Piektdiena, 5. decembris
Vārda dienas: Sabīne, Sarma, Klaudijs

Atrast savu suni

Druva
21:18
22.09.2020
42
Kristiaana Un Matiss Fotomarta 2

Straupiešiem Kristiānai Martinovai un Matīsam Veinbergam ir divi mīluļi – Čiepa un Nikija. Ar tiem tiek pavadīts daudz brīvā laika.

“Mums bija zivtiņas, putns, ir kaķi Džuse un Pipars, bet bija skaidrs, ka gribam suni. Man bērnībā bija sanbernārs, zināju, ka gribu tādu, kas man neatgādinātu viņu,” stāsta Kristiāna. Viņa lasīja par suņiem, interesējās, kurš būtu tas īstais, līdz saprata, ka tas būs taksis.

“Noskatīju savu suni internetā un zvanīju saimniecei, ka ņemsim, sarunājām vakarā braukt skatīties. Tad viņa piezvanīja, ka jau kāds cits tam brauc pakaļ. Tas bija pārdzīvojums! Nākamajā dienā nevarēju rast mieru, piezvanīju, lai uzzinātu, vai mans suns tiešām paņemts. Nē. Tad teicu Matīsam, ka mums tūlīt jāaizbrauc, bet par suni gan ne,” atceras Kristiāna, bet Matīss piebilst, ka pusceļā visu sapratis.

Saimniece brīdinājusi, ka dzīvnieks ir kautrīgs, rokās nenāk. “Iegāju istabā, suns iekāpa man klēpī. Tas ir mans suns!” uzsver Kristiāna un piebilst, ka viņai nav svarīgi, vai suns ir ar ciltsrakstiem vai nav. Čiepas dzīvesstāsts diezgan raibs. Iepriekšējā ģimene kucēnu paņēmusi no patversmes, jo bērni gribējuši. Drīz vien sapratuši, ka dzīvoklī turēt suni tomēr nevajag, bērni naktī cēlušies, lai spēlētos ar to.

Kristiāna ilgi domāja savai sunenei vārdu, jo pasē ierakstītais Deizija tai galīgi nepiestāvēja. Kādu vakaru piezvanīja mamma, Kristiāna rādīja, kāds viņai suns. Mamma vien noteica – Čiepulīt!-, un suns atsaucās. Tā Čiepa tika pie vārda.

Pamazām Čiepa iedzīvojās, tad arī Matīss atrada savu suni. “Ilgi meklēju. Tas ir haskija un kaukāzieša krustojums. Pizvanīju ­saimniekam Daugavpilī. Tieši balta meitene bija palikusi. Bija jāpagaida, kamēr paaugas. Braucu pakaļ, jau pa ceļam izdomāju vārdu,” pastāsta Matīss.

Suņu saimnieki atceras, kā, pirmoreiz satiekoties, Nikija un Čiepa skatījās viena uz otru. Abas bija viena auguma, gāja viena otrai apkārt. “Abas ir draudzenes no pirmās dienas,” uzsver saimniece. Kaķiem, kuri bija pieraduši būt galvenie, suņu ierašanās bija pārdzīvojums. Runcis, būdams miera mika, paskatījās un aizmuka, kaķene, tiklīdz kāds kucēns pienāca tuvāk, šņāca. “Tagad ir miers, visi ir draugi, kaķi un suņi kopā guļ,” uzsver Matīss.

Kristiāna atklāj, ka ilgi šaubījušies par Matīsa izvēli, jo haskijam vajadzīgs aktīvs dzīvesveids.
“Ar diviem suņiem ir viegli. Tie viens otru nodarbina. Ja būtu tikai viens, mēs katru rītu un vakaru skrietu ar suni. Pa dienu suņi ir plašā voljērā. Tie viens otru notrenkā, rok alas. Viņiem ir liela,

nosiltināta būda, kur abiem vietas pietiek,” stāsta Kristiāna un piebilst, ka arī speciālisti ieteikuši, ka suņiem ir labāk, ja ir divi.

