Pirmdiena, 15. decembris
Vārda dienas: Johanna, Hanna, Jana

Tautas saknes nomet politiku

Sarmīte Feldmane
05:19
04.07.2018
17

Festivāls “Baltica” aizsākās Lietuvā 1987. gadā. Nākamajā gadā Latvijā tas bija Atmodas vēstnesis, kas plaši pavēra
ceļu uz neatkarību. “Baltica” ir ļoti nozīmīgs folkloras festivāls igauņiem, lietuviešiem un latviešiem, te tiek rādīta tautu tradicionālā kultūra – dziesmas, instrumentālā mūzika, rotaļas, dejas, kā arī lietišķā māksla, amatniecība. “Baltica” ik gadu notiek kādā no trijām kaimiņzemēm. Latvijā šovasar jau desmito reizi.

Tradicionālās dziedāšanas grupas “Saucējas” vadītāja Iveta Tāle piedalījusies ne tikai visos “Baltica” festivālos Latvijā, arī kaimiņos. Katrs palicis atmiņā.

“Nevar salīdzināt “Baltica” pirms 30 gadiem, kas bija politizēts festivāls, ar to, kāds tas ir tagad. Visi toreiz saprata virsuzdevumu – pienācis laiks legalizēt Latvijas sarkanbaltsarkano karogu. Šī doma bija gaisā, un tas bija jāizdara. Vēl zvaigznes sakrita, ka folkloras kopa “Klinči”, kuru tolaik vadīju, atklāšanas pasākumā Rīgas sporta pilī nejauši ienesa Latvijas karogu. Bija sarunāts, ka karogus iztīsim gājienā. Kam tie bija, tika paslēpti ar vītnēm, lai neviens neredz. Bija skaidrs, ka vajag nest četrus karogus, jo bija televīzijas tiešraide, filmēja četras kameras, bija svarīgi, lai neviena nevar neparādīt.
Dažādos mītiņos jau Latvijas karogi bija parādījušies, bet ne publiskā pasākumā, ko rāda televīzijā. Kad atklāšana sākās, sporta pils ieejās stāvējām pa novadiem, gaidījām, kad jāiziet laukumā. Gaisotne bija saspringta. Igaunijā nesen bija notikuši studentu Dziesmusvētki, valsts karogs jau bija plīvojis, un tas bija arī līdzi uz Latviju. Sporta pilī Rīgā Igaunijas karogi plīvoja tribīnēs. Nevarēja izturēt, ka mēs nevaram pacelt savu, stāvējām ar savu noslēpto karogu. Tad teicu: ”Jāni, tin vaļā!” Viņš pat nenominstinājās. Tad sapratām, ka tūlīt jāiet plašajā hallē. Mēs iegājām. Ar karogu. Tas, kas notika, nav izstāstāms. Ausīs baltā skaņa, apdullums, iestājās palēninātais laiks, visi stāvēja kājās. Ierakstā daudz ko aizēno Ordelovska orķestris, kas spēlē možu maršu. Bet līdzās bija cita realitāte.

Režija izmainījās, režisors Pēteris Pētersons saķēra galvu. Dalībnieki bija sarunājuši, ka latvieši, igauņi un lietuvieši sanāk halles vidū ar saviem karogiem, apkārt spēlēs dūdinieki. Dalībnieki vienkārši pārņēma vadību. Viss notika sajūtu līmenī. Kam bija karogi, tie attina. Mēs jau arī to tikai festivāla laikā uzšuvām, un tā darīja daudzi.

Vēlāk gan tas, kuram rokās bija karogs, bija nelaimīgs. Pēc atklāšanas ar karogu iznāca ārā, katram sekoja cilvēku pūlis un kaut ko gaidīja kā no pravieša. Tas arī noteica festivāla gaisotni. Bija noticis tas, ko gaidījām, bija legalizēts sarkanbaltsarkanais karogs.

Ļoti daudz kas toreiz notika pēc izjūtām. Katrs gribēja kaut ko izdarīt. Vakarā pēc koncerta krastmalā sarunājām aiziet pie Krišjāņa Barona uz kapiem. Daži aizgājām agrāk, apsēdāmies, aizdedzinājām svecītes, es spēlēju kokli. Skatos, apkārt uz soliņa pārējie aizmiguši. Tāds bija pārgurums. Nāca citi ar svecītēm, modināju augšā.

To gaisotni atceras ne tikai festivāla dalībnieki, daudzi Latvijā. Pirmā “Baltica” Latvijā tika rīkota pēc Dziesmusvētku parauga.
Man arī atmiņā pirmā “Baltica” Lietuvā. Kauņas Brīvdabas muzejā bija koncerts. Muzejam apkārt bija izvietota padomju armija, nevis milicija. Tā, lūk, sargāja folkloristus un dažus ārzemniekus, kuri bija atbraukuši uz festivālu.
Jau pirmajā festivālā sākās debates, par ko tad dziedāsim un ko dejosim – autentisko folkloru vai latviešu tautasdziesmu apdares un latviešu skatuves dejas. Festivālā pirms 30 gadiem skanēja pirmās Atmodas laika dziesmas, kas patiesībā ir lokalizētas vācu dziesmas.

