Svētdiena, 24. novembris
Vārda dienas: Velta, Velda

Maizīti vairs nebučojam

Andra Gaņģe
10:32
28.05.2018
6

Ikdienā gan darbā, gan sadzīvē saudzēt dabu, ik rīcībā padomāt arī par to, kas tiek nodarīts videi, arī to, kas resursiem, kurus izmantojam. Šī mūsdienu domāšana nav tikai īslaicīga mode, acīmredzot, lai planēta vēl gadu simtiem un tūkstošiem būtu piemērota cilvēka un citu dzīvo radību mītne, vides jautājumiem jākļūst par tiem, kuriem pakārtots viss cits. Tādas atziņas publiskajā telpā izsaka zinātnieki, profesionāļi, un tām pievienojas ne mazums cilvēku, kuri ar vidi un dabu saistīti tikai sadzīviski.

Nereti attieksmei pret vidi, dabu ir divas galējības – vienā skalas galā ir tie, kas noliedz gandrīz visu, ko radījusi civilizācija, un atzīst tikai dabas radīto (kaut protestos izmanto, piemēram, kuģi ar dīzeļdzinēju), otrā – tie, kuri uzskata – cilvēka īstermiņa vajadzības ir pašas svarīgākās, tās jāapmierina pieejamajām industriālajām tehnoloģijām, kā arī sadzīvē galvenais ir ērtības, ne tas, kādu ietekmi tās atstās vidē un beigu beigās arī uz pašu cilvēku.

Manuprāt, kā visur, patiesība ir kaut kur vidū. Nu, piemēram, no vienas puses – lauksaimniecības ķīmija, protams, videi nav draudzīga, arī pierādīts, ka tā uzkrājas produkta patērētāja organismā un var radīt nepatīkamas sekas. Taču ir arī otra puse – nemaz ne tik sen, vecākā paaudze varbūt to pat atceras, bija neražas gadi, kad pietrūka elementārās pārtikas – graudu, kartupeļu. Lauksaimniecība katru gadu desmitu kļuva arvien industriālāka, nu jau mums sen nav jādomā, ka pietrūks maizes līdz jaunajai ražai, jau sen aizmirsies, ko mācīja vecvecmāmiņas un vecmāmiņas – ja maizīte nokrīt zemē, pacel to un nobučo. Kā jāvelk robeža starp vides sau­dzēšanu un pārtikas pietiekamību?

Pēdējos gados aizvien vairāk tiek domāts arī par produktīvo dzīvnieku labturību. Ne jau tikai speciālisti, iesaistās arī sabiedrība, nereti nosodot gan dzīvnieku produkcijas ražotājus, gan tos, kas šos produktus patērē. Protams, cūciņa un vistiņa ir dzīvas būtnes, tām jāļauj atvēlēto laiku kūtī nodzīvot piemērotos apstākļos. Taču atkal aizmirstam, ka olas un vistas gaļa, svaiga cūkgaļa lielai daļai arī tepat Latvijā bijis luksus produkts. Un ne jau padomju gados, kad pārtika nebija pieejama absurdās ekonomiskās sistēmas dēļ, bet pat romantisma apvītajos 20.gadsimta pirmajos gadu desmitos.

Mūsdienu zinātne dod arvien lielākas iespējas arī lauksaimniecībai, ļauj to pietuvināt ne vien ražībai, paplašinās arī iespējas nozares ražošanai kļūt arvien videi, cilvēkiem un dzīvniekiem draudzīgākai. Arī Eiropas Savienības un tās valstu politika virzīta uz to, lai ikviena joma, tai skaitā pārtikas ražošana, planētai, uz kuras dzīvojam, nodarītu mazāku kaitējumu. Taču vienmēr paliks šis jautājums – kur ir robeža, kas ļauj īstenot īstermiņa vajadzības (jo jāņem vērā arī tās) ar ilgtermiņa (lasi – gadsimtu) skatījumu.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Vitamīni, uztura bagātināji. Vai vienmēr ir palīglīdzekļi veselības uzlabošanai?

10:59
22.11.2024
16

Ieejot aptiekā, acu priekšā ņirb dažādas kastītes ar uzrakstiem, kas mudina aizdomāties – varbūt man arī vajag šo. Pie kasēm viegli pamanāmos plauktos rindojas multivitamīni dažādām cilvēku grupām – no raibiem gumijlācīšiem bērniem līdz specializētām zivju eļļām un vitamīnu kompleksiem senioriem. Tam visam blakus daudz dažādu “anti-stresa” uztura bagātinātāju un pat melatonīna tablešu. Lūk, viss […]

"Miera plānu konkurss"

10:38
21.11.2024
19

Jaunievēlētais ASV prezidents Donalds Tramps veido savu valsts vadības komandu. Tu­vākajās dienās būs skaidrs par tās sastāvu, jo pašlaik vēl kaut kas var mainīties. Eksperti jau vērtē Trampa izraudzītās personas un piesardzīgi cenšas prognozēt, kāda būs Trampa politika, ko viņš darīs vai nedarīs. Pirms vēlēšanām viņš sarunājis daudz, arī vispretrunīgākās lietas. Gan jau laiks parādīs […]

