Latvijā “Banku sāgā” vismaz par vienu banku ir radusies kāda skaidrība – ABLV banka ir paziņojusi par pašlikvidēšanos. Latvijas finanšu ministre
publiski atzinusi, ka šīs bankas problēma šobrīd ir nevis nopietni finanšu sarežģījumi, bet gan reputācija – proti, attieksme pret naudas atmazgāšanu un to, ko var un ko nedrīkst darīt civilizētā valstī.
Līdz šim reputācija Latvijā vairāk vai mazāk ir bijis kaut kas karodziņam līdzīgs, kuru var vicināt un papildināt ar skaļiem saukļiem, bet kuram patiesībā nav nekādas lielas nozīmes. Protams, errojamies par “latviskās dzīvesziņas apdraudējumu”, par liberalizāciju, par kaut kādiem sorosītiem, kas mūs apdraudot. To, kas grauj valsti un attieksmi pret to, varas gaiteņos izliekamies neredzam.
Viens no spilgtākajiem piemēriem, manuprāt, ir stāsts, kā aptuveni pirms pusotra gada finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektores amatam izvirzīja Valsts vides dienesta (VVD) ģenerāldirektori Ingu Koļegovu. Oficiāli izvirzīja. Koļegovas valsts amatpersonas deklarācija žurnālistos radīja aizdomas un lika uzdot jautājumu, vai tajā norādītie fakti atbilst patiesībai. ZZS un finanšu ministre aizstāvēja Koļegovu, līdz viņa sabiedrības spiediena rezultātā atsauca savu kandidatūru, un… mierīgi turpināja darbu Valsts vides dienesta ģenerāldirektores amatā.
I.Koļegovas pozīcijas nesatricināja arī pagājušā gada notikumi ar nelegālajām atkritumu glabātavām, lielu ugunsgrēku vienā no tām, kur, izrādās, atradās arī bīstamie atkritumi, un atklāsmi, ka atkritumi ievesti no Zviedrijas. Pavisam nesen, 12. februārī, VID Nodokļu un muitas policijas pārvalde prokuratūrai kriminālvajāšanas sākšanai nosūtīja krimināllietu pret VVD vadītāju Ingu Koļegovu par nepatiesu ziņu norādīšanu valsts amatpersonu deklarācijā. 26. februārī Finanšu un ekonomisko noziegumu izmeklēšanas prokuratūra par nepatiesu ziņu norādīšanu valsts amatpersonas deklarācijā uzrādījusi apsūdzību Ingai Koļegovai.
Protams, Koļegova no amata negrasās ne atkāpties, ne apturēt savu darbību amatā, ja vien nebūs notiesājoša tiesas sprieduma. Un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kapars Gerhards (NA) šobrīd neko nav pasācis. Savukārt finanšu ministre, kura savulaik Koļegovu tik ļoti slavēja un aizstāvēja, šobrīd izliekas, ka nekas nav noticis. Un, protams, neviens valdošās koalīcijas politiķis nav pat iepīkstējies, ka finanšu ministrei, VVD ģenerāldirektorei un pat kriminālprocesā iesaistītajam Latvijas Bankas prezidentam no amata būtu jāatkāpjas.
Varbūt kāds kaut ko rīt, parīt vai aizparīt beidzot pateiks. Tad Koļegovai sava darbība beigu beigās būs jāaptur, bet jau tagad skaidrs, ka ZZS finanšu ministri no viņas amata varbūt varētu “nonest” vien viesuļvētra.
Pieminētais gadījums ar VVD ģenerāldirektori un arī finanšu ministri, protams, ir labi pamanāms, bet nav vienīgais, jo dažādi mazāki stāstiņi notiek bieži. Izskatās, ka Latvijas valsts pārvaldes reputāciju ir gatavas glābt ārvalstu institūcijas ar stingriem norādījumiem, tikai ne Latvija pati.
Komentāri