Trešdiena, 24. jūlijs
Vārda dienas: Kristīne, Kristīna, Krista, Kristiāna, Kristiāns

Trīs lietas labas lietas?

Jānis Gabrāns
08:17
22.08.2018
6

Ieslēdzot televizoru, jābūt gataviem, ka ik pēc noteikta laika mūs pārsteigs reklāmas. Neiztrūkstoša vieta tajās ir ātro kredītu piedāvātājiem, un katru nedēļu uzpeld jauna reklāma ar jaunu pakalpojuma sniedzēju. Uz kādām “pogām” tik netiek spiests – pensionāri, skolotāji, uzņēmēji.

Valsts līmenī par reklāmas ierobežošanu pagaidām netiek domāts, tur smagi virzās mēģinājumi ierobežot procentu likmes, tāpēc sabiedrība nāk ar savu inici­atīvu. Nupat izskanēja, ka sākta parakstu vākšana portālā manabalss.lv par ātro kredītu reklāmu aizliegšanu medijos un internetā. Ielūkojieties šajā portālā, atklājas, ka šis nav pirmais mēģinājums. Jau 2016.gada sākumā ar iniciatīvu “Nost ar ātro kredītu reklāmām sabiedriskajos medijos” nāca kāds Zigmārs Dzenis. Pieteikumā viņš raksta: “Vēlos, lai cilvēki saprastu, ka ātrie kredīti nav sociālā palīdzība. Ierādīsim ātras peļņas tīkotājiem “rāmi”, kurā viņi var strādāt līdzīgi, kā tas ir ar azartspēlēm, cigaretēm un alkoholu.”

Līdz šim viņa priekšlikumu atbalstījuši 2724 cilvēki, bet, kā zināms, lai iniciatīvu iesniegtu Saeimā, nepieciešami vismaz 10 tūkstoši parakstu.

Šī gada sākumā ar iniciatīvu “Ātro kredītu devēju reklāmu ierobežojumi” nāca klajā Aleksejs Piskunovs, kopš 24.janvāra savācot 4903 parakstus. Viņš aicina noteikt maksimālo ātro kredītu devēju reklāmas rādījumu skaitu dienā vai vienā reklāmas pauzē televīzijā un radio, kā arī aizliegt reklamēt ātros kredītus vides reklāmās (tajā skaitā sabiedriskajā transportā): “Šīs pārmaiņas palīdzēs norobežot cilvēkus, kuriem aizdevumi īpaši nav vajadzīgi, no mudināšanas saņemt viegli pieejamo naudu.”

Pirms nedēļas savu iniciatīvu – “Ātro kredītu” reklamēšanas aizliegums medijos un internetā – portālā iesniedza Madara Valtere, šobrīd to parakstījuši vien 147 atbalstītāji. Pieteikumā viņa raksta: “Reklāmas aizliegums masu medijos, sociālajos tīklos, internetā un radio samazinātu to cilvēku skaitu, kuri aizņemtos naudas līdzekļus ar ātro kredītu palīdzību. Tie, kam tiešām vajadzēs steidzami aizņemties naudu, arī bez reklāmas atradīs iespēju, kā to izdarīt, bet pats galvenais, tā būs apdomāta rīcība, nevis mirkļa vājums reklāmas ietekmē.”

Jau trīs iniciatīvas, diemžēl sabiedrības atbalstu tām nav izdevies iegūt. Iespējams, cilvēki netic iespējai mainīt situāciju, varbūt nav informēti par parakstu vākšanu, bet, pat ja izdosies savākt nepieciešamo parakstu skaitu, nav zināms, vai valdības, parlamenta līmenī tas gūs atbalstu.

Lai arī kādam liekas, ka viņu reklāmas neietekmē, aģentūras SKDS pētījums liecina, ka puse Latvijas iedzīvotāju konkrētu produktu vai pakalpojumu izvēlas tieši reklāmas iespaidā. To, ka ātro kredītu reklāmas iedarbojas, daļēji apliecina fakts, ka Latvijā kopš 2013. gada nebanku kreditētāju izsniegto aizdevumu apmērs katru gadu palielinās par 64 –73 miljoniem eiro.

Patērētāju tiesību un aizsardzības centra (PTAC) informācija vēsta, ka saņemto sūdzību skaits par finanšu pakalpojumiem pērn pieaudzis par 44%, vairums tieši par kreditēšanu. Ātro kredītu izsniedzējiem visai regulāri piemēro soda naudu par viltībām līgumos un par neadekvātu procentu aprēķināšanu, lai gan reklāmās tiek apgalvots, ka slēptu zem­ūdens akmeņu nav.

PTAC pārstāve Santa Zarāne norāda, ka ar aizliegumiem vien situāciju nevar mainīt: “Pirms kaut ko aizliegt, jāveic pētījums, kādas būs sekas. Var jau spekulēt par aizliegumu, bet jānoformulē, kādā vidē tos aizliegt – presē, televīzijā, radio, internetā, bet vai sociālie tīkli ir medijs? PTAC uzrauga reklāmas, vai tās nav maldinošas, vai nenotiek kādas manipulācijas. Vairākkārt piemēroti sodi reklāmas devējiem par nepatiesu informāciju. Viens no pēdējiem bija par kādu ātro kredītu sniedzēju, kas izmantoja negodīgu paņēmienu, izsūtot īsziņas ar informāciju, ka cilvēkam jau piešķirts aizdevums. Uzskatījām, ka tā ir maldinoša informācija, kas var ietekmēt patērētāju.

