Trešdiena, 24. jūlijs
Vārda dienas: Kristīne, Kristīna, Krista, Kristiāna, Kristiāns

Ātro kredītu aizstāvji

Jānis Buholcs
07:12
25.09.2018
18

Saeimas deputāti pašlaik izskata likumprojektu par grozījumiem Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kas paredz vēl ierobežot kopējās kredīta izmaksas, kuras var prasīt no patērētāja. Tomēr politiķu izteikumos ir dzirdamas ne tikai rūpes par to, lai mazinātu aizdevumu slogu iedzīvotājiem, bet arī vēlme atbalstīt kredītu devēju intereses.

Saistībā ar ātro kredītu regulēšanu pastāv arī neordinārāki viedokļi. Piemēram, ka valstij jāpārņem ātro kredītu ņēmēju saistības un jāļauj tās atmaksāt ar izdevīgākiem nosacījumiem, tādējādi ļaujot atgriezties Latvijā tiem, kas kredītu dēļ zemi ir pametuši.

Šādas idejas ir problemātiskas vairāku iemeslu dēļ. Jāsāk ar to, ka valsts nevar tā vienkārši pārņemt privātu biznesu – ne kredītu izsniegšanas biznesu, ne kādu citu. Protams, ir izņēmuma gadījumi, kuros tā notiek, taču tiem patiešām vajadzētu arī palikt tikai iz­ņēmuma gadījumiem. Ātrie kre­­dīti, lai arī cik sarežģīta parādība, tomēr vienlaikus ir arī likumīga nozare, kurā iesaistītie gūst peļņu un maksā nodokļus. Sa­vukārt klienti, pat ja saistības uzņēmušies vieglas naudas ilūzijas dēļ un nav domājuši par sekām, tomēr ir lemt spējīgi un pieauguši cilvēki. Katram ir jāmācās no savām kļūdām, un nevajag gaidīt, ka šīs pašu kļūdas pēc tam novērsīs valsts.

Jaunu kredītu izsniegšanu turpretī ir iespējams regulēt labāk. Darbs pie likumprojekta, kas skar ātro kredītu nozari, gan nav viegls, jo tajā saduras dažādas intereses. No vienas puses, it sevišķi jau priekšvēlēšanu laikā, deputāti cenšas demonstrēt, cik ļoti tie domā par iedzīvotājiem. Līdz­tekus kredītu procentu likmju ierobežojumiem ir izskanējuši arī neparastāki piedāvājumi – piemēram, priekšlikums paaugstināt vecumu, no kura cilvēkiem ir atļauts saņemt ātros kredītus. Idejas aizstāvis Nacionālās apvienības deputāts Imants Parādnieks uzskata, ka 18 gadu vecumā cilvēks nepieņem pašus izsvērtākos finanšu lēmumus. Tomēr der paturēt prātā, ka pilngadība kā oficiāli atzīts pieauguša cilvēka vecums tomēr sniedz veselu virkni tiesību un uzliek pienākumus. Ja apšaubām 18 gadus veca cilvēka spries­tspēju finanšu jautājumos, kāpēc gan nepārdomāt arī, vai viņam pienākas balsstiesības un vai tajā vecumā patiešām ir atļaujama alkohola pirkšana un patērēšana , un vai cilvēks šinī vecumā vispār ir gana nobriedis, lai par jebkuru savu rīcību likuma priekšā varētu atbildēt pats.

No otras puses, arī pati kredītu nozare šādās savam biznesam tik svarīgajās situācijās nesnauž un cenšas panākt, ka tiek atļautas šiem biznesmeņiem labvēlīgākas maksimālās kredītu procentu likmes. Nozares intereses aizstāvoša pozīcija vienlaikus tiek pasniegta kā kaut kas sabiedrības interesēm atbilstošs. Piemēram, Zaļo un zemnieku savienību pārstāvošais deputāts Artis Rasmanis ir norūpējies, ka pārlieku zemi procentu griesti no tirgus izspiestu pavisam īsā termiņa kredītus (domāti aizdevuma termiņi līdz vienai nedēļai), bet to pastāvēšana “ļautu iedzīvotājiem bez vajadzības neaizņemties lielākus kredītus uz garākiem termiņiem”. Arī paši aizdevēji ir brīdinājuši, ka aktu­ālais piedāvājums – pašreizējo maksimālo dienas likmi samazināt no 0,55% uz 0,07% – iznīcināšot īso termiņu aizdevumus.

Šādai argumentācijai pamats ir tad, ja uzskatām, ka ātrie kredīti paši par sevi ir cienījama un atbalstāma nozare. Kaut kādā ziņā tā nepieciešama ir – ja nebūtu pieprasījuma, arī aizdevēju nebūtu tik daudz un to reklāmas mūs nevajātu ik uz soļa. Taču tādā gadījumā “nepieciešamas” ir arī azart­spēļu, alkohola un tamlīdzīgas nozares, kas apmierina noteiktas cilvēku vajadzības, bet, to darot, dažkārt arī iegrūž postā. Cilvēkiem, protams, ir tiesības darīt ar savu dzīvi, ko vien vēlas, bet nevajag izlikties, ka visas darbības ir vienlīdz labas. Daļa no ātro kredītu nestajām problēmām – tai skaitā neapdomīga aizņemšanās – rodas aizdevumu vieglās pieejamības dēļ. Ir nepieciešams skaidrāk atgādināt, ka ātrie kredīti ir salīdzinoši neizdevīgs naudas ieguves veids, nevis stāstīt, cik ļoti svarīgi, lai no tirgus īstermiņa aizdevēji nepazustu.

