Svētdiena, 24. novembris
Vārda dienas: Velta, Velda

Tēma – radošums

Monika Sproģe
08:25
12.11.2018
5

Angliskajā versijā – Subject creativity. Ar šādu nosaukumu aizvadītajā piektdienā Cēsīs, Vidzemes koncertzālē, notika konference, kuras virsuzdevums bija atklāt radošuma apslēptākos dārgumus, ar kuru palīdzību iespējams gāzt kalnus.

Visdažādāko jomu stāstniekiem, daloties pieredzē, bija jāiedvesmo klātesošie iedegties par savu ideju, neizdegt ceļā pretī panākumiem un jāatklāj recepte, kā saglabāt radošo dzirksti, līdz darba līgums jūs šķirs.

Pēc radošām zināšanām izslāpušie ieradās laikus, viens otram uzdodot jautājumu: “Kur jūs nolikāt mašīnu? Ā, nu, ceru, ka mūs nenoštrāfēs.” Tērpušies gan glaunos uzvalkos vai lietišķos kostīmus, gan mežģīņu kleitās vai tinušies šallēs, ērmīgām, ērkulīgām frizūrām vai pretēji – glīti un rūpīgi veidotām sasukām – vienuviet pulcējās radošumu alkstošās dvēseles.
Kāds, lai paustu svarīguma piesitienu, laikus ieņēmis vietu zālē, atvēra datoru un klabināja tik centīgi, it kā mazāk norūpēts vaigs šādam 21. gadsimta darbonim, kurš spējīgs strādāt visur un jebkādos apstākļos, liecinātu par viņa nenozīmību ne tikai uzņēmumā, bet visā, ko mēdzam dēvēt par veiksmīgu karjeras dzīvi kopumā.

Lai gan pasākums sākās pusdivpadsmitos, jau labu laiku pirms tam koncertzāles foajē šūmēšanās bija liela, acīmredzot sanākušie nebija paguvuši mājās padzert kafiju. Un drukni kungi, kuri, visticamāk, ikdienā pieraduši ēst kārtīgu karbonādi ar sieru un majonēzi, savus alus vēderiņus mēģināja slēpt aiz caurspīdīgiem trauciņiem, kuros bija glīti sakārtoti burkāni. Taisni jānobrīnās, cik veselīga publika dipināja koncertzāli, jo burkāniņus un ābolus visi grauza kā garauši.

Viena no mācībām, kuru varēja apgūt nejaušs dalībnieks, bija šāda: ja vēlies izskatīties svarīgs un ārkārtīgi veiksmīgs biznesmenis, ir nemitīgi steidzīgā solī jāskraida uz priekšu un atpakaļ un skaļi, visiem dzirdot, jārunā pa telefonu, ar brīvo roku jāžestikulē, ik pa laikam jāberzē piere un visā nopietnībā jārisina gandrīz vai dzīvības un nāves jautājums.

Gaidot visnotaļ spilgtu pasākuma atklāšanu, konferences vadītājs Haralds Burkovskis lauzās cauri burkānu kriukšķinošajai publikai. Diena iesākās ar vārdiem: “Tie, kas ir bijuši visās piecās mūsu konferencēs, būs dzirdējuši simt lieliskus iedvesmas stāstus.”

Iedvesmas stāstos dalījās radošo jomu pārstāvji, kas bija apņēmušies pa kādai pieredzes odziņai pasviest tiem, kuri kāri tvēra sacīto. Diemžēl jāteic, ka izcilu runātāju ar saturīgu sakāmo nebija daudz. Pasākums vairāk atgādināja biogrāfiju pārstāstu vakaru, katrs runātājs ķidāja savu dzīvi, tika atkārtotas vienas un tās pašas vispārzināmas patiesības. Nu, piemēram, -cilvēks ir radošs, tikai pats to neapzinās; jāuzdrīkstas darīt; ja gribi ko sasniegt, ir jāriskē; dzīve nav rožu dārzs; bailes paralizē; nepieciešama pašdisciplīna; komandai ir nozīme; būt mazam nav slikti, bet gan izdevīgi; esi citādāks, esi drosmīgs, esi neatlaidīgs utt. Vai tiešām sanākusī auditorija savās spriestspējās ir tik neattapīga, ka nepieciešams šis kāds, kas to pasaka skaļi? Izrādījās, ne gluži, jo pēc pusdienām zālē bija palicis vairāk to, kas uzvalkos, mazāk to, kuri jau ar ārieni apliecināja savu radošo personību.

