Svētdiena, 28. aprīlis
Vārda dienas: Gundega, Terēze

Sajust tēva pienākumus un atbildību

Jānis Gabrāns
07:27
11.09.2018
2

Septembra otrā svētdiena Latvijā kalendārā ierakstīta kā Tēva diena.

Citviet pasaulē šī tradīcija ir jau vairāk nekā simts gadus sena, radusies Amerikas Savieno­tajās Valstīs, Latvijā tā kalendārā ierakstīta tikai 2009.gadā, kad Saeima izdarīja grozījumus likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”, nosakot, ka Tēva diena tiks atzīmēta septembra otrajā svētdienā. Te gan jāteic, ka vairumā pasaules valstu to svin jūnija trešajā svētdienā.

Nereti dzirdēts, ka šie ir kārtējie mākslīgie svētki, pie kuriem mums mēģina ieradināt, un pārāk dziļi sabiedrībā tie vēl nav iesakņojušies. No otras puses, ir labi, ka šāda diena ir, jo tā ļauj sabiedrībā veicināt dialogu par vīrieša lomu ģimenē un nozīmi bērnu audzināšanā. Lai arī situācija uzlabojas, Latvijas sabiedrībā joprojām pastāv daudz stereotipu par sieviešu un vīriešu lomām ģimenē. Daļa sabiedrības uzskata, ka bērna audzināšana ir tikai mātes pienākums, bet patiesībā bērnam tikpat svarīga ir arī tēva uzmanība, rūpes un kopā pavadītais laiks. Arvien vairāk jaunajās ģimenēs ir novērojama pozitīva tendence, kad tēvi bērnu audzināšanā un aprūpē iesaistās tikpat lielā mērā kā mammas.

To apliecina arī Priekuļu pirms­skolas izglītības iestādes “Mežmaliņa” vadītāja Kristīna Bernāne. Viņa stāsta, ka Tēva dienas sakarā bērnudārzā nenotiek kāds vienots pasākums, bet katrā grupiņā skolotājas izvēlas, ko darīt, un katrā kāds pasākums notiks: “Šī tradīcija lēnām ienāk mūsu ikdienā. Protams, šobrīd tā vēl netiek atzīmēta tik plaši kā Mātes diena, bet aizmirsta arī tā nav. Jāsaprot, ka tradīcija jauna un vajadzīgs laiks, lai tā iedzīvotos. Redzam, ka arī paši tēvi arvien vairāk sajūt sevi kā līdzdalīgus un līdzatbildīgus bērnu audzināšanā, viņi iesaistās vairāk nekā tēti pirms sešiem septiņiem gadiem. Viņi kļūst aktīvāki, viņiem interesē bērna gaitas pirmsskolas izglītības iestādē. Arī vecāku sapulcēs arvien vairāk redzam tētus, arī daudzus bērnus uz bērnudārzu ved tēvi, ir bērni, kuriem nāk abi vecāki. Domājam par kopīgu ģimenes – mammas un tēta – iesaisti, izdomājot uzdevumus, kas abiem jāveic kopā ar bērnu, un mazajiem šāda kopīgā darbošanās ļoti patīk.”

Mākslas terapeite Iveta Jermolājeva piekrīt, ka tēvi arvien vairāk apzinās savu lomu: “Strādājot terapijā ar klientiem, arī redzot, kas apmeklē vecāku sapulces un lekcijas, saprotu, ka tēvi arvien vairāk apzinās savu nozīmīgumu. Viņi ne tikai piedalās, bet arī aktīvi iesaistās. Viņi apzinās tēva lomu ģimenē, un gribu teikt, ka šīs lomas nozīmība palielinās. Viņi vēlas iedziļināties, un sapulcēs labi redzams, ka bieži tieši tēvi ir prasīgāki. Jā, arī mammas ir lekcijās, bet komentārus, viedokļus pārsvarā izsaka tieši tēvi. Ir jāveicina tēvu iesaiste bērnu audzināšanā, ģimenes dzīvē, rīkojot pasākumus, kas stiprina šīs saites, un, kad tēvi būs sapratuši šīs saiknes nozīmi, viņi paši būs aktīvi un gatavi iesaistīties vēl un vēl.”

