Pirmdiena, 22. aprīlis
Vārda dienas: Armands, Armanda

Veļus cienājam, ne baidām prom

Anna Kola
10:49
31.10.2023
23

Veļu laiks. Drēgnais, miglainais oktobris un novembris jau izsenis saistīti ar mūsu aizgājušajiem tuviniekiem, garu un dvēseļu pasauli. Pēdējos gados arī pie mums ir atnākusi Halovīna tradīcija, lai gan, jāsaka, mūsdienu izpratnē visbiežāk tas aprobežojas ar mārketinga produktiem veikalos un vēl vienu iespēju jauniešiem izklaidēties, lai gan patiesībā svētku nozīme ir daudz dziļāka un senāka – ķeltu tradīcijās balstīta. Vieniem pasaulē Halovīns, citiem mazliet tālākā un siltākā zemē Meksikā Mirušo diena, bet pie mums – veļu laiks un Simjūda diena, kas atzīmējama 28.oktobrī.

Simjūda diena savu nosaukumu aizguvusi no kalendāriem – kristīgā baznīca 28. oktobrī atzīmēja apustuļu Simona (Sīmaņa) un Jūdas dienu. Kalendārā šos vārdus tolaik rakstīja saīsinātus – Sim. Jūda, tā arī šī diena ieguva Simjūdas vārdu. Madonas puses Bērzaunē un Vestienā to savulaik dēvēja par Urguča dienu, jo tur tā sauca mirušo garus jeb veļus. Citviet tie saukti par gariņiem, dieviņiem, ķauķiem, iļģiem un vecīšiem. Arī mums zināmais veļu laiks saukts gan par garu laiku, gan Dieva vai dvēseles dienām, gan zemliku un dievainēm.

Simjūda diena iezīmē veļu laika beigas, kurā mirušo tuvinieku gariem tiek gatavots un pasniegts mielasts. Pēc mielasta sekoja urguču jeb veļu dzīšana, kad trokšņojot mirušo garus dzina projām. Mūsu priekštečiem veļu laiks bija ļoti nozīmīgs. Ļaudis ticēja, ka līdz ar tumšo un drēgno rudeni, kad visi lauka darbi ir padarīti un dienas kļuvušas īsas un tumšas, ir pienācis piemērotākais brīdis, lai atcerētos savu dzimtu un mirušos tuviniekus. Dzimtu uzlūkoja par vienotu ģimeni, kuras mirušie nav aizgājuši prom uz neatgriešanos, bet ir tepat līdzās klātesoši, ir iespējams ar viņiem sazināties, pateikties vai lūgt aizsardzību.

Pēdējā laikā arvien biežāk paziņu lokā dzirdu atgriežamies šo apzīmējumu ikdienas lietojumā: “Šis veļu laiks ir grūts, nevar piecelties no rītiem – trakoti nāk miegs!” Tas pierāda, ka mūsu tautas tradīcijas arvien dzīvo. Arī visiem oranžajiem rudens simboliem – ķirbim, dzeltenoranžajām koku lapām, āboliem – ir sava simboliska nozīme – radīt gaismas, saules sajūtu tumšajos mēnešos, kad saule pēc vasaras dodas pelnītajā atpūtā. Mājās omulīgo sajūtu rada sveču gaisma, sprakstošs kamīns. Tā teikt – cenšamies atgriezt gaismu tumšajā ikdienā visos iespējamos veidos.

Kamēr ķeltu mitoloģijas pamatā Halovīna maskošanās ir ar domu aizbiedēt ļaunos garus, kas šajā dienā pa zemes virsu staigā kopā ar labajiem gariem starp mums, dzīvajiem, tad mūspusē izplatītāka bija pārliecība, ka mirušo dvēseles šai laikā nāk apciemot dzīvos – apskatīt mūsu mājas, laukus, dot svētību. Senajiem latviešiem Simjūda diena bija veļu laika noslēgums, kad mirušie ar dzīvajiem satikās pie viena galda.

