Svētdiena, 24. novembris
Vārda dienas: Velta, Velda

Krabji un intereses

Jānis Buholcs
13:09
20.11.2018
5

Jau kādu laiku noris Latvijas un Norvēģijas strīds par tiesībām zvejot sniega krabjus Norvēģijai piederošajā Svalbāras arhipelāgā. Šis starptautisko ekonomisko attiecību jautājums ir kļuvis par Latvijas iekšpolitikas jautājumu.

No partijas KPV LV Saeimā ievēlētais deputāts Didzis Šmits ir radoši sazīmējis Norvēģijas valdības centienus ietekmēt demokrātiskos procesus Latvijā, lai tikai neļautu mūsu uzņēmumiem zvejot savus krabjus.

Norvēģija un Latvija atšķirīgi interpretē spēkā esošos starpvalstu līgumus un citus dokumentus, kas regulē saimniecisko darbību Sval­bārā. 2017. gada sākumā pie Nor­vēģijas krastiem tika arestēts Latvijā reģistrētais kuģis “Se­nator”, jo norvēģi uzskatīja, ka tas nodarbojas ar nelicencētu zveju. Kopumā uz Svalbāras krabju biznesu cerēja divi Latvijas uzņēmumi, kuru kopējā flote ir astoņi kuģi. No iecerētā biznesa nekas nav sanācis, tā vietā ir prāvi zaudējumi.

Šī ir juridiska rakstura nesaprašanās, un tā prasa arī atbilstošu risinājumu. Kuģa “Senator” un tā īpašnieka, uzņēmuma “North Star”, lietu skata Norvēģijas tiesa. Pirmās divas instances ir atbalstījušas vietējo varasiestāžu pozīciju, bet augstākās tiesas sprie­dums ir gaidāms šogad. Lat­vijas uzņēmuma pozīciju atbalsta arī Latvijas valdība. Jau iepriekš mūsu Ārlietu ministrija ir lūgusi Norvēģijai atbrīvot arestēto kuģi un centusies argumentēt, ka zveja ir notikusi atbilstoši spēkā esošajiem vienošanās dokumentiem. Pagaidām tas nav sekmējies, taču jautājuma risināšana nav noslēgusies.

Latvijas krabju zvejotāju interešu lobēšanas organizāciju, ko sauc “Eiropas Krabju zvejas asociācija”, vada Saeimā no partijas KPV LV ievēlētais deputāts Di­dzis Šmits. Skaidrojot notiekošo, viņš ir uzbūris aizraujošas sazvērestības teorijas.

Pagājušajā nedēļā viņš izplatīja paziņojumu, kurā, atsaucoties uz “uzticamiem avotiem”, apgalvoja – norvēģu varasiestādes mēģinājušas ietekmēt vēlēšanu procesus Latvijā. Tas tiekot darīts, lai novērstu iespēju, ka Latvijā ir tāda valdība, kas krabju lietā aizstāv Latvijas intereses. Norvēģi šajā akcijā, citstarp, apmaksājot Lat­vijas žurnālistu darbu un mēģinot nomelnot sev neērtus politiķus.

Šāda veida pasakaini apgalvojumi izskan tagad, kad Norvēģijas un Latvijas žurnālisti sāka skatīties, kas tad tie īsti ir par krabju zvejotājiem, kas kuģo zem Lat­vijas karogiem. Tie tikai formāli izrādās Latvijas uzņēmumi – saskaņā ar Norvēģijas ietekmīgā laikraksta “Dagbladed” pētījumu tiem ir sazarotas un ofšoru shēmās slēptas īpašumattiecības. Kuģu apkalpē ir ārvalstnieki, kas piesaistīti ar labas algas solījumiem. Turpretī dzīves un darba apstākļi uz kuģiem ir slikti, tai skaitā netiek nodrošināta pat atbilstošas kvalitātes pārtika. Kad uz viena šāda kuģa, kas pieder uzņēmumam “Baltjūra – serviss”, notika nelaimes gadījums un dzīvību zaudēja jūrnieks no Uk­rainas, viņa ģimene no uzņēmuma neesot spējusi iegūt pat nekādus skaidrojumus.

Savukārt vēl šogad D. Šmits medijos dižojās, cik perspektīvs bizness esot krabju ķeršana. Sval­bārā nozvejojamo vērtība esot miljards eiro gadā, un Latvijas uzņēmumi no tā varētu dabūt aptuveni 200 miljonus. Ja nozare ir tik naudīga, tad slēpšanās ārzonās un slikta izturēšanās pret darbiniekiem ir vēl jo kliedzošāka (lai gan pat nabadzība nevarētu būt par attaisnojumu, lai organizētu biznesu tā, kā to aprakstījuši norvēģu žurnālisti).