Bēdas, skumjas un prieks – viss vienmēr līdzās

10:31
21.11.2024
34
1

Pelēkais, drēgnais, tumšais laiks rada sajūtu, ka Veļu laiks turpinās, lai gan pēc latviskām tradīcijām Mārtiņos tas beidzas un sākas Sala laiks. Vēlajā rudenī šķēpi tiek lauzti par to, cik daudz bērnu svin importēto Halovīnu un cik maz latviskos Mārtiņus un Miķeļus. Šogad Halovīnā lija, bija pavisam nemīlīgs laiks, bet pilsētā visur bija redzami bērni, […]

Pārtikas cenas - realitāte un solījumi

10:29
21.11.2024
37

Dzirdēts jau, ka runāt var nezin ko, tāpat arī katrs vārds jāvērtē kritiski. Bet visdrošāk ir ik vārda patiesību pārbaudīt pašam. Kurš gan nav dzirdējis, ka pārtikas cenas nepārtraukti, pa centam vien, palielinās. To stāsta tie, kuri iepērkas. Un uz veikalu, tirgu nedodas vien retais.    Ekonomikas ministrija apstiprina, ka    oktobrī bija cenu kāpums […]

Sašņorēts Ikars vistu kūts laktā

11:38
20.11.2024
30

Nedēļas sākumā Valmieras pievārtē atklāja Industriālā parka būvniecību. Gandrīz 60 ha plaša teritorija, kas jau nākamajā gadā būs sagatavota rūpnieciskai apbūvei, stratēģiski izdevīgā vietā ar dzelz­ceļa pievadu, elektroenerģijas pieslēgumu, visu nepieciešamo    uzņēmējdarbībai. Būs parks ar potenciālu kļūt par jaudīgu ekonomisko dzinēju visai Vidzemei. Kā jau atklāšanā, bija uzrunas, vēstījuma kapsulas iemūrēšana, atbildes uz žurnālistu […]

Salnu mēneša pelēcītis

14:51
14.11.2024
27

Tagad esam tumšajā gada pusē, kad naktis ir garākas par dienām. Teorētiski tajā esam kopš rudens saulgriežiem, Miķeļdienas 29. septembrī, taču tagad, kad pulksteņi tikuši pagriezti par stundu atpakaļ, dienas gaismas šķiet vēl mazāk. Ik gadu ap šo laiku no daudziem paziņām dzirdu, cik grūti, ka pie mums ziema un uzkrītoši pelēcīgais, drēgnais un vīrusiem […]

Tautas balss

Vai svarīgākā ir domes vadība

11:01
21.11.2024
49
J. raksta:

“Pagājušajā “Druvas” numurā bija ziņa, ka Cēsu novada pašvaldība par labu darbu valsts svētkos apbalvo 50 darbiniekus. Neviens pagodinātais vārdā nebija nosaukts, bet domes priekšsēdētājs un viņa vietnieki gan minēti pilnībā. Vai tad tikai viņi pelnījuši tādu godu, citi ne,” neapmierinātību ar publikāciju izteica J.

Sveiciens glābējiem un policistiem

11:01
21.11.2024
18
14
Seniore raksta:

“Noskatījos dokumentālo filmu par ugunsdzēsēju glābēju darbu. Tajā bija uzskatāmi parādīti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieku pienākumi, reālas situācijas, kādās viņi strādā, ar kādu bīstamību jāsastopas un cik profesionāli viņi atrisina situācijas. Gribu novēlēt visiem, kas strādā šajā dienestā, veselību un izturību un visus sveikt svētkos. Paldies vēlos teikt arī Valsts policijai. Arī tas […]

Kur novilkt robežu

11:39
20.11.2024
33
Lasītāja raksta:

“Lasu, ka Cēsīs Leona Paegles ielai atjaunots Ģimnāzijas ielas nosaukums. Nosaukumā, protams, nav nekā slikta, taču, manuprāt, nav pareizi, ka mēs cenšamies aizslaucīt visu mūsu vēsturi. Šoreiz varbūt ne tik daudz par Cēsīm, bet kopumā. Nav jau neviens cilvēks ideāls, arī rakstnieki, mākslinieki. Katram savi un varbūt daudziem nepareizi uzskati, bet vai tāpēc viņu vārdi […]

Pilsoniska atbildība

11:39
20.11.2024
27
M.N. raksta:

“Paldies priekulietim Gundaram Muceniekam, kurš Lāčplēša dienas rītā Priekuļu birzītē pie piemiņas zīmes Kārlim Ulmanim nopļāva kūlu. G.Mucenieks nežēloja savu laiku un izmantoja arī savu trimmeri,” pastāstīja M.N.

Nevar atrast tualetes

14:54
13.11.2024
66
Seniore no kaimiņu novada raksta:

“Mēs, trīs kundzes astotajā gadu desmitā, no kaimiņu novada bijām ciemos Cēsīs. Izstaigājām pilsētu, vēsturiskās vietas. Kā jau ekskursijā, katrai bija līdzi ūdens pudele. Pienāca brīdis, kad, kā mēdz teikt, daba sauc. Tā kā man Cēsis zināmākas, vedu draudzenes uz Rožu laukumu, atceros, tam līdzās bija pārvietojamās tualetes. Aizgājām, bet nekā, to vairs nav. Un […]

Sludinājumi