Folkloras avotos minēts, ka citviet veļiem pat brauca pakaļ – saim­nieks jūdza zirgu ratos un brauca uz kapsētu, tur pie vārtiem aicināja, lai visi piederīgie kāpj iekšā, tikmēr saimniece rijā vai pirtī uzklāja galdu. Kad saimnieks atbrauca, aicinājis veļus mieloties. Pēc pāris stundām gāja uz riju veļiem pakaļ, norādot, ka ir laiks braukt atpakaļ. Citviet veļi nākuši mājās paši – bijis tik jāuzklāj galds, jāsauc aizgājušo tuvinieku vārdi un jālūdz apsēsties pie galda. Pēc tam saimnieks stāstījis par šā gada ražu, par lopiem un ģimeni, pateicoties atnācējiem par aizsardzību un svētību. Pēc kāda laika saimnieks nācis apvaicāties, vai ciemiņi paēduši, un atvadījies, piesakot, lai nāk arī nākamgad. Tad pie galda saaicinājis visu saimi, vispirms pats pagaršojis pa druskai no katra ēdiena, un tikai tad visu mielastu varēja ēst pārējie. Veļu mielastam nekas netika žēlots. Saimnieces klāja bagātīgu galdu, kāva vistu vai cūku, cepa raušus, brūvēja alu. Ja ēdiens nebija aizskarts, tad gan mājinieki varēja domāt, ka senču gari apvainojušies.

Šajā sestdienā, 28.oktobrī, ir kārtējā Simjūda diena, un šai naktī mēs visi atkal varēsim pārbaudīt sava iekšējā pulksteņa precizitāti, jo notiks pāreja uz ziemas laiku, proti, laikrāžus pulksteņos uz naktskapīšiem un pie sienām nāksies pārgriezt stundu atpakaļ. Tad nu mums tiks mazliet gaišāki rīti, bet daudz straujāk satumsīs pēcpusdienas – līdz tam burvīgajam ziemas viducim, kad saule palēnām atkal uzsāks savu ceļu atpakaļ pie mums, lai atgrieztu gaismu. Bet līdz tam degsim sveces, kursim kamīnus un krāsnis – ienesīsim ikdienā gaišumu!

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Iedzer, vecais, granapipku…

09:05
18.04.2024
51

Nav dienas, kad policija neziņotu, cik dzērājšoferu aizturēts, cik skandālu noticis, kopīgi lietojot alkoholu.    Pēc Pasaules Veselības organizācijas datiem Latvija ieņem 4. vietu, bet Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas valstu vidū Latvija alkohola patēriņā ieņem 1. vietu. 2020. gadā reģistrētā absolūtā alkohola patēriņš uz vienu 15 gadus vecu un vecāku iedzīvotāju Latvijā bija 12,1 litrs, […]

Atgriezties mājās vienmēr ir laba ideja

13:04
16.04.2024
49

Atgriešanās Latvijā pēc ilgāka laika ārvalstīs var būt gan bagāta emocionālā pieredze, gan izaicinošs ceļojums. Tas sniedz iespēju atkal sastapties ar dzimto valsti un savējiem, atvērt durvis jaunām profesionālajām vai personiskajām iespējām. Arī es pirms diviem mēnešiem esmu atgriezusies no Zviedrijas, kur kopā ar ģimeni pavadīju divarpus gadu. Bijām neliels latviešu loks, draugi un ģimene, […]

Dejas un sapņi

12:20
14.04.2024
26

Deja ir vēl viena valoda, caur kuru atklāt cilvēka iekšējo pasauli, pārdzīvojumus un sapņus. Par to ikviens varēja pārliecināties deju grupas “Viva” 25. jubilejas koncertā. Tajā uzstājās ne tikai tagadējās dejotājas, bet kustību burvībai ļāvās arī bijušās kolektīva dalībnieces, kurām jau ir mazuļi, savienojot pagātnes pieredzi ar īpašo dejas prieku šodienā. Stāsts, ko katra dejotāju […]

“Atkal viena ziema izaurēta. Izturēta". (M. Čaklais)

