Svētdiena, 24. novembris
Vārda dienas: Velta, Velda

Vēlēšanas, Putins un Latvija

Jānis Buholcs
07:42
29.03.2018
7

Vladimira Putina uzvara šomēnes notikušajās Krievijas prezidenta vēlēšanās nevienam nebija pārsteigums. Rietumvalstu līderiem nācās izšķirties – apsveikt V. Putinu vai tomēr ne.

Apsveikt ar uzvaru ir labais tonis attiecībās. Tomēr, ja uzvarētājs ir agresīvs un iejaucas citu valstu lietās, vairs nav tik lielas skaidrības, kas īsti ir un kas nav labais tonis. Eiropas Savienība, ASV un citas valstis jau labu laiku ir noteikušas pret Krieviju sankcijas, tādējādi iebilstot pret Krie­vijas agresiju Ukrainā. Krievija tiek vainota arī par bijušā dubult­aģenta Sergeja Skripaļa saindēšanu Londonā.

Turklāt prezidenta vēlēšanas Krievijā īsti nevar uzskatīt par godīgām. Sistemātiski apspiedis opozīciju, esošais režīms nodrošināja, ka reālu pretinieku V. Pu­tinam nemaz nebija un vēlētājiem nebija nopietnas alternatīvas, par ko balsot. Aleksejs Navaļnijs, vienīgais politiķis, kam bija vismaz kaut kādas izredzes uz vērā ņemamu atbalstu, jau laikus tika diskvalificēts un nevarēja kandidēt. Protams, arī bez šāda veida iejaukšanās vēlēšanu procesā V. Putinam būtu bijušas reālas izredzes tikt pārvēlētam. Tomēr no īstas priekšvēlēšanu cīņas viņš izvairījās. Tas savienojumā ar novērotāju fiksētajiem vēlēšanu procesa pārkāpumiem un vēlētāju dzīšanu uz iecirkņiem, lai dabūtu pēc iespējas augstākus apmeklējuma un V. Putina atbalsta rādītājus, neļauj šādas vēlēšanas uzskatīt par tādām, kas atbilst rietumu standartiem.

Rietumvalstu nostāja apsveikšanas jautājumā nav bijusi vienota. Ir valstu līderi, kas V. Putinu ir apsveikuši. To vidū ir ASV prezidents Donalds Tramps un Eiropas Komisijas prezidents Žans Klods Junkers. Citi rietumu līderi ir bijuši piesardzīgāki un lavierējuši ar formulējumiem. Piemēram, Vā­cijas Kanclere Angela Merkele un Francijas prezidents Emanuels Makrons savos izteikumos ir izvairījušies no vārda “apsveicu”. Turpretī Eiropas Padomes prezidents Donalds Tusks S. Skripaļa indēšanas dēļ ir atteicies V. Putinu apsveikt jebkādā veidā.
Kā šādā situācijā reaģējusi Latvija? Neizlēmīgi. Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida V. Putinu ir apsveikusi, Lietuvas prezidente Daļa

Grībauskaite – nē. Latvija ir pa vidu, un simboliskā kārtā prezidents Raimonds Vē­jonis to nodemonstrēja arī ar savu lēmumu. Vēl 21. martā, tātad trīs dienas pēc Krievijas vēlēšanām, R. Vējonis sacīja, ka vēl nav izšķīries par sveiciena sūtīšanu. Tikai šīs dienas vakarā mediji tika informēti, ka apsveikums tomēr ir tapis.

Ir vietā uzdot jautājumu, kāpēc šāda vilcināšanās. To, ka V. Putina laiki Kremlī turpināsies, taču visi zināja jau iepriekš, līdz ar to varēja jau laikus izdomāt, kāda būs Latvijas nostāja. Tieši minstināšanās prezidenta lēmumam piešķir nevēlamu nokrāsu. Pats apsveikuma fakts, iespējams, jau drīz aizmirstos, bet vilcināšanās paliks prātā. R. Vējoņa attaisnojumam gan var atgādināt – arī ASV prezidents D. Tramps nesteidza V. Putinu apsveikt uzreiz. D. Trampa padomnieki gan bija aicinājuši to nedarīt vispār, bet D. Tramps nolēma rīkoties citādi. Der gan atgādināt, ka ASV līderi mēdz uzturēt visnotaļ draudzīgas attiecības ar režīmiem, kurus par demokrātiskiem nevar nosaukt nekādi. Līdz ar to izcelt tieši V. Putina apsveikšanu varbūt nav īpaši liela pamata. Latvijas situācija šajā kontekstā pavisam citāda.

