Svētdiena, 24. novembris
Vārda dienas: Velta, Velda

Mulsinošā skaidrības apziņa

Līga Salnite
13:51
18.04.2018
5

Visu apzināto dzīvi esmu uzskatījusi sevi par cilvēku, kura psiholoģiskais komforts ir atkarīgs no pilnīgi skaidra redzējuma. Par visu – par lietu kārtību, apkārtējiem procesiem, izcelsmi, attiecībām, notikumu dziļāko priekšvēsturi un pat līdz izsmieklam nenozīmīgām lietām. Ironiski, ka pat fiziski jūtami slimību simptomi ir tā kā izgaisuši vai vismaz kļuvuši krietni vājāki, kad mans prāts pabarots ar detalizētu skaidrojumu – kas, kādēļ un kā. Šīs atbildes laikam kalpojušas kā tādas neredzamas audi­ālas placebo tabletītes, no kurām speciālists ārstniecisko rezultātu negaida it nemaz, tomēr pašie­dvesmotais pacients jūtas neaprakstāmi labāk jau vien no ticības mazajai, baltajai ripiņai.

Arī sabiedriskajā telpā mēs laikam dzīvojam ar pārliecību, ka pareizi ir zināt visu, ko vien iespējams uzzināt, noskaidrot, izpētīt, izvērtēt un, protams, pēc iespējas izplatīt šo ziņu citiem. O, jā – jo īpaši apzinīgi šajā sociālo tīmekļu un elektronisko iespēju laikmetā mēs pildām to pēdējo uzdevumu.

Attiecībā uz politiskajiem notikumiem un procesiem valstī laikam nerodu pretargumentu apzinīgiem centieniem pārzināt lauku – mēs visi kopā veidojam šo institūciju ar nosaukumu “valsts”, un, izprotot tās darbību, kā arī augstākajos līmeņos pieļautās kļūdas, mēs pilnvērtīgāk apzināmies arī savu vietu un iespējas.

Taču cilvēcisko attiecību, veselīga dzīvesveida un medicīnisko procedūru kontekstā arvien biežāk nonāku pie pašai nepiedodami mulsinošā jautājuma – vai man to tiešām vajag? Vai piedzīvota raksturu sadursme vairos manu pašapziņu? Vai ēdienkarti un veselību uzlabos apjēgsme, ka neviena salātlapa vai ola nav brīva no mākslīgām barības vielām un ka ikviens malks ūdens satur neredzamas pašu cilvēku pamesto atkritumu plastmasas daļiņas? Šeit nevajadzētu pārprast – esmu ar abām rokām par godīgām attiecībām un pat vēl ar kājām par ekoloģisku saimniekošanu, kā arī apzinīgi bioloģiski audzētiem produktiem kā ilgtermiņa domāšanas un labās gribas aktu, veltītu bērniem un bērnu bērniem. Tomēr šūpojos un nevaru nokāpt no Temīdas svariem – kam taisnība? Kas ir kaitīgāk – apēst apsmidzināto tomātu, uzdzert glāzi pārtikas krāsvielu un nebeidzamo konservantu saraksta maisījumu vai dienu no dienas nervozēt, ka nekādi nevaru izbraukāt pēc tā it kā tīrā avota ūdens, vai nevaru atļauties ģimenes galdā celt bioloģiski audzētu gaļu?

Es izbaudu un gūstu gandarījumu no ik dienas augošajām zināšanām, lai gan nenoliegšu – reizēm tās aizēno mazos ikdienas priekus.Ar zināmu nostalģiju atceros pusaudžu gadus, kad prieku par saldumiem un veikalu kūkām vēl nekādi nespēja aizēnot nojausmas par to sastāvu.

