Sestdiena, 6. decembris
Vārda dienas: Nikolajs, Niklāvs, Niks, Nikola

Lieldienas. Lieldienu laiks

Uldis Priede
05:36
05.04.2018
24

 

Vecpiebalgas, Jaunpiebalgas draudzes palīgmācītājs

Priekšstats par Lieldienām, kas ir kristiešu svētki, katram dzīves gaitā ir izveidojies citāds. Un šogad Lieldienas rietumu tradīcijā iekrīt 1. aprīlī, joku dienā.

Patiesībā tā ļoti atbilstoši, jo sekulārais laikmets Kristus augšāmcelšanās vēsti patiesībā arī ir pārvērtis par tādu lielu joku. Jā, tieši tajā, par ko varam pasmaidīt – Lieldienu Zaķis dēj olas, tās paslēpj, un bērni Lieldienu rītā tās var iet meklēt un arī atrast. Mēdz būt arī čaklāki Zaķi, un tad dāvanā ir kas vairāk par olu. Patiesi, ir izveidoti sirsnīgi, mīļi un draudzīgi ģimenes svētki. Tas sasaucas ar Ziemassvētkiem, tikai Ziemas­svētku vecīti, kas dāvina dāvanas, nomaina Lieldienu Zaķis. Un šis nebēdnis Pūpolsvētdienā pirms Lieldienām vēl paspēj dažādos saviesīgos pasākumos iepērt ar pūpoliem, lai slimība ārā un veselība iekšā. Zaķis patiesi ir universāls – dziednieks, dēj olas un dāvina dāvanas. Kā pasakā. Nu patiesi, mūsu ticība ir apbrīnojama lieta. Un vēl mums, latviešiem, ir arī tās skaistās tradīcijas ar šūpošanos, lai odi nekož. Tas tiešām katram pēc viņa ticības, kaut šūpoties jau ir jautri un īpaši patīk bērniem. Lieldienu laikā tiek rīkoti pat šūpoļu festivāli, kas arī izvēršas par visaptverošu tradīciju. Un cilvēki, protams, priecājas, ģimenes ir kopā ar bērniem, krāso olas, notiek dažādi pasākumi, svētku tirdziņi, ir brīvdienas, un ļaudis atpūšas.
Tomēr, ja ieskatāmies vēsturē, tad Lieldienas ir svarīgākie kristiešu svētki, kad svin un priecājas par Kristus augšāmcelšanos pēc krustā sišanas. Rietumos tas tiek svinēts pirmajā pavasara svētdienā pēc Pilnmēness iestāšanās. Pirms Lieldienām ir grēku nožēlošanas laiks, lielais gavēnis, Kristus ciešanu laiks, un Liel­dienas ir priekpilna diena.

Šiem svētkiem ir dziļas saknes vēsturē, sākot jau ar Pūpolu svētdienu, ko Jeruzalemē sauc par Palmu svētdienu, kas ir svētdiena pirms Lieldienām. Tajā dienā Kristus uz ēzelīša iejāja Je­ruzalemē, un ļaudis, Viņu godinot, klāja uz ceļa palmu zarus un savas drēbes. Un tauta Viņu sagaida, saucot: “Slavēts, kas nāk, mūsu Ķēniņš, Tā Kunga Vārdā! Debesīs nu ir miers un slava augstībā.” Jau iepriekš Viņu ir mēģinājuši celt par ķēniņu, bet Jēzus ir izvairījies, jo Viņa vara ir no Debesīm, nevis laicīga. Protams, ir kādi, kuriem šī godināšana nepatīk, bet viņi ir bezpalīdzīgi un atklāti Jēzum neko nevar nodarīt, jo Viņš vairākkārtīgi ir ne vienu vien tūkstoti paēdinājis ar dažām maizēm un nedaudz zivīm, bet arī dziedinājis ļaudis no dažādām vainām, uzcēlis mirušos un izdzinis ļaunus garus. Tas viss cilvēkiem nav paslīdējis garām nepamanīts, jo ikkatrs, kas Viņam pieskaras, kļūst vesels, pat spitālīgie.

