Piektdiena, 22. novembris
Vārda dienas: Aldis, Alfons, Aldris

Pastmarkas atklāj pasauli

Sarmīte Feldmane
07:16
01.10.2018
67
Kolekcionaars Kluuga 1

Cēsniekam Gunāram Klūgam nākamgad deviņdesmit. Mundrs, dzīvespriecīgs, zinātkārs un darbīgs – tādu viņu pazīst apkārtējie. Dzimis Cēsīs, te pavadījis bērnību un jaunību, atgriezies vecumdienās. Dienas Gunāram paiet, rakstot vēstules, pārskatot marku kolekciju. Tajā ir ap desmit tūkstoši marku.

“Dievs devis, ka esmu fikss un uzņēmīgs. Bērnībā biju diezgan liels palaidnis,” nosmej sirmais vīrs.

1942.gadā viņš avīzē izlasīja, ka kāds kolekcionārs Baldonē pārdod markas. “Skolā mēs, puikas, markas ar Hitlera ģīmetnēm un citas, kādas jau varēja dabūt, ar klīsteri līmējām burtnīcās. Bijām kādi pieci, kurus tas interesēja. Izlasījuši par baldonieša markām, iedegāmies, ka tās jādabū. Varbūt varam kopā samest un nopirkt. Tēvs man par labu uzvedību deva piecus santīmus, varētu pakrāt. Uzrakstījām, lai atsūta. Par to, cik maksā, nepaprasījām. Uz māju atnāca uzaicinājums, ka jāiet uz pastu izpirkt sūtījumu un jāsamaksā 25 rubļi. Vecāki brīnījās, kas tas par sūtījumu. Atzinos, ka ar puikām kopā esam uzrakstījuši vēstuli. Tēvs tikai noprasīja, ko ar tām markām darīšu, pēc tam dabūju tādu pērienu, ka ne skolā solā, ne mājās pie vakariņu galda nevarēju nosēdēt. Tēvs tomēr apžēlojās, tā tiku pie pirmajām markām, kas nebija ar klīsteri salīmētas burtnīcā. Tās bija Ulmaņlaika markas. Vēlāk piecas markas ar Cukura lidojumu bija ļoti vērtīgas. Šodien tās maksā 1300 eiro viena,” pastāsta kolekcionārs un piebilst, kad 70.gados ģimene pirka mašīnu, naudas pietrūka, un viņš markas pārdeva.
Par sevi Gunārs saka, ka apguvis 13 profesijas, bijis skolotājs, finanšu, padomju, tirdzniecības un sociālais darbinieks, lielākoties strādājis Limbažu pusē. Daudzus gadus rakstījis “Padomju Jaunatnei”, kur saņēma labus honorārus un varēja pirkt markas.

“Ap mani sāka pulcēties tie, kam interesē filatēlija. Limbažos biju filatēlistu vadītājs, darbojos arī Latvijas Filatēlistu biedrības valdē, vadīju jauno filatēlistu pulciņu,” nopietno aizraušanos ieskicē Gunārs.

Sākumā krājis visu, ko vien varēja dabūt. Vēlākos gados izvēlējās markas par Olimpiskajām spēlēm, floru un faunu. Gunāru arī interesē markas par Berlīnes mūri. “Pasaulē ir trīs marku katalogi. Latvijā vadās pēc vācu “Michel” kataloga, padomju laikā pēc franču. Padomju laikā bija žurnāls “Filatēlija”, tur bija ārzemnieku kontakti, kuri meklēja kādas markas. Publicēju savus piedāvājumus žurnālos. Esmu Amerikas, Japānā Āzijas, Krievijas, Vācijas klubu biedrs. Aicina stāties Brazīlijas klubā. Būt kādā klubā par biedru – tie ir kontakti. Katru dienu saņemu vismaz vienu vēstuli. Man atsūta markas, paņemu, ko vajag, pārējo piedāvāju biedriem,” pastāsta Gunārs un piebilst, ka “Michel” katalogā pa diviem gadiem cenas mainās, bet filatēlisti jau paši vienojas par cenu. Savulaik viņš sarakstījies ar filatēlistiem 71 valstī, pēdējos gados vairāk nekā 50.