Cik gan viegli ir visus pārmetumus norakstīt uz ļaundaru aizkulišu spēlēm! Deputāts Šmits pat interesējās, vai kaut kur ir atrodams saraksts ar žurnālistiem, kas “saņēmuši finansējumu no “norvēģu instrumenta””. Nudien, Norvēģija Latvijā (tāpat kā vēl citās valstīs) daudzu gadu garumā caur grantu programmām ir ieguldījusi ievērojamas summas. Finansēti ar veselības aizsardzību, kultūras mantojumu, cilvēkresursu stiprināšanu, ekonomisko aktivitāšu veicināšanu un citām jomām saistīti attīstības projekti. Tagad nākusi gaismā “patiesība” par šī atbalsta motīviem – tas viss tādēļ, lai atstātu krabjus tikai sev un traucētu deputāta Šmita un viņa domubiedru politisko karjeru!

Ir jābūt apveltītam ar īpaši lielu egocentrismu, lai visā nopietnībā domātu, ka pret savu darbu vērsta kritika ir veselas ārvalstu sabotāžas operācijas rezultāts. Tas, ka šādi domāšanas modeļi dažos cilvēkos eksistē, pats par sevi gan nav pārsteidzoši. Tas, ka cilvēks ar šādu domāšanu ir ievēlēts Saei­mā, jau ir satraucošāk. Tas, ka cilvēkam, kas izplata šāda veida apgalvojumus, ir ambīcijas uz ministra amatu, jau ir pavisam nopietni.

Krabju lieta turpinās. Vēl ne tuvu nav izsmeltas arī iespējas savu taisnību meklēt starptautiskās institūcijās – pašlaik konflikta risināšanā ir iesaistīta arī Eiropas Komisija. Kā tas viss beigsies, vēl nav zināms. Bet tikmēr atsevišķi vietējie politiķi augļus cenšas ievākt jau tagad. Ja Latvija šinī strīdā uzvarēs, viņi to uzdos par savas kompetences un principu pierādījumu. Ja zaudēs, varēs stāstīt aizvien fantastiskākus stāstus par ārvalstu valdību sazvērestībām pret “patiesajiem” Latvijas interešu aizstāvjiem. Šajā retorikā traucēklis nav tas, ka par “Latvijas interesēm” tiek dēvētas tik šaubīgas biznesa darbības.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Vitamīni, uztura bagātināji. Vai vienmēr ir palīglīdzekļi veselības uzlabošanai?

10:59
22.11.2024
16

Ieejot aptiekā, acu priekšā ņirb dažādas kastītes ar uzrakstiem, kas mudina aizdomāties – varbūt man arī vajag šo. Pie kasēm viegli pamanāmos plauktos rindojas multivitamīni dažādām cilvēku grupām – no raibiem gumijlācīšiem bērniem līdz specializētām zivju eļļām un vitamīnu kompleksiem senioriem. Tam visam blakus daudz dažādu “anti-stresa” uztura bagātinātāju un pat melatonīna tablešu. Lūk, viss […]

"Miera plānu konkurss"

10:38
21.11.2024
19

Jaunievēlētais ASV prezidents Donalds Tramps veido savu valsts vadības komandu. Tu­vākajās dienās būs skaidrs par tās sastāvu, jo pašlaik vēl kaut kas var mainīties. Eksperti jau vērtē Trampa izraudzītās personas un piesardzīgi cenšas prognozēt, kāda būs Trampa politika, ko viņš darīs vai nedarīs. Pirms vēlēšanām viņš sarunājis daudz, arī vispretrunīgākās lietas. Gan jau laiks parādīs […]

Bēdas, skumjas un prieks – viss vienmēr līdzās

10:31
21.11.2024
34
1

Pelēkais, drēgnais, tumšais laiks rada sajūtu, ka Veļu laiks turpinās, lai gan pēc latviskām tradīcijām Mārtiņos tas beidzas un sākas Sala laiks. Vēlajā rudenī šķēpi tiek lauzti par to, cik daudz bērnu svin importēto Halovīnu un cik maz latviskos Mārtiņus un Miķeļus. Šogad Halovīnā lija, bija pavisam nemīlīgs laiks, bet pilsētā visur bija redzami bērni, […]

