Sestdiena, 23. novembris
Vārda dienas: Zigrīda, Zigfrīda, Zigrīds

Latvietis vienmēr izvēlējies gaļu

Druva
14:33
09.07.2012
47
12 3

Krodziņa „Glendeloka” šefpavāre Anita Krasnā galdā cēla četru veidu gaļu – liellopa, vistas, jēra un cūkas, tika gatavoti un rādīti dažādi varianti, kā šo gaļu pagatavot. Ciemiņa lomā virtuvē rosījās kultūras biedrības „Harmonija” vadītāja Dzidra Olengoviča. “No cūkgaļas galdā šoreiz celsim vārītas un apceptas ausis, no jēra gaļas gatavosim kotletes, no vistas gaļas izmantosim spārniņus, bet no liellopa gaļas būs liela cepta šķēle,” sacīja šefpavāre un deva pirmos norādījumus. Cūkas ausis tiek liktas vārīties, pievienojot nedaudz piparu, sāli un ķiploka daiviņas. „Es nedaudz pievienošu koriandru un smaržīgo pipariņu,” bilda šefpavāre, sakot, ka gaļai būs jāvārās uz lēnas uguns vismaz pusstundu, lai tā būtu mīksta. Stāstot par dažādajiem gaļas veidiem, šefpavāre norāda, ka visātrāk pagatavojama ir vistas gaļa. „Tās apstrādei nepieciešama arī zemāka termiskā apstrāde. Visilgāk gatavojas liellopa un jēra gaļa. Gatavošanās ilgums atkarīgs no gaļas šķiedras, jo lielāka muskuļu masa, jo gaļas šķiedras ir blīvākas un ēdiens jāgatavo ilgāk. Pērkot liellopa gaļu, svarīgi ir izvēlēties īsto gabalu. Ne visi ir līdzvērtīgi – labākie liellopa un arī cūkgaļas gabali parasti tiek ņemti no kautķermeņa muguras un aizmugurējās daļas, šī gaļa parasti ir maigāka un mīkstāka Tā kā šie labākie gabali proporcionāli aizņem mazāku daudzumu no kautķermeņa kopējās masas, tie parasti ir pieprasītāki un dārgāki. Ja salīdzina šos luksusa gabalus ar citiem, prātā vērts paturēt dažas lietas. Pirmkārt, luksusa gabalus labāk var ātri pagatavot uz lielas uguns. Parastie gabali ir cietāki, tie var būt visai sīksti. Tāpēc gaļu, kas ir mazāk augstvērtīga, gatavo ilgi un uz lēnas uguns. Noregulējiet gāzes deglim mazu liesmu un atstājiet gaļu gatavoties. Ja vēlaties mīkstināt gaļu, pirms gatavošanas ir vērts šos gabalus paturēt marinādē, lai gaļa kļūst maigāka,” stāsta šefpavāre. Runājot par gaļas iegādi, A. Krasnā uzsver, ja vien iespējams, labāk gaļu iegādāties tirgū no zināma pārdevēja. Lai ēdiens iznāktu garšīgs un baudāms, gaļai jābūt svaigai un kvalitatīvai. „Būtiska ir gaļas smarža. Lai arī tas ir pašsaprotami, atgādināšu – ja gaļa nelāgi ož, to nevajag pirkt. Tāpat, izvēloties gaļu, to ieteicams aptaustīt. Labai un svaigai gaļai jābūt tvirtai – ne par mīkstu, ne par cietu. Daudzi cilvēki kļūdās, par galveno gaļas kvalitātes rādītāju izvēloties krāsu. Protams, krāsa ir svarīga, tomēr ne noteicošā. Pērkot liellopa gaļu, vajag izvēlēties gabalu, kas ir tumši sarkans vai ķiršu sarkans – šie toņi liecina, ka gabals ir iepakots un saldēts uzreiz pēc ķermeņa sadalīšanas. Nevajag pirkt liellopa gaļu, kurai ir brūna nokrāsa – tas liecina, ka gabals jau kādu laiku ir stāvējis. Kas attiecas uz vistas un cūkas gaļu, labāk izvēlēties rozā gabalus, bet jāizvairās no pelēcīgiem,” padomus dod krodziņa „Glendeloka” šefpavāre. Runājot par jēra gaļu, kas daudziem šķiet specifiska, A. Krasnā norāda, ka rezultāts atkarīgs no tā, cik veiksmīgi izdodas jēra gaļu pagatavot.

