Trešdiena, 17. decembris
Vārda dienas: Hilda, Teiksma

Mulsinošā skaidrības apziņa

Līga Salnite
13:51
18.04.2018
17

Visu apzināto dzīvi esmu uzskatījusi sevi par cilvēku, kura psiholoģiskais komforts ir atkarīgs no pilnīgi skaidra redzējuma. Par visu – par lietu kārtību, apkārtējiem procesiem, izcelsmi, attiecībām, notikumu dziļāko priekšvēsturi un pat līdz izsmieklam nenozīmīgām lietām. Ironiski, ka pat fiziski jūtami slimību simptomi ir tā kā izgaisuši vai vismaz kļuvuši krietni vājāki, kad mans prāts pabarots ar detalizētu skaidrojumu – kas, kādēļ un kā. Šīs atbildes laikam kalpojušas kā tādas neredzamas audi­ālas placebo tabletītes, no kurām speciālists ārstniecisko rezultātu negaida it nemaz, tomēr pašie­dvesmotais pacients jūtas neaprakstāmi labāk jau vien no ticības mazajai, baltajai ripiņai.

Arī sabiedriskajā telpā mēs laikam dzīvojam ar pārliecību, ka pareizi ir zināt visu, ko vien iespējams uzzināt, noskaidrot, izpētīt, izvērtēt un, protams, pēc iespējas izplatīt šo ziņu citiem. O, jā – jo īpaši apzinīgi šajā sociālo tīmekļu un elektronisko iespēju laikmetā mēs pildām to pēdējo uzdevumu.

Attiecībā uz politiskajiem notikumiem un procesiem valstī laikam nerodu pretargumentu apzinīgiem centieniem pārzināt lauku – mēs visi kopā veidojam šo institūciju ar nosaukumu “valsts”, un, izprotot tās darbību, kā arī augstākajos līmeņos pieļautās kļūdas, mēs pilnvērtīgāk apzināmies arī savu vietu un iespējas.

Taču cilvēcisko attiecību, veselīga dzīvesveida un medicīnisko procedūru kontekstā arvien biežāk nonāku pie pašai nepiedodami mulsinošā jautājuma – vai man to tiešām vajag? Vai piedzīvota raksturu sadursme vairos manu pašapziņu? Vai ēdienkarti un veselību uzlabos apjēgsme, ka neviena salātlapa vai ola nav brīva no mākslīgām barības vielām un ka ikviens malks ūdens satur neredzamas pašu cilvēku pamesto atkritumu plastmasas daļiņas? Šeit nevajadzētu pārprast – esmu ar abām rokām par godīgām attiecībām un pat vēl ar kājām par ekoloģisku saimniekošanu, kā arī apzinīgi bioloģiski audzētiem produktiem kā ilgtermiņa domāšanas un labās gribas aktu, veltītu bērniem un bērnu bērniem. Tomēr šūpojos un nevaru nokāpt no Temīdas svariem – kam taisnība? Kas ir kaitīgāk – apēst apsmidzināto tomātu, uzdzert glāzi pārtikas krāsvielu un nebeidzamo konservantu saraksta maisījumu vai dienu no dienas nervozēt, ka nekādi nevaru izbraukāt pēc tā it kā tīrā avota ūdens, vai nevaru atļauties ģimenes galdā celt bioloģiski audzētu gaļu?

Es izbaudu un gūstu gandarījumu no ik dienas augošajām zināšanām, lai gan nenoliegšu – reizēm tās aizēno mazos ikdienas priekus.Ar zināmu nostalģiju atceros pusaudžu gadus, kad prieku par saldumiem un veikalu kūkām vēl nekādi nespēja aizēnot nojausmas par to sastāvu.

Taču galvenais iemesls, kādēļ skaidrība, visticamāk, krīt no manu vērtību pjedestāla, ir aicinājums viest skaidrību manas ģimenes nākotnē, izmantojot medicīniski formulētus standartus. Un atkal – vai tiešām vajag priekšlaikus zināt uzliktos gaidāmos dzīves pārbaudījumus? Mūsdienu pasaulē šķiet pašsaprotami atļauties lemt par atteikšanos no nastas, pat ja tā ir – gan tikai ar zināmu medicīnisku varbūtību – slims bērns. Nekad šo smago tēmu saistībā ar iedzimto slimību risku un varbūtējo atteikšanos no plānotā bērna neesmu pārmetusi nevienai sievietei un arī negrasos, jo dzīvoju ar pārliecību, ka otra ādā un dzīvē nevaram iekāpt, lai kā reizēm gribētos. Taču savu atslēgu es atradu – man nevajag skaidrību, kura var nest lieku satraukumu un rosina uz manis vai kāda cita iznīcību. No savām grūtībām un nākotnes es neatsakos jeb “Whatever Will Be, Will Be” (ko Latvijā zinām ar vārdiem “Kam jānotiek, notiksies”), kā 1956.gadā pirmo reizi plašajai kino publikai dziedāja galvenā varone Alfreda Hičkoka filmā “Cilvēks, kurš zināja par daudz”.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Lielo puiku spēles

