Esam Eiropā, mums vienādas vērtības, pasaules un lietu kārtības izpratne. Taču… igaunis atšķiras no latvieša, francūzis no holandieša un tā tālāk. Ir tas, kas mūs vieno, un ir jārespektē tas, kas katram atšķirīgs, nācijas mentalitātei, būtībai svarīgs. ANO Bēgļu aģentūras aizsāktās kampaņas sauklis “Mēs visi esam cilvēki. Mēs darītu tāpat.” izraisījis asas diskusijas. Secinājums viens – nedrīkst izraut teikumu, kas, lai gan atbilst tā brīža situācijai, bet nes dziļu filozofisku, tautai vēsturē neaizmirstamu slodzi. To svešiniekam nesaprast, arī diemžēl jaunajai paaudzei.
Aptaujas ir populāras, atbildot ne vienmēr pat kārtīgi izlasām jautājumus, tā brīža iespaidā ievelkam ķeksi, jo tas šķiet saprotami. Visticamāk, tā arī radās rezultāti aptaujā, ka Latvijas iedzīvotāji valstij grūtā brīdī muks prom. Tagad, lai mēs tolerantāk izturētos pret bēgļiem, mums tiek atgādināts, ka mēs darītu tāpat – mēs bēgtu. Rīgā uz ielām acīs krīt lieli plakāti ar atgādinājumu – mēs bēgtu un citi jau bēg. Absurds. Ir aizmirsts būtiskākais, kāpēc cauri dažādām varām, okupācijām esam izdzīvojuši. Vienmēr taču kaut kur pavisam ne tālu droši vien valdīja miers un laimība. Jā, dažs sev zināmu iemeslu dēļ aizmuka, bet lielākā daļa palika savā zemē. Tajā, ko Dievs devis. Izrādās – viņi nebija cilvēki, jo nebēga, nedarīja kā visi.
Kampaņas rīkotāji vienkārši savā domāšanā, izpratnē ir pārāk tālu no Latvijas. Tas nekas, ka te dzīvo, strādā, viņu sapratne veidojusies citās ietekmēs. Lūk, daži septiņi no desmit teica, ka bēgs, tātad valsts iedzīvotāji tā uzskata. Tāpat viņi savā pārliecībā nav aizdomājušies, kādu nospiedumu zemapziņā atstāj šādi plakāti ar cilvēku sejām un aicinājumu bēgt.
Lai kādas kampaņas, ceru, ka neizpratnes, nevis kādu nezināmu mērķu labad, arī rīko ar starptautisku nosaukumu, katrai tautai ir un paliek savas vērtības. Tikai mums arī pašsaprotami piedomāt, lai otru neaizvainotu, nemulsinātu, nepazemotu. Lai uzrunātu cilvēkus, viņi vispirms jāpazīst. Līdz saknei. Citādi iznāks kā krievam ar latvieti un ozolu. Ja latvietim pateiks – tu esi kā ozols, viņš lepnumā staros. Pateiksi krievam – viņš visdrīzāk brīnīsies par tavu aprobežotību un būs aizvainots. Bet visam tam ar ozolu nav nekāda sakara. Koks paliek koks.
Komentāri