Siltināšanā ieguldīja investors. Cēsīs, Zirņu ielā, trīs daudzdzīvokļu nami renovēti, izmantojot ESKO modeli, kas nozīmē, ka dzīvokļu īpašniekiem nav jāiegulda savi līdzekļi, jo būvdarbus finansē investors. Ieguldījumus tas atgūst no panāktā energoresursu ietaupījuma. FOTO: Andris Vanadziņš
Līdz ar pirmajām rudens salnām sākusies apkures sezona daudzdzīvokļu namos
Namu apsaimniekotāji “CDzP” ir uzņēmums ar ilgstošu pieredzi, tā vadītājs Ģirts Beikmanis atzīst, ka jautājums par to, kad pieslēgt siltumu, ik rudeni ir nemainīgs domstarpību iemesls dzīvokļu īpašniekiem. “Vieni gatavi pieciest drēgnumu, vilkt biezu džemperi un tīties segās, lai tikai nesāktos apkures sezona. Bet, kad tā tomēr sākas, vaino mūs siltumtīklu uzturētāju interešu lobēšanā. Otri jau pirmajās vēsākajās dienās ceļ trauksmi – mēs salstam, radiatori auksti, kāpēc neko nedarāt, zāles ir dārgākas par apkures maksu! Tāpēc aizvien nākas atgādināt, ka mēs gādājam, lai nams būtu profesionāli apsaimniekots, bet pamata jautājumos – ko, kad un kā darīt- lēmumu pieņem dzīvokļu īpašnieki.”
Renovētos un siltinātos namos apkures sezonas sākums nav tik trauksmains. Ieguldījumi ēkas atjaunošanā atmaksājas. Iedzīvotājiem, lemjot par renovāciju, ir dažādas iespējas. Pašu kredīts un Eiropas struktūrfondu atbalsta programmas līdzfinansējums vai ESKO modelis, kas nozīmē, ka nama atjaunošanai piesaista investoru, kas iegulda līdzekļus energoefektivitātes uzlabošanā. Dzīvokļu īpašniekiem sava nauda nav jāiegulda, nav jāņem kredīti, jo ESCO veic un apmaksā visus nepieciešamos renovācijas darbus, ar dzīvokļu īpašniekiem slēdz enerģijas apsaimniekošanas līgumu. Tajā atrunāti investīciju veikšanas un atpelnīšanas principi. Parasti ESCO, nevis dzīvokļu īpašnieki izvēlas, kādos pasākumos investē līdzekļus, ieguldītājs investīcijas atgūst no panāktā energoresursu ietaupījuma. Ierasti līgumu slēdz uz 20 gadiem. Cēsīs šis modelis izmantots vairāk nekā desmit daudzdzīvokļu namu renovācijā.
“CDzP” pieredze māju siltināšanā pārsniedz 20 gadus, tas ir pietiekams laika posms, lai novērtētu plusus un pamanītu mīnusus. “Uzskatāms piemērs Cēsīs ir ēkas Akmens ielā 5a renovācija, ko veicām 2002. gadā un kas bija pirmais šāda veida būvdarbu projekts uzņēmumam,” stāsta Ģirts Beikmanis un turpina: “Ēka, kā jau padomju laikā būvēta, bija bēdīgā tehniskā kvalitātē. Kad sākām atjaunot fasādi, konstatējām, ka novirze no pirmā līdz ceturtajam stāvam ir vesels pusmetrs! Tāds vietējās nozīmes Pizas tornis. Konstrukcijas sala cauri, krājās mitrums. Atbalsta programmas tajā laikā vēl nebija, iedzīvotāji ņēma kredītu – 32 tūkstošus latu. Katram dzīvoklim tūkstotis. Siltinājām ar putu polisterolu, plānākā slānī, nekā nosaka tagad spēkā esošie būvnormatīvi, bet siltuma enerģijas ietaupījums salīdzinājumā ar iepriekšējo posmu bija 15-20%. Tagad ieguldījums ir atmaksājies vairākkārt un iedzīvotājiem ir silta, sakārtota māja.
Nenoliedzami, būvdarbu izmaksas augušas ievērojami, taču ir pieejams atbalsta programmu finansējums, arī ESCO modelis ir labs risinājums. Tāpēc tiem, kas to vēl nav izdarījuši, iesakām tomēr lemt par mājokļa atjaunošanu. Namiem, kas jau ir kalpojuši 50 un vairāk gadu, ir ne tikai zemi energoefektivitātes rādītāji, nolietojušies ir arī siltuma un kanalizācijas pievadi, konstrukciju elementi. Renovēts nams kalpos vēl 50 gadus, bet daudzas padomju laika būves, kurās nekādi uzlabojumi nav veikti, mitruma un sala ietekmē var kļūt dzīvošanai nedrošas.”
Vēl viena aktualitāte, ko aktualizē apkures sezonas sākums, ir komunālo maksājumu parādnieki. Ģ.Beikmanis uzsver, ka Eiropas struktūrfondu atbalsta programmu finansējuma piesaiste prasa detalizētus pārskatus, tostarp arī par parādiem. “CDzP” daudz darīts, lai veidotu juridiski pamatotu sistēmu, kas motivē māju iedzīvotājus savas saistības tomēr nokārtot. “Ir ļaunprātīgi nemaksātāji, bet to nav daudz, ar tiem vienīgais risinājums ir tiesa. Biežāk ir gadījuma vai negadījuma nemaksātāji, kad cilvēkiem šķiet, ka komunālo maksājumu iekavēšana ir iespēja pārvarēt finansiālus sarežģījumus. Taču vienam mēnesim seko otrs, tad trešais, un parādsaistību summa aug. Cenšamies pārliecināt, un vairumā gadījumu tas arī izdodas, ka labākais risinājums ir vienošanās un atmaksas grafika izveide, lai tiekam no bedres ārā, neiesaistot tiesu un tiesu izpildītājus. Prasmei sarunāties, izskaidrot situāciju, piedāvāt risinājumus ir būtiska nozīme ne tikai juridisku strīdu gadījumā, bet arī veicot ikdienas apsaimniekošanas darbus. Mēs varam izdarīt vai noorganizēt visu, kas saistīts ar ēku apsaimniekošanu, taču gala izvēle ir pašu īpašnieku ziņā,” rezumē Ģirts Beikmanis.
