Trešdiena, 24. jūlijs
Vārda dienas: Kristīne, Kristīna, Krista, Kristiāna, Kristiāns

Jaunie draugi – konsultanti no Rietumiem

Jānis Buholcs
08:18
21.05.2018
8

Viena no savdabīgajām ilustrācijām tam, kā Latvija iekļaujas Rietumu pasaulē, ir tas, kā dažādi augsta ranga rietumnieki atrod sev nodarbošanos Latvijā. Pēdējā laikā ir bijuši piemēri tam, ka amatpersonas ar starptautisku pieredzi strādā mūsu bankās un amerikāņu lobists palīdz partijai “Saskaņa”.

Šogad par vietējās “Norvik” bankas padomes priekšsēdētāja vietnieku kļuva kādreizējais Dānijas premjerministrs un iepriekšējais NATO ģenerālsekretārs Andress Fogs Rasmusens. Cilvēkam ar šāda mēroga starptautisku politisko pieredzi un kontaktiem ir visai plaša izvēles brīvība, ko darīt tālāk. Ja izvēle ir kritusi par labu bankai, kura nav pat starp lielākajām Latvijā, jādomā, ka bankas piedāvājums tomēr bijis gana saistošs. Viņš izteicies, ka procesi Baltijas reģionā viņam bijuši svarīgi jau ilgu laiku, un papildus tam viņš vēloties dot arī ieguldījumu Latvijas finanšu sektora vides uzlabošanā. Taču nevar izslēgt arī, ka tam ir vēl citi iemesli – tai skaitā izskanējis minējums, ka banka varētu izmantot A. F. Rasmusena līdzšinējo sadarbību ar Ukrainas prezidentu Petro Porošenko, lai izvērstu “Norvik” darbību šinī valstī. Šajā pašā bankā darbavietu ir radis arī bijušais Vācijas Federālā izlūkdienesta vadītājs Augusts Hannings.

A. F. Rasmusens gan nav vienīgais starptautiski ietekmīgais politiķis, kas atradis karjeras turpinājumu Latvijas finanšu iestādēs. “Citadeles” bankas padomē strādā kādreizējā Eiropas Savienības augstā pārstāve ārlietās baronese Ketrina Aštone.
Pagājusī nedēļa nesa jaunas atklāsmes par to, cik Latvija var būt interesanta augsta ranga ārzemniekiem, kas strādā politisko konsultāciju un lobēšanas jomā. Rīgas mēra un partijas “Saskaņa” vadītāja Nila Ušakova labā tagad strādā amerikānis Kristians Ferijs, kurš iepriekš ir bijis ASV prezidenta amata kandidāta, senatora Džona Makkeina kampaņas vadītājs. K. Ferija uzdevums ir palīdzēt “Saskaņai” uzvarēt šī gada Saeimas vēlēšanās. Par to ziņoja izmeklējošās žurnālistikas organizācija “Re:Baltica”.

Ņemot vērā, ka “Saskaņai” jau tagad ir vislielākā Saeimas frakcija, šāds uzdevums diezin vai ir uzskatāms par sarežģītu. Taču mērķis, protams, ir nevis vienkārši uzvarēt, bet gan beidzot panākt, lai “Saskaņa” nonāktu vadībā.
Šī projekta iestrādnes bijušas redzamas jau kādu laiku. To raksturo pūliņi mainīt publisko priekšstatu par šīs partijas vērtībām. Iepriekš “Saskaņa” nevairījās no sava sadarbības līguma ar Krie­vijas valdošo partiju “Vienotā Krievija”, bet tagad no tā ir atteikusies. N. Ušakovs meklējis kontaktus ar NATO pārstāvjiem, Rīgas ostā piedalījies amerikāņu karakuģu sagaidīšanā, pēdējos gados vairākkārt devies vizītēs uz ASV, kur ticies arī ar senatoru Dž. Makkeinu.

Šādi kontaktu meklējumi un simboliskie žesti, šķiet, domāti, lai mazāka uzmanība būtu visam citam, kas noticis pēdējos gados. Tādu notikumu vidū ir N. Ušakova loma referendumā par oficiāla statusa noteikšanu krievu valodai Latvijā vai “Saskaņas” atteikšanos nosodīt Krieviju par Krimas aneksiju 2014. gadā. Lai gan N. Ušakovs toreiz paziņoja, ka Krima ir Ukrainas teritorija, viņa pozīcija vairāk atgādināja sēdēšanu uz diviem krēsliem vienlaikus. No vienas puses, tiek izteikts rietumniecisks viedoklis par Krimu, bet, no otras puses, pēc tam N. Ušakovs viesojās Maskavā, viņa seja atrodama attēlos no svinīga pasākuma ar Krievijas politisko un reliģisko līderu piedalīšanos. Tas viss liek jautāt, vai N. Ušakovs patiešām mainījis savas politiskās vērtības, vai arī izrēķinājis, ka šāda rīcība varētu nodrošināt lielāku atbalstu – tik lielu, ka pārējām partijām kļūtu aizvien grūtāk un grūtāk parlamentā strādāt bez “Sa­skaņas” atbalsta. Atbilde ir atkarīga no katra paša aizdomīguma un neuzticēšanās līmeņa.