Bez šaubām, man, šo rindu autorei, varētu pārmest subjektivitāti, taču pie pusdienu maltītes, vaicājot citiem konferences dalībniekiem vērtējumu, dzirdēju līdzīgas atziņas. Turaidas muzeja pārstāves bilda, ka šis tas bijis interesants, taču ieguvums knapāks, nekā gaidīts: “Ļoti jūtams amerikāniskais piesitiens. Katrs, kurš uzkāpj uz skatuves, nodarbojas ar sevis slavināšanu. Mūsu mentalitātei tas nepiestāv. Lielās un plātās ar saviem sasniegumiem, bet neviens jau īsti nepasaka, kā un kādiem soļiem to īstenojis.”

Uz šādiem pasākumiem darbiniekus regulāri deleģē arī AS “Latvenergo”. Abi uzrunātie jaunieši atzina, ka šī ir pirmā tāda veida konference, kurā piedalās. “Mums patīk. Dažas lietas dzirdam pirmo reizi, ir tēmas, par kurām esmu interesējies tikai pēdējos trijos gados, tās interesanti paklausīties, bet nav nekāds jaunums. Pirmo reizi esam Cēsīs, koncertzālē. Patīk atmosfēra, kas te valda, un, ja reiz uzņēmums visu apmaksā, darbā brīva diena, tad jāsaka – dāvinātam zirgam zobos neskatās,” atzina uzrunātais.

Nereti, kad mums lūdz aprakstīt radošu cilvēku, iztēlojamies eks-centrisku, varbūt pat dīvainu cilvēku ar mums nesaprotamu iekšējo pasauli, kas spēj paust ģeni­ālas idejas un radīt ģeniālus darbus. Taču patiesībā tas ir stereotips, kas aicina distancēties no kolēģiem un pārējiem komandas dalībniekiem. Tikmēr grāmatas “Myths of Creavity” ( “Mīti par radošumu”) autors Deivids Burkus apgalvo, ka radošums ir komandas sports. Un, lai gan teju ikviens no pieaicinātajiem Sub­ject creativity runātājiem bija kāda uzņēmuma vadošajā amatā, tikai retais uzsvēra komandas nozīmi. Vairāk uzsvari bija likti uz indivīdiem, proti, viņiem pašiem kā cilvēkiem, kuri, pateicoties dažādiem, pat traģiskiem dzīves pagriezieniem, kļuvuši par kaut kādas ideoloģiskas dimensijas uzskatāmu cildinājumu.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Vitamīni, uztura bagātināji. Vai vienmēr ir palīglīdzekļi veselības uzlabošanai?

10:59
22.11.2024
16

Ieejot aptiekā, acu priekšā ņirb dažādas kastītes ar uzrakstiem, kas mudina aizdomāties – varbūt man arī vajag šo. Pie kasēm viegli pamanāmos plauktos rindojas multivitamīni dažādām cilvēku grupām – no raibiem gumijlācīšiem bērniem līdz specializētām zivju eļļām un vitamīnu kompleksiem senioriem. Tam visam blakus daudz dažādu “anti-stresa” uztura bagātinātāju un pat melatonīna tablešu. Lūk, viss […]

"Miera plānu konkurss"

10:38
21.11.2024
19

Jaunievēlētais ASV prezidents Donalds Tramps veido savu valsts vadības komandu. Tu­vākajās dienās būs skaidrs par tās sastāvu, jo pašlaik vēl kaut kas var mainīties. Eksperti jau vērtē Trampa izraudzītās personas un piesardzīgi cenšas prognozēt, kāda būs Trampa politika, ko viņš darīs vai nedarīs. Pirms vēlēšanām viņš sarunājis daudz, arī vispretrunīgākās lietas. Gan jau laiks parādīs […]

Bēdas, skumjas un prieks – viss vienmēr līdzās

10:31
21.11.2024
34
1

Pelēkais, drēgnais, tumšais laiks rada sajūtu, ka Veļu laiks turpinās, lai gan pēc latviskām tradīcijām Mārtiņos tas beidzas un sākas Sala laiks. Vēlajā rudenī šķēpi tiek lauzti par to, cik daudz bērnu svin importēto Halovīnu un cik maz latviskos Mārtiņus un Miķeļus. Šogad Halovīnā lija, bija pavisam nemīlīgs laiks, bet pilsētā visur bija redzami bērni, […]