Ģimenisko saišu stiprināšanai, īpaši runājot par tēvu un dēlu attiecībām, var minēt “salie­dēt.lv” devumu, kas ne tikai piedāvā komandas gara stiprināšanu, veidošanu, bet rīko arī tēvu un dēlu piedzīvojumu pārgājienus. “Saliedēt.lv” vadītājs Mareks Dombrovskis ir pārliecināts, ka kvalitatīvs laiks kopā ar dēlu veicina stiprākas attiecības: “Diena bez tālruņa, tikai tēvs ar dēlu, izdzīvošanas pamatprincipi, rakstura pilnveidošana grūtībās un kopīgs piedzīvojums, tas viss veicina abu attiecības, ļauj uz tām paraudzīties pavisam citā gaismā. Protams, šajos pasākumos piedzīvojam divējādus rezultātus. Ir tēvi, kuri pēc tam pauž ļoti pozitīvu vērtējumu, norādot, ka neesot nojautuši, cik ļoti dēlam vajadzīgi. Bet ir arī tēvi, kuri nespēj atslēgties no ikdienas, un, esot pasākumā kopā ar dēlu, turpina domāt par biznesu, citām ikdienas problēmām un beigās tā arī neizprot šo tēva – dēla attiecību nozīmi.”

Pats M. Dombrovskis, daloties savā pieredze, saka, ka viņam arvien vairāk griboties redzēt, kā dēls aug: “Ja salīdzinu savu pieredzi laikā, kad ģimenē bija tikai viens bērns, pirmā piedzima meita, un tagad, kad ģimenē aug arī dēls, nepārprotami jūtu lielāku atbildību, pienākumu stāstīt, skaidrot dēlam to, kas ikdienā svarīgs, kas viņam dzīvē var noderēt. Man liekas, mūsdienās tēvi arvien vairāk saprot, ka viņi vajadzīgi saviem bērniem, īpaši puikām, lai parādītu, kā veidot dzīvi.”
Noslēgumā gribu dalīties ar kāda tēva pārdomām, ko gluži nejauši atradu internetā: “Mana personīgā pieredze liecina – neesiet tēvi 20 gadu vecumā tāpēc, ka tad jūs vispār nedomājat par bērniem. Jūs domājat par sevi, par savu kar­jeru, par vēl miljons lietām. La­bākais laiks, lai kļūtu par tēvu, ir ap gadiem 40. Tad personiskais egoisms krietni mazinājies, ilūzijas attiecībā par dzīvi – nopelnītie miljoni, māju lielums un mašīnu skaits – pagājušas, un tad ir vislielākā vērtība attiecībām un tiem cilvēkiem, kas ir blakus.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Notikumu vērtējums un propaganda

16:39
27.04.2024
8

Karš Ukrainā uztveri un notikumu vērtējumus padarījis melnbaltus. Un attieksme pret karu tiešām nav iespējama neitrāla vai atbalstoša, tas ir kļuvis par lakmusa papīriņu mūsu cilvēciskumam, labā unļaunā izpratnei. Piemēram, ir zināms, ka notiesātie noziedznieki Krievijā var saņemt apžēlošanu un neatgriezties ieslodzījuma vietā, ja piesakās karot. Protams, ja vien frontē paliek dzīvi. Nupat šāda iespēja […]

Ķīmiskās gaisa taciņas jeb sazvērestības teorija interneta dzīlēs

05:23
25.04.2024
22

Pieļauju, ka daudzi būs dzirdējuši sazvērestības teorijas par lidmašīnu atstātajām baltajām svītrām debesīs. Atzīšos, pati par šīm lietām uzzināju diezgan nesen – laikā, kad fiziķu un citu ļaužu nelielu izsmieklu izpelnījās jau tā neveiksmīgi labo slavu zaudējušais sportists Mairis Briedis. Chemtrails jeb ķīmiskās gaisa taciņas, kā es to latviskoju avīzes lasītāju labākai izpratnei, ir sazvērestību […]

Valsts bez savas vīzijas

15:13
22.04.2024
47

Latvija ir valsts, kurā ciena savu valodu, ir senas tradīcijas, bagāts kultūras mantojums. Tāpat vienmēr uzsvērts, ka Latvijā ir ļoti skaista daba, turklāt te varam piedzīvot visus četrus gadalaikus. Bet vai tas ir pietiekami, lai ieinteresētu ārvalstu investorus ieguldīt? Acīmredzot nē. To apliecina arī Rīgas Ekonomikas augstskolas un Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) veiktais pētījums […]