„Domāju, ka attieksme pret jēra gaļu slēpjas sākotnējā pieredzē. Daudzi no bērnības atceras jēra gaļas zupu, kura garšoja pēc sveces vai vilnas. Nenoliedzami, jēra gaļai ir nedaudz specifiska garša, bet tas nav traucēklis to gardu pagatavot. Ne velti saka, ka restorānos šefpavāru pārbauda pēc prasmes pagatavot jēra gaļu. Svarīgi to pirms gatavošanas paturēt garšvielās. Mēs šodien gatavosim jēra gaļas kotletes. Svarīgi jau iepriekš gaļai pievienot ķiploku, garšvielas. Rozmarīns, kadiķu ogas, arī kumīns (romiešu ķimene) sader ar jēra gaļu. Lielveikalos nopērkams arī speciālais garšvielu maisījums Hmeli suneli, kas nāk no Gruzijas, Armēnijas, tas paredzēts tieši jēra gaļai. Taču, gatavojot kotlešu masu, jēra gaļai vajag pievienot tikai garšvielas un olas, citu neko,” skaidro A. Krasnā. “Izvēloties kotletēm cūkgaļu, to noteikti vajag jaukt kopā ar liellopu gaļu. Vēl jāpievieno svaigas olas, ķiplokus, nedaudz saldā krējuma, jāpieliek rīvētu zaļu kartupeli. Tad kotletes iznāk kā veco laiku sardeles, kad tajās iekodās, tecēja garda sula,” smejot saka pavāre. Ēdiena gatavošanā kopā ar pavāri darbojās „Druvas” viešņa, kura atzina, ka nav ēdusi cūkas ausi, arī jēra gaļas kotletes nav baudītas. Tāpat vistu spārniņu ēdieni Dz.Olengovičai bija kaut kas jauns un interesants. „Ēst es gatavoju, man patīk to darīt. Īpaši, kad sabrauc bērni, mazbērni un mazmazbērni. Turklāt esmu no saimniecēm, kuras neko no ēdiena neaizmet. Eksperimentēju un izdomāju dažādus jauninājumus. Pat no iepriekšējās dienas vistas zupas esmu iemācījusies pagatavot pankūkas, un manējie brīnās, kas man tās par gardām pankūkām. Daudz ko pusdienu galdam izdomāju no tā, kas man mājās. Un dzīve jau nereti piespiež būt virtuvē radošai,” smejot saka literāte. Kamēr runājamies, cūku ausis izvārījušās. Pēc tam tās vēl apcep uz pannas. Šefpavāre atzīst, ka cūku ausis lieliski sader ar dārzeņu sautējumu. „Vēl idejai- vārītas cūku ausis var piegriezt klāt miežu putraimu putrai. Tas ir ļoti gards ēdiens. Domāju, cūku ausis mūsu virtuvē ir nepamatoti aizmirstas, kaut ir nopērkamas. Reti gatavojam arī putraimu jeb asinsdesas, pildītu cūkas šņukuru, Taču tie ir gardi un latviski ēdieni,” teic šefpavāre, bet pastāsta ne tik latviska ēdiena – ātrās aknu pastētes – recepti. To pagatavo no vistas aknām: “Uz pannas sacep vistas akniņas, klāt piecep nedaudz speķa. Atsevišķā traukā saputo stingrās putās saldo krējumu, tam pievieno apceptās aknas, speķi un visu sablenderē. Sanāk garda aknu pastēte. Tiesa gan, tā paredzēta ātrai ēšanai, ne uzglabāšanai.” Garšojot pagatavoto gaļu, „Druvas” viešņa atzina, ka ir pārsteigta par garšīgajiem un dažādajiem ēdieniem. “Man ļoti garšoja jēra gaļas kotletes, turklāt, nezinot pat pateikt nevarētu, ka tās ir no jēra gaļas. Nekādas piegaršas. Arī pagatavotie vistas spārni iznāca brīnišķīgi. Līdz šim domāju, ka no vistas spārniņiem nekas prātīgs nesanāk, jo tur tikai āda un kauls, bet izrādās, ka tā nav. Interesanta arī cūkas auss un liellopa gaļa. Ir ko pamācīties,” saka Dz. Olengoviča. Liene Lote Grizāne Paldies krodziņam “Glendeloka” Cēsīs, Ata Kronvalda ielā 2b, par sarūpēto pārtikas grozu. Tālr. 64161016. www.glendeloka.lv