Taču galvenais iemesls, kādēļ skaidrība, visticamāk, krīt no manu vērtību pjedestāla, ir aicinājums viest skaidrību manas ģimenes nākotnē, izmantojot medicīniski formulētus standartus. Un atkal – vai tiešām vajag priekšlaikus zināt uzliktos gaidāmos dzīves pārbaudījumus? Mūsdienu pasaulē šķiet pašsaprotami atļauties lemt par atteikšanos no nastas, pat ja tā ir – gan tikai ar zināmu medicīnisku varbūtību – slims bērns. Nekad šo smago tēmu saistībā ar iedzimto slimību risku un varbūtējo atteikšanos no plānotā bērna neesmu pārmetusi nevienai sievietei un arī negrasos, jo dzīvoju ar pārliecību, ka otra ādā un dzīvē nevaram iekāpt, lai kā reizēm gribētos. Taču savu atslēgu es atradu – man nevajag skaidrību, kura var nest lieku satraukumu un rosina uz manis vai kāda cita iznīcību. No savām grūtībām un nākotnes es neatsakos jeb “Whatever Will Be, Will Be” (ko Latvijā zinām ar vārdiem “Kam jānotiek, notiksies”), kā 1956.gadā pirmo reizi plašajai kino publikai dziedāja galvenā varone Alfreda Hičkoka filmā “Cilvēks, kurš zināja par daudz”.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Vitamīni, uztura bagātināji. Vai vienmēr ir palīglīdzekļi veselības uzlabošanai?

10:59
22.11.2024
16

Ieejot aptiekā, acu priekšā ņirb dažādas kastītes ar uzrakstiem, kas mudina aizdomāties – varbūt man arī vajag šo. Pie kasēm viegli pamanāmos plauktos rindojas multivitamīni dažādām cilvēku grupām – no raibiem gumijlācīšiem bērniem līdz specializētām zivju eļļām un vitamīnu kompleksiem senioriem. Tam visam blakus daudz dažādu “anti-stresa” uztura bagātinātāju un pat melatonīna tablešu. Lūk, viss […]

"Miera plānu konkurss"

10:38
21.11.2024
19

Jaunievēlētais ASV prezidents Donalds Tramps veido savu valsts vadības komandu. Tu­vākajās dienās būs skaidrs par tās sastāvu, jo pašlaik vēl kaut kas var mainīties. Eksperti jau vērtē Trampa izraudzītās personas un piesardzīgi cenšas prognozēt, kāda būs Trampa politika, ko viņš darīs vai nedarīs. Pirms vēlēšanām viņš sarunājis daudz, arī vispretrunīgākās lietas. Gan jau laiks parādīs […]

Bēdas, skumjas un prieks – viss vienmēr līdzās

10:31
21.11.2024
34
1

Pelēkais, drēgnais, tumšais laiks rada sajūtu, ka Veļu laiks turpinās, lai gan pēc latviskām tradīcijām Mārtiņos tas beidzas un sākas Sala laiks. Vēlajā rudenī šķēpi tiek lauzti par to, cik daudz bērnu svin importēto Halovīnu un cik maz latviskos Mārtiņus un Miķeļus. Šogad Halovīnā lija, bija pavisam nemīlīgs laiks, bet pilsētā visur bija redzami bērni, […]

Pārtikas cenas - realitāte un solījumi

10:29
21.11.2024
37

Dzirdēts jau, ka runāt var nezin ko, tāpat arī katrs vārds jāvērtē kritiski. Bet visdrošāk ir ik vārda patiesību pārbaudīt pašam. Kurš gan nav dzirdējis, ka pārtikas cenas nepārtraukti, pa centam vien, palielinās. To stāsta tie, kuri iepērkas. Un uz veikalu, tirgu nedodas vien retais.    Ekonomikas ministrija apstiprina, ka    oktobrī bija cenu kāpums […]

