Sestdiena, 6. decembris
Vārda dienas: Sabīne, Sarma, Klaudijs

Caurie čekas maisi

Jānis Buholcs
13:04
05.11.2018
14

Tieši pirms vēlēšanām Saeima nolēma, ka jau šogad internetā sāks publicēt tā dēvēto čekas maisu saturu. Kartotēkas
publiskošana bez konteksta pienācīgas skaidrošanas lielu labumu nedos. Diemžēl deputāti nespēja saskatīt pašreizējā
risinājuma problēmas.

Saskaņā ar Saeimas lēmumu šogad internetā parādīsies Valsts drošības komitejas (VDK) darbinieku kartotēka, kā arī citi dokumenti. Tas, ka čekas maisi ir jāpublicē, bija nolemts jau sen, un pati šī iecere ir atbalstāma. Jautājums ir tikai par veidu, kā šīs kartotēkas saturs būtu jādara pieejams sabiedrībai.

Šogad darbu beidza VDK dokumentu izpētes komisija. Arī tā atbalstīja VDK darbinieku kartotēkas publicēšanu bez komentāru pievienošanas. Komisijas vadītājs Kārlis Kangeris ir skaidrojis, ka komentārus pievienot nevar tāpēc, ka nav pienācīgu pierādījumu, ka cilvēki, kuru vārdi kartotēkā ir atrodami, ar represīvo iestādi ir sadarbojušies brīvprātīgi.
Un šeit mēs nonākam pie pamatīgas problēmas. Tagad publiski kļūs zināmi dažādu cilvēku vārdi, segvārdi, dati par savervēšanas laiku un VDK nodaļu. Taču – ko tieši viņi darīja un kādos apstākļos viņu vārds kartotēkā nonāca? Par to ziņu nebūs. Saprotot, kas šī VDK kartotēka ir un ko no tās var vai nevar secināt, šo informāciju ir iespējams izmantot pētniecībā. Taču bez šādas sapratnes un informācijas atbildīgas izmantošanas tā var kļūt par prastas apsaukāšanās vai manipulāciju materiālu.

Tieši tāpēc kartotēkas publicēšanai bija jānotiek ciešā saiknē ar pētniecisko darbu par saturu – lai pēc iespējas mazinātu varbūtību, ka no publicētajiem dokumentiem vai nu nezināšanas dēļ, vai arī ļaunprātīgi tiek izdarīti aplami secinājumi. Latvijas Okupācijas muzeja vēsturniece Inese Dreimane ir izteikusies, ka VDK komisijai bija nepieciešams izstrādāt skaidrojumu par to, kas šī kartotēka ir. “Vārda un uzvārda izbēršana internetā nav izpēte, tas ir nepadarīts darbs, tā ir haltūra,” viņa sacīja intervijā Latvijas Radio.

Tam 71 Saeimas deputātam, kurš šādu risinājumu atbalstīja, tik lielu bažu acīmredzot nebija. Vienīgais, kurš balsoja pret likumprojektu, bija Arvīds Ulme. Viņa konteksts gan ir specifisks – Totalitārisma seku dokumentēšanas centrs ir sniedzis ziņas, ka vides draugs un bijušais tautfrontietis pats ir bijis čekas aģents ar segvārdu “Zāle”. Viņš gan savu sadarbību ir noliedzis un arī debatēs par čekas maisu atvēršanu Saeimā uzsvēra, ka šīs kartotēkas saturs esot rediģēts, īsto čekistu kartītes glabājas Maskavā, bet Latvijā palikušās te atstātas apzināti, lai panāktu negatīvu efektu uz mūsu sabiedrību.
Taču šis nav stāsts par Ulmi. Tas, ka mūsu likumdevēja darbs noslēdzās ar ko šādu, ilustrē daļu no plašākas problēmas. It sevišķi jau pirms vēlēšanām deputāti, šķiet, negribēja darīt neko tādu, kas kādam varētu raisīt šaubas par viņu “principiālu” vēršanos pret padomju režīmu un tā noziegumiem – taču centieni izrādīt šādus principus viņus ir mudinājuši rīkoties tā, lai tas labi izskatītos no malas, par pašu rīcības saturu domājot mazāk.

VDK kartotēkas liktenis nav vienīgais indikators tam, ka dažādas tēmas no mūsu vēstures var tikt interpretētas primitīvi. Viens no Artusa Kaimiņa partijas KPV LV priekšvēlēšanu kampaņas motīviem bija par līdzšinējā Saeimā savēlētajiem vai valdībā strādājošajiem “komunistiem”. Tas, ka Saeimā un arī valdībā strādā cilvēki, kuri jebkādā statusā ir bijuši saistīti ar Komu­nistisko partiju, tika pasludināts par gandrīz vai vienu no galvenajiem mūsdienu Latvijas problēmu cēloņiem. Pie “komunistiem” ir pieskaitīts arī labklājības ministrs Jānis Reirs, kurš ir bijis komjaunatnes biedrs.

Ja izrādītos, ka ievērojama Latvijas sabiedrības daļa ir gatava ņemt par pilnu šādus apgalvojumus, tā būtu pamatīga problēma. Šis vairs nav pat par VDK, kas bija represīva iestāde ar neskaitāmu cilvēku asinīm uz daudzo aģentu rokām. Komunistiskā partija, protams, arī bija noziedzīga. Tomēr visus, kuri jebkādu iemeslu dēļ tās rindās ir bijuši, saukt par neatkarīgās Latvijas kaitniekiem ir absurdi. Ar kompartiju jebkādā veidā saistītie cilvēki taču ir bijuši visai dažādi – tai skaitā atšķirīgi savā ticībā komunisma ideāliem un savos darbos. Ir cilvēki, kuri arī sliktā vidē spēj izdarīt ko labu. Tāpēc ir jāvērtē konkrēto cilvēku darbi, nevis formāla dalība kādā partijā.