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Cienīt laika nospiedumus

06:44
22.11.2024
26

Atjaunotais Uzvaras piemineklis Cēsu centrā    ir līdz šim arhitekta Imanta Timermaņa vērienīgākais darbs. Par Atmodas gadu notikumiem un šodienu saruna ar SIA “Arhitekta Imanta Timermaņa birojs” vadītāju. -Par pieminekļiem runā, diskutē, ceļ un nojauc arī šodien. -Šķiet, virziens aizgājis ne īstajās dimensijās. Andreja Upīša    pieminekļa zāģēšana ir muļķība. Ja ir kādi izteikti ideoloģiski […]

Viens bez otra nevaram nekādi

10:41
21.11.2024
324

Straupes pagasta bioloģisko zemnieku saimniecību “Eicēni” divi skoloti dārznieki Elita un Jānis Reinhardi nodibināja pagājušā gadsimta deviņdesmitajos, drīz pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas. Sāka tā romantiski – ar mazu siltumnīcu pie Elitas dzimtas mājām, kurā koši izauga izjukušās kopsaimniecības pamesti rožu stādi. Veidojot saimniecību, piedzīvota gan ziedēšana, gan ērkšķu dūrieni, un nu jau abi dārznieki ar […]

Katrā augā ir kas vērtīgs. Jāprot to izmantot

11:32
20.11.2024
34

Pastāv uzskats, ka kaut kur tālās zemēs ir tie vērtīgie augi, kas veselību var ļoti pozitīvi ietekmēt. Patiesībā viss, kas ir vajadzīgs mums, aug tepat tuvumā, atzīst dabas velšu vācēja, aktīva ārstniecības augu pētniece un augu valsts izzinātāja ELITA MELNE. “Savs jaukums ir būt dabā arī šajā nosacīti drūmajā laikā, tas ļauj izjust zināmu pirmatnību. […]

Militārā tehnika – stāsts par Latvijas vēsturi

11:04
18.11.2024
21

Cēsniekam Lūkasam Matutim bija pieci gadi, kad televīzijā redzēja, kā brauc tanki. “Tas šķita kas tik liels un interesants,” ar smaidu atceras Lūkass. Jau padsmitnieka gados viņš sāka izgatavot dažādas tehnikas modeļus. Un, protams, arī tanku. Līdztekus arī izzināja Latvijas militārās tehnikas vēsturi. Cēsu muzejā šomēnes apskatāma viņa veidoto modeļu    izstāde “Latvijas militārās tehnikas […]

Kā ikdienas paradumi var uzlabot zobu veselību

19:03
16.11.2024
30

Ikdienas paradumi spēlē būtisku lomu zobu veselības uzturēšanā un var novērst daudzas mutes dobuma problēmas. Regulāra un pareiza zobu kopšana palīdz ne vien uzturēt skaistu smaidu, bet arī izvairīties no biežām zobārsta vizītēm saistībā ar infekcijām, kariesu un smaganu iekaisumu. Aplūkosim trīs vienkāršus ieradumus, kas var ievērojami uzlabot zobu veselību. Regulāra un pareiza zobu tīrīšana […]

Vai plastiskā ķirurģija patiesi ir ceļš uz pārliecinošāku ārieni?

