Piektdiena, 3. maijs
Vārda dienas: Gints, Uvis

Saglabājot veco, veido jauno

Sarmīte Feldmane
12:28
02.08.2017
15
Darzs

Cauri mežam, kur ik pa laikam redzami nelieli tīrumi, parādās neliels ceļš, kura malās aleja ved uz mājām kalniņā. Taurenes pagasta “Lejas Bērziņus” noslēpj koki, bet ceļā pie pagalma kā sargi sagaida divas tūjas. “Vecā māja bijusi lejā, tāpēc arī tāds nosaukums. Arī jaunā kalnā ir sirmgalve,” stāsta saimniece Diāna Ligere. “Lejas Bēr­ziņi” ir Diānas drauga Jāņa Grīn­berga mātesmātes māja. Pēdējos trijos gados viņi apkārtni pārvērtuši līdz nepazīšanai, te viss tiek veidots tā, kā pašiem patīk.

“Pagalmā kādreiz bija bijusi rožu dobe, tās auga arī otrpus mājai. Izveidoju apaļu dobi, sastādīju vēl citas šķirnes, bet goda vietā ir vecās saimnieces Elziņas roze. Prieks, ka visas pārziemoja. Ta­gad tikai čubinu, mēsloju ar zirga mēsliem, bet rozes grib saulīti, kuras trūkst. Pārstādīju arī vecās peonijas, kopā ar īrisiem tās veido skaistu dobi, “ stāsta Diāna un uzsver, ka vēl tikai praksē mācās un savu reizi kaut kas arī neizdodas, kā gribētos.

Plašo pagalmu no vējiem pasargā Jāņa mammas stādītais egļu dzīvžogs, jaunie saimnieki iestādījuši priedes. “Man patīk skujeņi. Gribu iemācīties tos pavairot,” saka Diāna un ved rādīt skaisto dobi, kas iekārtota pie jaunceļamā staļļa. Divi milzeņi izauguši pie mājas, pārāk tuvu ēkai, un viņa mēģinās pārstādīt. “Stādām dekoratīvos kokus, krūmus, jaunus augļu kokus. Vecās ābeles pēc apzāģēšanas ir ļoti skaistas. Tās pagalmā dod tādu īpašu noskaņu. Kad zied, ir tik gleznaini,” stāsta saimniece un atklāj, ka katrs koks tiek iestādīts ar kādu nākotnes domu, ko abi ar Jāni grib īstenot. Viena no tām – lai apkārt būtu skaisti un te būtu laimīgi dzīvot.

“Katram augam svarīgākais – atrast īsto vietu. Ja redzu, ka kaut kas nepatīk, pačubinu, vēlāk pārstādu,” saka Diāna.

Pagalmā vairākas puķu kompozīcijas, kuras saimniece sauc par laivām – izgrebtos koka bluķos stādītas dažādas puķes. Tās priecē ar krāsām. Vienā, piemēram, mīļi sadzīvo begonijas, mazās rozītes un studentu neļķes. Studen­tu neļķu gadu gaitā saaudzis pagalmā daudz, dažviet tās zied kā paklājs.

“Man dobēm patīk dažādas formas, ne kvadrāti. Pavasarī iztēlojos, ko gribu. Tagad redzu, kas iznācis, kur vajadzēja kādu košāku augu, kur garāku. Jo tālāk no mājas, jo stādu kaut ko garāku, lai pa gabalu redzams krāsains akcents,” pieredzē dalās taureniete.

Lielu daļu vasaras puķu stādu Diāna audzējusi pati. “Ledus­puķes pati pārziemināju istabā pie loga, kur gaišs, nedaudz palaistīju, un jau ziemā uzziedēja. Lobēlijas labāk pirkt, nevis audzēt stādus, jo tomēr pārāk vēlu zied. Ar petūnijām var gadīties visādi. Samtenēm trūkst saules, tās ēd gliemeži, balzamīnes gan ne. Sasēju saulespuķes, tikai divas uzdīga. Bieži vien iznācis, ka lētākās sēklas un lētākie krūmi labāk aug,” ar smaidu stāsta saimniece un atklāj, ka ar istabas puķēm īsti nesaprotas, iespējams, tām telpās trūkst gaismas.

Pie mājas lejiņā ir dīķis. Nākamvasar Diāna un Jānis ķersies klāt tā sakopšanai. Un noteikti iestādīs arī kādu ūdensrozi.

