Piektdiena, 3. maijs
Vārda dienas: Gints, Uvis

Mūsdienīgā profesija – blogeris

Monika Sproģe
07:58
06.07.2018
100
28055862 1673013106093456 7298967580100554482 N E1530867512602 1

Ne reizi vien izskanējis, ka mūsdienās grūti sagatavot skolēnus darba tirgum, jo parādās profesijas, kuras pirms pieciem gadiem vēl neeksistēja, savukārt no profesiju klasifikatora ik gadu tiek svītrotas desmitiem tādu, kas vecākiem un vecvecākiem šķita mūžīgas. Pie jaunām profesijām pieskaitāma arī blogerēšana jeb blogošana.

SIA “Brillante Events” uzņēmuma vadītāja, kā arī modes un dzīvesstila blogere Laura Vēvere, saka – tā nav ne modes lieta, ne nākotnes profesija, viss ir pa īstam un tagad.

Pēdējos septiņus gadus blogere dzīvojusi Londonā, kur ieguvusi augstāko izglītību pasākumu organizēšanā, tagad atgriezusies Latvijā un vada seminārus par blogošanu un peļņas iespējām, izmantojot virtuālās vides priekšrocības.

L. Vēvere uzsver, ka blogot var visi: “Tev nav jābūt profesionālim savā sfērā. Manuprāt, blogeri ir cilvēki, kuriem patīk izteikt viedokli, iemācīties ko jaunu, mainīt uzskatus un izprast sevi. Ir trīs blogu veidi – vienā gadījumā cilvēki blogu izmanto, lai ierakstītu un atcerētos savu dzīvi, dažreiz pārdomās daloties ar ģimeni vai draugiem. Otrā gadījumā ir marketinga blogs, ko lielākoties lieto uzņēmumi, kuru galvenais mērķis ir piesaistīt jaunus klientus, trešajā variantā blogeri veido saturu, kas iedvesmo, izglīto vai izklaidē lasītājus. Saturs tiek veidots dažādos veidos: bloga rakstos, filmēti video vai uzņemti fotoattēli. Esmu novērojusi, ka cilvēkiem, dzirdot vārdu blogeris, nāk prātā tikai tie, kuri dalās ar informāciju par modi, fitnesu vai ēdienu. Taču, ja paskaitītu, ir aptuveni 42 blogu kategorijas, piemēram, māksla, kino, uzņēmējdarbība, mājas dekors, viss par un ap māmiņām, humors, kāzas un vēl, un vēl,” saka L. Vēvere.

Pie populārākajām sociālo tīklu platformām blogere min “Insta­gram” un “YouTube”. “Viena no jaunākajām tendencēm ir vloga veidošana, tas ir tas pats blogs, tikai video formātā. Pēdējie pētījumi rāda, ka blogeriem jāsāk filmēt un demonstrēt vietnē savas darbības, citādi pēc gadiem pieciem viņi sekotājiem, iespējams, vairs neinteresēs. Interneta vide mainās ļoti ātri, un visu laiku jāseko jaunākajām tendencēm. Blogošana nav nākotnes profesija, kaut kas tāls un nesaprotams. Tā ir realitāte, tas notiek tagad.”

Taujāta par blogeru iespējām ar savu sirds darbu nodrošināt sev arī pienācīgu iztiku, Laura atzīst, ka ārvalstīs, piemēram, videoblogeri bieži vien nestrādā, jo viņu aizraušanās nes pieklājīgu peļņu, taču Latvijā ar bloga rakstīšanu iztiku nopelnīt pagaidām nav iespējams. Tāpēc blogeri ikdienā strādā profesijā, kas nav saistīta ar viņu aizraušanos. Tomēr nereti tieši skaistums, mode, māksla, daba un cilvēki dāvā iedvesmu dzīvot skaisti, izjusti un spilgti. Ir jauki rakstīt un filmēt, taču tas izklausās pēc izklaides, tāpēc jāatgriežas pie jautājuma, vai ar blogošanu Latvijā var nopelnīt un apmaksāt rēķinus.

“Protams. Ar blogošanu var nopelnīt, bet, kā jau minēju, lai tiktu līdz līmenim, kad uzņēmējs vēlas ar tevi kā blogeri sadarboties, var paiet vairāki gadi. Blogu var veidot ikviens jebkādā vecumā un no jebkuras vietas, kur ir interneta pārklājums. Tā ir šīs profesijas burvība.”