Un tad, Jēzum mācot Je­ruzalemes templī un to attīrot garīgi un arī fiziski, izraidot pārdodamos dzīvniekus un naudas mainītājus, pienāk Zaļā Ce­turtdiena. Šajā dienā ebreju tauta svin Pashā svētkus par godu viņu iziešanai no verdzības zemes Ēģiptes. Arī Jēzus ar mācekļiem bauda Pashā mielastu. Tā ir īpaša diena, kad Kristus mielasta laikā iestāda Svēto Vakarēdienu un parāda savu pazemīgo kalpošanu, mazgājot saviem mācekļiem kājas. Arī Jūdam, kurš neilgi pēc tam, saņēmis no Jēzus mielasta kumosu, aiziet un nodod Viņu farizejiem un augstajam priesterim. Ģet­zemanes dārzā Jūda ar skūpstu norāda gūstītājiem uz Jēzu, Viņu apcietina, un mācekļi izklīst. Tā radies mums zināmais teiciens “Jūdas skūpsts”.

Tālāk jau pēc Jēzus tiesāšanas Jūdu sinedrijā, kas ir ebreju augstākā pārvaldes institūcija, Viņam par to, ka Viņš sevi atļaujas nosaukt par Dieva Dēlu, tiek piespriests nāves sods. Romiešu pārvaldnieks Pilāts, kurš neredzot nekādu Jēzus vainu, cenšas Viņu no nāves soda atbrīvot, tomēr pēc Jūdu spiediena publiski mazgā rokas nevainībā un nodod Viņu piesišanai pie krusta. Jūdi paziņo, lai Viņa asinis nāk pār mums, un, kā tas notiek, mēs vēstures gadsimtu griezumā arī redzam. Tas notiek Lielajā Piektdienā. Jēzus pie krusta mirst tās pašas dienas vakarā un atdod savu garu Tēva rokās, pirms pateikdams: “Tēvs, piedod viņiem, jo tie nezina, ko dara.” Viņu apglabā kapā, alā, pieveļ akmeni, aizzīmogo un noliek sargus, jo jūdi atceras, ka Viņš ir solījis trešajā dienā celties augšā. To viņi savā cilvēciskajā prātā nevēlas pieļaut, jo tas apliecinātu Viņa Dievišķo dabu. Sestdiena, ko saucam par Kluso Sestdienu, paiet mierīgi, Kristus guļ kapā.

Visi brīnumi sākas svētdien agri no rīta, kad, kā varam lasīt Jāņa evaņģēlijā, kapu ar bažām apraudzīt dodas Marija Magdalēna. Viņa ierauga akmeni noveltu, sargus izklīdušus un kapu tukšu. Marija steigšus aiziet to paziņot Jēzus mācekļiem, un Jānis ar Pēteri skriešus dodas uz Jēzus kapu. Viņi tiešām ierauga to tukšu, tikai Viņa drēbes ir noliktas guļas­vietā, un galvas sviedrauts nolikts atsevišķi. Mācekļi, pārliecinājušies, ka Jēzus nav, dodas prom, jo pastāv bīstamība, ka viņus apvainos Jēzus ķermeņa nozagšanā. Marija Magdalēna savukārt raudādama uzkavējas un, vēlreiz ieliekusies kapā, ierauga divus eņģeļus baltās drēbēs. Viņa jautā viņiem par Jēzu, un tūlīt pat arī Viņš Magdalēnai atklājas dzīvs un vesels. Viņa to notur par dārznieku, bet, kad noprot, ka tas ir Viņš, prieks ir neaprakstāms. Tā Marija tiek atalgota un par savu neatlaidību pirmā ierauga augšāmcēlušos Pestītāju.

Šo dienu arī saucam par Lielo Dienu, Kristus augšāmcelšanās svētdienu – Lieldienām.
Vēlu visiem priecīgus Kristus augšāmcelšanās svētkus!

