Piektdiena, 22. novembris
Vārda dienas: Aldis, Alfons, Aldris

Liekas, pasaule uz brīdi apstājusies

Kristīne Lāce
08:13
01.05.2020
24
Jana 1

Jana un Edvīns Karņicki februāra beigās pasaulē sagaidīja pirmdzimto – Gustavu. Dēlam ir divi mēneši, un jaunie vecāki ir apraduši ar situāciju, ka mazais ģimenē ir noteicējs.

Jana un Edvīns ir dzimuši un dzīvo Rīgā. Jaunās māmiņas dzīves ceļi veduši uz Cēsīm, kur uzaugusi un skolojusies, bet tagad Cēsīs bieži viesojas vecāku mājās un cer, ka vecumdienas varēs pavadīt šajā pusē.

Gustava vecāki iepazinušies internetā. Ilgu laiku komunicējuši un sapratuši, ka ir “uz viena viļņa”. Par pirmo tikšanos klātienē ar vīru Jana stāsta: “Ilgi baidījos ar Edvīnu satikties, nezinu, kādēļ. Bet tad, kad satikāmies, bija abpusējs “klikšķis”. Kopā esam nedaudz vairāk par pieciem gadiem, no tiem laulājušies esam kopš pagājušā gada augusta.”

Jana dalās sajūtās par brīdi, kad uzzinājusi, ka ir pirmdzimtā gaidībās: “Tas bija neaprakstāmi – prieka asaras, neliels šoks un neziņa no gaidāmā. Bērnu plānojām jau ilgi, tāpēc emocijas bija tikai pozitīvas. Ne vienmēr bērns piesakās tad, kad mēs to vēlamies. Ieņemt bērniņu centāmies jau gadu, trīs mēnešus pirms kāzām saņēmām pozitīvu ziņu. Līdz ar to Gustavs jau bija kopā ar mums mūsu nozīmīgajā dienā – kāzu dienā.”
Grūtniecība noritēja labi, visi izmeklējumu rādītāji bija perfekti. Pati šo laiku varētu sadalīt trīs lielos blokos: nogurums, enerģija un atkal nogurums, un bezspēks. Grūtniecības sākumā bija liels nogurums, varēju aizmigt jebkurā brīdī un vietā neatkarīgi no apstākļiem. Vidus posms bija lielisks, jo saņēmu enerģijas pieplūdumu un varēju “gāzt kalnus”: kārtoju un tīrīju māju, pirku bērna pūriņu utt. Pēdējos divus mēnešus mani apkārtmēri un vēders bija lieli, grūtāk bija staigāt, uzvilkt apavus un veikt citus ikdienišķus darbus. Bet visas fiziskās grūtības bija un ir tā vērtas.”
Jaunā māmiņa atzīst, ka pārmaiņas organismā pieņemt bija grūti, jo mainījies ne tikai ķermenis, arī emocijas likušas par sevi manīt. Vienu dienu raudājusi, bet citā priecājusies par apkārt notiekošo.

“Grūtniecības laikā atpūtos maz, jo šķita, ka ļoti daudz jāpa­spēj izdarīt, pirms mazais ierodas pasaulē. Kopā ar vīru apmeklējām seminārus par bērna kopšanu un sagatavošanos dzemdībām. Iesaku visiem jaunajiem vecākiem šādus kursus, ļoti daudz no iegūtajām zināšanām varam pielietot ikdienā,” pauž jaunā māmiņa.

Janai grūtniecības laikā ir bijusi spēcīga iekšējā intuīcija: “Man ļoti kārojās saldumu, daudzi apkārtējie pēc tautas ticējumiem teica, ka gaidāma būs meitiņa, tomēr man sajūta bija cita. Jau pirms ultrasonogrāfijas, kurā noteica arī bērna dzimumu, zināju, ka gaidu dēlu.”

Gustavs nesteidzās ierasties šajā pasaulē. “Dzemdības manam organismam bija liels darbs, izcietu spēcīgas sāpes. Gustavs pasaulē nāca Rīgas Dzemdību namā, kopš iestāšanās nodaļā pagāja 12 stundas, līdz varēju rokās turēt mūsu dēliņu. Viss notika bez starpgadījumiem. Esmu pateicīga vīram, kurš piedalījās dzemdībās un bija kopā ar mani. Atbalsts, ko saņēmu no viņa klātbūtnes, bija nenovērtējams. Arī vīram dzemdību daļa bija smaga, jo nevarēja palīdzēt mazināt sāpes, bet tikai būt blakus. Varu mudināt topošās māmiņas dzemdībās ņemt līdzi savu atbalsta personu – vīru, mammu, māsu, brāli –, nav svarīgi kuru, bet noteikti novērtēsiet to procesa gaitā,” pārdomās dalās Jana.