Pārtikas cenas - realitāte un solījumi

10:29
21.11.2024
37

Dzirdēts jau, ka runāt var nezin ko, tāpat arī katrs vārds jāvērtē kritiski. Bet visdrošāk ir ik vārda patiesību pārbaudīt pašam. Kurš gan nav dzirdējis, ka pārtikas cenas nepārtraukti, pa centam vien, palielinās. To stāsta tie, kuri iepērkas. Un uz veikalu, tirgu nedodas vien retais.    Ekonomikas ministrija apstiprina, ka    oktobrī bija cenu kāpums […]

Sašņorēts Ikars vistu kūts laktā

11:38
20.11.2024
30

Nedēļas sākumā Valmieras pievārtē atklāja Industriālā parka būvniecību. Gandrīz 60 ha plaša teritorija, kas jau nākamajā gadā būs sagatavota rūpnieciskai apbūvei, stratēģiski izdevīgā vietā ar dzelz­ceļa pievadu, elektroenerģijas pieslēgumu, visu nepieciešamo    uzņēmējdarbībai. Būs parks ar potenciālu kļūt par jaudīgu ekonomisko dzinēju visai Vidzemei. Kā jau atklāšanā, bija uzrunas, vēstījuma kapsulas iemūrēšana, atbildes uz žurnālistu […]

Salnu mēneša pelēcītis

14:51
14.11.2024
27

Tagad esam tumšajā gada pusē, kad naktis ir garākas par dienām. Teorētiski tajā esam kopš rudens saulgriežiem, Miķeļdienas 29. septembrī, taču tagad, kad pulksteņi tikuši pagriezti par stundu atpakaļ, dienas gaismas šķiet vēl mazāk. Ik gadu ap šo laiku no daudziem paziņām dzirdu, cik grūti, ka pie mums ziema un uzkrītoši pelēcīgais, drēgnais un vīrusiem […]

Tautas balss

Vai svarīgākā ir domes vadība

11:01
21.11.2024
49
J. raksta:

“Pagājušajā “Druvas” numurā bija ziņa, ka Cēsu novada pašvaldība par labu darbu valsts svētkos apbalvo 50 darbiniekus. Neviens pagodinātais vārdā nebija nosaukts, bet domes priekšsēdētājs un viņa vietnieki gan minēti pilnībā. Vai tad tikai viņi pelnījuši tādu godu, citi ne,” neapmierinātību ar publikāciju izteica J.

Sveiciens glābējiem un policistiem

11:01
21.11.2024
18
14
Seniore raksta:

“Noskatījos dokumentālo filmu par ugunsdzēsēju glābēju darbu. Tajā bija uzskatāmi parādīti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieku pienākumi, reālas situācijas, kādās viņi strādā, ar kādu bīstamību jāsastopas un cik profesionāli viņi atrisina situācijas. Gribu novēlēt visiem, kas strādā šajā dienestā, veselību un izturību un visus sveikt svētkos. Paldies vēlos teikt arī Valsts policijai. Arī tas […]

Kur novilkt robežu

11:39
20.11.2024
33
Lasītāja raksta:

“Lasu, ka Cēsīs Leona Paegles ielai atjaunots Ģimnāzijas ielas nosaukums. Nosaukumā, protams, nav nekā slikta, taču, manuprāt, nav pareizi, ka mēs cenšamies aizslaucīt visu mūsu vēsturi. Šoreiz varbūt ne tik daudz par Cēsīm, bet kopumā. Nav jau neviens cilvēks ideāls, arī rakstnieki, mākslinieki. Katram savi un varbūt daudziem nepareizi uzskati, bet vai tāpēc viņu vārdi […]

Pilsoniska atbildība

11:39
20.11.2024
27
M.N. raksta:

“Paldies priekulietim Gundaram Muceniekam, kurš Lāčplēša dienas rītā Priekuļu birzītē pie piemiņas zīmes Kārlim Ulmanim nopļāva kūlu. G.Mucenieks nežēloja savu laiku un izmantoja arī savu trimmeri,” pastāstīja M.N.

Nevar atrast tualetes

14:54
13.11.2024
66
Seniore no kaimiņu novada raksta:

“Mēs, trīs kundzes astotajā gadu desmitā, no kaimiņu novada bijām ciemos Cēsīs. Izstaigājām pilsētu, vēsturiskās vietas. Kā jau ekskursijā, katrai bija līdzi ūdens pudele. Pienāca brīdis, kad, kā mēdz teikt, daba sauc. Tā kā man Cēsis zināmākas, vedu draudzenes uz Rožu laukumu, atceros, tam līdzās bija pārvietojamās tualetes. Aizgājām, bet nekā, to vairs nav. Un […]

Sludinājumi