Svētdiena, 24. novembris
Vārda dienas: Velta, Velda

Kā mums tīk svinēt svētkus maijā

Mairita Kaņepe
12:55
10.05.2018
55

Pagāja gadi, kopš tauta Latvijā pieņēma 4. maiju kā gaidītu un svinamu dienu. Tikai trīs gadi, kopš cilvēki ar prieku sākuši stāstīt un pat lepoties, kā svinējuši valsts svētkus 4. maijā.

Parasti tad tiek runāts par Baltā galdauta svētkiem, oficiālo, kalendārā rakstīto nosaukumu – Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas diena-, vairāk paturot prātā, retāk tieši šo faktu apspriežot, piesaucot svētkos. Kāpēc tā noticis, ko var teikt par tautu, tās attieksmi pret vēsturi, “Druva” šonedēļ izvaicāja soci­ālantropologu Klāvu Sed­lenieku, vienu no Latvijas antropologu biedrības dibinātājiem.

– Kāpēc tieši 4. maijs šajā pavasara nedēļā ir izpelnījies tautas lielāku ievērību, lai to svinētu, nekā 1. maijs? Abas dienas taču saistās ar Latvijas Re­publikas vēsturē svarīgiem notikumiem.

– Viens no iemesliem, kāpēc cilvēki tagad gaida un svin 4. maiju kā svētkus, ir tas, ka tam dotais nosaukums “Baltā galdauta svētki” iedeva svētkiem konkrētu saturu. Nosaukums apliecina, ko katrs cilvēks varētu šajā svētku dienā darīt. 4. maijam no jauna dotais svētku nosaukums savā ziņā šai maija dienai noņēmis politisko sasaisti ar aktivitātēm valstī.
Esmu pētījis, ko cilvēki domā, kad runā par valsti. Bieži vien ar valsti tiek saprasts nacionālais projekts. Valsts latviešiem ir latviešu valsts, taču vienlaikus valsts jēdziens sabiedrībā tiek uztverts, domājot kā par birokrātiskām lietām valstī, kuras ikdienā ir nepatīkamas.

– Ar birokrātiju, bez kuras valsts nevarētu darboties, neviens īsti negrib asociēties?

– Daudziem cilvēkiem prātā pastāv gan viena, gan otra izpratne par valsti. Mums, latviešiem, vairāk patīk saistīt savas domas ap ideju par abstraktu Latviju un ne visai patīk domāt svētkos par ikdienas Latviju, tās pārvaldes struktūru. 4. maija nodēvēšana par Baltā galdauta svētkiem no Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienas noņēmusi asociācijas ar birokrātisko struktūru valstī. Svētki kļuvuši teju vai par ģimenes svētkiem. Katrs, kam ir baltais galdauts, to arī mājās klāj.

– Manuprāt, lielisks iemesls sapulcināt ap to ģimeni. Ģimenes taču veido valsti. Vai tā latviešiem labprāt patīk domāt?

– Arī agrāk 4. maijā ģimenes pulcējās, taču tagad šiem valsts svētkiem ir iedots simbolisks saturs un visi sākuši rituālā iesaistīties. Tie, kas patiešām grib un iesaistījušies Baltā galdauta svētku svinēšanā, pauž par to savu apmierinājumu arī skaļi.

– Varbūt Latvijā liekas saprotamāk, ja svētkos klāj galdu, nekā, piemēram, kļūst politiski aktīvi? Kalpam parasti kaut kas gruzd sirdī pret saimnieku.

– Tas, ka esam bijusi kalpu tauta, sen palicis pagātnē. Pajautājiet cilvēkiem par viņu ģimenes vēsturi! Būs tikai daži, kuri teiks, ka viņu vecvecāki bijuši gājēji vai kalpi. Cilvēki tagad ir noskaidrojuši un runā par to, ka viņu senčos kāds bijis saimnieks, un asociē sevi ar šo saimnieku.

– Daži ierunājas, vai tik mums 4. maiju kā Baltā galdauta svētkus pārāk neuzspiež svinēt?

– Tāda attieksme cilvēkos arī var būt, jo daudziem propaganda, uzspiešana no augšas ļoti nepatīk. Taču daudziem tieši ideja par Baltā galdauta svētkiem patīk. Man savā ziņā pat žēl, ka tagad lielāka uzmanība pievērsta tieši 4. maijam, iedvesmojot cilvēkus darīt, svētkus svinēt. Tajā pat laikā 1. maijs ir pārtapis par mazsvarīgāku svētku dienu. Cilvēkiem ir aizmirsies, ar ko tas Latvijai ir svarīgs. 1. maijā ir Latvijas Republikas Satversmes sapulces sasaukšanas diena, bet cilvēki šo iemeslu svinībām ievēro mazāk, 1. maijs vairāk saistās kā diena, kurā svinami Darba svētki. Tātad 4. maijs latviešos gandrīz izkonkurējis 1. maiju.