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Tas vēl nav noskaidrots

19:59
04.12.2025
22

Līdz ar filmas “Tīklā. TTT leģendas dzimšana”, kam veltītas tikai pozitīvas atsauksmes, sabiedrība pievērsusi lielāku uzmanību Latvijas basketbola vēsturei un tās veidotājiem. Tā pēdējās nedēļās interneta portālos un preses izdevumos bieži lasāmas intervijas ar vienu no Latvijas basketbola leģendām Skaidrīti Smildziņu-Budovsku. Viņa ir viena no pirmās TTT komandas meitenēm, kas vēl ir mūsu vidū. 82 […]

Vai mākslīgais intelekts nogalinās medijus?

19:58
03.12.2025
24
1

Kad radās un plašu popularitāti iemantoja televizori un dažādas televīzijas pārraides, ātrs gals tika paredzēts radio, jo kāda gan jēga kaut ko tikai klausīties, ja var reizē arī skatīties. Tomēr radio dzīvo vēl šodien un nebūt nešķiet, ka būtu uz miršanu. Kad parādījās datortehnoloģijas un vēl jo vairāk plašās interneta iespējas, ātru galu paredzēja abiem […]

Ar iepirkumu sarakstiņu rokās

09:50
02.12.2025
32

“Lai palīdzētu iepirkties lētāk, decembrī Centrālā statistikas pārvalde sāks ievākt lielveikalu ķēdēs pārdoto pamata pārtikas produktu cenas. Kur tās varēs atrast,” vēsta žurnāls “Ir” publikācijā “Kur lētāki brokoļi”.Rakstā paskaidrots: “Iepērkoties pārdomāti, nevis impulsīvi, mēs varam apturēt pārtikas cenu pieaugumu, uzskata rīdzinieks Arturs Zikovs. Viņš ir programmētājs, tomēr ar naudu nemētājas. Lai ekonomētu, agrāk bieži pārskatīja […]

Nerimstošais Kijiv-gurums

09:50
01.12.2025
24

Notikumi virzās pa apli, un šobrīd manī kaut kur pazudusi ticība kaut kad tikt no tā ārā. Teju ik dienu sev nākas atkārtot – kaut kad tās kara šausmas beigsies. Lai gan vairs nesaprotu, kā tieši tas var beigties, ja pat sākuma punktu sen vairs nemāku noteikt. Mums ģeogrāfiski vistuvākais karš visvienkāršākajā, acīmredzamākajā un ļoti, […]

Ieraudzīt un novērst vardarbību

09:48
01.12.2025
21

Šogad centram “Marta”, Latvijas sieviešu tiesību aizstāvības organizācijai, aprit 25 gadi. Centrs sniedz profesionālu rehabilitāciju vardarbībā un cilvēku tirdzniecībā cietušām pieaugušām personām. Pērn palīdzību saņēma 790 cilvēki Latvijā. Viena no būtiskākajām pārmaiņām, ko centram ar neatlaidīgu darbu izdevies panākt, ir plašākas sabiedrības izpratne, ka vardarbība ģimenē nav pieņemama. 25. novembris ir Starp­tautiskā diena vardarbības pret […]

Vai spēsim mainīt demogrāfijas līkni

10:22
26.11.2025
36
1

Novembris Latvijai ir nozīmīgs mēnesis, kad īpaši domājam par mūsu valsti – tās pagātni, pārbaudījumiem, iespējamo nākotni. Par Latviju es domāju arī, piedaloties divu iestāžu atklāšanā. Jaunpiebalgā bijušajā skolas ēkā durvis vēra senioru nams “Piebalga”, savukārt Cēsīs, Dārtas ielā, svinīgi tika atklāta atjaunotā Cēsu Bērzaines pamatskolas pirms­skolas “Dārtiņa” ēka. Divas celtnes, kas ļoti gaidīja atdzimšanu: […]

Tautas balss

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Atbildība arī gājējam

08:26
22.11.2025
29
Cēsniece V. raksta:

“Agrāk bērniem skolā mācīja satiksmes noteikumus. Atceros, ka teica: “Pirms šķērsojiet brauktuvi, vispirms paskatieties pa kreisi, pēc tam pa labi, vai nebrauc kāda automašīna. Tikai pēc tām ejiet pāri ielai.” Un tas attiecas ne tikai uz vietām, kur nav gājēju pārejas, bet arī tur, kur tās ir. Taču tagad bērni un jaunieši vispār neskatās, vai […]

Sludinājumi