Aizvadītajā gadā L. Vēvere rīkoja pirmo blogeru pasākumu Valmierā, pēc kura sapratusi, ka blogošana Latvijā ir “bērna autiņos”: “Latvijā uzņēmējiem nav pietiekamu zināšanu, kā šāda veida pasākumi norisinās un kāds viņiem no tā labums. Tagad aicinu blogerus no Cēsīm, Valmieras un Daugavpils, lai dalītos savās zināšanās šajā, varētu teikt, uzņēmējdarbības veidā. Rīgā blogošana ir daudz aktuālāka nekā pārējās Latvijas pilsētās.”

L. Vēvere rīko meistarklases jauniešiem un seminārus uzņēmējiem: “Viens no galvenajiem nodarbības mērķiem ir iedrošināt jauniešus uzsākt blogu, iepazīstināt ar “Brillante Blogger Squad Latvia” darbību. Savukārt uzņēmējiem skaidrojam, kas ir blogeris un kā veiksmīgāk izveidot sadarbību. Jau­niešu meistarklasē nerunājam tik daudz par to, kurā laikā ievietot attēlus vai kā dabūt vairāk sekotāju, bet gan mēģinām iedrošināt saprast, kādēļ šie cilvēki vēlas blogot, ko viņi vēlas ar to panākt. Kursos kopīgi meklējam viņu kaislības, motivāciju un iedrošinām uzdrīkstēties. Ja cilvēks atradis savu kaislību un zina, kādēļ viņš veido savu blogu, atradīsies arī cilvēki, kas vēlēsies sekot šim aizraujošajam ceļojumam. Ra­dīsies iespējas sadarboties ar kompānijām, ar kurām ir līdzīgas vērtības. Izrunājam veidus, kā uzrunāt uzņēmumus, ko piedāvāt un cik svarīgi izveidot draudzīgas attiecības. Turpretī ar uzņēmējiem runājam par to, kas tad ir blogeris, kā sava biznesa attīstībai viņu izvēlēties, kā uzrunāt, ko piedāvāt, kā rīkoties, ja trūkst līdzekļu, bet ir vēlme sadarboties. Vienmēr esmu pamanījusi, ka Cēsīs cilvēki ir ļoti aktīvi un gatavi uzzināt ko jaunu. Pēdējā seminārā, ko rīkoju Cēsīs, atsaucība bija patiešām ļoti jauka gan no “Kafe Priede” vadītājiem, gan Jauniešu domes un citiem jauniešiem. Jau tagad ar nepacietību gaidu mūsu nākamās tikšanās.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Vērtīgākais – kulturāli kvalitatīva, veselīga vide ģimenei un bērnam tuvu pie dabas

05:15
30.04.2024
267

“Man ļoti patīk, ka Skujene nav pārāk tālu no pilsētas. Gabaliņš ir, tomēr nav pārlieku sarežģīti aizbraukt līdz Cēsīm. Skujene ir diezgan mierīga vieta, sakopta un skaista. Te ir skaisti lauku ceļi, lielāki un mazāki. Tuvu ezeri un upes. Priecē sakoptais pagasta centrs. Cik nu pašvaldība iespēju robežās mēģina organizēt pasākumus un uzturēt teritoriju, tik […]

Par Lielo talku un ne tikai

17:02
28.04.2024
79
1

27.aprīlī norisināsies ikgadējais vides sakopšanas notikums – Lielā talka, kas notiks jau septiņpa­dsmito reizi. Šī gada moto ir “Tīri – zaļi – ilgi!”. Sarunājos ar Cēsu pašvaldības Centrālās administrācijas Īpašumu apsaimniekošanas pārvaldes teritorijas apsaimniekošanas speciālisti SIGNI ĶERPI. Viņa kopš 2021.gada Cēsu novadā ir Lielās talkas koordinatore. -Kā vērtējat Cēsu novadā padarīto? -Katru gadu cilvēki aktīvi […]

Filma par cilvēku, viņa izvēli un laiku

06:15
27.04.2024
97

Antras Cilinskas un Annas Vidulejas filma “Podnieks par Podnieku. Laika liecinieks” skatāma visā Latvijā. Ar filmas režisori un producenti Antru Cilinsku tikšanās notika pēc viena no kino seansiem Cēsīs. Juris Podnieks (1950. gada 5. decembris – 1992. gada 23. jūnijs) ir tā dēvētās latviešu poētiskās kinodokumentālistu skolas jaunās paaudzes spilgtākais un talantīgākais kinooperators, režisors un […]

