Trešdiena, 9. jūlijs
Vārda dienas: Zaiga, Asne, Asna

Veļus cienājam, ne baidām prom

Anna Kola
10:49
31.10.2023
92

Veļu laiks. Drēgnais, miglainais oktobris un novembris jau izsenis saistīti ar mūsu aizgājušajiem tuviniekiem, garu un dvēseļu pasauli. Pēdējos gados arī pie mums ir atnākusi Halovīna tradīcija, lai gan, jāsaka, mūsdienu izpratnē visbiežāk tas aprobežojas ar mārketinga produktiem veikalos un vēl vienu iespēju jauniešiem izklaidēties, lai gan patiesībā svētku nozīme ir daudz dziļāka un senāka – ķeltu tradīcijās balstīta. Vieniem pasaulē Halovīns, citiem mazliet tālākā un siltākā zemē Meksikā Mirušo diena, bet pie mums – veļu laiks un Simjūda diena, kas atzīmējama 28.oktobrī.

Simjūda diena savu nosaukumu aizguvusi no kalendāriem – kristīgā baznīca 28. oktobrī atzīmēja apustuļu Simona (Sīmaņa) un Jūdas dienu. Kalendārā šos vārdus tolaik rakstīja saīsinātus – Sim. Jūda, tā arī šī diena ieguva Simjūdas vārdu. Madonas puses Bērzaunē un Vestienā to savulaik dēvēja par Urguča dienu, jo tur tā sauca mirušo garus jeb veļus. Citviet tie saukti par gariņiem, dieviņiem, ķauķiem, iļģiem un vecīšiem. Arī mums zināmais veļu laiks saukts gan par garu laiku, gan Dieva vai dvēseles dienām, gan zemliku un dievainēm.

Simjūda diena iezīmē veļu laika beigas, kurā mirušo tuvinieku gariem tiek gatavots un pasniegts mielasts. Pēc mielasta sekoja urguču jeb veļu dzīšana, kad trokšņojot mirušo garus dzina projām. Mūsu priekštečiem veļu laiks bija ļoti nozīmīgs. Ļaudis ticēja, ka līdz ar tumšo un drēgno rudeni, kad visi lauka darbi ir padarīti un dienas kļuvušas īsas un tumšas, ir pienācis piemērotākais brīdis, lai atcerētos savu dzimtu un mirušos tuviniekus. Dzimtu uzlūkoja par vienotu ģimeni, kuras mirušie nav aizgājuši prom uz neatgriešanos, bet ir tepat līdzās klātesoši, ir iespējams ar viņiem sazināties, pateikties vai lūgt aizsardzību.

Pēdējā laikā arvien biežāk paziņu lokā dzirdu atgriežamies šo apzīmējumu ikdienas lietojumā: “Šis veļu laiks ir grūts, nevar piecelties no rītiem – trakoti nāk miegs!” Tas pierāda, ka mūsu tautas tradīcijas arvien dzīvo. Arī visiem oranžajiem rudens simboliem – ķirbim, dzeltenoranžajām koku lapām, āboliem – ir sava simboliska nozīme – radīt gaismas, saules sajūtu tumšajos mēnešos, kad saule pēc vasaras dodas pelnītajā atpūtā. Mājās omulīgo sajūtu rada sveču gaisma, sprakstošs kamīns. Tā teikt – cenšamies atgriezt gaismu tumšajā ikdienā visos iespējamos veidos.

Kamēr ķeltu mitoloģijas pamatā Halovīna maskošanās ir ar domu aizbiedēt ļaunos garus, kas šajā dienā pa zemes virsu staigā kopā ar labajiem gariem starp mums, dzīvajiem, tad mūspusē izplatītāka bija pārliecība, ka mirušo dvēseles šai laikā nāk apciemot dzīvos – apskatīt mūsu mājas, laukus, dot svētību. Senajiem latviešiem Simjūda diena bija veļu laika noslēgums, kad mirušie ar dzīvajiem satikās pie viena galda.