Un tomēr ne jau apsveikšana vai neapsveikšana viena pati kaut ko ietekmēs Latvijas un Krievijas attiecībās. Kā Eiropas Savienības dalībvalstij Latvijai ir saistošs starptautisko sankciju režīms. Latvijai un Krievijai ir arī divpusējās attiecības, kuras par siltām un draudzīgām nevarētu saukt – tai skaitā tāpēc, ka Krievija, aizbildinoties ar tautiešu interešu aizsargāšanu, mēdz iejaukties Lat­vijas iekšējās lietās. Vienlaikus šī Krievijas tautiešu politika arī pašai Latvijai mēdz aizmiglot acis par to, kādi tad īsti ir krievvalodīgie, tai skaitā Krievijas pilsoņi, kuri dzīvo Latvijā. Viņi ir krietni daudzveidīgāki, nekā daudziem patīk domāt.

To labi parādīja arī tās pašas Krievijas prezidenta vēlēšanas. Mediji ziņoja par garajām rindām, kurās vietējie Krievijas pilsoņi ir sastājušies, lai balsotu. Ziņoja arī par to, ka Latvijā ir viens no augstākajiem Putina atbalstītāju īpatsvariem ārpus Krievijas. Taču nepietiekami akcentēja, ka atbalsta rādītājos runa ir tikai par tiem cilvēkiem, kas balsoja – nevis par visiem Krievijas pilsoņiem, kuri dzīvo Latvijā. Pie mums pastāvīgi dzīvojošo Krievijas pilsoņu skaits pieaug (2012. gadā tādu bija gandrīz 37 tūkstoši, bet pērn – vairāk nekā 42 tūkstoši). Ja pieskaita vēl termiņuzturēšanās atļauju turētājus, skaits ir vēl lielāks. Taču Krievijas vēlēšanās balsojušo skaits – 20 765 – šogad bija par vairāk nekā tūkstoti mazāks nekā 2012. gadā.

No tā var secināt, ka ievērojama daļa pie mums dzīvojošo Krievijas pilsoņu nav nekādi V. Putina fani. Daudzi nebalsoja – tai skaitā tāpēc, ka V. Putina nepie­kritējiem nebija, par ko balsot. Ne jau savas patikas dēļ pret esošo Krievijas režīmu daudzi ir pārcēlušies uz ārvalstīm. Tas, protams, neliedz vienam otram mūsu vietējam politiķim stāstīt tieši pretējo. Valstiskiem apdraudējumiem ir jāpievērš uzmanība – taču šajā gadījumā sanāk, ka uzmanība tiek vērsta uz citu pusi.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Vitamīni, uztura bagātināji. Vai vienmēr ir palīglīdzekļi veselības uzlabošanai?

10:59
22.11.2024
16

Ieejot aptiekā, acu priekšā ņirb dažādas kastītes ar uzrakstiem, kas mudina aizdomāties – varbūt man arī vajag šo. Pie kasēm viegli pamanāmos plauktos rindojas multivitamīni dažādām cilvēku grupām – no raibiem gumijlācīšiem bērniem līdz specializētām zivju eļļām un vitamīnu kompleksiem senioriem. Tam visam blakus daudz dažādu “anti-stresa” uztura bagātinātāju un pat melatonīna tablešu. Lūk, viss […]

"Miera plānu konkurss"

10:38
21.11.2024
19

Jaunievēlētais ASV prezidents Donalds Tramps veido savu valsts vadības komandu. Tu­vākajās dienās būs skaidrs par tās sastāvu, jo pašlaik vēl kaut kas var mainīties. Eksperti jau vērtē Trampa izraudzītās personas un piesardzīgi cenšas prognozēt, kāda būs Trampa politika, ko viņš darīs vai nedarīs. Pirms vēlēšanām viņš sarunājis daudz, arī vispretrunīgākās lietas. Gan jau laiks parādīs […]

Bēdas, skumjas un prieks – viss vienmēr līdzās

10:31
21.11.2024
34
1

Pelēkais, drēgnais, tumšais laiks rada sajūtu, ka Veļu laiks turpinās, lai gan pēc latviskām tradīcijām Mārtiņos tas beidzas un sākas Sala laiks. Vēlajā rudenī šķēpi tiek lauzti par to, cik daudz bērnu svin importēto Halovīnu un cik maz latviskos Mārtiņus un Miķeļus. Šogad Halovīnā lija, bija pavisam nemīlīgs laiks, bet pilsētā visur bija redzami bērni, […]