“Visas markas ir skaistas, arī Latvijas markas. Par mūsu markām pasaulē ir ļoti liela interese, jo esam jauna valsts. Visi prasa Latvijas markas,” ar lepnumu saka filatēlists un ir neapmierināts, ka Latvijā gadā drīkst izlaist tikai 23 līdz 26 pastmarkas. Igaunijā to ir ap 40 gadā, savukārt Francijā katru nedēļu iznāk 12 līdz 16 markas, Beļģijā pat ap 20 nedēļā. “Marka ir valūta. Visi ārzemnieki prasa mūsu markas. Latvijas markas iegādājos visas. Bet vecam cilvēkam grūti pie tām tikt,” stāsta cēsnieks un piebilst, ka pats vairs nevar aizbraukt uz filatēlistu saietiem, toties tagad kolēģi brauc pie viņa.

“Marku kolekcionēšana izglīto, paplašina redzesloku. Ne jau tikai marku daudzums filatēlistam svarīgs. Jāzina, kāpēc katra marka izdota, kas tas bijis par notikumu, kas ir šis cilvēks, ko paveicis, ja ticis uz markas. Tas pats ģeogrāfijā – ir taču jāzina par valsti, kuras marka tev ir. Filatēlijas uzdevums – izzināt, kāpēc tā marka izlaista. Ja ko nezinu, meklēju enciklopēdijās,” skaidro Gunārs Klūga.

Filatēlists rāda tikko saņemto vēstuli no filatēlista Itālijā. “Jānovērtē, ko atsūtījis. Tad došu ziņu citiem, kurus varētu interesēt kāda marka,” nosaka Gunārs un piebilst, ka pāris dienās vienu vēstuli noteikti nosūta un tikpat bieži tās saņem no citiem filatēlistiem.

“Visa diena ir aizņemta, laika pietrūkst,” smaidot saka filatēlists.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Cienīt laika nospiedumus

06:44
22.11.2024
10

Atjaunotais Uzvaras piemineklis Cēsu centrā    ir līdz šim arhitekta Imanta Timermaņa vērienīgākais darbs. Par Atmodas gadu notikumiem un šodienu saruna ar SIA “Arhitekta Imanta Timermaņa birojs” vadītāju. -Par pieminekļiem runā, diskutē, ceļ un nojauc arī šodien. -Šķiet, virziens aizgājis ne īstajās dimensijās. Andreja Upīša    pieminekļa zāģēšana ir muļķība. Ja ir kādi izteikti ideoloģiski […]

Viens bez otra nevaram nekādi

10:41
21.11.2024
284

Straupes pagasta bioloģisko zemnieku saimniecību “Eicēni” divi skoloti dārznieki Elita un Jānis Reinhardi nodibināja pagājušā gadsimta deviņdesmitajos, drīz pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas. Sāka tā romantiski – ar mazu siltumnīcu pie Elitas dzimtas mājām, kurā koši izauga izjukušās kopsaimniecības pamesti rožu stādi. Veidojot saimniecību, piedzīvota gan ziedēšana, gan ērkšķu dūrieni, un nu jau abi dārznieki ar […]

Katrā augā ir kas vērtīgs. Jāprot to izmantot

11:32
20.11.2024
20

Pastāv uzskats, ka kaut kur tālās zemēs ir tie vērtīgie augi, kas veselību var ļoti pozitīvi ietekmēt. Patiesībā viss, kas ir vajadzīgs mums, aug tepat tuvumā, atzīst dabas velšu vācēja, aktīva ārstniecības augu pētniece un augu valsts izzinātāja ELITA MELNE. “Savs jaukums ir būt dabā arī šajā nosacīti drūmajā laikā, tas ļauj izjust zināmu pirmatnību. […]

Militārā tehnika – stāsts par Latvijas vēsturi

11:04
18.11.2024
19

Cēsniekam Lūkasam Matutim bija pieci gadi, kad televīzijā redzēja, kā brauc tanki. “Tas šķita kas tik liels un interesants,” ar smaidu atceras Lūkass. Jau padsmitnieka gados viņš sāka izgatavot dažādas tehnikas modeļus. Un, protams, arī tanku. Līdztekus arī izzināja Latvijas militārās tehnikas vēsturi. Cēsu muzejā šomēnes apskatāma viņa veidoto modeļu    izstāde “Latvijas militārās tehnikas […]