Folkloras avotos minēts, ka citviet veļiem pat brauca pakaļ – saim­nieks jūdza zirgu ratos un brauca uz kapsētu, tur pie vārtiem aicināja, lai visi piederīgie kāpj iekšā, tikmēr saimniece rijā vai pirtī uzklāja galdu. Kad saimnieks atbrauca, aicinājis veļus mieloties. Pēc pāris stundām gāja uz riju veļiem pakaļ, norādot, ka ir laiks braukt atpakaļ. Citviet veļi nākuši mājās paši – bijis tik jāuzklāj galds, jāsauc aizgājušo tuvinieku vārdi un jālūdz apsēsties pie galda. Pēc tam saimnieks stāstījis par šā gada ražu, par lopiem un ģimeni, pateicoties atnācējiem par aizsardzību un svētību. Pēc kāda laika saimnieks nācis apvaicāties, vai ciemiņi paēduši, un atvadījies, piesakot, lai nāk arī nākamgad. Tad pie galda saaicinājis visu saimi, vispirms pats pagaršojis pa druskai no katra ēdiena, un tikai tad visu mielastu varēja ēst pārējie. Veļu mielastam nekas netika žēlots. Saimnieces klāja bagātīgu galdu, kāva vistu vai cūku, cepa raušus, brūvēja alu. Ja ēdiens nebija aizskarts, tad gan mājinieki varēja domāt, ka senču gari apvainojušies.

Šajā sestdienā, 28.oktobrī, ir kārtējā Simjūda diena, un šai naktī mēs visi atkal varēsim pārbaudīt sava iekšējā pulksteņa precizitāti, jo notiks pāreja uz ziemas laiku, proti, laikrāžus pulksteņos uz naktskapīšiem un pie sienām nāksies pārgriezt stundu atpakaļ. Tad nu mums tiks mazliet gaišāki rīti, bet daudz straujāk satumsīs pēcpusdienas – līdz tam burvīgajam ziemas viducim, kad saule palēnām atkal uzsāks savu ceļu atpakaļ pie mums, lai atgrieztu gaismu. Bet līdz tam degsim sveces, kursim kamīnus un krāsnis – ienesīsim ikdienā gaišumu!

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Tradīciju mūsdienīgums

21:06
08.07.2025
8

Tiem, kuri seko līdzi, kā Rīgā lielajos svētkos savu varējumu mūzikā un dejā parāda bērni un jaunieši no lielām un mazām Latvijas vietām, noteikti ir kāds pasākums, ko gribas skatīt klātienē, vai tas būtu koru konkursa fināls, lielkoncerts Daugavas stadionā, noslēguma koncerts Mežaparkā, gājiens vai vēl kāds cits no daudzajiem pasākumiem. Daļa dejotāju šogad svētkus […]

Ticēt, neticēt? Ticēt!

10:10
06.07.2025
36

Lielajos un skaļajos informācijas plūdos saausījos, ka notiek kaut kas patiešām labs un cerīgs: Latvijā ir nodibināta biedrība “Tiesiskums”, kas izveidojusi tāda paša nosaukuma portālu, aicinot ikvienu Latvijas iedzīvotāju vai uzņēmumu tur reģistrēties “prettiesiski iekasētās obligātā iepirkuma komponentes (OIK) atgūšanai”. Biedrībā apvienojušies augsti kvalificēti un labi pazīstami advokāti kopā ar domubiedriem, kas iedzīvotājiem visas darbības […]

Lasīt grāmatu. Vasaras vai ziemas prieks?

23:08
05.07.2025
15

Ieskatoties sociālajos medijos, pamanu jaukas ierosmes grāmatu lasīšanai. Cēsu Centrālā bibliotēka informējusi par lasīšanas maratonu “Grāmatons”, aicinot tajā piedalīties mazos un lielos, un arī pastāstot, ka varēs laimēt balvas. Arī sabiedrības iesaistes kustība “Restarts lasīšanai” apvaicājas, ko draugi un ģimenes lasīs vasarā, un atgādina, ka ir pieejams literatūras saraksts ar “Bērnu, jauniešu un vecāku žūrijas […]

Cik maksā svētki iedzīvotājiem

07:07
05.07.2025
28

Šīsvasaras karstākā diena nosvinēta, bet svētki turpinās. Šodien, rīt, svētdien, tad varbūt pāris dienu atelpa, un nebeidzami koncerti, izrādes, citi kultūras notikumi, nemaz nepieminot XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkus. Un tā visu vasaru. Svarīgākais kaut ko nepalaist garām, lai pēcāk nav žēl, ka viss nav dzirdēts, redzēts vai piedzīvots. Būtu ļoti interesanti, […]

