Svētdiena, 24. novembris
Vārda dienas: Velta, Velda

Caurie čekas maisi

Jānis Buholcs
13:04
05.11.2018
4

Tieši pirms vēlēšanām Saeima nolēma, ka jau šogad internetā sāks publicēt tā dēvēto čekas maisu saturu. Kartotēkas
publiskošana bez konteksta pienācīgas skaidrošanas lielu labumu nedos. Diemžēl deputāti nespēja saskatīt pašreizējā
risinājuma problēmas.

Saskaņā ar Saeimas lēmumu šogad internetā parādīsies Valsts drošības komitejas (VDK) darbinieku kartotēka, kā arī citi dokumenti. Tas, ka čekas maisi ir jāpublicē, bija nolemts jau sen, un pati šī iecere ir atbalstāma. Jautājums ir tikai par veidu, kā šīs kartotēkas saturs būtu jādara pieejams sabiedrībai.

Šogad darbu beidza VDK dokumentu izpētes komisija. Arī tā atbalstīja VDK darbinieku kartotēkas publicēšanu bez komentāru pievienošanas. Komisijas vadītājs Kārlis Kangeris ir skaidrojis, ka komentārus pievienot nevar tāpēc, ka nav pienācīgu pierādījumu, ka cilvēki, kuru vārdi kartotēkā ir atrodami, ar represīvo iestādi ir sadarbojušies brīvprātīgi.
Un šeit mēs nonākam pie pamatīgas problēmas. Tagad publiski kļūs zināmi dažādu cilvēku vārdi, segvārdi, dati par savervēšanas laiku un VDK nodaļu. Taču – ko tieši viņi darīja un kādos apstākļos viņu vārds kartotēkā nonāca? Par to ziņu nebūs. Saprotot, kas šī VDK kartotēka ir un ko no tās var vai nevar secināt, šo informāciju ir iespējams izmantot pētniecībā. Taču bez šādas sapratnes un informācijas atbildīgas izmantošanas tā var kļūt par prastas apsaukāšanās vai manipulāciju materiālu.

Tieši tāpēc kartotēkas publicēšanai bija jānotiek ciešā saiknē ar pētniecisko darbu par saturu – lai pēc iespējas mazinātu varbūtību, ka no publicētajiem dokumentiem vai nu nezināšanas dēļ, vai arī ļaunprātīgi tiek izdarīti aplami secinājumi. Latvijas Okupācijas muzeja vēsturniece Inese Dreimane ir izteikusies, ka VDK komisijai bija nepieciešams izstrādāt skaidrojumu par to, kas šī kartotēka ir. “Vārda un uzvārda izbēršana internetā nav izpēte, tas ir nepadarīts darbs, tā ir haltūra,” viņa sacīja intervijā Latvijas Radio.

Tam 71 Saeimas deputātam, kurš šādu risinājumu atbalstīja, tik lielu bažu acīmredzot nebija. Vienīgais, kurš balsoja pret likumprojektu, bija Arvīds Ulme. Viņa konteksts gan ir specifisks – Totalitārisma seku dokumentēšanas centrs ir sniedzis ziņas, ka vides draugs un bijušais tautfrontietis pats ir bijis čekas aģents ar segvārdu “Zāle”. Viņš gan savu sadarbību ir noliedzis un arī debatēs par čekas maisu atvēršanu Saeimā uzsvēra, ka šīs kartotēkas saturs esot rediģēts, īsto čekistu kartītes glabājas Maskavā, bet Latvijā palikušās te atstātas apzināti, lai panāktu negatīvu efektu uz mūsu sabiedrību.
Taču šis nav stāsts par Ulmi. Tas, ka mūsu likumdevēja darbs noslēdzās ar ko šādu, ilustrē daļu no plašākas problēmas. It sevišķi jau pirms vēlēšanām deputāti, šķiet, negribēja darīt neko tādu, kas kādam varētu raisīt šaubas par viņu “principiālu” vēršanos pret padomju režīmu un tā noziegumiem – taču centieni izrādīt šādus principus viņus ir mudinājuši rīkoties tā, lai tas labi izskatītos no malas, par pašu rīcības saturu domājot mazāk.