Kā ikdienas paradumi var uzlabot zobu veselību

19:03
16.11.2024
30

Ikdienas paradumi spēlē būtisku lomu zobu veselības uzturēšanā un var novērst daudzas mutes dobuma problēmas. Regulāra un pareiza zobu kopšana palīdz ne vien uzturēt skaistu smaidu, bet arī izvairīties no biežām zobārsta vizītēm saistībā ar infekcijām, kariesu un smaganu iekaisumu. Aplūkosim trīs vienkāršus ieradumus, kas var ievērojami uzlabot zobu veselību. Regulāra un pareiza zobu tīrīšana […]

Vai plastiskā ķirurģija patiesi ir ceļš uz pārliecinošāku ārieni?

19:00
16.11.2024
26

Šis jautājums, kas sākotnēji var šķist vienkāršs, patiesībā slēpj sevī vairākus aspektus, kas saistīti gan ar fiziskajām, gan psiholoģiskajām izmaiņām. Plastiskā ķirurģija ne vienmēr nozīmē tikai ārējas pārmaiņas – tā bieži ietekmē arī cilvēka pašpārliecību un kopējo dzīves kvalitāti. Daudziem pacientiem šīs izmaiņas ir ceļš uz harmoniskāku dzīvi, kurā viņi izjūt gan iekšēju, gan ārēju […]

Tautas balss

Vai svarīgākā ir domes vadība

11:01
21.11.2024
35
J. raksta:

“Pagājušajā “Druvas” numurā bija ziņa, ka Cēsu novada pašvaldība par labu darbu valsts svētkos apbalvo 50 darbiniekus. Neviens pagodinātais vārdā nebija nosaukts, bet domes priekšsēdētājs un viņa vietnieki gan minēti pilnībā. Vai tad tikai viņi pelnījuši tādu godu, citi ne,” neapmierinātību ar publikāciju izteica J.

Sveiciens glābējiem un policistiem

11:01
21.11.2024
12
7
Seniore raksta:

“Noskatījos dokumentālo filmu par ugunsdzēsēju glābēju darbu. Tajā bija uzskatāmi parādīti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieku pienākumi, reālas situācijas, kādās viņi strādā, ar kādu bīstamību jāsastopas un cik profesionāli viņi atrisina situācijas. Gribu novēlēt visiem, kas strādā šajā dienestā, veselību un izturību un visus sveikt svētkos. Paldies vēlos teikt arī Valsts policijai. Arī tas […]

Kur novilkt robežu

11:39
20.11.2024
28
Lasītāja raksta:

“Lasu, ka Cēsīs Leona Paegles ielai atjaunots Ģimnāzijas ielas nosaukums. Nosaukumā, protams, nav nekā slikta, taču, manuprāt, nav pareizi, ka mēs cenšamies aizslaucīt visu mūsu vēsturi. Šoreiz varbūt ne tik daudz par Cēsīm, bet kopumā. Nav jau neviens cilvēks ideāls, arī rakstnieki, mākslinieki. Katram savi un varbūt daudziem nepareizi uzskati, bet vai tāpēc viņu vārdi […]

Pilsoniska atbildība

11:39
20.11.2024
25
M.N. raksta:

“Paldies priekulietim Gundaram Muceniekam, kurš Lāčplēša dienas rītā Priekuļu birzītē pie piemiņas zīmes Kārlim Ulmanim nopļāva kūlu. G.Mucenieks nežēloja savu laiku un izmantoja arī savu trimmeri,” pastāstīja M.N.

Nevar atrast tualetes

14:54
13.11.2024
65
Seniore no kaimiņu novada raksta:

“Mēs, trīs kundzes astotajā gadu desmitā, no kaimiņu novada bijām ciemos Cēsīs. Izstaigājām pilsētu, vēsturiskās vietas. Kā jau ekskursijā, katrai bija līdzi ūdens pudele. Pienāca brīdis, kad, kā mēdz teikt, daba sauc. Tā kā man Cēsis zināmākas, vedu draudzenes uz Rožu laukumu, atceros, tam līdzās bija pārvietojamās tualetes. Aizgājām, bet nekā, to vairs nav. Un […]

Sludinājumi