Cēsniece Linda Grundmane (27) ieguvusi divas augstākās izglītības, mācījusies valifikācijas kursos, guvusi darba iemaņas, strādājos muzejā un vadot ekskursijas. Taču šobrīd ir bezdarbniece. Viņa pārliecināta, ka darbu varētu atrast, ja vien Cēsīs būtu viņai saistoša darba vieta. „Es iznīkstu, ja strādāju vienmuļu darbu. Jā, darbs ir nepieciešams, bet reizēm tomēr labāk darīt to, kas patīk,” teic Linda. Pašlaik sev vēlamo nodarbi viņa ir atradusi neformālā jauniešu grupā, kopš februāra koordinējot projektu „Cēsis-Kino-Identitāte”. „Jau vidusskolā saslimu ar latviešu kino. Tolaik pēc pašas iniciatīvas izstrādāju zinātniski pētniecisko darbu par Cēsu viduslaiku pilsdrupām un pili, pievēršoties arī filmām, kas uzņemtas Pils parkā, pilsdrupās un muzejā. Interese neapsīka, tādēļ, rakstot bakalaura un kursa darbus, turpināju pievērsties kino tematikai. Mani ļoti aizrauj latviešu kino, šo jomu droši vien nepametīšu novārtā,” atklāj Linda. Aizrautība radījusi ideju par līdzšinējo projektu, tādēļ jauniete vērsās Cēsu Pieaugušo izglītības centrā un guvusi atbalstu: „Pēc viņu ieteikuma aizrakstīju Jauniešu Starptautisko projektu aģentūrai un ķēros klāt projekta rakstīšanai. Programmā „Jaunatne darbībā” idejas īstenošanai saņēmām aptuveni 5,5 tūkstošus latu, ar tiem rīkojamies taupīgi, lai spētu realizēt visas ieceres, kas ieplānotas projektam atvēlēto desmit mēnešu laikā.” Vairāki pasākumi jau notikuši, tagad jaunieši strādā pie tālākajām iecerēm. To ir ļoti daudz. Dažas no tām – tikšanās ar cēsniekiem, masu skatu dalībniekiem, kuri filmējušies padomju laikā uzņemtajās filmās, kino kartes izveidošana ekskursijai pa filmēšanas vietām bijušajā Cēsu rajonā, pirmās mūspusē uzņemtās filmas „Cēsis- latviešu karoga šūpulis” (1939.) pārfilmēšana mūsdienu skatījumā, kā arī kino balles, izstādes un citu pasākumu saorganizēšana.
Projektā iesaistās dažādu interešu, izglītības un vecuma jaunieši, darbojas arī jaunieši ar invaliditāti. Linda pārliecināta, ka tas paver plašāku redzējumu un veiksmīgāku projekta attīstību. „Komanda joprojām priecāsies uzņemt jaunus dalībniekus. Paši filmējam, pētām kino vēsturi, analizējam savulaik uzņemtās filmas, rakstām scenārijus, meklējam filmēšanas vietas. Ir ļoti aizraujoši pētīt 70 gadu ilgušu kino vēsturi, redzēt, kā Cēsis mainījušās šo gadu laikā,” acīm mirdzot, stāstījumā aizmirstas Linda. Taujāta, kā spējusi aizraut arī citus, Linda teic, ka ne viņa viena grib cēsniekiem atgādināt un jauniešiem ļaut uzzināt, ka Cēsīs filmētas ļoti daudz filmas un epizodes tām: „Esam apzinājuši vairāk nekā 50 filmas. Daudzas no tām ir zināmas, bet citas – ne dzirdētas, ne televīzijā rādītas. Pilnībā Cēsīs un apkaimē uzņemts „Limuzīns Jāņu nakts krāsā” un „Purva bridējs”, taču pēdējai daži skati uzņemti citviet, kā arī kinostudijā . Vēlamies uzklausīt atmiņu stāstus, lai tas, kas reiz mūsu pilsētā bijis, neiet zudībā. Filmēšanas process ir interesants, gribu, lai par to uzzina jaunatne, lai kopā iemācāmies daudz jauna par kino, tādēļ paši radām un atdzīvinām kino Cēsīs.” Sarunā pārspriežam, ka varam arī pasapņot par kino studiju Cēsīs. Kāpēc ne? Kāds no projekta dalībniekiem varētu pamazām īstenot šo sapni. Arī no pilsētas iedzīvotājiem vairākkārt saņemts novēlējums spēt attīstīt kino industriju Cēsīs. Tas nebūtu nemaz tik neiespējami, jo vēstures liecības vēsta, ka savulaik tā arī bijis. „Lasot dažādu aktieru atmiņu stāstus, uzzinājām, ka padomju laikā Cēsis sauktas par Latvijas Holivudu. Pirms vairākiem gadiem kāds arī pajokoja un pagriezienā uz Āraišiem, kur notika Fonofests, bija uzlikts uzraksts „Hollywood”. Fotogrāfija ar šo skatu grezno vāku vienai no „Turības” izdotajām grāmatām par tūrismu,” stāsta Linda. Turpinot sarunu, jauniete atklāj, ka pamatā latviešu filmas ir uzņemtas bijušajā Cēsu rajonā, vienlīdzīgi filmēšana varētu būt notikusi arī Kuldīgas pusē, tām seko iekštelpu skati Rīgas kinostudijā. „Viens skaidrojums tam, ka tieši mūspusē uzņemtas tik daudzas filmas, varētu būt latviskā vide, kas neprasa izskaistināt filmas kadrus. Otrs – infrastruktūra. Tepat ir viesnīcas, var palikt pie pazīstamiem cilvēkiem, tuvu ir filmēšanas laukumi. Noprotam, ka arī vietējā vadība ir bijusi atsaucīga. Gan vairāki aktieri, gan kinostudijas vadības pārstāvji bijuši no Cēsīm, tāpēc viņi šurp braukuši kā uz mājām,” tā Linda.
Taujāta, kāpēc joprojām viņa ir Cēsīs, ja šeit nav vēlamo darba iespēju, Linda pārliecināti norāda: „Man Cēsis ļoti patīk, te jūtos labi, nevēlos savu pilsētu pamest. Varētu teikt, ka esmu šīs pilsētas patriote. Tādēļ ceru, ka šo projektu izdosies turpināt arī pēc novembra.” Anda Dzenža
Komentāri