VDK kartotēkas liktenis nav vienīgais indikators tam, ka dažādas tēmas no mūsu vēstures var tikt interpretētas primitīvi. Viens no Artusa Kaimiņa partijas KPV LV priekšvēlēšanu kampaņas motīviem bija par līdzšinējā Saeimā savēlētajiem vai valdībā strādājošajiem “komunistiem”. Tas, ka Saeimā un arī valdībā strādā cilvēki, kuri jebkādā statusā ir bijuši saistīti ar Komu­nistisko partiju, tika pasludināts par gandrīz vai vienu no galvenajiem mūsdienu Latvijas problēmu cēloņiem. Pie “komunistiem” ir pieskaitīts arī labklājības ministrs Jānis Reirs, kurš ir bijis komjaunatnes biedrs.

Ja izrādītos, ka ievērojama Latvijas sabiedrības daļa ir gatava ņemt par pilnu šādus apgalvojumus, tā būtu pamatīga problēma. Šis vairs nav pat par VDK, kas bija represīva iestāde ar neskaitāmu cilvēku asinīm uz daudzo aģentu rokām. Komunistiskā partija, protams, arī bija noziedzīga. Tomēr visus, kuri jebkādu iemeslu dēļ tās rindās ir bijuši, saukt par neatkarīgās Latvijas kaitniekiem ir absurdi. Ar kompartiju jebkādā veidā saistītie cilvēki taču ir bijuši visai dažādi – tai skaitā atšķirīgi savā ticībā komunisma ideāliem un savos darbos. Ir cilvēki, kuri arī sliktā vidē spēj izdarīt ko labu. Tāpēc ir jāvērtē konkrēto cilvēku darbi, nevis formāla dalība kādā partijā.

Man negribētos, ka 28 gadus pēc Neatkarības atjaunošanas deklarācijas pieņemšanas mēs sākam savu pagātni vērtēt tik primitīvās kategorijās. Neviens nešaubās, ka padomju režīms pastrādāja daudz noziegumu un pārestību un daļa no tiem ir pastrādāta ar mūsu pašu sabiedrības pārstāvju rokām. Tomēr to apzināties un vērtēt ir kas pavisam cits, nekā bez konteksta un papildinformācijas mētāties ar cilvēku vārdiem. Raganu medības diezin vai ir labs veids, kā veidot vēsturisko taisnīgumu un attīrīt politisko vidi no negodīgiem, savtīgiem, Latvijai neticošiem un Latviju par labāku valsti veidot nespējīgiem politiķiem.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Vitamīni, uztura bagātināji. Vai vienmēr ir palīglīdzekļi veselības uzlabošanai?

10:59
22.11.2024
16

Ieejot aptiekā, acu priekšā ņirb dažādas kastītes ar uzrakstiem, kas mudina aizdomāties – varbūt man arī vajag šo. Pie kasēm viegli pamanāmos plauktos rindojas multivitamīni dažādām cilvēku grupām – no raibiem gumijlācīšiem bērniem līdz specializētām zivju eļļām un vitamīnu kompleksiem senioriem. Tam visam blakus daudz dažādu “anti-stresa” uztura bagātinātāju un pat melatonīna tablešu. Lūk, viss […]

"Miera plānu konkurss"

10:38
21.11.2024
19

Jaunievēlētais ASV prezidents Donalds Tramps veido savu valsts vadības komandu. Tu­vākajās dienās būs skaidrs par tās sastāvu, jo pašlaik vēl kaut kas var mainīties. Eksperti jau vērtē Trampa izraudzītās personas un piesardzīgi cenšas prognozēt, kāda būs Trampa politika, ko viņš darīs vai nedarīs. Pirms vēlēšanām viņš sarunājis daudz, arī vispretrunīgākās lietas. Gan jau laiks parādīs […]

Bēdas, skumjas un prieks – viss vienmēr līdzās

10:31
21.11.2024
34
1

Pelēkais, drēgnais, tumšais laiks rada sajūtu, ka Veļu laiks turpinās, lai gan pēc latviskām tradīcijām Mārtiņos tas beidzas un sākas Sala laiks. Vēlajā rudenī šķēpi tiek lauzti par to, cik daudz bērnu svin importēto Halovīnu un cik maz latviskos Mārtiņus un Miķeļus. Šogad Halovīnā lija, bija pavisam nemīlīgs laiks, bet pilsētā visur bija redzami bērni, […]

