Trešdiena, 24. jūlijs
Vārda dienas: Kristīne, Kristīna, Krista, Kristiāna, Kristiāns

Krabji un intereses

Jānis Buholcs
13:09
20.11.2018
4

Jau kādu laiku noris Latvijas un Norvēģijas strīds par tiesībām zvejot sniega krabjus Norvēģijai piederošajā Svalbāras arhipelāgā. Šis starptautisko ekonomisko attiecību jautājums ir kļuvis par Latvijas iekšpolitikas jautājumu.

No partijas KPV LV Saeimā ievēlētais deputāts Didzis Šmits ir radoši sazīmējis Norvēģijas valdības centienus ietekmēt demokrātiskos procesus Latvijā, lai tikai neļautu mūsu uzņēmumiem zvejot savus krabjus.

Norvēģija un Latvija atšķirīgi interpretē spēkā esošos starpvalstu līgumus un citus dokumentus, kas regulē saimniecisko darbību Sval­bārā. 2017. gada sākumā pie Nor­vēģijas krastiem tika arestēts Latvijā reģistrētais kuģis “Se­nator”, jo norvēģi uzskatīja, ka tas nodarbojas ar nelicencētu zveju. Kopumā uz Svalbāras krabju biznesu cerēja divi Latvijas uzņēmumi, kuru kopējā flote ir astoņi kuģi. No iecerētā biznesa nekas nav sanācis, tā vietā ir prāvi zaudējumi.

Šī ir juridiska rakstura nesaprašanās, un tā prasa arī atbilstošu risinājumu. Kuģa “Senator” un tā īpašnieka, uzņēmuma “North Star”, lietu skata Norvēģijas tiesa. Pirmās divas instances ir atbalstījušas vietējo varasiestāžu pozīciju, bet augstākās tiesas sprie­dums ir gaidāms šogad. Lat­vijas uzņēmuma pozīciju atbalsta arī Latvijas valdība. Jau iepriekš mūsu Ārlietu ministrija ir lūgusi Norvēģijai atbrīvot arestēto kuģi un centusies argumentēt, ka zveja ir notikusi atbilstoši spēkā esošajiem vienošanās dokumentiem. Pagaidām tas nav sekmējies, taču jautājuma risināšana nav noslēgusies.

Latvijas krabju zvejotāju interešu lobēšanas organizāciju, ko sauc “Eiropas Krabju zvejas asociācija”, vada Saeimā no partijas KPV LV ievēlētais deputāts Di­dzis Šmits. Skaidrojot notiekošo, viņš ir uzbūris aizraujošas sazvērestības teorijas.

Pagājušajā nedēļā viņš izplatīja paziņojumu, kurā, atsaucoties uz “uzticamiem avotiem”, apgalvoja – norvēģu varasiestādes mēģinājušas ietekmēt vēlēšanu procesus Latvijā. Tas tiekot darīts, lai novērstu iespēju, ka Latvijā ir tāda valdība, kas krabju lietā aizstāv Latvijas intereses. Norvēģi šajā akcijā, citstarp, apmaksājot Lat­vijas žurnālistu darbu un mēģinot nomelnot sev neērtus politiķus.

Šāda veida pasakaini apgalvojumi izskan tagad, kad Norvēģijas un Latvijas žurnālisti sāka skatīties, kas tad tie īsti ir par krabju zvejotājiem, kas kuģo zem Lat­vijas karogiem. Tie tikai formāli izrādās Latvijas uzņēmumi – saskaņā ar Norvēģijas ietekmīgā laikraksta “Dagbladed” pētījumu tiem ir sazarotas un ofšoru shēmās slēptas īpašumattiecības. Kuģu apkalpē ir ārvalstnieki, kas piesaistīti ar labas algas solījumiem. Turpretī dzīves un darba apstākļi uz kuģiem ir slikti, tai skaitā netiek nodrošināta pat atbilstošas kvalitātes pārtika. Kad uz viena šāda kuģa, kas pieder uzņēmumam “Baltjūra – serviss”, notika nelaimes gadījums un dzīvību zaudēja jūrnieks no Uk­rainas, viņa ģimene no uzņēmuma neesot spējusi iegūt pat nekādus skaidrojumus.