Sašņorēts Ikars vistu kūts laktā

11:38
20.11.2024
30

Nedēļas sākumā Valmieras pievārtē atklāja Industriālā parka būvniecību. Gandrīz 60 ha plaša teritorija, kas jau nākamajā gadā būs sagatavota rūpnieciskai apbūvei, stratēģiski izdevīgā vietā ar dzelz­ceļa pievadu, elektroenerģijas pieslēgumu, visu nepieciešamo    uzņēmējdarbībai. Būs parks ar potenciālu kļūt par jaudīgu ekonomisko dzinēju visai Vidzemei. Kā jau atklāšanā, bija uzrunas, vēstījuma kapsulas iemūrēšana, atbildes uz žurnālistu […]

Salnu mēneša pelēcītis

14:51
14.11.2024
27

Tagad esam tumšajā gada pusē, kad naktis ir garākas par dienām. Teorētiski tajā esam kopš rudens saulgriežiem, Miķeļdienas 29. septembrī, taču tagad, kad pulksteņi tikuši pagriezti par stundu atpakaļ, dienas gaismas šķiet vēl mazāk. Ik gadu ap šo laiku no daudziem paziņām dzirdu, cik grūti, ka pie mums ziema un uzkrītoši pelēcīgais, drēgnais un vīrusiem […]

Tautas balss

Vai svarīgākā ir domes vadība

11:01
21.11.2024
49
J. raksta:

“Pagājušajā “Druvas” numurā bija ziņa, ka Cēsu novada pašvaldība par labu darbu valsts svētkos apbalvo 50 darbiniekus. Neviens pagodinātais vārdā nebija nosaukts, bet domes priekšsēdētājs un viņa vietnieki gan minēti pilnībā. Vai tad tikai viņi pelnījuši tādu godu, citi ne,” neapmierinātību ar publikāciju izteica J.

Sveiciens glābējiem un policistiem

11:01
21.11.2024
18
14
Seniore raksta:

“Noskatījos dokumentālo filmu par ugunsdzēsēju glābēju darbu. Tajā bija uzskatāmi parādīti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieku pienākumi, reālas situācijas, kādās viņi strādā, ar kādu bīstamību jāsastopas un cik profesionāli viņi atrisina situācijas. Gribu novēlēt visiem, kas strādā šajā dienestā, veselību un izturību un visus sveikt svētkos. Paldies vēlos teikt arī Valsts policijai. Arī tas […]

Kur novilkt robežu

11:39
20.11.2024
33
Lasītāja raksta:

“Lasu, ka Cēsīs Leona Paegles ielai atjaunots Ģimnāzijas ielas nosaukums. Nosaukumā, protams, nav nekā slikta, taču, manuprāt, nav pareizi, ka mēs cenšamies aizslaucīt visu mūsu vēsturi. Šoreiz varbūt ne tik daudz par Cēsīm, bet kopumā. Nav jau neviens cilvēks ideāls, arī rakstnieki, mākslinieki. Katram savi un varbūt daudziem nepareizi uzskati, bet vai tāpēc viņu vārdi […]

Pilsoniska atbildība

11:39
20.11.2024
27
M.N. raksta:

“Paldies priekulietim Gundaram Muceniekam, kurš Lāčplēša dienas rītā Priekuļu birzītē pie piemiņas zīmes Kārlim Ulmanim nopļāva kūlu. G.Mucenieks nežēloja savu laiku un izmantoja arī savu trimmeri,” pastāstīja M.N.

Nevar atrast tualetes

14:54
13.11.2024
66
Seniore no kaimiņu novada raksta:

“Mēs, trīs kundzes astotajā gadu desmitā, no kaimiņu novada bijām ciemos Cēsīs. Izstaigājām pilsētu, vēsturiskās vietas. Kā jau ekskursijā, katrai bija līdzi ūdens pudele. Pienāca brīdis, kad, kā mēdz teikt, daba sauc. Tā kā man Cēsis zināmākas, vedu draudzenes uz Rožu laukumu, atceros, tam līdzās bija pārvietojamās tualetes. Aizgājām, bet nekā, to vairs nav. Un […]

Sludinājumi