12:18
13.04.2024
31

Laiks ir skarbs ne tikai kara dēļ. Vairāki Eiropas Savienības (ES) institūciju lēmumi pēdējā laikā vismaz Latvijā rada neizpratni, spriedzi un arī nepatiku pret ES. Diemžēl vēlmi piedalīties Eiroparlamenta (EP) vēlēšanās 8. jūnijā tas, visticamāk, nevairos, lai gan šie notikumi spilgti apliecina to, cik svarīgi, kādi cilvēki tiek ievēlēti Eiroparlamentā, jo EP var un drīkst […]

Katram sava loma

12:16
13.04.2024
32

“Īstais teātris ir dzīve,” secina aktrise Džūlija Lamberte (attēlo Vija Artmane) filmā “Teātris”. To sapratuši un lieliski izmanto televīzijas ļaudis, veidojot realitātes šovus, kas nudien bieži vien ir interesantāki un saistošāki par daudzām filmām un pat teātra izrādēm. Ja nu neinteresē šovi, ne mazāk saistoša ir politiskā skatuve, kas liek gan vilties, gan pasmieties, gan […]

Dažādas intereses vienā laivā

08:15
10.04.2024
26

Cik nav dzirdēta darba devēju neizpratne, ne sūkstīšanās, ka darbinieki prot pagarināt brīvdienas, vasarā atvaļinājumus. To izdara saslimstot un saņemot naudu gan no darba devēja, gan valsts. Uzņēmēji gadiem runā, ka ir cilvēki, kuri iemanījušies izmantot darbnespējas lapas, lai atpūstos. It kā jau – kas tur slikts, katram veselība ir tāda, kāda nu ir, un […]

Tautas balss

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
32
5
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Zinām tikai par vienu

12:23
14.04.2024
17
Druva raksta:

“Tagad, kad uzzinām, ka valsts augstās amatpersonas lidojumiem izvēlas arī individuālus pakalpojumus, gribētos zināt, kā rīkojušies premjeri, kas strādāja pirms Kariņa, un arī Valsts prezidenti. Ar kādiem reisiem, publiskiem vai individuāliem, viņi ar savu komandu lidoja? To žurnālisti varētu pastāstīt, varbūt vēl kādam atklātos pārkāpumi,” sprieda seniore.

Rudenī uzbūvē, pavasarī uzrok

12:22
13.04.2024
35
Druva raksta:

“Brīnījos, ka šopavasar Cēsīs, Bērzaines un Satekles ielas krustojumā, atkal raka. Pērn tur izveidoja drošības saliņu, nu visu jauca laukā un pārbūvēja. Jācer, ka tas nesadārdzinās ielas remontu, kas jau tāpat izmaksā daudz. Tādi gadījumi vienmēr raisa izbrīnu. Vai tiešām grūti saplānot, kas kurā vietā jādara, lai nenāktos atkārtoti tērēt naudu,” pārdomās dalījās apkaimes iedzīvotāja.

Neiecietīgais šoferis

12:20
12.04.2024
29
Druva raksta:

“Izlasīju “Hallo, “Druva”” par laipno autobusa šoferi un nodomāju, cik jauki, ja tādi būtu visi. Diemžēl esmu novērojusi, ka ir arī ļoti nelaipni autobusu vadītāji. Tā vienudien autobusā kāpa sieviete ar atbalsta nūjām, ko viņai bija grūti noturēt rokās, tās krita, šoferis tās vairākkārt pacēla, līdz neizturēja un teica – vai visu dienu tā būs […]

Stingrāk jāsoda

08:20
09.04.2024
43
Druva raksta:

“Mēs apsūdzam Balt­krieviju migrantu plūsmā uz Latviju. Taču vai tāda būtu iespējama, ja mūsu pusē nebūtu cilvēku, kas palīdz? Manuprāt, tos, kas atbalsta migrantu ievešanu Latvijā, būtu ļoti stingri jāsoda, jo nekas cits šos cilvēkus neatturēs,” domās dalījās J.

Sludinājumi