Krievijas iedzīvotāju portrets martā

15:13
22.04.2024
28

Aptaujas un socioloģiskie pētījumi vismaz vairākus gadus nedod precīzu un patiesu Krievijas iedzīvotāju uzskatu un nostājas ainu. Tomēr zināmu priekšstatu, ko iedzīvotāji vēlas, no kā baidās un no kādām atbildēm izvairās, aptaujas vieš. Levadas Centrs, kurš jau sen Krievijā ieguvis “ārvalstu aģenta” statusu, martā veica divas interesantas aptaujas: Ļeņins un viņa loma Krievijas dzīvē un […]

Iedzer, vecais, granapipku…

09:05
18.04.2024
66

Nav dienas, kad policija neziņotu, cik dzērājšoferu aizturēts, cik skandālu noticis, kopīgi lietojot alkoholu.    Pēc Pasaules Veselības organizācijas datiem Latvija ieņem 4. vietu, bet Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas valstu vidū Latvija alkohola patēriņā ieņem 1. vietu. 2020. gadā reģistrētā absolūtā alkohola patēriņš uz vienu 15 gadus vecu un vecāku iedzīvotāju Latvijā bija 12,1 litrs, […]

Atgriezties mājās vienmēr ir laba ideja

13:04
16.04.2024
63

Atgriešanās Latvijā pēc ilgāka laika ārvalstīs var būt gan bagāta emocionālā pieredze, gan izaicinošs ceļojums. Tas sniedz iespēju atkal sastapties ar dzimto valsti un savējiem, atvērt durvis jaunām profesionālajām vai personiskajām iespējām. Arī es pirms diviem mēnešiem esmu atgriezusies no Zviedrijas, kur kopā ar ģimeni pavadīju divarpus gadu. Bijām neliels latviešu loks, draugi un ģimene, […]

Tautas balss

Labāk uzraksts, ne karogs

16:57
26.04.2024
13
Druva raksta:

“No rudens pārtikas precēm būs redzami jānorāda valsts, kur tā ražota. Saprotu, ka to varēs parādīt ar karodziņu vai uzrakstu. Es domāju, ka vislabāk būs pietiekami lieliem burtiem rakstīts uzraksts, jo vai gan daudzi uzreiz atšķirs, piemēram, Slovākijas un Slovēnijas karogus. Arī tagad jau uz produktiem norāda izcelsmes valsti, tikai nereti uzraksts ir tik maziem […]

Uzšļāc ūdeni un dubļus

16:57
26.04.2024
21
Druva raksta:

“Regulāri nākas iet Cēsīs zem dzelzceļa tilta. Kad līst lietus, dubļains, gan to nevienam neiesaku. Uz galvas pilēs ūdens un mašīnas nošķiedīs. Ietve tur tik šaura, grūti izmainīties ar pretimnācēju, kur nu vēl pamukt kaut kur, kad brauc mašīna. Vai kāds saskaitījis, cik cilvēku kājām ik dienu iziet pa šo vietu? Žēl ģimnāzistu, kuri dosies […]

Operatīvi, atsaucīgi un laipni

16:56
26.04.2024
10
Druva raksta:

“Sirsnīgs paldies ārstes Sprindules prakses medicīnas māsai Irīnai, viņa bija ļoti atsaucīga un ātri nokārtoja, lai tieku pie vajadzīgajiem medikamentiem, kad man pasliktinājās pašsajūta. Un milzīgs paldies arī māsiņai Lindai, kas nāca pie manis mājās, vēnā ievadīja zāles, katru reizi mērīja asinsspiedienu, vienmēr izjautāja, kā jūtos, bija ļoti laipna, atsaucīga. Domāju, tā darbu vajadzētu darīt […]

Ģimnāzijas remonts ievelkas

09:23
23.04.2024
35
Druva raksta:

“Ļoti ievilcies Cēsu Valsts ģimnāzijas ēkas remonts. Esmu pensionēta skolotāja, mani interesē, vai jaunajā mācību gadā ģimnāzisti varēs atgriezties savā skolā vai mācības būs jāturpina pielāgotajās telpās Raunas ielā. Saprotu, ka tur nav slikti, taču ģimnāzijas tēla veidošanai gan tas par labu nenāk,” pārdomās dalījās seniore.

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
39
5
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Sludinājumi