Svētdiena, 24. novembris
Vārda dienas: Velta, Velda

Trīs lietas labas lietas?

Jānis Gabrāns
08:17
22.08.2018
8

Ieslēdzot televizoru, jābūt gataviem, ka ik pēc noteikta laika mūs pārsteigs reklāmas. Neiztrūkstoša vieta tajās ir ātro kredītu piedāvātājiem, un katru nedēļu uzpeld jauna reklāma ar jaunu pakalpojuma sniedzēju. Uz kādām “pogām” tik netiek spiests – pensionāri, skolotāji, uzņēmēji.

Valsts līmenī par reklāmas ierobežošanu pagaidām netiek domāts, tur smagi virzās mēģinājumi ierobežot procentu likmes, tāpēc sabiedrība nāk ar savu inici­atīvu. Nupat izskanēja, ka sākta parakstu vākšana portālā manabalss.lv par ātro kredītu reklāmu aizliegšanu medijos un internetā. Ielūkojieties šajā portālā, atklājas, ka šis nav pirmais mēģinājums. Jau 2016.gada sākumā ar iniciatīvu “Nost ar ātro kredītu reklāmām sabiedriskajos medijos” nāca kāds Zigmārs Dzenis. Pieteikumā viņš raksta: “Vēlos, lai cilvēki saprastu, ka ātrie kredīti nav sociālā palīdzība. Ierādīsim ātras peļņas tīkotājiem “rāmi”, kurā viņi var strādāt līdzīgi, kā tas ir ar azartspēlēm, cigaretēm un alkoholu.”

Līdz šim viņa priekšlikumu atbalstījuši 2724 cilvēki, bet, kā zināms, lai iniciatīvu iesniegtu Saeimā, nepieciešami vismaz 10 tūkstoši parakstu.

Šī gada sākumā ar iniciatīvu “Ātro kredītu devēju reklāmu ierobežojumi” nāca klajā Aleksejs Piskunovs, kopš 24.janvāra savācot 4903 parakstus. Viņš aicina noteikt maksimālo ātro kredītu devēju reklāmas rādījumu skaitu dienā vai vienā reklāmas pauzē televīzijā un radio, kā arī aizliegt reklamēt ātros kredītus vides reklāmās (tajā skaitā sabiedriskajā transportā): “Šīs pārmaiņas palīdzēs norobežot cilvēkus, kuriem aizdevumi īpaši nav vajadzīgi, no mudināšanas saņemt viegli pieejamo naudu.”

Pirms nedēļas savu iniciatīvu – “Ātro kredītu” reklamēšanas aizliegums medijos un internetā – portālā iesniedza Madara Valtere, šobrīd to parakstījuši vien 147 atbalstītāji. Pieteikumā viņa raksta: “Reklāmas aizliegums masu medijos, sociālajos tīklos, internetā un radio samazinātu to cilvēku skaitu, kuri aizņemtos naudas līdzekļus ar ātro kredītu palīdzību. Tie, kam tiešām vajadzēs steidzami aizņemties naudu, arī bez reklāmas atradīs iespēju, kā to izdarīt, bet pats galvenais, tā būs apdomāta rīcība, nevis mirkļa vājums reklāmas ietekmē.”

Jau trīs iniciatīvas, diemžēl sabiedrības atbalstu tām nav izdevies iegūt. Iespējams, cilvēki netic iespējai mainīt situāciju, varbūt nav informēti par parakstu vākšanu, bet, pat ja izdosies savākt nepieciešamo parakstu skaitu, nav zināms, vai valdības, parlamenta līmenī tas gūs atbalstu.

Lai arī kādam liekas, ka viņu reklāmas neietekmē, aģentūras SKDS pētījums liecina, ka puse Latvijas iedzīvotāju konkrētu produktu vai pakalpojumu izvēlas tieši reklāmas iespaidā. To, ka ātro kredītu reklāmas iedarbojas, daļēji apliecina fakts, ka Latvijā kopš 2013. gada nebanku kreditētāju izsniegto aizdevumu apmērs katru gadu palielinās par 64 –73 miljoniem eiro.

Patērētāju tiesību un aizsardzības centra (PTAC) informācija vēsta, ka saņemto sūdzību skaits par finanšu pakalpojumiem pērn pieaudzis par 44%, vairums tieši par kreditēšanu. Ātro kredītu izsniedzējiem visai regulāri piemēro soda naudu par viltībām līgumos un par neadekvātu procentu aprēķināšanu, lai gan reklāmās tiek apgalvots, ka slēptu zem­ūdens akmeņu nav.

