Svētdiena, 24. novembris
Vārda dienas: Velta, Velda

Zaļā enerģija pēc OIK

Jānis Buholcs
08:53
08.08.2018
5

Politiķi pašlaik sacenšas solījumos, drīzāk reformēs vai vispār atcels obligātā iepirkuma komponenti (OIK) maksājumā par elektrību. Ir jau labi, ka vismaz vēlēšanu tuvums mudina šim jautājumam pievērsties, tomēr ne vienmēr solītāji piedāvā kādas alternatīvas zaļās enerģijas cenas kompensēšanai. Bez tā šādi solījumi ir tukši.

Nav šaubu, ka OIK ir pamatīga afēra. Ideja, ka valstij ir jāveicina atjaunojamās enerģijas ražošana, ir novedusi pie tā, ka Latvijas sabiedrībai ir krietni jāpārmaksā par elektrību. Pašreizējā kārtībā ir tik daudz nepareizā. To var teikt par OIK maksājuma lielumu, kas nevis vienkārši kompensē to, ka zaļās enerģijas ražošana ir dārgāka, bet vismaz dažiem spēlētājiem nodrošina fantastisku peļņu. To var teikt par gadījumiem, kuros OIK tiek piemērota par darbībām, kas ir visai patāla no atjaunojamās enerģijas ražošanas – koģenerāciju, dedzinot no Krievijas importēto dabasgāzi.

Un to var teikt arī par gadījumiem, kuros uzņēmumi, lai nezaudētu licenci dalībai OIK sistēmā, faktiski ir blēdījušies ar elektrības ražošanas faktu. Žurnālisti ir ziņojuši, ka dažās elektrostacijās nekāda elektrības ieguve nenotiek, stacijas izveide nav pabeigta, taču, kad atnāk pārbaudītāji no “Sadales tīkla”, objektā tiek nogādāta un iedarbināta pavisam cita veida iekārta ar niecīgu elektrības ražošanas jaudu. Tomēr elektrības ieguves fakts šādi formāli ticis konstatēts un elektrostacija licenci saglabājusi.

Kritizējot esošo OIK kārtību, der gan paturēt prātā kontekstu, kādā šī kārtība tapusi. Savukārt konteksts ir ne tikai shēmas un iedzīvošanās uz Latvijas sabiedrības rēķina. Konteksts ir arī nepieciešamība veicināt atjaunojamās elektroenerģijas veicināšanu. Mērķim jau nav nekādas vainas. Jautājums ir tikai par to, kā tas tiek realizēts.

Taču zaļā enerģija ir dārgāka nekā citas. Pat turīgākajās pasaules valstīs šī iemesla dēļ izskan kritiski viedokļi par šo enerģijas veidu: kāpēc maksāt vairāk, ja no tā var izvairīties? Nudien, ir nepieciešams sasniegt noteiktu tehnoloģiju attīstības līmeni, lai būtu ekonomiski pamatoti to ieviest praktiskā lietošanā. Zaļā enerģija vēl tikai turpina attīstīties. Noteikti pienāks laiks, kad tās ražošana kļūs krietni lētāka. Līdz tam laikam ir divas iespējas – vai nu nogaidīt, kamēr parādīsies jaunas, labākas tehnoloģijas, vai arī strādāt ar to, kas jau tagad ir pieejams par cenu, kādu tas maksā pašlaik.

Viens no argumentiem par labu atjaunīgās enerģijas ražošanai ir saistīts ar ekoloģiju. Taču pat zaļajai enerģijai ir sava ekoloģiskā cena. Pats ceļš uz OIK sākās jau 90. gados ar valsts atbalstu mazajām hidroelektrostacijām. Taču šīs stacijas atstāj pamatīgu ietekmi uz vidi. Upes tiek uzpludinātas, tādējādi mainot ieleju vairāku kilometru garumā, zivju nārstošanas vietas iznīcinātas, sausos periodos upes plūdums var tikt apturēts, lai uzkrātu ūdeni, kas nepieciešams turbīnu darbināšanai, un upe mirst. Arī cita veida elektrostacijām ir ietekme uz vidi. Šķeldas un biomasas tāpat kā jebkura cita dedzināšana ir saistīta ar siltumnīcas efekta gāzu rašanos.

