Trešdiena, 24. jūlijs
Vārda dienas: Kristīne, Kristīna, Krista, Kristiāna, Kristiāns

Lieldienas. Lieldienu laiks

Uldis Priede
05:36
05.04.2018
10

 

Vecpiebalgas, Jaunpiebalgas draudzes palīgmācītājs

Priekšstats par Lieldienām, kas ir kristiešu svētki, katram dzīves gaitā ir izveidojies citāds. Un šogad Lieldienas rietumu tradīcijā iekrīt 1. aprīlī, joku dienā.

Patiesībā tā ļoti atbilstoši, jo sekulārais laikmets Kristus augšāmcelšanās vēsti patiesībā arī ir pārvērtis par tādu lielu joku. Jā, tieši tajā, par ko varam pasmaidīt – Lieldienu Zaķis dēj olas, tās paslēpj, un bērni Lieldienu rītā tās var iet meklēt un arī atrast. Mēdz būt arī čaklāki Zaķi, un tad dāvanā ir kas vairāk par olu. Patiesi, ir izveidoti sirsnīgi, mīļi un draudzīgi ģimenes svētki. Tas sasaucas ar Ziemassvētkiem, tikai Ziemas­svētku vecīti, kas dāvina dāvanas, nomaina Lieldienu Zaķis. Un šis nebēdnis Pūpolsvētdienā pirms Lieldienām vēl paspēj dažādos saviesīgos pasākumos iepērt ar pūpoliem, lai slimība ārā un veselība iekšā. Zaķis patiesi ir universāls – dziednieks, dēj olas un dāvina dāvanas. Kā pasakā. Nu patiesi, mūsu ticība ir apbrīnojama lieta. Un vēl mums, latviešiem, ir arī tās skaistās tradīcijas ar šūpošanos, lai odi nekož. Tas tiešām katram pēc viņa ticības, kaut šūpoties jau ir jautri un īpaši patīk bērniem. Lieldienu laikā tiek rīkoti pat šūpoļu festivāli, kas arī izvēršas par visaptverošu tradīciju. Un cilvēki, protams, priecājas, ģimenes ir kopā ar bērniem, krāso olas, notiek dažādi pasākumi, svētku tirdziņi, ir brīvdienas, un ļaudis atpūšas.
Tomēr, ja ieskatāmies vēsturē, tad Lieldienas ir svarīgākie kristiešu svētki, kad svin un priecājas par Kristus augšāmcelšanos pēc krustā sišanas. Rietumos tas tiek svinēts pirmajā pavasara svētdienā pēc Pilnmēness iestāšanās. Pirms Lieldienām ir grēku nožēlošanas laiks, lielais gavēnis, Kristus ciešanu laiks, un Liel­dienas ir priekpilna diena.

Šiem svētkiem ir dziļas saknes vēsturē, sākot jau ar Pūpolu svētdienu, ko Jeruzalemē sauc par Palmu svētdienu, kas ir svētdiena pirms Lieldienām. Tajā dienā Kristus uz ēzelīša iejāja Je­ruzalemē, un ļaudis, Viņu godinot, klāja uz ceļa palmu zarus un savas drēbes. Un tauta Viņu sagaida, saucot: “Slavēts, kas nāk, mūsu Ķēniņš, Tā Kunga Vārdā! Debesīs nu ir miers un slava augstībā.” Jau iepriekš Viņu ir mēģinājuši celt par ķēniņu, bet Jēzus ir izvairījies, jo Viņa vara ir no Debesīm, nevis laicīga. Protams, ir kādi, kuriem šī godināšana nepatīk, bet viņi ir bezpalīdzīgi un atklāti Jēzum neko nevar nodarīt, jo Viņš vairākkārtīgi ir ne vienu vien tūkstoti paēdinājis ar dažām maizēm un nedaudz zivīm, bet arī dziedinājis ļaudis no dažādām vainām, uzcēlis mirušos un izdzinis ļaunus garus. Tas viss cilvēkiem nav paslīdējis garām nepamanīts, jo ikkatrs, kas Viņam pieskaras, kļūst vesels, pat spitālīgie.