“Darām tā, kā pašiem patīk, lai te justos labi,” saka Diāna un pārlaiž skatienu pagalmam. Aiz tā nelielas pļavas un visapkārt mežs. Lielie koki aiztur vējus. “Man vienmēr patikušas alejas. Katrā dārzā var iestādīt rozes, dažādus košumkrūmus, bet ne tādus kokus,” ar lepnumu stāsta saimniece. Iebraucamā ceļa alejā, vēl arī pagalmā, veci oši, kļavas, gobas, ozoli. “Puķes, kas zied, dod prieku, bet vecajiem kokiem ir cita vērtība, tādu nav pie katras mājas. Cik daudz šie varenie oši varētu pastāstīt, ko pieredzējuši! Uztrau­cos par ošu slimību, dzirdēju, ka arī Piebalgā vairāki gājuši bojā,” pārdomās dalās taureniete un lietišķi piebilst, ka starp ošiem vēlas iekārt šūpuļtīklu. Karstās dienās tā būtu ļoti jauka atpūtas vieta.

Ar smaidu Diāna pastāsta, ka daudzi brīnās, vai viņai laukos nav garlaicīgi. Diāna tikai atsmej: “Te visu dienu ir ko darīt. Un man patīk!” Viņa ir rīdziniece, kura jau bērnībā zinājusi, ka reiz dzīvos laukos. Netālu, tepat Taure­nes pagastā, dzīvo vecvecāki. Jānis katru dienu brauc uz darbu Valmierā. Diānas aizraušanās ir zirgi. Patlaban viņai ir ķēve un kumeliņš, līdz rudenim “Lejas Bērziņos” tiks uzcelts stallis. “Mums vakaros patīk doties izjādēs un pastaigās. Ap saulrietu noskaņa dabā ir neizstāstāma,” bilst taureniete un atzīst, ka abi ar draugu domā par kādu nodarbošanos laukos.

“Te redzams padarītā rezultāts, to īpaši pamana tie, kuri kādu laiku nav bijuši ciemos. Māja veca, uzturam, remontējam, kopjam. Apkārtnē gribam saglabāt vērtīgo un veidot ko jaunu. Esam jauni, viss vēl priekšā, plāni lieli, tikai jāīsteno,” saka taureniete Diāna Ligere “Lejas Bērziņos”.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Vērtīgākais – kulturāli kvalitatīva, veselīga vide ģimenei un bērnam tuvu pie dabas

05:15
30.04.2024
267

“Man ļoti patīk, ka Skujene nav pārāk tālu no pilsētas. Gabaliņš ir, tomēr nav pārlieku sarežģīti aizbraukt līdz Cēsīm. Skujene ir diezgan mierīga vieta, sakopta un skaista. Te ir skaisti lauku ceļi, lielāki un mazāki. Tuvu ezeri un upes. Priecē sakoptais pagasta centrs. Cik nu pašvaldība iespēju robežās mēģina organizēt pasākumus un uzturēt teritoriju, tik […]

Par Lielo talku un ne tikai

17:02
28.04.2024
79
1

27.aprīlī norisināsies ikgadējais vides sakopšanas notikums – Lielā talka, kas notiks jau septiņpa­dsmito reizi. Šī gada moto ir “Tīri – zaļi – ilgi!”. Sarunājos ar Cēsu pašvaldības Centrālās administrācijas Īpašumu apsaimniekošanas pārvaldes teritorijas apsaimniekošanas speciālisti SIGNI ĶERPI. Viņa kopš 2021.gada Cēsu novadā ir Lielās talkas koordinatore. -Kā vērtējat Cēsu novadā padarīto? -Katru gadu cilvēki aktīvi […]

Filma par cilvēku, viņa izvēli un laiku

06:15
27.04.2024
96

Antras Cilinskas un Annas Vidulejas filma “Podnieks par Podnieku. Laika liecinieks” skatāma visā Latvijā. Ar filmas režisori un producenti Antru Cilinsku tikšanās notika pēc viena no kino seansiem Cēsīs. Juris Podnieks (1950. gada 5. decembris – 1992. gada 23. jūnijs) ir tā dēvētās latviešu poētiskās kinodokumentālistu skolas jaunās paaudzes spilgtākais un talantīgākais kinooperators, režisors un […]