Pārtikas cenas - realitāte un solījumi

10:29
21.11.2024
37

Dzirdēts jau, ka runāt var nezin ko, tāpat arī katrs vārds jāvērtē kritiski. Bet visdrošāk ir ik vārda patiesību pārbaudīt pašam. Kurš gan nav dzirdējis, ka pārtikas cenas nepārtraukti, pa centam vien, palielinās. To stāsta tie, kuri iepērkas. Un uz veikalu, tirgu nedodas vien retais.    Ekonomikas ministrija apstiprina, ka    oktobrī bija cenu kāpums […]

Sašņorēts Ikars vistu kūts laktā

11:38
20.11.2024
30

Nedēļas sākumā Valmieras pievārtē atklāja Industriālā parka būvniecību. Gandrīz 60 ha plaša teritorija, kas jau nākamajā gadā būs sagatavota rūpnieciskai apbūvei, stratēģiski izdevīgā vietā ar dzelz­ceļa pievadu, elektroenerģijas pieslēgumu, visu nepieciešamo    uzņēmējdarbībai. Būs parks ar potenciālu kļūt par jaudīgu ekonomisko dzinēju visai Vidzemei. Kā jau atklāšanā, bija uzrunas, vēstījuma kapsulas iemūrēšana, atbildes uz žurnālistu […]

Salnu mēneša pelēcītis

14:51
14.11.2024
27

Tagad esam tumšajā gada pusē, kad naktis ir garākas par dienām. Teorētiski tajā esam kopš rudens saulgriežiem, Miķeļdienas 29. septembrī, taču tagad, kad pulksteņi tikuši pagriezti par stundu atpakaļ, dienas gaismas šķiet vēl mazāk. Ik gadu ap šo laiku no daudziem paziņām dzirdu, cik grūti, ka pie mums ziema un uzkrītoši pelēcīgais, drēgnais un vīrusiem […]

Tautas balss

Vai svarīgākā ir domes vadība

11:01
21.11.2024
49
J. raksta:

“Pagājušajā “Druvas” numurā bija ziņa, ka Cēsu novada pašvaldība par labu darbu valsts svētkos apbalvo 50 darbiniekus. Neviens pagodinātais vārdā nebija nosaukts, bet domes priekšsēdētājs un viņa vietnieki gan minēti pilnībā. Vai tad tikai viņi pelnījuši tādu godu, citi ne,” neapmierinātību ar publikāciju izteica J.

Sveiciens glābējiem un policistiem

11:01
21.11.2024
18
14
Seniore raksta:

“Noskatījos dokumentālo filmu par ugunsdzēsēju glābēju darbu. Tajā bija uzskatāmi parādīti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieku pienākumi, reālas situācijas, kādās viņi strādā, ar kādu bīstamību jāsastopas un cik profesionāli viņi atrisina situācijas. Gribu novēlēt visiem, kas strādā šajā dienestā, veselību un izturību un visus sveikt svētkos. Paldies vēlos teikt arī Valsts policijai. Arī tas […]

Kur novilkt robežu

11:39
20.11.2024
33
Lasītāja raksta:

“Lasu, ka Cēsīs Leona Paegles ielai atjaunots Ģimnāzijas ielas nosaukums. Nosaukumā, protams, nav nekā slikta, taču, manuprāt, nav pareizi, ka mēs cenšamies aizslaucīt visu mūsu vēsturi. Šoreiz varbūt ne tik daudz par Cēsīm, bet kopumā. Nav jau neviens cilvēks ideāls, arī rakstnieki, mākslinieki. Katram savi un varbūt daudziem nepareizi uzskati, bet vai tāpēc viņu vārdi […]

Pilsoniska atbildība

11:39
20.11.2024
27
M.N. raksta:

“Paldies priekulietim Gundaram Muceniekam, kurš Lāčplēša dienas rītā Priekuļu birzītē pie piemiņas zīmes Kārlim Ulmanim nopļāva kūlu. G.Mucenieks nežēloja savu laiku un izmantoja arī savu trimmeri,” pastāstīja M.N.

Nevar atrast tualetes

14:54
13.11.2024
66
Seniore no kaimiņu novada raksta:

“Mēs, trīs kundzes astotajā gadu desmitā, no kaimiņu novada bijām ciemos Cēsīs. Izstaigājām pilsētu, vēsturiskās vietas. Kā jau ekskursijā, katrai bija līdzi ūdens pudele. Pienāca brīdis, kad, kā mēdz teikt, daba sauc. Tā kā man Cēsis zināmākas, vedu draudzenes uz Rožu laukumu, atceros, tam līdzās bija pārvietojamās tualetes. Aizgājām, bet nekā, to vairs nav. Un […]

Sludinājumi