Trešdiena, 17. decembris
Vārda dienas: Hilda, Teiksma

Ar deju pieskaras viduslaiku dzīvei

Druva
16:34
22.11.2012
46
Dsc 0100 1

Cēsīs aktīvi darbojas Cēsu Pils vēsturisko deju studija, kuru vada Ieva Kalniņa – Matute. Stāstot par deju studiju, Ieva teic, ka nodarbības notiek diplomētas baletdejotājas, horeogrāfes un deju skolotājas Gunas Ezermales vadībā, taču dejotgribētājiem nav nepieciešama sagatavotība vai pieredze. Piedalīties var katrs, kurš vēlas.

“Cēsu Pils vēsturisko deju studijas mērķis ir apgūt un iedzīvināt dažādu laikmetu dejas, lai izprastu, kā jutās senie Cēsu iedzīvotāji, kam dejas bija neatņemama svētku sastāvdaļa. Turklāt gribam arī bagātināt mūsu pilsētas svētkus un pasākumus ar krāšņos tērpos tērptiem dejotājiem,” saka Ieva un pastāsta, ka Cēsu Pils vēsturisko deju studija tika dibināta pirms diviem gadiem, apvienojoties vēstures interesentiem, Cēsu pils gidiem un deju kolektīva “Sadancis” dejotājiem.

„Seno deju apguvi esam sākuši ar Cēsu pilij un pilsētai tik būtisko laika posmu – 15. – 16. gadsimta miju, kas uzskatāms par Cēsu „zelta periodu”. Lai arī dejojam neilgu laiku, jau esam paguvuši parādīt savu māku festivālā „Galantais klavesīns” un seno deju grupas “Ballare” desmit gadu jubilejā Bauskas pilī. Balle pilī bija patiešām īpaša, senatnīgā gaisotne no mielasta līdz saviesīgām sarunām renesanses laikmetam raksturīgā manierē. Un jāteic, šī bija ļoti vērtīga pieredze, kas ļāva novērtēt ne tikai citu deju grupu veikumu, bet arī to, cik prasmīgi un zinoši esam paši,” stāsta Ieva Kalniņa – Matute, taču uzsver, ka būtiskāks par uzstāšanos tomēr visiem ir prieks apgūt jaunas dejas un, skanot skaistai mūzikai, izdejot jau apgūtās. Katra nodarbība pārvēršas mazā viduslaiku ballē.

Ieva stāsta, ka viņas dejošanas pieredze gūta tikai bērnībā, vēl pirmskolas vecumā dejojot tautas deju kolektīvā.

“Domāju, latvieši ir ļoti muzikāli, tādēļ arī dejošana nesagādā grūtības, jo mums ir laba ritma izjūta. Varbūt visi neesam izmācāmi par balerīnām, bet dejas izjūta latviešiem ir no dabas. Prieks, ka daudz jauniešu dejo dažādos kolektīvos. Vienu brīdi modē bija arī balles un modernās dejas. TV šovā “Dejo ar zvaigzni” varēja redzēt to, ka ne tikai profesionāļi, bet dažādu profesiju pārstāvji var dejot. Es teiktu, ka deja ir interesanta izpausmes iespēja. Tas ir veids, kā atpūsties, kā noiet malā no ikdienas stresainās vides un rutīnas,” saka deju studijas vadītāja. Ievas ikdiena cieši saistīta ar Cēsu pili, vēsturi, varētu teikt – pašsaprotami, ka viņa aizrāvusies arī vēsturiskajām dejām. Ieva teic, ka tā ir iespēja izgaršot un pieskarties viduslaikiem. “Uzvelkot mugurā skaisto, seno kleitu, pat stāja mainās. Tā ir iespēja izdzīvot citu laikmetu, gluži kā kino. Turklāt mēģinājumi notiek Cēsu pilī vai vasarā pils dārzā, kas veido īsto atmosfēru un brīnišķīgas emocijas,” saka Ieva un, vaicāta, vai arī citi cēsnieki var pievienoties deju studijai, atbild: “Droši. Katrs, kurš vēlas izbaudīt kaut ko no senatnīgā, var pievienoties. Turklāt dejas nav sarežģītas, katrs tās var iemācīties. Ar to galā tiek pat mani bērni.” Liene Lote Grizāne

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Uz “Mākslas šķūni” pēc dāvanām