Pirms kaut ko aizliegt, vispirms jāuzlabo cilvēku finanšu pratība. Ņemot kredītu, jāiepazīstas ar piedāvājumiem, jālasa līgumi, tāpēc kopā ar sadarbības partneriem realizējam projektu par skolēnu izglītošanu. Esam izstrādājuši metodisko materiālu vidusskolu skolotājiem par finanšu pratību, ko izmantot mācību procesā. Lai skolēni sāk apzināties, kas ir vēlmes un vajadzības, ka, pirms ņemt kredītu, svarīgi rūpīgi izvērtēt, vai tiešām tas vajadzīgs, vai būs iespējams atdot. Varbūt tieši bērni būs tie, kuri iemācīs to arī vecākiem. Vidusskolēniem īpaši svarīgi to saprast, jo viņi dodas studentu, pieaugušu cilvēku dzīvē. Lai saprot, kas ir kas. Viens ir studiju kredīts, bet otrs – ātrais kredīts ballītes sarīkošanai. Vai šis – otrais – tiešām ir nepieciešams?! Jāatceras, ka tas atstās ierakstu kredītvēsturē, kas vēlāk var kaitēt, dodoties bankā pēc kāda nopietnāka aizdevuma.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Karš un miers

07:08
24.07.2024
4

Šodien, 19.jūlijā, jau ir 877. pilna mēroga kara diena Ukrainā. Vakar, 18. jūlija rītā, Krievijas armija bija zaudējusi aptuveni 562 510 militārpersonu. Eiropas valstis, kurām ir robeža ar Krieviju vai to stelītvalstīm, dažādi stiprina aizsardzību. Polija paziņojusi, ka 1. augustā uz Polijas-Baltkrievijas robežas sāksies speciāla operācija, kuras mērķis ir pastiprināt un nostiprināt robežu un jau izveidoto […]

Nevedīsim svešo mājās

11:03
23.07.2024
14

Latvijā izsludināta kārtējā kampaņa. Šoreiz “Nevēlamie ieceļotāji”. Un uzmanība pievērsta      piecām invazīvajām sugām – Ķīnas cimdiņkrabim, Amerikas signālvēzim, rotanam, apaļajam jūrasgrundulim un dzeloņvaigu vēzim.    Pērn kampaņā “Ķeram svešos Latvijas dabā!” vairāk stāstīja par    augiem – Kanādas zeltslotiņu, puķu sprigani, krokaino rozi, vārpaino korinti un ošlapu kļavu. Lai pret svešo izturētos ar […]

Zobu labošana – dārga un vēl dārgāka

10:53
23.07.2024
20

Kamēr bērniem ir pieejami valsts apmaksāti zobārstniecības pakalpojumi, tikmēr pieaugušajiem brīžos, kad jāapmeklē zob­ārsts, maciņš jāver vaļā ļoti plaši. Un tas ir galvenais iemesls, kāpēc pieaugušie, kuriem vajag speciālista palīdzību, pie zobārsta tomēr nedodas. Centrālā statistikas pārvalde katru gadu vaicā iedzīvotājiem par iemesliem, kāpēc viņi neapmeklē zobārstu, un nemainīgi gadu no gada situācija ir līdzīga. […]

Siena laiku aizstājis svētku laiks

10:52
23.07.2024
18

Vasara savulaik bijusi karstākais darba laiks. Dārzs jāravē, kartupeļi jāvago, jāgādā siens, jūlija vidū jāsāk vākt dārza raža un jādomā, kā to vislabāk saglabāt ziemai. Tagad vasaras kļuvušas kā karstākais publisku svētku laiks. Katru nedēļas nogali kādā pagastā, pilsētā vai novadā valda līksmība, mūzika, dejas, kur netrūkst bagātīgu bufešu un visa cita, kas piedienas ballītei. […]

Cēsu ietves un veloceliņi

17:09
17.07.2024
47
1

Latvietis pēc dabas ir diezgan konservatīvs un visur grib zināmu kārtību. Tāpēc var saprast riteņbraucēju vēlmi pēc iespējami labākas velo infrastruktūras, kur galvenais elements ir veloceliņš. Tad skaidrs, tur uz divriteņa cilvēks var justies droši un kā galvenais. Jāpiebilst gan, ka velosipēdistus pamazām grib izkonkurēt citu mikromobilitātes ierīču lietotāji, piemēram, elektrisko skrejriteņu braucēji, bet šoreiz […]

Vienam atvaļinājums, citiem problēmas

08:55
16.07.2024
47

Cik nav dzirdēts gan skaļi un satraucoši, gan pieklusināti un argumentēti, ka Latvija izmirst, ka ģimenēm vajadzīgs atbalsts. Tad nez kāpēc ne viens vien iedomājas, ka runa atkal ir par naudu. Ir tik daudzas it kā vienkāršas lietas, kas būtu liels atbalsts un sapratnes demonstrējums jaunajām ģimenēm. Vasara ir atvaļinājumu laiks, ģimeņu speciālisti to vien […]

Tautas balss

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
22
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
15
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
14
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
13
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
31
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Sludinājumi