Un tad, Jēzum mācot Je­ruzalemes templī un to attīrot garīgi un arī fiziski, izraidot pārdodamos dzīvniekus un naudas mainītājus, pienāk Zaļā Ce­turtdiena. Šajā dienā ebreju tauta svin Pashā svētkus par godu viņu iziešanai no verdzības zemes Ēģiptes. Arī Jēzus ar mācekļiem bauda Pashā mielastu. Tā ir īpaša diena, kad Kristus mielasta laikā iestāda Svēto Vakarēdienu un parāda savu pazemīgo kalpošanu, mazgājot saviem mācekļiem kājas. Arī Jūdam, kurš neilgi pēc tam, saņēmis no Jēzus mielasta kumosu, aiziet un nodod Viņu farizejiem un augstajam priesterim. Ģet­zemanes dārzā Jūda ar skūpstu norāda gūstītājiem uz Jēzu, Viņu apcietina, un mācekļi izklīst. Tā radies mums zināmais teiciens “Jūdas skūpsts”.

Tālāk jau pēc Jēzus tiesāšanas Jūdu sinedrijā, kas ir ebreju augstākā pārvaldes institūcija, Viņam par to, ka Viņš sevi atļaujas nosaukt par Dieva Dēlu, tiek piespriests nāves sods. Romiešu pārvaldnieks Pilāts, kurš neredzot nekādu Jēzus vainu, cenšas Viņu no nāves soda atbrīvot, tomēr pēc Jūdu spiediena publiski mazgā rokas nevainībā un nodod Viņu piesišanai pie krusta. Jūdi paziņo, lai Viņa asinis nāk pār mums, un, kā tas notiek, mēs vēstures gadsimtu griezumā arī redzam. Tas notiek Lielajā Piektdienā. Jēzus pie krusta mirst tās pašas dienas vakarā un atdod savu garu Tēva rokās, pirms pateikdams: “Tēvs, piedod viņiem, jo tie nezina, ko dara.” Viņu apglabā kapā, alā, pieveļ akmeni, aizzīmogo un noliek sargus, jo jūdi atceras, ka Viņš ir solījis trešajā dienā celties augšā. To viņi savā cilvēciskajā prātā nevēlas pieļaut, jo tas apliecinātu Viņa Dievišķo dabu. Sestdiena, ko saucam par Kluso Sestdienu, paiet mierīgi, Kristus guļ kapā.

Visi brīnumi sākas svētdien agri no rīta, kad, kā varam lasīt Jāņa evaņģēlijā, kapu ar bažām apraudzīt dodas Marija Magdalēna. Viņa ierauga akmeni noveltu, sargus izklīdušus un kapu tukšu. Marija steigšus aiziet to paziņot Jēzus mācekļiem, un Jānis ar Pēteri skriešus dodas uz Jēzus kapu. Viņi tiešām ierauga to tukšu, tikai Viņa drēbes ir noliktas guļas­vietā, un galvas sviedrauts nolikts atsevišķi. Mācekļi, pārliecinājušies, ka Jēzus nav, dodas prom, jo pastāv bīstamība, ka viņus apvainos Jēzus ķermeņa nozagšanā. Marija Magdalēna savukārt raudādama uzkavējas un, vēlreiz ieliekusies kapā, ierauga divus eņģeļus baltās drēbēs. Viņa jautā viņiem par Jēzu, un tūlīt pat arī Viņš Magdalēnai atklājas dzīvs un vesels. Viņa to notur par dārznieku, bet, kad noprot, ka tas ir Viņš, prieks ir neaprakstāms. Tā Marija tiek atalgota un par savu neatlaidību pirmā ierauga augšāmcēlušos Pestītāju.

Šo dienu arī saucam par Lielo Dienu, Kristus augšāmcelšanās svētdienu – Lieldienām.
Vēlu visiem priecīgus Kristus augšāmcelšanās svētkus!