Pārtikas cenas - realitāte un solījumi

10:29
21.11.2024
37

Dzirdēts jau, ka runāt var nezin ko, tāpat arī katrs vārds jāvērtē kritiski. Bet visdrošāk ir ik vārda patiesību pārbaudīt pašam. Kurš gan nav dzirdējis, ka pārtikas cenas nepārtraukti, pa centam vien, palielinās. To stāsta tie, kuri iepērkas. Un uz veikalu, tirgu nedodas vien retais.    Ekonomikas ministrija apstiprina, ka    oktobrī bija cenu kāpums […]

Sašņorēts Ikars vistu kūts laktā

11:38
20.11.2024
30

Nedēļas sākumā Valmieras pievārtē atklāja Industriālā parka būvniecību. Gandrīz 60 ha plaša teritorija, kas jau nākamajā gadā būs sagatavota rūpnieciskai apbūvei, stratēģiski izdevīgā vietā ar dzelz­ceļa pievadu, elektroenerģijas pieslēgumu, visu nepieciešamo    uzņēmējdarbībai. Būs parks ar potenciālu kļūt par jaudīgu ekonomisko dzinēju visai Vidzemei. Kā jau atklāšanā, bija uzrunas, vēstījuma kapsulas iemūrēšana, atbildes uz žurnālistu […]

Salnu mēneša pelēcītis

14:51
14.11.2024
27

Tagad esam tumšajā gada pusē, kad naktis ir garākas par dienām. Teorētiski tajā esam kopš rudens saulgriežiem, Miķeļdienas 29. septembrī, taču tagad, kad pulksteņi tikuši pagriezti par stundu atpakaļ, dienas gaismas šķiet vēl mazāk. Ik gadu ap šo laiku no daudziem paziņām dzirdu, cik grūti, ka pie mums ziema un uzkrītoši pelēcīgais, drēgnais un vīrusiem […]

Tautas balss

Vai svarīgākā ir domes vadība

11:01
21.11.2024
49
J. raksta:

“Pagājušajā “Druvas” numurā bija ziņa, ka Cēsu novada pašvaldība par labu darbu valsts svētkos apbalvo 50 darbiniekus. Neviens pagodinātais vārdā nebija nosaukts, bet domes priekšsēdētājs un viņa vietnieki gan minēti pilnībā. Vai tad tikai viņi pelnījuši tādu godu, citi ne,” neapmierinātību ar publikāciju izteica J.

Sveiciens glābējiem un policistiem

11:01
21.11.2024
18
14
Seniore raksta:

“Noskatījos dokumentālo filmu par ugunsdzēsēju glābēju darbu. Tajā bija uzskatāmi parādīti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieku pienākumi, reālas situācijas, kādās viņi strādā, ar kādu bīstamību jāsastopas un cik profesionāli viņi atrisina situācijas. Gribu novēlēt visiem, kas strādā šajā dienestā, veselību un izturību un visus sveikt svētkos. Paldies vēlos teikt arī Valsts policijai. Arī tas […]

Kur novilkt robežu

11:39
20.11.2024
33
Lasītāja raksta:

“Lasu, ka Cēsīs Leona Paegles ielai atjaunots Ģimnāzijas ielas nosaukums. Nosaukumā, protams, nav nekā slikta, taču, manuprāt, nav pareizi, ka mēs cenšamies aizslaucīt visu mūsu vēsturi. Šoreiz varbūt ne tik daudz par Cēsīm, bet kopumā. Nav jau neviens cilvēks ideāls, arī rakstnieki, mākslinieki. Katram savi un varbūt daudziem nepareizi uzskati, bet vai tāpēc viņu vārdi […]

Pilsoniska atbildība

11:39
20.11.2024
27
M.N. raksta:

“Paldies priekulietim Gundaram Muceniekam, kurš Lāčplēša dienas rītā Priekuļu birzītē pie piemiņas zīmes Kārlim Ulmanim nopļāva kūlu. G.Mucenieks nežēloja savu laiku un izmantoja arī savu trimmeri,” pastāstīja M.N.

Nevar atrast tualetes

14:54
13.11.2024
66
Seniore no kaimiņu novada raksta:

“Mēs, trīs kundzes astotajā gadu desmitā, no kaimiņu novada bijām ciemos Cēsīs. Izstaigājām pilsētu, vēsturiskās vietas. Kā jau ekskursijā, katrai bija līdzi ūdens pudele. Pienāca brīdis, kad, kā mēdz teikt, daba sauc. Tā kā man Cēsis zināmākas, vedu draudzenes uz Rožu laukumu, atceros, tam līdzās bija pārvietojamās tualetes. Aizgājām, bet nekā, to vairs nav. Un […]

Sludinājumi