Pirmajā Cēsu novada garšu festivālā, kas notika Cēsu tirgū, varēja skatīt, degustēt un iegādāties zināmu un arī pavisam jaunu garšu produktus. Bija arī meistarklases un konkursi.
Festivālā rosība kūsāt kūsāja, apmeklētāji atzina, ka tirgus tagad patiesi izskatās un izklausās pēc tirgus. Cēsniece Agita uz tirgu nāk sestdienās, ja ir laiks, pērk mājražotāju ceptu maizi un sietu sieru: “To veikalā negribas iegādāties. Redzu, ka šodien tirdziņš ir plašāks un arī cilvēku vairāk nekā parasti.” Domājot par novada garšu, Agita vērtē, ka Cēsīm ir tāda senatnīguma un mājīguma aura, kurai piestāv tieši mājās gatavots ēdiens. Saiva Drozdovska ar bērniem un draugu ģimeni bija atbrauksi no Bauskas: “Bēgām no lietus, izlēmām atbraukt uz Cēsīm, kad uzzinājām par garšas festivālu, atnācām arī uz tirdziņu. Pati gan ar garšām reti eksperimentēju, mums ģimenē garšo kartupeļi, tos varam vārīt, cept, taisīt frī, arī pankūkās.”
Cēsu tirgus pagaidu valdes locekle Oksana Zariņa -Jarohoviča, stāstot par festivālu, teic: “Vēlamies ieviest šādu tradīciju sezonāli – četras reizes gadā, lai cilvēki uzzinātu gan par lielākiem, gan mazākiem tirgotājiem, viņu produkciju, varētu degustēt, iepazīt jaunas garšas. Tāpat mums svarīgi, ka arī tirgotāji ir ieinteresēti braukt uz šejieni. Tā garšu festivālā ir Ruckas muižas picu cepēji, tas ir viņu pirmais izbraukuma pasākums. Piedalās arī pazīstamais fitoterapeits Artūrs Tereško ar savām tējām.”
Agroresursu un ekonomikas institūta (AREI) Priekuļu pētniecības centra zinātnieces meistarklasē “Kartupeļi ar stāstu” piedāvāja iepazīt un nogaršot Cēsu novadā veidotas jaunas, vietējiem apstākļiem piemērotas kartupeļu šķirnes, kā pirmo aicinot degustēt jaunāko kartupeļu šķirni ‘Rigonda’. Tai dots nosaukums par godu šokolādei, kas ir garda, norādot, ka arī kartupeļi ir garšīgi. ‘Rigonda’ ir agra šķirne, raksturīgi daudzi lielie bumbuļi, tā ir mazmiltaina. Meistarklasē apmeklētāji varēja satikt arī šķirnes autori pētnieci Ilzi Skrabuli.
“Piebalgas kūpinātavas ” produkciju – karsti kūpinātas vistas un dažādus gaļas konservus – tirgū piedāvāja Alma Bērziņa, kas uzņēmumu vada no jūlija. Domājot par Cēsu novadam raksturīgo, jo pati ir zemgaliete, A.Bērziņa vērtē, ka te īpaša ir atmosfēra: “Jūtams, ka vietējie atbalsta savējo produkciju, to prieks novērot. Piebalgas skaistā daba un jaukie cilvēki rosina domas par pārcelšanos uz šejieni.”
Ilze Mauriņa no Veselavas pagasta Bērzkroga gatavo un tirgo augu enzīmu koncentrātus, viņa regulāri ir Brāļu tirgū Rīgā un Straupes tirdziņā, tagad gūta pieredze arī Cēsīs. Viņa atzīst: “Rīgā par augu enzīmu koncentrātu zina vairāk, bet arī Cēsīs ir liela interese. Enzīmu koncentrāts “Džīva” ir gatavots no savvaļas un dārza augiem, tos nekarsējot, lai saglabātu visas vērtīgās vielas. Dzēriens ir veselīgs, palīdz gremošanai, sakārto organismu. Koncentrātu var lietot arī ārīgi. Pēc kovida cilvēki visvairāk meklē līdzekli, kas palīdz plaušām, sirdij. Tāpat sliktā holesterīna dēļ cilvēki vēlas uzlabot aknu veselību, kur ļoti labi palīdz mūsu pašu pīlādzis.” I.Mauriņa enzīmu dzērieniem, ja vajadzīgs, pievieno arī sarkano mušmiri: “Bet tikai sarkano un svaigu, jo citas tik labi nepazīstu. Dzērienos pievienoju trīs līdz četrus augus, lai organisms viegli atpazīst un var pilnvērtīgi izmantot.”
Ilga Cābule ar māsu ir mājražotājas, piedāvā daudzveidīgus ievārījumus un citus konservējumus. Visiecienītākie ir fizāļi un to ogu ievārījums: “Fizāļi ir mūsu vizītkarte. Tam ir Latvijai neraksturīgi maiga garša, oga ir salda, tāpēc arī ievārījums ir tāds. Tas lieliski sader ar sieru un biezpienu, kas ir latviešu iecienīti produkti.” Imants Dauksts tirgo medu, cidonijas, sveces, kā arī ogu un medu maisījumus. “Mežrozītes medū ir ļoti iecienītas. Neesmu dzirdējis, ka Latvijā vēl kāds cits gatavo tādu maisījumu,” pastāsta I.Dauksts un piebilst, ka arī dažādu ziedu medus, kas vākts Cēsu novadā, atšķiras no citos reģionos vāktā. “Te zied citi augi, garšas buķete ir bagātīgāka, medus vēl veselīgāks.”
Aivars Zaķis no zemnieku saimniecības “Ķingas” tirgo mājas krāsnī ceptu maizi. Viņš vērtē, ka nav vienas visvairāk pirktās, katram maizes veidam ir savi cienītāji. A.Zaķis pastāsta, ka pircēji iecienījuši “Zaķos” gatavoto putraimdesu, bet to sāk tirgot līdz ar vēsāka laika iestāšanos.
Ģimenes dārzniecībā “Lieloga”, Priekuļos, audzē dārzeņus un zaļumus. Saimniece Ruanda Dembovska stāsta: “Pavasaris sākas ar sparģeļiem, tie ir mūsu firmas zīme. Vasaras izskaņā pircēji meklē mūsu arbūzus un melones, četrus gadus audzējot, esam atraduši mūsu visgaršīgākās šķirnes. Novadniekiem ļoti garšo arī Briseles kāposti, kāposti savā sulā.”
Ar “Dabas produktu” piedāvājumu iepazīstināja Sanita Capare. Viņa atzina, ka Cēsu tirgū iecienīts ir grauzdētu sēkliņu maisījums, ķiploku pulveris, grauzdēti sīpoli. No garšvielām pircēji vienmēr prasa apelsīnu piparus, kā arī garšvielu kafijai.
Vita Petrova no Straupes pagasta bioloģiskās saimniecības “Upītes” Cēsu tirgū piektdienās, sestdienās ir jau kopš 2012.gada, piedāvājot produkciju no bioloģiskā piena: “Vispopulārākā ir biezpienmaize ar rozīnēm, no sieriem – siers ar ķimenēm. Rudens vispār ir garšu pārbagātības gadalaiks, ir gan dārza veltes, gan arī gotiņām pieniņš daudz bagātīgāks. Tāpēc arī tirgus ir bagātāks. Mājražotāji izdomā arvien jaunu produktu receptes, ko piedāvāt tirdziņā, tādēļ katrs var piemeklēt savu garšu. Tik jānāk un jādegustē.”
Komentāri