Patīk darbi, kurus darot nav jāsteidzas

06:02
25.04.2024
47

Jānis Vagulis dienas piepilda ar darbu, rodot arī laiku paslinkošanai, nekā nedarīšanai. “Laukos vienmēr ir, ko darīt, vienmēr kādam vajag piepalīdzēšanu,” viņš saka un piebilst, ka māk visus laukos ikdienā nepieciešamos darbus. Savulaik strādājis dažādās zāģētavās, to sen vairs nav gluži tāpat kā daudzos citos mazos pagastos. Jānis Kaivē dzīvo jau 25 gadus. Pats ir […]

Bērnības vietai atdota sirds

05:45
24.04.2024
141

Daces Kārkliņas dzimtas saknes ir Kaivē. Pati dzīvo Cēsīs, strādā Rīgā, bet par savu vietu sauc Kaivi. Kad vien brīvs laiks, viņa mēro ceļu, lai būtu pie krustdēla, draugiem. “Man bērnība saistās tikai ar Kaivi. Vasaras pavadīju pie krustmātes. Te vienmēr bija, ko darīt un ik dienu notika kas interesants. Bija, protams, jāravē, jāvāc siens, […]

Iedzīvoties un būt savējai

05:34
23.04.2024
129

Evita Petrova ar ģimeni Kaivē nokļuva nejauši.  “Vasarā, braucot pa Piebalgu, ieraudzījām aizaugušu viensētu. Tā iepatikās, izdevās vienoties ar saimniekiem, un nopirkām “Lapsas”,” stāsta Evita. “Tas bija pirms 12 gadiem. Gadus trīs ģimene šurp brauca vien brīvdienās, tad pārcēlās pavisam. Tā rīdzinieki kļuva par kaivēniešiem. Evita piebilst, ka mājas ir tikai nepilnus divus kilometrus no pagasta centra. […]

Tautas balss

Labāk uzraksts, ne karogs

16:57
26.04.2024
27
Druva raksta:

“No rudens pārtikas precēm būs redzami jānorāda valsts, kur tā ražota. Saprotu, ka to varēs parādīt ar karodziņu vai uzrakstu. Es domāju, ka vislabāk būs pietiekami lieliem burtiem rakstīts uzraksts, jo vai gan daudzi uzreiz atšķirs, piemēram, Slovākijas un Slovēnijas karogus. Arī tagad jau uz produktiem norāda izcelsmes valsti, tikai nereti uzraksts ir tik maziem […]

Uzšļāc ūdeni un dubļus

16:57
26.04.2024
38
Druva raksta:

“Regulāri nākas iet Cēsīs zem dzelzceļa tilta. Kad līst lietus, dubļains, gan to nevienam neiesaku. Uz galvas pilēs ūdens un mašīnas nošķiedīs. Ietve tur tik šaura, grūti izmainīties ar pretimnācēju, kur nu vēl pamukt kaut kur, kad brauc mašīna. Vai kāds saskaitījis, cik cilvēku kājām ik dienu iziet pa šo vietu? Žēl ģimnāzistu, kuri dosies […]

Operatīvi, atsaucīgi un laipni

16:56
26.04.2024
27
Druva raksta:

“Sirsnīgs paldies ārstes Sprindules prakses medicīnas māsai Irīnai, viņa bija ļoti atsaucīga un ātri nokārtoja, lai tieku pie vajadzīgajiem medikamentiem, kad man pasliktinājās pašsajūta. Un milzīgs paldies arī māsiņai Lindai, kas nāca pie manis mājās, vēnā ievadīja zāles, katru reizi mērīja asinsspiedienu, vienmēr izjautāja, kā jūtos, bija ļoti laipna, atsaucīga. Domāju, tā darbu vajadzētu darīt […]

Ģimnāzijas remonts ievelkas

09:23
23.04.2024
63
Druva raksta:

“Ļoti ievilcies Cēsu Valsts ģimnāzijas ēkas remonts. Esmu pensionēta skolotāja, mani interesē, vai jaunajā mācību gadā ģimnāzisti varēs atgriezties savā skolā vai mācības būs jāturpina pielāgotajās telpās Raunas ielā. Saprotu, ka tur nav slikti, taču ģimnāzijas tēla veidošanai gan tas par labu nenāk,” pārdomās dalījās seniore.

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
53
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Sludinājumi