Cēsniekam Gunāram Klūgam nākamgad deviņdesmit. Mundrs, dzīvespriecīgs, zinātkārs un darbīgs – tādu viņu pazīst apkārtējie. Dzimis Cēsīs, te pavadījis bērnību un jaunību, atgriezies vecumdienās. Dienas Gunāram paiet, rakstot vēstules, pārskatot marku kolekciju. Tajā ir ap desmit tūkstoši marku.
“Dievs devis, ka esmu fikss un uzņēmīgs. Bērnībā biju diezgan liels palaidnis,” nosmej sirmais vīrs.
1942.gadā viņš avīzē izlasīja, ka kāds kolekcionārs Baldonē pārdod markas. “Skolā mēs, puikas, markas ar Hitlera ģīmetnēm un citas, kādas jau varēja dabūt, ar klīsteri līmējām burtnīcās. Bijām kādi pieci, kurus tas interesēja. Izlasījuši par baldonieša markām, iedegāmies, ka tās jādabū. Varbūt varam kopā samest un nopirkt. Tēvs man par labu uzvedību deva piecus santīmus, varētu pakrāt. Uzrakstījām, lai atsūta. Par to, cik maksā, nepaprasījām. Uz māju atnāca uzaicinājums, ka jāiet uz pastu izpirkt sūtījumu un jāsamaksā 25 rubļi. Vecāki brīnījās, kas tas par sūtījumu. Atzinos, ka ar puikām kopā esam uzrakstījuši vēstuli. Tēvs tikai noprasīja, ko ar tām markām darīšu, pēc tam dabūju tādu pērienu, ka ne skolā solā, ne mājās pie vakariņu galda nevarēju nosēdēt. Tēvs tomēr apžēlojās, tā tiku pie pirmajām markām, kas nebija ar klīsteri salīmētas burtnīcā. Tās bija Ulmaņlaika markas. Vēlāk piecas markas ar Cukura lidojumu bija ļoti vērtīgas. Šodien tās maksā 1300 eiro viena,” pastāsta kolekcionārs un piebilst, kad 70.gados ģimene pirka mašīnu, naudas pietrūka, un viņš markas pārdeva.
Par sevi Gunārs saka, ka apguvis 13 profesijas, bijis skolotājs, finanšu, padomju, tirdzniecības un sociālais darbinieks, lielākoties strādājis Limbažu pusē. Daudzus gadus rakstījis “Padomju Jaunatnei”, kur saņēma labus honorārus un varēja pirkt markas.
“Ap mani sāka pulcēties tie, kam interesē filatēlija. Limbažos biju filatēlistu vadītājs, darbojos arī Latvijas Filatēlistu biedrības valdē, vadīju jauno filatēlistu pulciņu,” nopietno aizraušanos ieskicē Gunārs.
Sākumā krājis visu, ko vien varēja dabūt. Vēlākos gados izvēlējās markas par Olimpiskajām spēlēm, floru un faunu. Gunāru arī interesē markas par Berlīnes mūri. “Pasaulē ir trīs marku katalogi. Latvijā vadās pēc vācu “Michel” kataloga, padomju laikā pēc franču. Padomju laikā bija žurnāls “Filatēlija”, tur bija ārzemnieku kontakti, kuri meklēja kādas markas. Publicēju savus piedāvājumus žurnālos. Esmu Amerikas, Japānā Āzijas, Krievijas, Vācijas klubu biedrs. Aicina stāties Brazīlijas klubā. Būt kādā klubā par biedru – tie ir kontakti. Katru dienu saņemu vismaz vienu vēstuli. Man atsūta markas, paņemu, ko vajag, pārējo piedāvāju biedriem,” pastāsta Gunārs un piebilst, ka “Michel” katalogā pa diviem gadiem cenas mainās, bet filatēlisti jau paši vienojas par cenu. Savulaik viņš sarakstījies ar filatēlistiem 71 valstī, pēdējos gados vairāk nekā 50.
“Visas markas ir skaistas, arī Latvijas markas. Par mūsu markām pasaulē ir ļoti liela interese, jo esam jauna valsts. Visi prasa Latvijas markas,” ar lepnumu saka filatēlists un ir neapmierināts, ka Latvijā gadā drīkst izlaist tikai 23 līdz 26 pastmarkas. Igaunijā to ir ap 40 gadā, savukārt Francijā katru nedēļu iznāk 12 līdz 16 markas, Beļģijā pat ap 20 nedēļā. “Marka ir valūta. Visi ārzemnieki prasa mūsu markas. Latvijas markas iegādājos visas. Bet vecam cilvēkam grūti pie tām tikt,” stāsta cēsnieks un piebilst, ka pats vairs nevar aizbraukt uz filatēlistu saietiem, toties tagad kolēģi brauc pie viņa.
“Marku kolekcionēšana izglīto, paplašina redzesloku. Ne jau tikai marku daudzums filatēlistam svarīgs. Jāzina, kāpēc katra marka izdota, kas tas bijis par notikumu, kas ir šis cilvēks, ko paveicis, ja ticis uz markas. Tas pats ģeogrāfijā – ir taču jāzina par valsti, kuras marka tev ir. Filatēlijas uzdevums – izzināt, kāpēc tā marka izlaista. Ja ko nezinu, meklēju enciklopēdijās,” skaidro Gunārs Klūga.
Filatēlists rāda tikko saņemto vēstuli no filatēlista Itālijā. “Jānovērtē, ko atsūtījis. Tad došu ziņu citiem, kurus varētu interesēt kāda marka,” nosaka Gunārs un piebilst, ka pāris dienās vienu vēstuli noteikti nosūta un tikpat bieži tās saņem no citiem filatēlistiem.
“Visa diena ir aizņemta, laika pietrūkst,” smaidot saka filatēlists.
Komentāri