu sapratis.
Saimniece brīdinājusi, ka dzīvnieks ir kautrīgs, rokās nenāk. “Iegāju istabā, suns iekāpa man klēpī. Tas ir mans suns!” uzsver Kristiāna un piebilst, ka viņai nav svarīgi, vai suns ir ar ciltsrakstiem vai nav. Čiepas dzīvesstāsts diezgan raibs. Iepriekšējā ģimene kucēnu paņēmusi no patversmes, jo bērni gribējuši. Drīz vien sapratuši, ka dzīvoklī turēt suni tomēr nevajag, bērni naktī cēlušies, lai spēlētos ar to.
Kristiāna ilgi domāja savai sunenei vārdu, jo pasē ierakstītais Deizija tai galīgi nepiestāvēja. Kādu vakaru piezvanīja mamma, Kristiāna rādīja, kāds viņai suns. Mamma vien noteica – Čiepulīt!-, un suns atsaucās. Tā Čiepa tika pie vārda.
Pamazām Čiepa iedzīvojās, tad arī Matīss atrada savu suni. “Ilgi meklēju. Tas ir haskija un kaukāzieša krustojums. Pizvanīju saimniekam Daugavpilī. Tieši balta meitene bija palikusi. Bija jāpagaida, kamēr paaugas. Braucu pakaļ, jau pa ceļam izdomāju vārdu,” pastāsta Matīss.
Suņu saimnieki atceras, kā, pirmoreiz satiekoties, Nikija un Čiepa skatījās viena uz otru. Abas bija viena auguma, gāja viena otrai apkārt. “Abas ir draudzenes no pirmās dienas,” uzsver saimniece. Kaķiem, kuri bija pieraduši būt galvenie, suņu ierašanās bija pārdzīvojums. Runcis, būdams miera mika, paskatījās un aizmuka, kaķene, tiklīdz kāds kucēns pienāca tuvāk, šņāca. “Tagad ir miers, visi ir draugi, kaķi un suņi kopā guļ,” uzsver Matīss.
Kristiāna atklāj, ka ilgi šaubījušies par Matīsa izvēli, jo haskijam vajadzīgs aktīvs dzīvesveids.
“Ar diviem suņiem ir viegli. Tie viens otru nodarbina. Ja būtu tikai viens, mēs katru rītu un vakaru skrietu ar suni. Pa dienu suņi ir plašā voljērā. Tie viens otru notrenkā, rok alas. Viņiem ir liela,
nosiltināta būda, kur abiem vietas pietiek,” stāsta Kristiāna un piebilst, ka arī speciālisti ieteikuši, ka suņiem ir labāk, ja ir divi.
Sākumā abi tika baroti tikai ar speciālo barību. Tad gadījās, ka barība nebija nopirkta. Matīsa mamma savārīja auzu pārslu putru. Kopš tās dienas pirktā suņu barība gan stāv trauciņā, bet tikai aiz gara laika viena vai otra to uzgrauž.
Vasarā savu reizi vakaros saimnieki paņēma suņus līdzi uz ezeru. “Nikija, kad pirmoreiz tika ūdenī, nenāca krastā, peldēja aizvien tālāk. Viņai ļoti patīk peldēt,” atceras Matīss, bet Kristiāna par Čiepu piebilst: “Čiepai ļoti nepatīk peldēt. Paslapinās kājas, neko vairāk.”
Ja saimnieki kaut kur dodas, ņem līdzi arī mīluļus. Atliek vien pateikt – brauksim! -, un suņi jau stāv pie mašīnas. Lielākais piedzīvojums Kristiānai, Matīsam un suņiem bija nakts pie jūras. “Apbrīnoju cilvēkus, kuri māk visur ceļot ar suņiem. Mēs vēl to neprotam. Tas ir sarežģīti – suns kaut ko ierauga, skrien, cilvēkos viņus viss interesē,” pastāsta Kristiāna. Kad Nikija un Čiepa paaugsies, abas vedīs uz skolu. Matīss atzīst, ka suņu skola vairāk vajadzīga saimniekiem, ne suņiem. “Kā mācīt suni, var atrast internetā, bet, protams, skola ir kas pavisam cits,” uzsver Matīss.
Par saviem suņiem, viņu īpašībām, pieķeršanos un uzticību saimnieki Kristiāna un Matīss var stāstīt daudz. “ Čiepa ir greizsirdīga uz visiem. Kad atbrauc draugi, sēž man blakus, ja Nikija pienāk, uzrūc,” stāsta Kristiāna, bet Matīss papildina: “Kad glaudu Nikiju, Čiepa ir klāt, baksta ar purnu: reku es emu!” Nikija ļoti augstu lec, tikt uz siena ruļļa nav nekādu problēmu. Viņai patīk gulēt uz būdas divslīpņu jumta.
Kad saimnieku nav mājās, tad laiks nedarbiem. Nikija gaitenī noplēsa tapetes, istabas sienā abas izgrauzušas caurumu. “Paklājiņi sagrauzti. Tagad mājās pazūd zeķes, tas ir Čiepas hobijs, pat no veļas groza, skapja dabū laukā,” atklāj Matīss, bet Kristiāna piebilst, ka Čiepa māk Nikiju nogāzt zemē, ja kas nepatīk. “Nopirkām suņiem sešas mantiņas, izbērām istabā, Nikija un Čiepa cīnījās par vienu un mēģināja to sadalīt,” teic Matīss.
Protams, saimnieki dodas pastaigās ar mīluļiem. Matīss labprāt brauc ar riteni, Nikija skrien līdzi. “Ja vajag motivāciju aktīvam dzīvesveidam, vajag iegādāties suni,” pārliecināta Kristiāna, bet Matīss uzsver: “Labāk divus.”q
Komentāri