“To, ko sieviete izjūt, pirmo reizi rokās turot savu bērnu, nevar izstāstīt vārdiem. Emocijas bija dažādas – gan man, gan vīram acīs bija prieka asaras. Tas ir neaprakstāmi, kad skaties uz savu skaistāko bērniņu pasaulē. Brīdī, kad bērnu uzliek uz krūtīm, aizmirstas visas sāpes un pārdzīvojumi. Liekas, ka pasaule uz brīdi apstājas un nekā svarīgāka par ģimeni nav,” pauž jaunā māmiņa.

Tagad jauno vecāku ikdiena pielāgota bērnam – ēst var tad, kad bērns ļauj, gulēt iespējams tad, kad mazulītis guļ. “Gustava pirmajā dzīves mēnesī es viņu guldināju, baroju un mainīju autiņus, tagad atvēlu laiku arī sev – manikīram vai vannošanās procedūrai. Nu jau mēģinām mazuli nodarbināt, cītīgi runājam ar viņu, izmantojam krāsainu aktivitātes paklājiņu ar dažādām formām un dodamies pastaigās,” par ik­die­nas gaitām stāsta Jana. Pa­pildinot sacīto, jaunā māmiņa piebilst: “Vīrs ļoti daudz palīdz. Ja nebūtu viņa, es droši vien būtu sajukusi prātā, jo bērns prasa daudz enerģijas un spēka. Ed­vīnam vislabāk sanāk mazo ieaijāt. Esam atklājuši lielisku instrumentu – fitnesa bumbu. Šūpojo­ties uz tās, Gustavs uzreiz aizmieg. Vīrs palīdz arī mājas darbos, un, kamēr valstī ir ārkārtējā situācija un viņš vairāk ir mājās, ikdiena šķiet daudz vieglāka.

Pašreiz jaunās ģimenes centrs ir dēliņš, bet paies laiks un vecākiem būs jāatgriežas darbā. Janas pamatnodarbošanās saistīta ar banku jomu un kreditēšanas jautājumiem, bet Edvīns darbojas tūrisma nozarē. Par nākotni Jana saka: “Vienmēr esmu vēlējusies atgriezties Cēsīs, bet, ņemot vērā prasības un dzīves apgriezienus, diemžēl šobrīd neredzam plašas darba iespējas savās jomās. Ve­cum­dienās gan vēlētos dzīvot Cēsīs, jo atmiņas par šo pilsētu ir vislabākās – mierīgāks dzīves ritms, svaigs gaiss un, šķiet, pat cilvēki ir pozitīvāki.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Viens bez otra nevaram nekādi

10:41
21.11.2024
260

Straupes pagasta bioloģisko zemnieku saimniecību “Eicēni” divi skoloti dārznieki Elita un Jānis Reinhardi nodibināja pagājušā gadsimta deviņdesmitajos, drīz pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas. Sāka tā romantiski – ar mazu siltumnīcu pie Elitas dzimtas mājām, kurā koši izauga izjukušās kopsaimniecības pamesti rožu stādi. Veidojot saimniecību, piedzīvota gan ziedēšana, gan ērkšķu dūrieni, un nu jau abi dārznieki ar […]

Katrā augā ir kas vērtīgs. Jāprot to izmantot

11:32
20.11.2024
20

Pastāv uzskats, ka kaut kur tālās zemēs ir tie vērtīgie augi, kas veselību var ļoti pozitīvi ietekmēt. Patiesībā viss, kas ir vajadzīgs mums, aug tepat tuvumā, atzīst dabas velšu vācēja, aktīva ārstniecības augu pētniece un augu valsts izzinātāja ELITA MELNE. “Savs jaukums ir būt dabā arī šajā nosacīti drūmajā laikā, tas ļauj izjust zināmu pirmatnību. […]

Militārā tehnika – stāsts par Latvijas vēsturi

11:04
18.11.2024
19

Cēsniekam Lūkasam Matutim bija pieci gadi, kad televīzijā redzēja, kā brauc tanki. “Tas šķita kas tik liels un interesants,” ar smaidu atceras Lūkass. Jau padsmitnieka gados viņš sāka izgatavot dažādas tehnikas modeļus. Un, protams, arī tanku. Līdztekus arī izzināja Latvijas militārās tehnikas vēsturi. Cēsu muzejā šomēnes apskatāma viņa veidoto modeļu    izstāde “Latvijas militārās tehnikas […]

Kā ikdienas paradumi var uzlabot zobu veselību

19:03
16.11.2024
30

Ikdienas paradumi spēlē būtisku lomu zobu veselības uzturēšanā un var novērst daudzas mutes dobuma problēmas. Regulāra un pareiza zobu kopšana palīdz ne vien uzturēt skaistu smaidu, bet arī izvairīties no biežām zobārsta vizītēm saistībā ar infekcijām, kariesu un smaganu iekaisumu. Aplūkosim trīs vienkāršus ieradumus, kas var ievērojami uzlabot zobu veselību. Regulāra un pareiza zobu tīrīšana […]

Vai plastiskā ķirurģija patiesi ir ceļš uz pārliecinošāku ārieni?