19:00
16.11.2024
26

Šis jautājums, kas sākotnēji var šķist vienkāršs, patiesībā slēpj sevī vairākus aspektus, kas saistīti gan ar fiziskajām, gan psiholoģiskajām izmaiņām. Plastiskā ķirurģija ne vienmēr nozīmē tikai ārējas pārmaiņas – tā bieži ietekmē arī cilvēka pašpārliecību un kopējo dzīves kvalitāti. Daudziem pacientiem šīs izmaiņas ir ceļš uz harmoniskāku dzīvi, kurā viņi izjūt gan iekšēju, gan ārēju […]

Tautas balss

Vai svarīgākā ir domes vadība

11:01
21.11.2024
47
J. raksta:

“Pagājušajā “Druvas” numurā bija ziņa, ka Cēsu novada pašvaldība par labu darbu valsts svētkos apbalvo 50 darbiniekus. Neviens pagodinātais vārdā nebija nosaukts, bet domes priekšsēdētājs un viņa vietnieki gan minēti pilnībā. Vai tad tikai viņi pelnījuši tādu godu, citi ne,” neapmierinātību ar publikāciju izteica J.

Sveiciens glābējiem un policistiem

11:01
21.11.2024
14
13
Seniore raksta:

“Noskatījos dokumentālo filmu par ugunsdzēsēju glābēju darbu. Tajā bija uzskatāmi parādīti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieku pienākumi, reālas situācijas, kādās viņi strādā, ar kādu bīstamību jāsastopas un cik profesionāli viņi atrisina situācijas. Gribu novēlēt visiem, kas strādā šajā dienestā, veselību un izturību un visus sveikt svētkos. Paldies vēlos teikt arī Valsts policijai. Arī tas […]

Kur novilkt robežu

11:39
20.11.2024
31
Lasītāja raksta:

“Lasu, ka Cēsīs Leona Paegles ielai atjaunots Ģimnāzijas ielas nosaukums. Nosaukumā, protams, nav nekā slikta, taču, manuprāt, nav pareizi, ka mēs cenšamies aizslaucīt visu mūsu vēsturi. Šoreiz varbūt ne tik daudz par Cēsīm, bet kopumā. Nav jau neviens cilvēks ideāls, arī rakstnieki, mākslinieki. Katram savi un varbūt daudziem nepareizi uzskati, bet vai tāpēc viņu vārdi […]

Pilsoniska atbildība

11:39
20.11.2024
27
M.N. raksta:

“Paldies priekulietim Gundaram Muceniekam, kurš Lāčplēša dienas rītā Priekuļu birzītē pie piemiņas zīmes Kārlim Ulmanim nopļāva kūlu. G.Mucenieks nežēloja savu laiku un izmantoja arī savu trimmeri,” pastāstīja M.N.

Nevar atrast tualetes

14:54
13.11.2024
65
Seniore no kaimiņu novada raksta:

“Mēs, trīs kundzes astotajā gadu desmitā, no kaimiņu novada bijām ciemos Cēsīs. Izstaigājām pilsētu, vēsturiskās vietas. Kā jau ekskursijā, katrai bija līdzi ūdens pudele. Pienāca brīdis, kad, kā mēdz teikt, daba sauc. Tā kā man Cēsis zināmākas, vedu draudzenes uz Rožu laukumu, atceros, tam līdzās bija pārvietojamās tualetes. Aizgājām, bet nekā, to vairs nav. Un […]

Sludinājumi