Man negribētos, ka 28 gadus pēc Neatkarības atjaunošanas deklarācijas pieņemšanas mēs sākam savu pagātni vērtēt tik primitīvās kategorijās. Neviens nešaubās, ka padomju režīms pastrādāja daudz noziegumu un pārestību un daļa no tiem ir pastrādāta ar mūsu pašu sabiedrības pārstāvju rokām. Tomēr to apzināties un vērtēt ir kas pavisam cits, nekā bez konteksta un papildinformācijas mētāties ar cilvēku vārdiem. Raganu medības diezin vai ir labs veids, kā veidot vēsturisko taisnīgumu un attīrīt politisko vidi no negodīgiem, savtīgiem, Latvijai neticošiem un Latviju par labāku valsti veidot nespējīgiem politiķiem.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Tas vēl nav noskaidrots

19:59
04.12.2025
22

Līdz ar filmas “Tīklā. TTT leģendas dzimšana”, kam veltītas tikai pozitīvas atsauksmes, sabiedrība pievērsusi lielāku uzmanību Latvijas basketbola vēsturei un tās veidotājiem. Tā pēdējās nedēļās interneta portālos un preses izdevumos bieži lasāmas intervijas ar vienu no Latvijas basketbola leģendām Skaidrīti Smildziņu-Budovsku. Viņa ir viena no pirmās TTT komandas meitenēm, kas vēl ir mūsu vidū. 82 […]

Vai mākslīgais intelekts nogalinās medijus?

19:58
03.12.2025
24
1

Kad radās un plašu popularitāti iemantoja televizori un dažādas televīzijas pārraides, ātrs gals tika paredzēts radio, jo kāda gan jēga kaut ko tikai klausīties, ja var reizē arī skatīties. Tomēr radio dzīvo vēl šodien un nebūt nešķiet, ka būtu uz miršanu. Kad parādījās datortehnoloģijas un vēl jo vairāk plašās interneta iespējas, ātru galu paredzēja abiem […]

Ar iepirkumu sarakstiņu rokās

09:50
02.12.2025
32

“Lai palīdzētu iepirkties lētāk, decembrī Centrālā statistikas pārvalde sāks ievākt lielveikalu ķēdēs pārdoto pamata pārtikas produktu cenas. Kur tās varēs atrast,” vēsta žurnāls “Ir” publikācijā “Kur lētāki brokoļi”.Rakstā paskaidrots: “Iepērkoties pārdomāti, nevis impulsīvi, mēs varam apturēt pārtikas cenu pieaugumu, uzskata rīdzinieks Arturs Zikovs. Viņš ir programmētājs, tomēr ar naudu nemētājas. Lai ekonomētu, agrāk bieži pārskatīja […]

Nerimstošais Kijiv-gurums

09:50
01.12.2025
24

Notikumi virzās pa apli, un šobrīd manī kaut kur pazudusi ticība kaut kad tikt no tā ārā. Teju ik dienu sev nākas atkārtot – kaut kad tās kara šausmas beigsies. Lai gan vairs nesaprotu, kā tieši tas var beigties, ja pat sākuma punktu sen vairs nemāku noteikt. Mums ģeogrāfiski vistuvākais karš visvienkāršākajā, acīmredzamākajā un ļoti, […]

Ieraudzīt un novērst vardarbību

09:48
01.12.2025
21

Šogad centram “Marta”, Latvijas sieviešu tiesību aizstāvības organizācijai, aprit 25 gadi. Centrs sniedz profesionālu rehabilitāciju vardarbībā un cilvēku tirdzniecībā cietušām pieaugušām personām. Pērn palīdzību saņēma 790 cilvēki Latvijā. Viena no būtiskākajām pārmaiņām, ko centram ar neatlaidīgu darbu izdevies panākt, ir plašākas sabiedrības izpratne, ka vardarbība ģimenē nav pieņemama. 25. novembris ir Starp­tautiskā diena vardarbības pret […]

Vai spēsim mainīt demogrāfijas līkni

10:22
26.11.2025
36
1

Novembris Latvijai ir nozīmīgs mēnesis, kad īpaši domājam par mūsu valsti – tās pagātni, pārbaudījumiem, iespējamo nākotni. Par Latviju es domāju arī, piedaloties divu iestāžu atklāšanā. Jaunpiebalgā bijušajā skolas ēkā durvis vēra senioru nams “Piebalga”, savukārt Cēsīs, Dārtas ielā, svinīgi tika atklāta atjaunotā Cēsu Bērzaines pamatskolas pirms­skolas “Dārtiņa” ēka. Divas celtnes, kas ļoti gaidīja atdzimšanu: […]

Tautas balss

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Atbildība arī gājējam

08:26
22.11.2025
29
Cēsniece V. raksta:

“Agrāk bērniem skolā mācīja satiksmes noteikumus. Atceros, ka teica: “Pirms šķērsojiet brauktuvi, vispirms paskatieties pa kreisi, pēc tam pa labi, vai nebrauc kāda automašīna. Tikai pēc tām ejiet pāri ielai.” Un tas attiecas ne tikai uz vietām, kur nav gājēju pārejas, bet arī tur, kur tās ir. Taču tagad bērni un jaunieši vispār neskatās, vai […]

Sludinājumi