Arī šajā “Baltica” Baltijas dienas koncertā varēja just, ka rīkotāji ir tie, kuri bijuši festivālā pirms 30 gadiem, jo daudziem aizvien šķiet, ja igauņi, lietuvieši, latvieši kopā, tad aktuālas vēl ir tālaika dziesmas, ka tās kaut ko simbolizē. Jaunajai paaudzei tās neko neizsaka, nesaistās ar sajūtām. Ir nomainījušās paaudzes, un ir daudz bērnu, kuriem patīk darboties folkloras kopās, kuriem patīk neapdarinātā, nearanžētā folklora.

“Baltica” uzdevums ir kopt dziedāšanas, dejošanas un muzicēšanas tradīcijas. Un tas tiek darīts. Vairs nav politiskā pamata. Ansambļi, folkloras kopas ir ļoti dažādas, tiek pētīta folklora, tradīcijas, gatavoti mūzikas instrumenti, attīstās teicēju kustība, bērni iesaistās kustībā “Pulkā eimu”. Kādu brīdi folkloras kustība gāja plašumā, tagad tā iet dziļumā, meklē saknes. Kopās daudz jaunu cilvēku. Folkloras mantojums tiek apgūts.

Festivālā piedalās dažādas tautas, un tas ir krāšņums, nedzīvojam taču tikai savā kaktiņā. “Baltica” dod iespēju iepazīt citas kultūras. Un arī svinēt svētkus – festivālu un Jāņus. Ziedēšanu,” pārdomās dalās Iveta Tāle, folkloriste, “Saucēju” vadītāja, Latvijas Kultūras akadēmijas pasniedzēja.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Arvien "liesākā" veselības aprūpes pieejamība

15:11
14.12.2025
19
1

Domāju, tāpat kā es, ne viens vien novadnieks brīdī, kad ir bijis jātiek pie kāda veselības aprūpes speciālista, ir secinājis, ka vai nu jāgaida ilgāk nekā līdz šim, vai arī šogad nemaz pie tā vairs nav iespējams tikt, jo kvotas vienkārši beigušās. Tur, kur kādreiz izmeklējumu varēja saņemt uzreiz, tagad labākā gadījumā rinda ir tikai […]

Kā Putins pasauli dancināja

15:10
13.12.2025
25

Atceraties, kā Sprīdītis, pūšot stabulē, velnu dancināja? Tā vien šķiet, ka Vladimirs Putins ir ticis pie Sprīdīša stabules un varen izbauda, ka visi pārējie aizgūtnēm dejo, nespēdami pašu spēkiem apstāties, kamēr vien viņš tajā pūš. Un kārdinājums turpināt pūst ir visnotaļ liels, lai rimtos, jo šī iegūtā varas sajūta ir pārāk patīkama. Tā, protams, nav […]

Drūms. Dzirksteles skrien gaisā

12:20
10.12.2025
33

“Joprojām drūms. No mākoņiem var pat smidzināt… Kļūst nedaudz siltāks, temperatūra celsies līdz piektdienai,” tās ir iepriekšējo divu dienu ziņas no meteo portāla. Nu var teikt, patiesas, pārbaudītas dzīvē. Par laikapstākļiem katru dienu var dzirdēt gana pretrunīgas prognozes. Bet ar tām ir arī viens liels labums: ja man vienalga – līst vai spīd saule-, pagaidīšu […]

Vai iespējami Ziemassvētki bez svētku eglītes

11:58
07.12.2025
35

Dodoties pārgājienā un kopā ar pārējiem dalībniekiem aplūkojot pa ceļam redzamās egles, kas bija cietušas no egļu astoņzobu mizgrauža un nokaltušas, aizrunājāmies, vai iespējams, ka pēc pārdesmit gadiem egļu vairs nebūs. Un manā prātā pazibēja doma – bet kā tad Ziemassvētki bez eglītes?Svētdien otrā Advente. Pil­sētās un pagastos izrotātas pirmās svētku egles. Svētku skaistules jau […]

Saldējums pret galvassāpēm

11:55
06.12.2025
27

Izklausās lielisks attaisnojums saldējuma lietošanai. Un regulārai – jo vairāk. Taču nopietni par nenopietno – šāds saldējums tik tiešām esot ieviests, lai arī cik savādi un pat smieklīgi tas neizklausītos. Nu jau vairāk nekā gadsimtu iznākošā zinātnes žurnāla “ScienceNews” sociālā medija vietnē “Facebook” publiskotā ziņa liecina – kāds Nīderlandes aptieku tīkls piedāvājis neparastu sadarbības projektu […]

Tas vēl nav noskaidrots

19:59
04.12.2025
42

Līdz ar filmas “Tīklā. TTT leģendas dzimšana”, kam veltītas tikai pozitīvas atsauksmes, sabiedrība pievērsusi lielāku uzmanību Latvijas basketbola vēsturei un tās veidotājiem. Tā pēdējās nedēļās interneta portālos un preses izdevumos bieži lasāmas intervijas ar vienu no Latvijas basketbola leģendām Skaidrīti Smildziņu-Budovsku. Viņa ir viena no pirmās TTT komandas meitenēm, kas vēl ir mūsu vidū. 82 […]

Tautas balss

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
24
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
21
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
36
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
40
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
38
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Sludinājumi