– Tā arī ir, ka 1. maijs cilvēkiem Latvijā jau sen prātā kā Darba svētki.

– Tur jau tā lieta! Baltā galdauta svētki ir kļuvuši par 4. maija veiksmīgu brendu, bet 1. maijs – Darba svētki – saistās ar padomju gadiem un svinēšanu. Pat Latvijas Saeimas deputāti pēdējā laikā sākuši runāt, ka 1. maiju vispār vajadzētu atcelt no svinamo dienu vidus Latvijā. Tas man liekas absurdi. Savā ziņā šo absurdu radījusi 4. maija svinēšana.

– Laikam likumdevēji aizdomājušies, ka Darba svētki nenāk par labu tieši darba devējiem. Maija pirmā nedēļa šķiet kā gari svētki, nav, kas strādā.

– Sākoties runām par svētkiem ar domu, no kuriem vajadzētu atteikties, parādās tieši 1. maijs. Es saku, ka Latvijas vēsturē 4. maijs savā ziņā ir mazāk nozīmīgs nekā 1. maijs, kas ir Latvijas Satversmes sapulces sasaukšanas diena. ( Fakts: pirms 98 gadiem – 1920.gada 1. maijā – uz savu pirmo sēdi sanāca pirmais Latvijas tautas vēlētais parlaments – Satversmes Sapulce. Tās galvenais uzdevums bija izstrādāt un pieņemt Latvijas Republikas pamatlikumu – Satversmi -, likumdošanas ceļā nostiprināt agrāro reformu, valsts simbolus un to lietošanu, veicināt Latvijas Republikas starptautisko atzīšanu, sagatavot Pirmās Saeimas vēlēšanas.) Tāpēc 1. maijs ir ļoti nozīmīga diena Latvijas valstij. 1990. gada 4. maijs ir citāds. Tā ir Latvijas valsts atjaunošanas diena.

Iespējams, Latvijā arī mūsdienās 1. maijā, kad kalendārs atgādina vēsti par valsts veidošanu, 1920. gadā sasaucot Latvijas Republikas Satversmes sapulci, jārod ideja, lai šo dienu patriotiski svinētu.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Vitamīni, uztura bagātināji. Vai vienmēr ir palīglīdzekļi veselības uzlabošanai?

10:59
22.11.2024
16

Ieejot aptiekā, acu priekšā ņirb dažādas kastītes ar uzrakstiem, kas mudina aizdomāties – varbūt man arī vajag šo. Pie kasēm viegli pamanāmos plauktos rindojas multivitamīni dažādām cilvēku grupām – no raibiem gumijlācīšiem bērniem līdz specializētām zivju eļļām un vitamīnu kompleksiem senioriem. Tam visam blakus daudz dažādu “anti-stresa” uztura bagātinātāju un pat melatonīna tablešu. Lūk, viss […]

"Miera plānu konkurss"

10:38
21.11.2024
19

Jaunievēlētais ASV prezidents Donalds Tramps veido savu valsts vadības komandu. Tu­vākajās dienās būs skaidrs par tās sastāvu, jo pašlaik vēl kaut kas var mainīties. Eksperti jau vērtē Trampa izraudzītās personas un piesardzīgi cenšas prognozēt, kāda būs Trampa politika, ko viņš darīs vai nedarīs. Pirms vēlēšanām viņš sarunājis daudz, arī vispretrunīgākās lietas. Gan jau laiks parādīs […]

Bēdas, skumjas un prieks – viss vienmēr līdzās

10:31
21.11.2024
34
1

Pelēkais, drēgnais, tumšais laiks rada sajūtu, ka Veļu laiks turpinās, lai gan pēc latviskām tradīcijām Mārtiņos tas beidzas un sākas Sala laiks. Vēlajā rudenī šķēpi tiek lauzti par to, cik daudz bērnu svin importēto Halovīnu un cik maz latviskos Mārtiņus un Miķeļus. Šogad Halovīnā lija, bija pavisam nemīlīgs laiks, bet pilsētā visur bija redzami bērni, […]