06:28
17.12.2025
14

Šķūnis Pētera Rozenberga Cēsu pilsētas Mākslas skolas    pagalmā nedēļas nogalē bija izgaismots, skanēja mūzika un piesaistīja ikviena garāmgājēja uzmanību. “Mums ir šķūnis, kuru var pārvērst par “Mākslas šķūni”,” saka pedagoģe, Ziemassvētku tirdziņa projekta vadītāja Ilma Strazdiņa. Te skolas audzēkņi agrāko gadu tieši tirdziņam    radītie darbi salikti kā izstādē, izgaismoti. Gleznas, zīmējumi, grafikas, keramika, […]

Jauniešu mājas popularizēšanai rada video

05:16
11.12.2025
93

Cēsīs daudzus gadus darbojas Jauniešu māja, kur jaunajiem cilvēkiem ir iespēja kopā saturīgi pavadīt brīvo laiku, kā arī izaicināt sevi, organizējot dažādus jauniešiem interesantus pasākumus. Jauniešu mājā darbojas arī 12. klases skolniece Annija Līce. Viņa bija aizdomājusies, kāpēc šo vietu neapmeklē vairāk jauniešu, kas tam varētu būt par iemeslu. Un, tā kā viņas vien­audžiem ikdienas […]

Pirmais Vidzemes reģiona konkurss pūšaminstrumentu spēlē

05:11
10.12.2025
128

Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolā (AKCMV) norisinājās pirmais Vidzemes reģiona mūzikas skolu audzēkņu konkurss pūšaminstrumentu spēlē “Wenden Wind”. Tajā piedalījās 43 dalībnieki no Vidzemes, tajā skaitā pieci no AKCMV un četri no Jaunpiebal­gas Mūzikas un mākslas skolas. Konkursa nosaukumā simboliski apvienots senais Cēsu pilsētas vārds “Wenden” un pū­šaminstrumentu starptautiskā skanējuma vārds “Wind”, akcentējot gan vietējo […]

Izmest ēdienu, kaitēt videi un radīt zaudējumus sev

05:55
04.12.2025
55

Todien Priekuļu pamatskolā valdīja liela rosība – notika diskusijas, sarunas, meistarklases – , un  viss tikai par pārtiku. Gan to, ko ēdam un neapēdam, bet izmetam atkritumos, gan kā to izmantot ilgāk. Priekuļu pamatskolai ir ekoskolas statuss. Audzēkņi arī ikdienā izzina un cenšas ievērot videi draudzīgas dzīves pamatus. “Skolā ir nopietna pieeja videi un ilgtspējīgiem […]

"Draudzīgie" – skola, kur mācās skolēni un skolotāji

05:51
02.12.2025
194

“Druva” ar Draudzīgā Aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijas (DACVĢ) direktoru Oskaru Kaulēnu un direktora vietnieci izglītības jomā Līgu Piksi-Zvirbuli tiekas, lai runātu par skolas 35. jubileju, bet tieši šajās dienās skolas vadība saņēmusi vairākus apbalvojumus par veiksmīgu darbu. Skolas direktoram piešķirta Cēsu novada pašvaldības “Gada balva izglītībā” kategorijā “Vadītājs-līderis”, bet pēc sarunas uzzinām, ka L. Pikse-Zvirbule […]

Plāceņi un ievārījums no miziņām

05:04
30.10.2025
141

Vidzemes Tehnoloģiju un dizaina tehnikuma (VTDT) audzēkņi līdzdarbojas Cēsu novada pašvaldības iniciatīvai “Dalies ar pārtiku Cēsu novadā”. Lai Cēsu novadniekos iedzīvinātu apzinātu un arī apzinīgāku attieksmi pret pārtikas atkritumiem, nupat tautā laisto tālruņu lietotni “Whatsapp” un sociālā medija “Facebook” kontu produktu bezmaksas apmaiņai iecerēts papildināt arī ar studentu pārbaudītām ēdienu receptēm, kur sastāvdaļās ir visiem […]

Tautas balss

Egle rada prieku

09:57
17.12.2025
9
Cēsniece L. raksta:

“Priecājos par Cēsu galveno egli Vienības laukumā. Tā izgreznota ļoti jaukām gaismiņām. Prieks skatīties gan autobraucējiem, gan gājējiem. Šajās tumšajās dienās, ieraugot mirdzošās spuldzītes, sejā iezogas smaids,” sacīja cēsniece L.

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
32
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
29
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
43
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
44
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Sludinājumi