Patīk darbi, kurus darot nav jāsteidzas

06:02
25.04.2024
47

Jānis Vagulis dienas piepilda ar darbu, rodot arī laiku paslinkošanai, nekā nedarīšanai. “Laukos vienmēr ir, ko darīt, vienmēr kādam vajag piepalīdzēšanu,” viņš saka un piebilst, ka māk visus laukos ikdienā nepieciešamos darbus. Savulaik strādājis dažādās zāģētavās, to sen vairs nav gluži tāpat kā daudzos citos mazos pagastos. Jānis Kaivē dzīvo jau 25 gadus. Pats ir […]

Bērnības vietai atdota sirds

05:45
24.04.2024
141

Daces Kārkliņas dzimtas saknes ir Kaivē. Pati dzīvo Cēsīs, strādā Rīgā, bet par savu vietu sauc Kaivi. Kad vien brīvs laiks, viņa mēro ceļu, lai būtu pie krustdēla, draugiem. “Man bērnība saistās tikai ar Kaivi. Vasaras pavadīju pie krustmātes. Te vienmēr bija, ko darīt un ik dienu notika kas interesants. Bija, protams, jāravē, jāvāc siens, […]

Iedzīvoties un būt savējai

05:34
23.04.2024
129

Evita Petrova ar ģimeni Kaivē nokļuva nejauši.  “Vasarā, braucot pa Piebalgu, ieraudzījām aizaugušu viensētu. Tā iepatikās, izdevās vienoties ar saimniekiem, un nopirkām “Lapsas”,” stāsta Evita. “Tas bija pirms 12 gadiem. Gadus trīs ģimene šurp brauca vien brīvdienās, tad pārcēlās pavisam. Tā rīdzinieki kļuva par kaivēniešiem. Evita piebilst, ka mājas ir tikai nepilnus divus kilometrus no pagasta centra. […]

Tautas balss

Labāk uzraksts, ne karogs

16:57
26.04.2024
27
Druva raksta:

“No rudens pārtikas precēm būs redzami jānorāda valsts, kur tā ražota. Saprotu, ka to varēs parādīt ar karodziņu vai uzrakstu. Es domāju, ka vislabāk būs pietiekami lieliem burtiem rakstīts uzraksts, jo vai gan daudzi uzreiz atšķirs, piemēram, Slovākijas un Slovēnijas karogus. Arī tagad jau uz produktiem norāda izcelsmes valsti, tikai nereti uzraksts ir tik maziem […]

Uzšļāc ūdeni un dubļus

16:57
26.04.2024
38
Druva raksta:

“Regulāri nākas iet Cēsīs zem dzelzceļa tilta. Kad līst lietus, dubļains, gan to nevienam neiesaku. Uz galvas pilēs ūdens un mašīnas nošķiedīs. Ietve tur tik šaura, grūti izmainīties ar pretimnācēju, kur nu vēl pamukt kaut kur, kad brauc mašīna. Vai kāds saskaitījis, cik cilvēku kājām ik dienu iziet pa šo vietu? Žēl ģimnāzistu, kuri dosies […]

Operatīvi, atsaucīgi un laipni

16:56
26.04.2024
26
Druva raksta:

“Sirsnīgs paldies ārstes Sprindules prakses medicīnas māsai Irīnai, viņa bija ļoti atsaucīga un ātri nokārtoja, lai tieku pie vajadzīgajiem medikamentiem, kad man pasliktinājās pašsajūta. Un milzīgs paldies arī māsiņai Lindai, kas nāca pie manis mājās, vēnā ievadīja zāles, katru reizi mērīja asinsspiedienu, vienmēr izjautāja, kā jūtos, bija ļoti laipna, atsaucīga. Domāju, tā darbu vajadzētu darīt […]

Ģimnāzijas remonts ievelkas

09:23
23.04.2024
63
Druva raksta:

“Ļoti ievilcies Cēsu Valsts ģimnāzijas ēkas remonts. Esmu pensionēta skolotāja, mani interesē, vai jaunajā mācību gadā ģimnāzisti varēs atgriezties savā skolā vai mācības būs jāturpina pielāgotajās telpās Raunas ielā. Saprotu, ka tur nav slikti, taču ģimnāzijas tēla veidošanai gan tas par labu nenāk,” pārdomās dalījās seniore.

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
53
5
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Sludinājumi