Ilgi gaidītais siltums – un jau jāslēpjas

23:12
04.07.2025
32

Beidzot! Pēc pelēkā, lietainā un šķietami vēsā laika jūlijs atnesa siltumu. Saule sāka ne vien apžilbināt caur mākoņiem, bet sildīt ar vērienu. Cilvēki ar atvieglojuma nopūtu izvilka no skapja dziļākajiem plauktiem noliktos peldkostīmus, plānās kleitas, krekliņus un saules aizsargkrēmus. Beidzot bija sajūta – vasara ir klāt! Bet, tiklīdz bijām gatavi tai atvērt sirdi, izrādījās, šis […]

Aši uz tirgu!

22:57
04.07.2025
26

Ja manas tālās bērnības laikos pie lielākā vasaras garduma zemenēm tikām labi ja jūnija beigās, pēdējā desmitgadē gardās ogas, pateicoties zemeņu audzēšanai siltumnīcās, liekam uz zoba jau jūnija sākumā. Ak, nē! Faktiski jau gandrīz visas sezonas laikā lielveikalu ķēdes kārdina ar mazās kastītēs fasētām zemenēm. Tās no tālajām siltajām zemēm atceļo ja ne izteikti garšīgas, […]

Tautas balss

Tūlīt pēc saullēkta pamodina zāles pļāvējs

12:13
06.07.2025
28
A. raksta:

“Nepatīkami, ja brīvdienu rītos modina zāles pļāvēja vai cita ārtelpas kopšanas tehnika. Dažviet to sāk darbināt jau no rīta septiņos un pat agrāk. Negribu mest akmeni tikai tiem, kas aprūpē pašvaldības teritorijas, arī privātmāju saim­nieki nereti sāk darbu rīta agrumā, nepadomājot, ka daudzi vēl bauda rīta miegu. Varbūt varētu izdot kādus noteikumus, no cikiem brīvdienu […]

Kravas auto atstāj dubļus

10:12
05.07.2025
19
Lasītāja raksta:

“Cēsīs notiek lieli ielu remonti un citi būvniecības un zemes darbi. Tas labi, bet lielās kravas mašīnas mēdz uz brauktuves atstāt lielus dubļus. Tad nu citi nošķiež mašīnas, bet sausā laikā ceļas lieli putekļi. Šajā jautājumā gribētu lielāku kārtību,” pauda lasītāja, kas Cēsīs dzīvo Saulrītu pusē.

Sešos gados uz skolu

13:46
22.06.2025
41
Vecmāmiņa raksta:

“Jau atkal runā, ka bērniem skolu vajadzētu sākt sešu gadu vecumā. Un tūlīt būs nezin cik protestu. Bet, ja mierīgi padomājam, bērni to, ko agrāk sāka mācīties tikai skolā, apgūst jau bērnudārzā. Velk uz papīra aplīšus, stabiņus, mācās burtus, ciparus. Tātad faktiski izglītoties sāk jau piecu gadu vecumā. Turklāt apmeklēt pirms­skolu ir obligāti, jo tā […]

Vajadzētu rotaļlaukumu bērniem

20:27
17.06.2025
31
H. raksta:

“Cēsīs, Pirtsupītes gravā, notiek lieli darbi. Tur veido celiņus un laikam vēl kaut ko. Ātrumā pārskatot novada paš­valdības mājaslapu, neatrodu informāciju, kā beigu beigās pēc apspriešanām izskatīsies grava, kam šī vieta būs paredzēta. Būtu jauki, ja tur būtu arī kādas aktīvās atpūtas vietas bērniem, piemēram, rotaļlaukumi ar iekārtām, uz kurām var pavingrot,” pauda lasītāja H.

Kādam jākontrolē

11:15
15.06.2025
48
Ilze raksta:

“Man garšo zemenes, un tagad ir īstais laiks ar tām mieloties. Esmu no tiem, kuri izvēlas Latvijā audzētās, lai arī dārgākas. Ticu, ka tās ir vitamīniem bagātākas, veselīgākas un, protams, svaigākas. Manu uzmanību piesaistīja Latvijā audzēto ogu lielā cenu starpība. Vai tiešām lielaudzētāji tās tik lēti pārdod uzpircējiem. Vai tirgū kāds nopietni kontrolē, kur ogas […]

Sludinājumi