09:54
17.12.2025
20

Brīvdienā caurskatot ziņu virsrakstus internetā, uzmanību piesaistīja informācija vietnē “Tvnet.lv”, kas vēstīja: ”Eiropas Savienība (ES) ir jālikvidē, lai pārvaldību nodotu atsevišķām valstīm, paziņojis “Space X” dibinātājs un uzņēmuma “Tesla” īpašnieks miljardieris Īlons Masks, kuram Eiropas Komisija (EK) nesen piemēroja sodu 120 miljonu eiro apmērā. “ES ir jālikvidē, un suverenitāte jāatdod atsevišķām valstīm, lai valdības varētu […]

Pasmejies par sevi pats

15:12
15.12.2025
32

Neesmu nekāds izņēmums, gribas un gribas to pasauli kritizēt, pasūkstīties, pažēloties, pavaimanāt. Ja tam visam vēl ir klausītāji, vēl labāk – piekritēji -, ko gan vairāk vēlēties! Šajā ziņā labāka temata kā “Kad mēs augām, tad tā negāja!” nav. Tomēr bieži vien jāatzīst – vaina jau ir arī manī pašā, jo nespēju tam laikam skriet […]

Arvien "liesākā" veselības aprūpes pieejamība

15:11
14.12.2025
34
1

Domāju, tāpat kā es, ne viens vien novadnieks brīdī, kad ir bijis jātiek pie kāda veselības aprūpes speciālista, ir secinājis, ka vai nu jāgaida ilgāk nekā līdz šim, vai arī šogad nemaz pie tā vairs nav iespējams tikt, jo kvotas vienkārši beigušās. Tur, kur kādreiz izmeklējumu varēja saņemt uzreiz, tagad labākā gadījumā rinda ir tikai […]

Kā Putins pasauli dancināja

15:10
13.12.2025
35

Atceraties, kā Sprīdītis, pūšot stabulē, velnu dancināja? Tā vien šķiet, ka Vladimirs Putins ir ticis pie Sprīdīša stabules un varen izbauda, ka visi pārējie aizgūtnēm dejo, nespēdami pašu spēkiem apstāties, kamēr vien viņš tajā pūš. Un kārdinājums turpināt pūst ir visnotaļ liels, lai rimtos, jo šī iegūtā varas sajūta ir pārāk patīkama. Tā, protams, nav […]

Drūms. Dzirksteles skrien gaisā

12:20
10.12.2025
40

“Joprojām drūms. No mākoņiem var pat smidzināt… Kļūst nedaudz siltāks, temperatūra celsies līdz piektdienai,” tās ir iepriekšējo divu dienu ziņas no meteo portāla. Nu var teikt, patiesas, pārbaudītas dzīvē. Par laikapstākļiem katru dienu var dzirdēt gana pretrunīgas prognozes. Bet ar tām ir arī viens liels labums: ja man vienalga – līst vai spīd saule-, pagaidīšu […]

Vai iespējami Ziemassvētki bez svētku eglītes

11:58
07.12.2025
38

Dodoties pārgājienā un kopā ar pārējiem dalībniekiem aplūkojot pa ceļam redzamās egles, kas bija cietušas no egļu astoņzobu mizgrauža un nokaltušas, aizrunājāmies, vai iespējams, ka pēc pārdesmit gadiem egļu vairs nebūs. Un manā prātā pazibēja doma – bet kā tad Ziemassvētki bez eglītes?Svētdien otrā Advente. Pil­sētās un pagastos izrotātas pirmās svētku egles. Svētku skaistules jau […]

Tautas balss

Egle rada prieku

09:57
17.12.2025
14
Cēsniece L. raksta:

“Priecājos par Cēsu galveno egli Vienības laukumā. Tā izgreznota ļoti jaukām gaismiņām. Prieks skatīties gan autobraucējiem, gan gājējiem. Šajās tumšajās dienās, ieraugot mirdzošās spuldzītes, sejā iezogas smaids,” sacīja cēsniece L.

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
32
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
29
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
45
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
45
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Sludinājumi