Pārtikas cenas - realitāte un solījumi

10:29
21.11.2024
37

Dzirdēts jau, ka runāt var nezin ko, tāpat arī katrs vārds jāvērtē kritiski. Bet visdrošāk ir ik vārda patiesību pārbaudīt pašam. Kurš gan nav dzirdējis, ka pārtikas cenas nepārtraukti, pa centam vien, palielinās. To stāsta tie, kuri iepērkas. Un uz veikalu, tirgu nedodas vien retais.    Ekonomikas ministrija apstiprina, ka    oktobrī bija cenu kāpums […]

Sašņorēts Ikars vistu kūts laktā

11:38
20.11.2024
30

Nedēļas sākumā Valmieras pievārtē atklāja Industriālā parka būvniecību. Gandrīz 60 ha plaša teritorija, kas jau nākamajā gadā būs sagatavota rūpnieciskai apbūvei, stratēģiski izdevīgā vietā ar dzelz­ceļa pievadu, elektroenerģijas pieslēgumu, visu nepieciešamo    uzņēmējdarbībai. Būs parks ar potenciālu kļūt par jaudīgu ekonomisko dzinēju visai Vidzemei. Kā jau atklāšanā, bija uzrunas, vēstījuma kapsulas iemūrēšana, atbildes uz žurnālistu […]

Salnu mēneša pelēcītis

14:51
14.11.2024
27

Tagad esam tumšajā gada pusē, kad naktis ir garākas par dienām. Teorētiski tajā esam kopš rudens saulgriežiem, Miķeļdienas 29. septembrī, taču tagad, kad pulksteņi tikuši pagriezti par stundu atpakaļ, dienas gaismas šķiet vēl mazāk. Ik gadu ap šo laiku no daudziem paziņām dzirdu, cik grūti, ka pie mums ziema un uzkrītoši pelēcīgais, drēgnais un vīrusiem […]

Tautas balss

Vai svarīgākā ir domes vadība

11:01
21.11.2024
49
J. raksta:

“Pagājušajā “Druvas” numurā bija ziņa, ka Cēsu novada pašvaldība par labu darbu valsts svētkos apbalvo 50 darbiniekus. Neviens pagodinātais vārdā nebija nosaukts, bet domes priekšsēdētājs un viņa vietnieki gan minēti pilnībā. Vai tad tikai viņi pelnījuši tādu godu, citi ne,” neapmierinātību ar publikāciju izteica J.

Sveiciens glābējiem un policistiem

11:01
21.11.2024
18
14
Seniore raksta:

“Noskatījos dokumentālo filmu par ugunsdzēsēju glābēju darbu. Tajā bija uzskatāmi parādīti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieku pienākumi, reālas situācijas, kādās viņi strādā, ar kādu bīstamību jāsastopas un cik profesionāli viņi atrisina situācijas. Gribu novēlēt visiem, kas strādā šajā dienestā, veselību un izturību un visus sveikt svētkos. Paldies vēlos teikt arī Valsts policijai. Arī tas […]

Kur novilkt robežu

11:39
20.11.2024
33
Lasītāja raksta:

“Lasu, ka Cēsīs Leona Paegles ielai atjaunots Ģimnāzijas ielas nosaukums. Nosaukumā, protams, nav nekā slikta, taču, manuprāt, nav pareizi, ka mēs cenšamies aizslaucīt visu mūsu vēsturi. Šoreiz varbūt ne tik daudz par Cēsīm, bet kopumā. Nav jau neviens cilvēks ideāls, arī rakstnieki, mākslinieki. Katram savi un varbūt daudziem nepareizi uzskati, bet vai tāpēc viņu vārdi […]

Pilsoniska atbildība

11:39
20.11.2024
27
M.N. raksta:

“Paldies priekulietim Gundaram Muceniekam, kurš Lāčplēša dienas rītā Priekuļu birzītē pie piemiņas zīmes Kārlim Ulmanim nopļāva kūlu. G.Mucenieks nežēloja savu laiku un izmantoja arī savu trimmeri,” pastāstīja M.N.

Nevar atrast tualetes

14:54
13.11.2024
66
Seniore no kaimiņu novada raksta:

“Mēs, trīs kundzes astotajā gadu desmitā, no kaimiņu novada bijām ciemos Cēsīs. Izstaigājām pilsētu, vēsturiskās vietas. Kā jau ekskursijā, katrai bija līdzi ūdens pudele. Pienāca brīdis, kad, kā mēdz teikt, daba sauc. Tā kā man Cēsis zināmākas, vedu draudzenes uz Rožu laukumu, atceros, tam līdzās bija pārvietojamās tualetes. Aizgājām, bet nekā, to vairs nav. Un […]

Sludinājumi