Biedrība „Jaunatne par iesaistīšanos” jau vairākus gadus nodarbojas ar brīvprātīgo darba jauniešu apmaiņas programmu organizēšanu. Jau daudz cēsnieku, pateicoties biedrības aktivitātēm, pabijuši dažādās Eiropas un pasaules valstīs, iegūstot pieredzi un papildinot valodas zināšanas. Šajā laikā Latvijā, Cēsīs arī viesojušies jaunieši no dažādām valstīm, tostarp Francijas, Turcijas un citām. Šādā apmaiņas braucienā, iesaistoties brīvprātīgo darbā, Cēsīs patlaban uzturas 26 gadus vecs puisis Šerifs Uzunaslans no Turcijas. Viņš pārvalda vien savu dzimto valodu, Latvijā ieradies, lai kaut nedaudz apgūtu latviešu valodu. Biedrības pārstāvji, vaicāti, kā paši sazinās ar Šerifu, atbildēja, ka zīmju valodā, un noteica, ka talkā nākot arī Google tulkošanas programma. Arī „Druva” sazinājās ar Šerifu šādā veidā. Un kaut kas jau no tā visa arī sanāca.
Puisis pastāstīja, ka viņam ir grāds socioloģijas zinātnē un ir daudz lietu, ar kurām viņš aizraujas brīvajā laikā.
„Man patīk spēlēt volejbolu, lasīt grāmatas un skatīties filmas. Tāpat man patīk apmeklēt teātri un doties pārgājienos. Aizraujos ar fotografēšanu,” stāsta turku puisis, kurš atklāj, ka devies uz Latviju, iepriekš par to neko daudz nezinot. „Latvija ir maza valsts, bet skaista un mājīga. Te ir brīnišķīga daba, tīrs gaiss un ļoti daudz koku. Esmu nedaudz iepazinies ar latviešiem. Jūs esat patīkami cilvēki, lai gan bieži staigājat ar drūmām sejām. Jāteic, ka Latvijā ir ļoti skaistas meitenes. To ievēroju jau pirmajās dienās,” saka Šerifs un norāda uz ļoti atšķirīgajiem laika apstākļiem Latvijā un Turcijā. „Ziema ir skaista, bet ļoti auksta,” teica puisis dienā, kad gaisa temperatūra bija tikai mīnus divi grādi. Tagad domāju, kā gan viņš jūtas, kad temperatūra nokritusies pat zem mīnus 20 grādu atzīmes. Prasīts dalīties pārdomās par Cēsīm, kas pagaidām kļuvušas par viņa mājām, Šerifs atzīst, ka mūsu pilsēta ir ļoti skaista un senatnīga, tomēr norādīja, ka tajā ir daudz vecu un drūmu māju. Taču arhitektūru un vēstures elpu puisis prot novērtēt. Varēja saprast, ka viņam patikusi arī Rīga, kur pārsteigusi vecpilsētas arhitektūra – senie nami, baznīcas un bruģētās ieliņas. „Slikti, ka Latvijā viss ir ļoti dārgs. Gan transporta pakalpojumi, gan pārtika un apģērbs,” secinājis puisis. Pēc intervijas nācās secināt, ka pat grūti iedomāties, kā Latvijā jūtas Šerifs, zinot, ka viņš prot tikai savu dzimto – turku – valodu. Mēģināju pateikt, ka tā ir liela uzdrīkstēšanās doties uz tik atšķirīgu un svešu valsti, ņemot vērā, ka viņš šeit nespēj sarunāties. Lai gan jāsaka, apbrīnojami, ka pat turks, kurš atraucis uz Latviju, cenšas iemācīties mūsu valodu. Ierodoties Latvijā, viņam tika iedota lapa ar latviešu valodā pārtulkotiem izteicieniem, lai viņš vismaz varētu pateikt, kā viņu sauc, cik vecs, kur dzimis. Pamatfrāzes līdz šim brīdim puisis jau apguvis lieliski. Liene Lote Grizāne
Komentāri