Un tagad šai publiskajai bildei pievienojas K. Ferijs. Par šādiem lobistiem no ASV jautājumu īsti nav. Starptautiska līmeņa politisko konsultāciju un lobisma joma ir labi apmaksāta, kurš maksā, tā labā arī strādā. Kādreiz maksāja amerikāņu politiķi, pēc tam bija darbs Austrumeiropā, Latīņ­amerikā vai kur citur. Protams, Latvijas politiķim, kura labā strādā šinī jomā pieredzējis amerikānis, šāds sadarbības fakts vien pats par sevi kalpo kā tēla elements. Taču pats par sevi tas nav nekāds kopēju vērtību apliecinājums un tam nav nekāda sakara ar ASV valdības nostādnēm. Lobis­tam galvenā vērtība ir viņa klients.
Nāk prātā arī jautājums – kā latvieši kļuvuši tik bagāti, ka var samaksāt tāda līmeņa starptautiskiem konsultantiem. Par bankām neskaidrību ir mazāk – tās ir komerciestādes, kas orientētas uz peļņas gūšanu, ja peļņa atļauj, tad var piesaistīt visus, ko grib. Savukārt politiskas partijas ir pavisam cita veida organizācijas un ar atšķirīgiem naudas aprites mehānismiem. Partijas kaut ko saņem no valsts budžeta, kaut ko iedod sponsori, bet par saņemto ir jāatskaitās Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam. Arī tikai vietējo speciālistu veidotas politiskās kampaņas ir dārgas, un pat tad spēkā ir valsts noteikti tēriņu ierobežojumi. Par to, kāds ir K. Freija honorārs un no kādas naudas tas tiks maksāts, N. Ušakovs organizācijas “Re:Baltica” žurnālistei Ingai Spriņģei atbildi nesniedza.

Atliek vien vērot, kādas jaunas vēsmas “Saskaņa” ienesīs šā gada vēlēšanu kampaņā.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Karš un miers

07:08
24.07.2024
3

Šodien, 19.jūlijā, jau ir 877. pilna mēroga kara diena Ukrainā. Vakar, 18. jūlija rītā, Krievijas armija bija zaudējusi aptuveni 562 510 militārpersonu. Eiropas valstis, kurām ir robeža ar Krieviju vai to stelītvalstīm, dažādi stiprina aizsardzību. Polija paziņojusi, ka 1. augustā uz Polijas-Baltkrievijas robežas sāksies speciāla operācija, kuras mērķis ir pastiprināt un nostiprināt robežu un jau izveidoto […]

Nevedīsim svešo mājās

11:03
23.07.2024
13

Latvijā izsludināta kārtējā kampaņa. Šoreiz “Nevēlamie ieceļotāji”. Un uzmanība pievērsta      piecām invazīvajām sugām – Ķīnas cimdiņkrabim, Amerikas signālvēzim, rotanam, apaļajam jūrasgrundulim un dzeloņvaigu vēzim.    Pērn kampaņā “Ķeram svešos Latvijas dabā!” vairāk stāstīja par    augiem – Kanādas zeltslotiņu, puķu sprigani, krokaino rozi, vārpaino korinti un ošlapu kļavu. Lai pret svešo izturētos ar […]

Zobu labošana – dārga un vēl dārgāka

10:53
23.07.2024
20

Kamēr bērniem ir pieejami valsts apmaksāti zobārstniecības pakalpojumi, tikmēr pieaugušajiem brīžos, kad jāapmeklē zob­ārsts, maciņš jāver vaļā ļoti plaši. Un tas ir galvenais iemesls, kāpēc pieaugušie, kuriem vajag speciālista palīdzību, pie zobārsta tomēr nedodas. Centrālā statistikas pārvalde katru gadu vaicā iedzīvotājiem par iemesliem, kāpēc viņi neapmeklē zobārstu, un nemainīgi gadu no gada situācija ir līdzīga. […]

Siena laiku aizstājis svētku laiks

10:52
23.07.2024
18

Vasara savulaik bijusi karstākais darba laiks. Dārzs jāravē, kartupeļi jāvago, jāgādā siens, jūlija vidū jāsāk vākt dārza raža un jādomā, kā to vislabāk saglabāt ziemai. Tagad vasaras kļuvušas kā karstākais publisku svētku laiks. Katru nedēļas nogali kādā pagastā, pilsētā vai novadā valda līksmība, mūzika, dejas, kur netrūkst bagātīgu bufešu un visa cita, kas piedienas ballītei. […]

Cēsu ietves un veloceliņi

17:09
17.07.2024
47
1

Latvietis pēc dabas ir diezgan konservatīvs un visur grib zināmu kārtību. Tāpēc var saprast riteņbraucēju vēlmi pēc iespējami labākas velo infrastruktūras, kur galvenais elements ir veloceliņš. Tad skaidrs, tur uz divriteņa cilvēks var justies droši un kā galvenais. Jāpiebilst gan, ka velosipēdistus pamazām grib izkonkurēt citu mikromobilitātes ierīču lietotāji, piemēram, elektrisko skrejriteņu braucēji, bet šoreiz […]

Vienam atvaļinājums, citiem problēmas

08:55
16.07.2024
47

Cik nav dzirdēts gan skaļi un satraucoši, gan pieklusināti un argumentēti, ka Latvija izmirst, ka ģimenēm vajadzīgs atbalsts. Tad nez kāpēc ne viens vien iedomājas, ka runa atkal ir par naudu. Ir tik daudzas it kā vienkāršas lietas, kas būtu liels atbalsts un sapratnes demonstrējums jaunajām ģimenēm. Vasara ir atvaļinājumu laiks, ģimeņu speciālisti to vien […]

Tautas balss

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
21
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
15
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
14
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
13
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
31
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Sludinājumi