Latvijā ir aptuveni simt tūkstoši ātro kredītu ņēmēju. 22 ātro kredītu izsniedzēji Latvijā pērn kopumā nopelnījuši 80 miljonus eiro. Pēc finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas sacītā pašlaik aptuveni 80 tūkstoši izsniegto ātro kredītu tiek pagarināti vismaz trīs reizes, tādējādi aizvien palielinot parādnieku saistību apmērus. Tas ir liels skaitlis un ilustrē ātro kredītu biznesa modeli: klientiem tiek piedāvāta viegla nauda, kuru tiem pēcāk būs grūti laikus atdot. Ja valstij nav iespējams cilvēkus vairāk mudināt pieņemt saprātīgus finanšu lēmumus, tad vismaz var ierobežot to, cik lielā mērā kredītu izsniedzēji no sava rūpala pelna. Ja ātros kredītus izsniegt kļūs mazāk izdevīgi, arī tas būs risinājums.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Karš un miers

07:08
24.07.2024
1

Šodien, 19.jūlijā, jau ir 877. pilna mēroga kara diena Ukrainā. Vakar, 18. jūlija rītā, Krievijas armija bija zaudējusi aptuveni 562 510 militārpersonu. Eiropas valstis, kurām ir robeža ar Krieviju vai to stelītvalstīm, dažādi stiprina aizsardzību. Polija paziņojusi, ka 1. augustā uz Polijas-Baltkrievijas robežas sāksies speciāla operācija, kuras mērķis ir pastiprināt un nostiprināt robežu un jau izveidoto […]

Nevedīsim svešo mājās

11:03
23.07.2024
13

Latvijā izsludināta kārtējā kampaņa. Šoreiz “Nevēlamie ieceļotāji”. Un uzmanība pievērsta      piecām invazīvajām sugām – Ķīnas cimdiņkrabim, Amerikas signālvēzim, rotanam, apaļajam jūrasgrundulim un dzeloņvaigu vēzim.    Pērn kampaņā “Ķeram svešos Latvijas dabā!” vairāk stāstīja par    augiem – Kanādas zeltslotiņu, puķu sprigani, krokaino rozi, vārpaino korinti un ošlapu kļavu. Lai pret svešo izturētos ar […]

Zobu labošana – dārga un vēl dārgāka

10:53
23.07.2024
20

Kamēr bērniem ir pieejami valsts apmaksāti zobārstniecības pakalpojumi, tikmēr pieaugušajiem brīžos, kad jāapmeklē zob­ārsts, maciņš jāver vaļā ļoti plaši. Un tas ir galvenais iemesls, kāpēc pieaugušie, kuriem vajag speciālista palīdzību, pie zobārsta tomēr nedodas. Centrālā statistikas pārvalde katru gadu vaicā iedzīvotājiem par iemesliem, kāpēc viņi neapmeklē zobārstu, un nemainīgi gadu no gada situācija ir līdzīga. […]

Siena laiku aizstājis svētku laiks

10:52
23.07.2024
18

Vasara savulaik bijusi karstākais darba laiks. Dārzs jāravē, kartupeļi jāvago, jāgādā siens, jūlija vidū jāsāk vākt dārza raža un jādomā, kā to vislabāk saglabāt ziemai. Tagad vasaras kļuvušas kā karstākais publisku svētku laiks. Katru nedēļas nogali kādā pagastā, pilsētā vai novadā valda līksmība, mūzika, dejas, kur netrūkst bagātīgu bufešu un visa cita, kas piedienas ballītei. […]

Cēsu ietves un veloceliņi

17:09
17.07.2024
47
1

Latvietis pēc dabas ir diezgan konservatīvs un visur grib zināmu kārtību. Tāpēc var saprast riteņbraucēju vēlmi pēc iespējami labākas velo infrastruktūras, kur galvenais elements ir veloceliņš. Tad skaidrs, tur uz divriteņa cilvēks var justies droši un kā galvenais. Jāpiebilst gan, ka velosipēdistus pamazām grib izkonkurēt citu mikromobilitātes ierīču lietotāji, piemēram, elektrisko skrejriteņu braucēji, bet šoreiz […]

Vienam atvaļinājums, citiem problēmas

08:55
16.07.2024
47

Cik nav dzirdēts gan skaļi un satraucoši, gan pieklusināti un argumentēti, ka Latvija izmirst, ka ģimenēm vajadzīgs atbalsts. Tad nez kāpēc ne viens vien iedomājas, ka runa atkal ir par naudu. Ir tik daudzas it kā vienkāršas lietas, kas būtu liels atbalsts un sapratnes demonstrējums jaunajām ģimenēm. Vasara ir atvaļinājumu laiks, ģimeņu speciālisti to vien […]

Tautas balss

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
21
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
15
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
14
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
13
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
31
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Sludinājumi