Tas, protams, vēl nav iemesls, lai šāda veida enerģiju pasludinātu par nevēlamu. Svarīgi ir salīdzināt dažādu enerģijas avotu cenu – gan to, ko patērētāji samaksā tiešā veidā, gan to, kādu mūsu nepieciešamība pēc enerģijas atstāj uz vidi, kurā pašiem pēc tam jādzīvo. Zaļo enerģiju nevajag norakstīt kā tādu, taču ir nepieciešams izvērtēt katru enerģijas ieguves veidu atsevišķi un pēc skaidriem kritērijiem pateikt, kādas enerģijas ražošanu mēs īsti atbalstām un kādā virzienā redzam savu nākotni.

Ņemot vērā OIK slikto slavu, ir sagaidāms, ka arī turpmāk dažādi politiķi sacentīsies, kurš piedāvās radikālāku risinājumu esošās kārtības atcelšanai. Tur patiešām nekāda izdoma nav vajadzīga: šķiet, vislielākos popularitātes punktus pašlaik ir iespējams iegūt, pasludinot, ka OIK ir jāatceļ nekavējoties un pavisam. Šādā politiskā retorikā nekādas alternatīvas nav pat nepieciešams izstrādāt – cilvēkiem pietiks ar solījumu, ka par elektrību būs jāmaksā mazāk, un viss.

Taču, pat nerunājot par to, cik sarežģīti ir anulēt esošās OIK iepirkuma atļaujas un pēc tam nezaudēt miljoniem eiro vērtās ties­vedībās, “atcelt un viss” pieeja nedarbojas arī citu iemeslu dēļ. Eiropas Savienības mērķis ir līdz 2020. gadam 20 procentus elektroenerģijas ražot no atjaunīgiem resursiem. Latvija ar saviem 37 procentiem jau tagad krietni pārsniedz šo rādītāju. Var diskutēt, cik pamatoti ir bijuši ekonomiskie stimuli, kas mudinājuši Latviju kļūt par vienu no ES līderēm pēc atjaunīgo enerģijas resursu īpatsvara kopējā enerģijas patēriņā. Taču, pat ja mūsu īpatsvars būtu vien tie paši 20 procenti, tāpat ir nepieciešams mehānisms, kas kompensētu zaļās enerģijas un no fosilā kurināmā iegūtās enerģijas cenas atšķirību. Jautājums ir tikai par to, kāds šis mehānisms būtu un vai tas būtu vairāk izdevīgs Latvijas sabiedrībai vai arī kādai šaurai biznesmeņu grupiņai.

Solītājus, kas pašreizējā OIK vietā nepiedāvā neko, uzklausīt nav vērts.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Vitamīni, uztura bagātināji. Vai vienmēr ir palīglīdzekļi veselības uzlabošanai?

10:59
22.11.2024
16

Ieejot aptiekā, acu priekšā ņirb dažādas kastītes ar uzrakstiem, kas mudina aizdomāties – varbūt man arī vajag šo. Pie kasēm viegli pamanāmos plauktos rindojas multivitamīni dažādām cilvēku grupām – no raibiem gumijlācīšiem bērniem līdz specializētām zivju eļļām un vitamīnu kompleksiem senioriem. Tam visam blakus daudz dažādu “anti-stresa” uztura bagātinātāju un pat melatonīna tablešu. Lūk, viss […]

"Miera plānu konkurss"

10:38
21.11.2024
19

Jaunievēlētais ASV prezidents Donalds Tramps veido savu valsts vadības komandu. Tu­vākajās dienās būs skaidrs par tās sastāvu, jo pašlaik vēl kaut kas var mainīties. Eksperti jau vērtē Trampa izraudzītās personas un piesardzīgi cenšas prognozēt, kāda būs Trampa politika, ko viņš darīs vai nedarīs. Pirms vēlēšanām viņš sarunājis daudz, arī vispretrunīgākās lietas. Gan jau laiks parādīs […]

Bēdas, skumjas un prieks – viss vienmēr līdzās

10:31
21.11.2024
34
1

Pelēkais, drēgnais, tumšais laiks rada sajūtu, ka Veļu laiks turpinās, lai gan pēc latviskām tradīcijām Mārtiņos tas beidzas un sākas Sala laiks. Vēlajā rudenī šķēpi tiek lauzti par to, cik daudz bērnu svin importēto Halovīnu un cik maz latviskos Mārtiņus un Miķeļus. Šogad Halovīnā lija, bija pavisam nemīlīgs laiks, bet pilsētā visur bija redzami bērni, […]