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Karš un miers

07:08
24.07.2024
3

Šodien, 19.jūlijā, jau ir 877. pilna mēroga kara diena Ukrainā. Vakar, 18. jūlija rītā, Krievijas armija bija zaudējusi aptuveni 562 510 militārpersonu. Eiropas valstis, kurām ir robeža ar Krieviju vai to stelītvalstīm, dažādi stiprina aizsardzību. Polija paziņojusi, ka 1. augustā uz Polijas-Baltkrievijas robežas sāksies speciāla operācija, kuras mērķis ir pastiprināt un nostiprināt robežu un jau izveidoto […]

Nevedīsim svešo mājās

11:03
23.07.2024
13

Latvijā izsludināta kārtējā kampaņa. Šoreiz “Nevēlamie ieceļotāji”. Un uzmanība pievērsta      piecām invazīvajām sugām – Ķīnas cimdiņkrabim, Amerikas signālvēzim, rotanam, apaļajam jūrasgrundulim un dzeloņvaigu vēzim.    Pērn kampaņā “Ķeram svešos Latvijas dabā!” vairāk stāstīja par    augiem – Kanādas zeltslotiņu, puķu sprigani, krokaino rozi, vārpaino korinti un ošlapu kļavu. Lai pret svešo izturētos ar […]

Zobu labošana – dārga un vēl dārgāka

10:53
23.07.2024
20

Kamēr bērniem ir pieejami valsts apmaksāti zobārstniecības pakalpojumi, tikmēr pieaugušajiem brīžos, kad jāapmeklē zob­ārsts, maciņš jāver vaļā ļoti plaši. Un tas ir galvenais iemesls, kāpēc pieaugušie, kuriem vajag speciālista palīdzību, pie zobārsta tomēr nedodas. Centrālā statistikas pārvalde katru gadu vaicā iedzīvotājiem par iemesliem, kāpēc viņi neapmeklē zobārstu, un nemainīgi gadu no gada situācija ir līdzīga. […]

Siena laiku aizstājis svētku laiks

10:52
23.07.2024
18

Vasara savulaik bijusi karstākais darba laiks. Dārzs jāravē, kartupeļi jāvago, jāgādā siens, jūlija vidū jāsāk vākt dārza raža un jādomā, kā to vislabāk saglabāt ziemai. Tagad vasaras kļuvušas kā karstākais publisku svētku laiks. Katru nedēļas nogali kādā pagastā, pilsētā vai novadā valda līksmība, mūzika, dejas, kur netrūkst bagātīgu bufešu un visa cita, kas piedienas ballītei. […]

Cēsu ietves un veloceliņi

17:09
17.07.2024
47
1

Latvietis pēc dabas ir diezgan konservatīvs un visur grib zināmu kārtību. Tāpēc var saprast riteņbraucēju vēlmi pēc iespējami labākas velo infrastruktūras, kur galvenais elements ir veloceliņš. Tad skaidrs, tur uz divriteņa cilvēks var justies droši un kā galvenais. Jāpiebilst gan, ka velosipēdistus pamazām grib izkonkurēt citu mikromobilitātes ierīču lietotāji, piemēram, elektrisko skrejriteņu braucēji, bet šoreiz […]

Vienam atvaļinājums, citiem problēmas

08:55
16.07.2024
47

Cik nav dzirdēts gan skaļi un satraucoši, gan pieklusināti un argumentēti, ka Latvija izmirst, ka ģimenēm vajadzīgs atbalsts. Tad nez kāpēc ne viens vien iedomājas, ka runa atkal ir par naudu. Ir tik daudzas it kā vienkāršas lietas, kas būtu liels atbalsts un sapratnes demonstrējums jaunajām ģimenēm. Vasara ir atvaļinājumu laiks, ģimeņu speciālisti to vien […]

Tautas balss

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
21
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
15
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
14
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
13
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
31
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Sludinājumi