19:00
16.11.2024
26

Šis jautājums, kas sākotnēji var šķist vienkāršs, patiesībā slēpj sevī vairākus aspektus, kas saistīti gan ar fiziskajām, gan psiholoģiskajām izmaiņām. Plastiskā ķirurģija ne vienmēr nozīmē tikai ārējas pārmaiņas – tā bieži ietekmē arī cilvēka pašpārliecību un kopējo dzīves kvalitāti. Daudziem pacientiem šīs izmaiņas ir ceļš uz harmoniskāku dzīvi, kurā viņi izjūt gan iekšēju, gan ārēju […]

Forma izceļ sievišķību

15:32
13.11.2024
97
1

Lāčplēša dienā zemessargi visā Latvijā uz savām darbavietām devās formas tērpā. Tādējādi godinot Brīvības cīņu varoņus, kuri nosargāja mūsu valsti pirms vairāk nekā simts gadiem, un apliecinot šodienas valsts sargu vadmotīvu – mana Latvija, mana atbildība! Zemessardzes 27. kājnieku bataljonā Cēsīs militārās prasmes apgūst arī sievietes. Par to, kāda bija viņu motivācija, pievienojoties zemessargiem, un […]

Tautas balss

Vai svarīgākā ir domes vadība

11:01
21.11.2024
22
J. raksta:

“Pagājušajā “Druvas” numurā bija ziņa, ka Cēsu novada pašvaldība par labu darbu valsts svētkos apbalvo 50 darbiniekus. Neviens pagodinātais vārdā nebija nosaukts, bet domes priekšsēdētājs un viņa vietnieki gan minēti pilnībā. Vai tad tikai viņi pelnījuši tādu godu, citi ne,” neapmierinātību ar publikāciju izteica J.

Sveiciens glābējiem un policistiem

11:01
21.11.2024
8
5
Seniore raksta:

“Noskatījos dokumentālo filmu par ugunsdzēsēju glābēju darbu. Tajā bija uzskatāmi parādīti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieku pienākumi, reālas situācijas, kādās viņi strādā, ar kādu bīstamību jāsastopas un cik profesionāli viņi atrisina situācijas. Gribu novēlēt visiem, kas strādā šajā dienestā, veselību un izturību un visus sveikt svētkos. Paldies vēlos teikt arī Valsts policijai. Arī tas […]

Kur novilkt robežu

11:39
20.11.2024
26
Lasītāja raksta:

“Lasu, ka Cēsīs Leona Paegles ielai atjaunots Ģimnāzijas ielas nosaukums. Nosaukumā, protams, nav nekā slikta, taču, manuprāt, nav pareizi, ka mēs cenšamies aizslaucīt visu mūsu vēsturi. Šoreiz varbūt ne tik daudz par Cēsīm, bet kopumā. Nav jau neviens cilvēks ideāls, arī rakstnieki, mākslinieki. Katram savi un varbūt daudziem nepareizi uzskati, bet vai tāpēc viņu vārdi […]

Pilsoniska atbildība

11:39
20.11.2024
24
M.N. raksta:

“Paldies priekulietim Gundaram Muceniekam, kurš Lāčplēša dienas rītā Priekuļu birzītē pie piemiņas zīmes Kārlim Ulmanim nopļāva kūlu. G.Mucenieks nežēloja savu laiku un izmantoja arī savu trimmeri,” pastāstīja M.N.

Nevar atrast tualetes

14:54
13.11.2024
64
Seniore no kaimiņu novada raksta:

“Mēs, trīs kundzes astotajā gadu desmitā, no kaimiņu novada bijām ciemos Cēsīs. Izstaigājām pilsētu, vēsturiskās vietas. Kā jau ekskursijā, katrai bija līdzi ūdens pudele. Pienāca brīdis, kad, kā mēdz teikt, daba sauc. Tā kā man Cēsis zināmākas, vedu draudzenes uz Rožu laukumu, atceros, tam līdzās bija pārvietojamās tualetes. Aizgājām, bet nekā, to vairs nav. Un […]

Sludinājumi