Sākumā abi tika baroti tikai ar speciālo barību. Tad gadījās, ka barība nebija nopirkta. Matīsa mamma savārīja auzu pārslu putru. Kopš tās dienas pirktā suņu barība gan stāv trauciņā, bet tikai aiz gara laika viena vai otra to uzgrauž.

Vasarā savu reizi vakaros saimnieki paņēma suņus līdzi uz ezeru. “Nikija, kad pirmoreiz tika ūdenī, nenāca krastā, peldēja aizvien tālāk. Viņai ļoti patīk peldēt,” atceras Matīss, bet Kris­tiāna par Čiepu piebilst: “Čiepai ļoti nepatīk peldēt. Paslapinās kājas, neko vairāk.”

Ja saimnieki kaut kur dodas, ņem līdzi arī mīluļus. Atliek vien pateikt – brauksim! -, un suņi jau stāv pie mašīnas. Lielākais piedzīvojums Kristiānai, Matīsam un suņiem bija nakts pie jūras. “Apbrīnoju cilvēkus, kuri māk visur ceļot ar suņiem. Mēs vēl to neprotam. Tas ir sarežģīti – suns kaut ko ierauga, skrien, cilvēkos viņus viss interesē,” pastāsta Kristiāna. Kad Nikija un Čiepa paaugsies, abas vedīs uz skolu. Matīss atzīst, ka suņu skola vairāk vajadzīga saimniekiem, ne suņiem. “Kā mācīt suni, var atrast internetā, bet, protams, skola ir kas pavisam cits,” uzsver Matīss.

Par saviem suņiem, viņu īpašībām, pieķeršanos un uzticību ­saimnieki Kristiāna un Matīss var stāstīt daudz. “ Čiepa ir greizsirdīga uz visiem. Kad atbrauc draugi, sēž man blakus, ja Nikija pienāk, uzrūc,” stāsta Kristiāna, bet Matīss papildina: “Kad glaudu Nikiju, Čiepa ir klāt, baksta ar purnu: reku es emu!” Nikija ļoti augstu lec, tikt uz siena ruļļa nav nekādu problēmu. Viņai patīk gulēt uz būdas divslīpņu jumta.

Kad saimnieku nav mājās, tad laiks nedarbiem. Nikija gaitenī noplēsa tapetes, istabas sienā abas izgrauzušas caurumu. “Pa­klājiņi sagrauzti. Tagad mājās pazūd zeķes, tas ir Čiepas hobijs, pat no veļas groza, skapja dabū laukā,” atklāj Matīss, bet Kris­tiāna piebilst, ka Čiepa māk Nikiju nogāzt zemē, ja kas nepatīk. “Nopirkām suņiem sešas man­tiņas, izbērām istabā, Nikija un Čiepa cīnījās par vienu un mēģināja to sadalīt,” teic Matīss.

Protams, saimnieki dodas pastaigās ar mīluļiem. Matīss labprāt brauc ar riteni, Nikija skrien līdzi. “Ja vajag motivāciju aktīvam dzīvesveidam, vajag iegādāties suni,” pārliecināta Kristiāna, bet Matīss uzsver: “Labāk divus.”q

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Izmest ēdienu, kaitēt videi un radīt zaudējumus sev

05:55
04.12.2025
30

Todien Priekuļu pamatskolā valdīja liela rosība – notika diskusijas, sarunas, meistarklases – , un  viss tikai par pārtiku. Gan to, ko ēdam un neapēdam, bet izmetam atkritumos, gan kā to izmantot ilgāk. Priekuļu pamatskolai ir ekoskolas statuss. Audzēkņi arī ikdienā izzina un cenšas ievērot videi draudzīgas dzīves pamatus. “Skolā ir nopietna pieeja videi un ilgtspējīgiem […]

