Pasaules Savvaļas sugu diena, 3.marts, šogad bija veltīta lielajiem kaķiem – apdraudētajiem plēsējiem. To skaitu ierobežo ne jau dabas kataklizmas un slimības, bet gan cilvēku nesaprātīgās vēlmes.
Par plēsēju un daudzu citu radību aizsardzību rūpējas konvencija par starptautisko tirdzniecību ar apdraudētajām sugām, saīsināti CITES (turpmāk tekstā Konvencija). Attīstās tūrisms un iespēja nokļūt eksotiskās zemēs, no kurām gribas atvest ko īpašu. Tāpēc ar Konvenciju vēlams iepazīties, pirms doties ceļojumā uz tālām, eksotiskām zemēm, arī tālākām Eiropas valstīm.
Daudzas dzīvnieku sugas ir apdraudētas tikai tādēļ, ka palielinās tūristu kāre pēc īpašiem suvenīriem. Tirgotāji piedāvā pirrkt neparastus dzīvniekus un augus, medību trofejas, tradicionālās ādas, arī medicīnas līdzekļus un citas lietas. Latvijas iedzīvotājiem nav tik liela interese par eksotiskiem dzīvniekiem un savdabīgiem suvenīriem. Taču Līgatnes dabas taku “Pauguros” interesenti var apskatīt Latvijas muitā konfiscētos suvenīrus, kas izgatavoti no Konvencijā aizsargātām sugām.
Arī Latvijā ir sugas, kas iekļautas Konvencijas sarakstā, jo tām draud iznīkšana. Tirdzniecība ar tām var kaitēt, kā arī šīs sugas var kļūt apdraudētas, ja tirdzniecība netiks pakļauta stingrai kontrolei. Sarakstā ir medicīnas dēle un laimiņu dižtauriņš, visi orhideju dzimtas augi – dzegužpuķes un dzegužpirkstītes -, daudzi putni, visvairāk plēsīgie – ērgļi, klijāni, lijas, piekūni, pūces -, kā arī zīdītājdzīvnieki – brūnais lācis, lūsis, ūdrs un vilks.
Nezināšana neatbrīvo no atbildības. Dabas aizsardzības pārvaldes CITES nodaļas vadītājs Jēkabs Dzenis brīdina, ka ikviens nejauši var kļūt par sugu nelegālās ieguves un tirdzniecības atbalstītāju, iegādājoties ārvalstīs “suvenīrus”, dažādus kosmētikas un pārtikas produktus mūsu valstī: “Tūrists drīkst atvest no ceļojuma, ko atradis jūras krastā, piemēram, kādu divus centimetrus garu koraļļu drumslu, arī gliemežvākus, ja vien tie nav Konvencijas aizsargāta suga. Ir noteikts, cik drīkst vest pēc svara un daudzuma. Piemēram, milzu tridaknas gliemežvākus ne vairāk kā trīs un kopsvarā nepārsniedzot trīs kilogramus.”
Latvijā nav daudz gadījumu, kad muitā konfiscē nelegāli ievestos “suvenīrus”. “Gadā ne vairāk kā 10 līdz 15 tūristi, pie kuriem atrod gliemežvākus vai ko citu. Pārbaudes notiek izlases veidā, līdz ar to nav jaušams, cik patiesībā tiek ievests. No Taizemes un Dienvidāzijas tiek vestas čūskas pudelēs, no Ēģiptes koraļļi. Pasaulē tidzniecība ar Konvencijas aizsargātām sugām ir ceturtajā vietā. Pirmajās trīs ir narkotiku, cilvēku un viltojumu tirdzniecība.
Latvijā privātpersonas pāri robežai dzīvniekus ievedot reti. Ar to nodarbojas organizācijas, kas iepērk no Polijas un Čehijas audzētavām. Tur nonāk nereģistrētie un kontrabandas dzīvnieki: papagaiļi, rāpuļi, iguānas, čūskas. Šajās valstīs, arī Lielbritānijā un Francijā, nav tik nopietna kontrole. Taču Latvija ir priekšgalā ar stingrajiem nosacījumiem un Konvencijas izpildi.
Latvijas iedzīvotāji ārzemēs pērkot pelēkos papagaiļus Žako, aras, kakadu un pitonus, reizēm ievedot bez dokumentiem. Konfiscētie dzīvnieki tiek nodoti Rīgas Zooloģiskajā dārzā. Ja aizturēti muitā Dauvgavpilī, tad dzīvnieki nonāk Latgales Zooloģiskajā dārzā,” stāsta Jēkabs Dzenis.
“Druva” interesējās, kāds liktenis ir ziemas sniegos notvertajai valabijai un kur paliks konfiscētā koraļļu krava. Jēkabs Dzenis skaidro: “Valabijai saimnieki neatradās. Kurš gribēs atzīties pēc tik lielas ažiotāžas? Ir aizdomas par vainīgo, bet pagaidām pierādīt nevaram.
Par konfiscētajiem koraļļu iežiem arī nav pieņemts lēmums. Iespējams, ka tos izmantos ekspozīcijās kā uzskates līdzekļus, arī kādā lielā akvārijā zooloģiskajā dārzā. Atpakaļ uz izcelsmes vietu var vest dzīvniekus, kuru populācija ir apdraudēta.”
No ceļojumiem taču var atgriezties ar skaistām fotogrāfijām, atstājot dzīvniekus un augus, gliemežvākus un koraļļus viņu dabiskajā vidē.
Komentāri