Pārtikas cenas - realitāte un solījumi

10:29
21.11.2024
37

Dzirdēts jau, ka runāt var nezin ko, tāpat arī katrs vārds jāvērtē kritiski. Bet visdrošāk ir ik vārda patiesību pārbaudīt pašam. Kurš gan nav dzirdējis, ka pārtikas cenas nepārtraukti, pa centam vien, palielinās. To stāsta tie, kuri iepērkas. Un uz veikalu, tirgu nedodas vien retais.    Ekonomikas ministrija apstiprina, ka    oktobrī bija cenu kāpums […]

Sašņorēts Ikars vistu kūts laktā

11:38
20.11.2024
30

Nedēļas sākumā Valmieras pievārtē atklāja Industriālā parka būvniecību. Gandrīz 60 ha plaša teritorija, kas jau nākamajā gadā būs sagatavota rūpnieciskai apbūvei, stratēģiski izdevīgā vietā ar dzelz­ceļa pievadu, elektroenerģijas pieslēgumu, visu nepieciešamo    uzņēmējdarbībai. Būs parks ar potenciālu kļūt par jaudīgu ekonomisko dzinēju visai Vidzemei. Kā jau atklāšanā, bija uzrunas, vēstījuma kapsulas iemūrēšana, atbildes uz žurnālistu […]

Salnu mēneša pelēcītis

14:51
14.11.2024
27

Tagad esam tumšajā gada pusē, kad naktis ir garākas par dienām. Teorētiski tajā esam kopš rudens saulgriežiem, Miķeļdienas 29. septembrī, taču tagad, kad pulksteņi tikuši pagriezti par stundu atpakaļ, dienas gaismas šķiet vēl mazāk. Ik gadu ap šo laiku no daudziem paziņām dzirdu, cik grūti, ka pie mums ziema un uzkrītoši pelēcīgais, drēgnais un vīrusiem […]

Tautas balss

Vai svarīgākā ir domes vadība

11:01
21.11.2024
49
J. raksta:

“Pagājušajā “Druvas” numurā bija ziņa, ka Cēsu novada pašvaldība par labu darbu valsts svētkos apbalvo 50 darbiniekus. Neviens pagodinātais vārdā nebija nosaukts, bet domes priekšsēdētājs un viņa vietnieki gan minēti pilnībā. Vai tad tikai viņi pelnījuši tādu godu, citi ne,” neapmierinātību ar publikāciju izteica J.

Sveiciens glābējiem un policistiem

11:01
21.11.2024
18
14
Seniore raksta:

“Noskatījos dokumentālo filmu par ugunsdzēsēju glābēju darbu. Tajā bija uzskatāmi parādīti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieku pienākumi, reālas situācijas, kādās viņi strādā, ar kādu bīstamību jāsastopas un cik profesionāli viņi atrisina situācijas. Gribu novēlēt visiem, kas strādā šajā dienestā, veselību un izturību un visus sveikt svētkos. Paldies vēlos teikt arī Valsts policijai. Arī tas […]

Kur novilkt robežu

11:39
20.11.2024
33
Lasītāja raksta:

“Lasu, ka Cēsīs Leona Paegles ielai atjaunots Ģimnāzijas ielas nosaukums. Nosaukumā, protams, nav nekā slikta, taču, manuprāt, nav pareizi, ka mēs cenšamies aizslaucīt visu mūsu vēsturi. Šoreiz varbūt ne tik daudz par Cēsīm, bet kopumā. Nav jau neviens cilvēks ideāls, arī rakstnieki, mākslinieki. Katram savi un varbūt daudziem nepareizi uzskati, bet vai tāpēc viņu vārdi […]

Pilsoniska atbildība

11:39
20.11.2024
27
M.N. raksta:

“Paldies priekulietim Gundaram Muceniekam, kurš Lāčplēša dienas rītā Priekuļu birzītē pie piemiņas zīmes Kārlim Ulmanim nopļāva kūlu. G.Mucenieks nežēloja savu laiku un izmantoja arī savu trimmeri,” pastāstīja M.N.

Nevar atrast tualetes

14:54
13.11.2024
66
Seniore no kaimiņu novada raksta:

“Mēs, trīs kundzes astotajā gadu desmitā, no kaimiņu novada bijām ciemos Cēsīs. Izstaigājām pilsētu, vēsturiskās vietas. Kā jau ekskursijā, katrai bija līdzi ūdens pudele. Pienāca brīdis, kad, kā mēdz teikt, daba sauc. Tā kā man Cēsis zināmākas, vedu draudzenes uz Rožu laukumu, atceros, tam līdzās bija pārvietojamās tualetes. Aizgājām, bet nekā, to vairs nav. Un […]

Sludinājumi