"Draudzīgie" – skola, kur mācās skolēni un skolotāji

05:51
02.12.2025
136

“Druva” ar Draudzīgā Aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijas (DACVĢ) direktoru Oskaru Kaulēnu un direktora vietnieci izglītības jomā Līgu Piksi-Zvirbuli tiekas, lai runātu par skolas 35. jubileju, bet tieši šajās dienās skolas vadība saņēmusi vairākus apbalvojumus par veiksmīgu darbu. Skolas direktoram piešķirta Cēsu novada pašvaldības “Gada balva izglītībā” kategorijā “Vadītājs-līderis”, bet pēc sarunas uzzinām, ka L. Pikse-Zvirbule […]

Plāceņi un ievārījums no miziņām

05:04
30.10.2025
126

Vidzemes Tehnoloģiju un dizaina tehnikuma (VTDT) audzēkņi līdzdarbojas Cēsu novada pašvaldības iniciatīvai “Dalies ar pārtiku Cēsu novadā”. Lai Cēsu novadniekos iedzīvinātu apzinātu un arī apzinīgāku attieksmi pret pārtikas atkritumiem, nupat tautā laisto tālruņu lietotni “Whatsapp” un sociālā medija “Facebook” kontu produktu bezmaksas apmaiņai iecerēts papildināt arī ar studentu pārbaudītām ēdienu receptēm, kur sastāvdaļās ir visiem […]

Skolēni papildina dabas taku barības krājumus

06:03
29.10.2025
86

Cēsu 1.pamatskolas skolēni šoruden sagādā patīkamu pārsteigumu Līgatnes dabas takām. 5.-9.klašu audzēkņu komanda – Elza, Paula, Marta Amēlija un Toms – rosināja skolas biedrus gādāt pārtiku taku iemītniekiem, aicinot lasīt zīles un dalīties ģimenes dārza ražā. Elza, Paula, Marta Amēlija un Toms ar skolotājas Ingas Kraftes-Dambes atbalstu piedalījās skolēnu pašpārvalžu konkursā “Brīvprātīgo darbs skolas un […]

Jāgatavo jaunā paaudze, lai veidotos pēctecība

06:23
15.10.2025
193

Kopš septembra Cēsu Bērnu un jauniešu centra paspārnē esošajai Jaunatnes lietu nodaļai ir jauna vadītāja- Andra Strautiņa. Viņa uz Cēsu novadu pārcēlusies no Liepājas. Iepriekš Andra strādājusi dažādās jomās, piemēram, komunikācijā un karjeras konsultēšanā. Jaunatnes lietu nodaļas vadītāja priecājas, ka varēs strādāt ar savu mīļāko auditoriju – jauniešiem. Viņa atzīst, ka jauniešu enerģija un dzīvesprieks […]

Jauniešu mājā Cēsīs atver durvis un aicina pievienoties

00:00
14.10.2025
132
4

“Tā ir iespēja satikt jaunus draugus, apgūt ko jaunu un piedalīties aizraujošu pasākumu radīšanā. Kopā mēs veidojam vietu, kur katrs no mums var parādīt savu spēku un idejas,” tā sociālajos tīklos publicētajā plakātā, aicinot uz Atvērto durvju dienu Cēsīs, Jauniešu mājā, 6.oktobra vakarā, rakstīja jaunieši. Jaunatnes lietu nodaļas vadītāja Andra Strautiņa “Druvai” paskaidro, ka šāda […]

Tautas balss

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Atbildība arī gājējam

08:26
22.11.2025
29
Cēsniece V. raksta:

“Agrāk bērniem skolā mācīja satiksmes noteikumus. Atceros, ka teica: “Pirms šķērsojiet brauktuvi, vispirms paskatieties pa kreisi, pēc tam pa labi, vai nebrauc kāda automašīna. Tikai pēc tām ejiet pāri ielai.” Un tas attiecas ne tikai uz vietām, kur nav gājēju pārejas, bet arī tur, kur tās ir. Taču tagad bērni un jaunieši vispār neskatās, vai […]

Sludinājumi