PTAC pārstāve Santa Zarāne norāda, ka ar aizliegumiem vien situāciju nevar mainīt: “Pirms kaut ko aizliegt, jāveic pētījums, kādas būs sekas. Var jau spekulēt par aizliegumu, bet jānoformulē, kādā vidē tos aizliegt – presē, televīzijā, radio, internetā, bet vai sociālie tīkli ir medijs? PTAC uzrauga reklāmas, vai tās nav maldinošas, vai nenotiek kādas manipulācijas. Vairākkārt piemēroti sodi reklāmas devējiem par nepatiesu informāciju. Viens no pēdējiem bija par kādu ātro kredītu sniedzēju, kas izmantoja negodīgu paņēmienu, izsūtot īsziņas ar informāciju, ka cilvēkam jau piešķirts aizdevums. Uzskatījām, ka tā ir maldinoša informācija, kas var ietekmēt patērētāju.

Pirms kaut ko aizliegt, vispirms jāuzlabo cilvēku finanšu pratība. Ņemot kredītu, jāiepazīstas ar piedāvājumiem, jālasa līgumi, tāpēc kopā ar sadarbības partneriem realizējam projektu par skolēnu izglītošanu. Esam izstrādājuši metodisko materiālu vidusskolu skolotājiem par finanšu pratību, ko izmantot mācību procesā. Lai skolēni sāk apzināties, kas ir vēlmes un vajadzības, ka, pirms ņemt kredītu, svarīgi rūpīgi izvērtēt, vai tiešām tas vajadzīgs, vai būs iespējams atdot. Varbūt tieši bērni būs tie, kuri iemācīs to arī vecākiem. Vidusskolēniem īpaši svarīgi to saprast, jo viņi dodas studentu, pieaugušu cilvēku dzīvē. Lai saprot, kas ir kas. Viens ir studiju kredīts, bet otrs – ātrais kredīts ballītes sarīkošanai. Vai šis – otrais – tiešām ir nepieciešams?! Jāatceras, ka tas atstās ierakstu kredītvēsturē, kas vēlāk var kaitēt, dodoties bankā pēc kāda nopietnāka aizdevuma.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Vitamīni, uztura bagātināji. Vai vienmēr ir palīglīdzekļi veselības uzlabošanai?

10:59
22.11.2024
16

Ieejot aptiekā, acu priekšā ņirb dažādas kastītes ar uzrakstiem, kas mudina aizdomāties – varbūt man arī vajag šo. Pie kasēm viegli pamanāmos plauktos rindojas multivitamīni dažādām cilvēku grupām – no raibiem gumijlācīšiem bērniem līdz specializētām zivju eļļām un vitamīnu kompleksiem senioriem. Tam visam blakus daudz dažādu “anti-stresa” uztura bagātinātāju un pat melatonīna tablešu. Lūk, viss […]

"Miera plānu konkurss"

10:38
21.11.2024
19

Jaunievēlētais ASV prezidents Donalds Tramps veido savu valsts vadības komandu. Tu­vākajās dienās būs skaidrs par tās sastāvu, jo pašlaik vēl kaut kas var mainīties. Eksperti jau vērtē Trampa izraudzītās personas un piesardzīgi cenšas prognozēt, kāda būs Trampa politika, ko viņš darīs vai nedarīs. Pirms vēlēšanām viņš sarunājis daudz, arī vispretrunīgākās lietas. Gan jau laiks parādīs […]

Bēdas, skumjas un prieks – viss vienmēr līdzās

10:31
21.11.2024
34
1

Pelēkais, drēgnais, tumšais laiks rada sajūtu, ka Veļu laiks turpinās, lai gan pēc latviskām tradīcijām Mārtiņos tas beidzas un sākas Sala laiks. Vēlajā rudenī šķēpi tiek lauzti par to, cik daudz bērnu svin importēto Halovīnu un cik maz latviskos Mārtiņus un Miķeļus. Šogad Halovīnā lija, bija pavisam nemīlīgs laiks, bet pilsētā visur bija redzami bērni, […]