Pārtikas cenas - realitāte un solījumi

10:29
21.11.2024
37

Dzirdēts jau, ka runāt var nezin ko, tāpat arī katrs vārds jāvērtē kritiski. Bet visdrošāk ir ik vārda patiesību pārbaudīt pašam. Kurš gan nav dzirdējis, ka pārtikas cenas nepārtraukti, pa centam vien, palielinās. To stāsta tie, kuri iepērkas. Un uz veikalu, tirgu nedodas vien retais.    Ekonomikas ministrija apstiprina, ka    oktobrī bija cenu kāpums […]

Sašņorēts Ikars vistu kūts laktā

11:38
20.11.2024
30

Nedēļas sākumā Valmieras pievārtē atklāja Industriālā parka būvniecību. Gandrīz 60 ha plaša teritorija, kas jau nākamajā gadā būs sagatavota rūpnieciskai apbūvei, stratēģiski izdevīgā vietā ar dzelz­ceļa pievadu, elektroenerģijas pieslēgumu, visu nepieciešamo    uzņēmējdarbībai. Būs parks ar potenciālu kļūt par jaudīgu ekonomisko dzinēju visai Vidzemei. Kā jau atklāšanā, bija uzrunas, vēstījuma kapsulas iemūrēšana, atbildes uz žurnālistu […]

Salnu mēneša pelēcītis

14:51
14.11.2024
27

Tagad esam tumšajā gada pusē, kad naktis ir garākas par dienām. Teorētiski tajā esam kopš rudens saulgriežiem, Miķeļdienas 29. septembrī, taču tagad, kad pulksteņi tikuši pagriezti par stundu atpakaļ, dienas gaismas šķiet vēl mazāk. Ik gadu ap šo laiku no daudziem paziņām dzirdu, cik grūti, ka pie mums ziema un uzkrītoši pelēcīgais, drēgnais un vīrusiem […]

Tautas balss

Vai svarīgākā ir domes vadība

11:01
21.11.2024
49
J. raksta:

“Pagājušajā “Druvas” numurā bija ziņa, ka Cēsu novada pašvaldība par labu darbu valsts svētkos apbalvo 50 darbiniekus. Neviens pagodinātais vārdā nebija nosaukts, bet domes priekšsēdētājs un viņa vietnieki gan minēti pilnībā. Vai tad tikai viņi pelnījuši tādu godu, citi ne,” neapmierinātību ar publikāciju izteica J.

Sveiciens glābējiem un policistiem

11:01
21.11.2024
18
14
Seniore raksta:

“Noskatījos dokumentālo filmu par ugunsdzēsēju glābēju darbu. Tajā bija uzskatāmi parādīti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieku pienākumi, reālas situācijas, kādās viņi strādā, ar kādu bīstamību jāsastopas un cik profesionāli viņi atrisina situācijas. Gribu novēlēt visiem, kas strādā šajā dienestā, veselību un izturību un visus sveikt svētkos. Paldies vēlos teikt arī Valsts policijai. Arī tas […]

Kur novilkt robežu

11:39
20.11.2024
33
Lasītāja raksta:

“Lasu, ka Cēsīs Leona Paegles ielai atjaunots Ģimnāzijas ielas nosaukums. Nosaukumā, protams, nav nekā slikta, taču, manuprāt, nav pareizi, ka mēs cenšamies aizslaucīt visu mūsu vēsturi. Šoreiz varbūt ne tik daudz par Cēsīm, bet kopumā. Nav jau neviens cilvēks ideāls, arī rakstnieki, mākslinieki. Katram savi un varbūt daudziem nepareizi uzskati, bet vai tāpēc viņu vārdi […]

Pilsoniska atbildība

11:39
20.11.2024
27
M.N. raksta:

“Paldies priekulietim Gundaram Muceniekam, kurš Lāčplēša dienas rītā Priekuļu birzītē pie piemiņas zīmes Kārlim Ulmanim nopļāva kūlu. G.Mucenieks nežēloja savu laiku un izmantoja arī savu trimmeri,” pastāstīja M.N.

Nevar atrast tualetes

14:54
13.11.2024
66
Seniore no kaimiņu novada raksta:

“Mēs, trīs kundzes astotajā gadu desmitā, no kaimiņu novada bijām ciemos Cēsīs. Izstaigājām pilsētu, vēsturiskās vietas. Kā jau ekskursijā, katrai bija līdzi ūdens pudele. Pienāca brīdis, kad, kā mēdz teikt, daba sauc. Tā kā man Cēsis zināmākas, vedu draudzenes uz Rožu laukumu, atceros, tam līdzās bija pārvietojamās tualetes. Aizgājām, bet nekā, to vairs nav. Un […]

Sludinājumi