Pārtikas cenas - realitāte un solījumi

10:29
21.11.2024
37

Dzirdēts jau, ka runāt var nezin ko, tāpat arī katrs vārds jāvērtē kritiski. Bet visdrošāk ir ik vārda patiesību pārbaudīt pašam. Kurš gan nav dzirdējis, ka pārtikas cenas nepārtraukti, pa centam vien, palielinās. To stāsta tie, kuri iepērkas. Un uz veikalu, tirgu nedodas vien retais.    Ekonomikas ministrija apstiprina, ka    oktobrī bija cenu kāpums […]

Sašņorēts Ikars vistu kūts laktā

11:38
20.11.2024
30

Nedēļas sākumā Valmieras pievārtē atklāja Industriālā parka būvniecību. Gandrīz 60 ha plaša teritorija, kas jau nākamajā gadā būs sagatavota rūpnieciskai apbūvei, stratēģiski izdevīgā vietā ar dzelz­ceļa pievadu, elektroenerģijas pieslēgumu, visu nepieciešamo    uzņēmējdarbībai. Būs parks ar potenciālu kļūt par jaudīgu ekonomisko dzinēju visai Vidzemei. Kā jau atklāšanā, bija uzrunas, vēstījuma kapsulas iemūrēšana, atbildes uz žurnālistu […]

Salnu mēneša pelēcītis

14:51
14.11.2024
27

Tagad esam tumšajā gada pusē, kad naktis ir garākas par dienām. Teorētiski tajā esam kopš rudens saulgriežiem, Miķeļdienas 29. septembrī, taču tagad, kad pulksteņi tikuši pagriezti par stundu atpakaļ, dienas gaismas šķiet vēl mazāk. Ik gadu ap šo laiku no daudziem paziņām dzirdu, cik grūti, ka pie mums ziema un uzkrītoši pelēcīgais, drēgnais un vīrusiem […]

Tautas balss

Vai svarīgākā ir domes vadība

11:01
21.11.2024
49
J. raksta:

“Pagājušajā “Druvas” numurā bija ziņa, ka Cēsu novada pašvaldība par labu darbu valsts svētkos apbalvo 50 darbiniekus. Neviens pagodinātais vārdā nebija nosaukts, bet domes priekšsēdētājs un viņa vietnieki gan minēti pilnībā. Vai tad tikai viņi pelnījuši tādu godu, citi ne,” neapmierinātību ar publikāciju izteica J.

Sveiciens glābējiem un policistiem

11:01
21.11.2024
18
14
Seniore raksta:

“Noskatījos dokumentālo filmu par ugunsdzēsēju glābēju darbu. Tajā bija uzskatāmi parādīti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieku pienākumi, reālas situācijas, kādās viņi strādā, ar kādu bīstamību jāsastopas un cik profesionāli viņi atrisina situācijas. Gribu novēlēt visiem, kas strādā šajā dienestā, veselību un izturību un visus sveikt svētkos. Paldies vēlos teikt arī Valsts policijai. Arī tas […]

Kur novilkt robežu

11:39
20.11.2024
33
Lasītāja raksta:

“Lasu, ka Cēsīs Leona Paegles ielai atjaunots Ģimnāzijas ielas nosaukums. Nosaukumā, protams, nav nekā slikta, taču, manuprāt, nav pareizi, ka mēs cenšamies aizslaucīt visu mūsu vēsturi. Šoreiz varbūt ne tik daudz par Cēsīm, bet kopumā. Nav jau neviens cilvēks ideāls, arī rakstnieki, mākslinieki. Katram savi un varbūt daudziem nepareizi uzskati, bet vai tāpēc viņu vārdi […]

Pilsoniska atbildība

11:39
20.11.2024
27
M.N. raksta:

“Paldies priekulietim Gundaram Muceniekam, kurš Lāčplēša dienas rītā Priekuļu birzītē pie piemiņas zīmes Kārlim Ulmanim nopļāva kūlu. G.Mucenieks nežēloja savu laiku un izmantoja arī savu trimmeri,” pastāstīja M.N.

Nevar atrast tualetes

14:54
13.11.2024
66
Seniore no kaimiņu novada raksta:

“Mēs, trīs kundzes astotajā gadu desmitā, no kaimiņu novada bijām ciemos Cēsīs. Izstaigājām pilsētu, vēsturiskās vietas. Kā jau ekskursijā, katrai bija līdzi ūdens pudele. Pienāca brīdis, kad, kā mēdz teikt, daba sauc. Tā kā man Cēsis zināmākas, vedu draudzenes uz Rožu laukumu, atceros, tam līdzās bija pārvietojamās tualetes. Aizgājām, bet nekā, to vairs nav. Un […]

Sludinājumi