Savukārt vēl šogad D. Šmits medijos dižojās, cik perspektīvs bizness esot krabju ķeršana. Sval­bārā nozvejojamo vērtība esot miljards eiro gadā, un Latvijas uzņēmumi no tā varētu dabūt aptuveni 200 miljonus. Ja nozare ir tik naudīga, tad slēpšanās ārzonās un slikta izturēšanās pret darbiniekiem ir vēl jo kliedzošāka (lai gan pat nabadzība nevarētu būt par attaisnojumu, lai organizētu biznesu tā, kā to aprakstījuši norvēģu žurnālisti).

Cik gan viegli ir visus pārmetumus norakstīt uz ļaundaru aizkulišu spēlēm! Deputāts Šmits pat interesējās, vai kaut kur ir atrodams saraksts ar žurnālistiem, kas “saņēmuši finansējumu no “norvēģu instrumenta””. Nudien, Norvēģija Latvijā (tāpat kā vēl citās valstīs) daudzu gadu garumā caur grantu programmām ir ieguldījusi ievērojamas summas. Finansēti ar veselības aizsardzību, kultūras mantojumu, cilvēkresursu stiprināšanu, ekonomisko aktivitāšu veicināšanu un citām jomām saistīti attīstības projekti. Tagad nākusi gaismā “patiesība” par šī atbalsta motīviem – tas viss tādēļ, lai atstātu krabjus tikai sev un traucētu deputāta Šmita un viņa domubiedru politisko karjeru!

Ir jābūt apveltītam ar īpaši lielu egocentrismu, lai visā nopietnībā domātu, ka pret savu darbu vērsta kritika ir veselas ārvalstu sabotāžas operācijas rezultāts. Tas, ka šādi domāšanas modeļi dažos cilvēkos eksistē, pats par sevi gan nav pārsteidzoši. Tas, ka cilvēks ar šādu domāšanu ir ievēlēts Saei­mā, jau ir satraucošāk. Tas, ka cilvēkam, kas izplata šāda veida apgalvojumus, ir ambīcijas uz ministra amatu, jau ir pavisam nopietni.

Krabju lieta turpinās. Vēl ne tuvu nav izsmeltas arī iespējas savu taisnību meklēt starptautiskās institūcijās – pašlaik konflikta risināšanā ir iesaistīta arī Eiropas Komisija. Kā tas viss beigsies, vēl nav zināms. Bet tikmēr atsevišķi vietējie politiķi augļus cenšas ievākt jau tagad. Ja Latvija šinī strīdā uzvarēs, viņi to uzdos par savas kompetences un principu pierādījumu. Ja zaudēs, varēs stāstīt aizvien fantastiskākus stāstus par ārvalstu valdību sazvērestībām pret “patiesajiem” Latvijas interešu aizstāvjiem. Šajā retorikā traucēklis nav tas, ka par “Latvijas interesēm” tiek dēvētas tik šaubīgas biznesa darbības.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Karš un miers

07:08
24.07.2024
1

Šodien, 19.jūlijā, jau ir 877. pilna mēroga kara diena Ukrainā. Vakar, 18. jūlija rītā, Krievijas armija bija zaudējusi aptuveni 562 510 militārpersonu. Eiropas valstis, kurām ir robeža ar Krieviju vai to stelītvalstīm, dažādi stiprina aizsardzību. Polija paziņojusi, ka 1. augustā uz Polijas-Baltkrievijas robežas sāksies speciāla operācija, kuras mērķis ir pastiprināt un nostiprināt robežu un jau izveidoto […]

Nevedīsim svešo mājās

11:03
23.07.2024
13

Latvijā izsludināta kārtējā kampaņa. Šoreiz “Nevēlamie ieceļotāji”. Un uzmanība pievērsta      piecām invazīvajām sugām – Ķīnas cimdiņkrabim, Amerikas signālvēzim, rotanam, apaļajam jūrasgrundulim un dzeloņvaigu vēzim.    Pērn kampaņā “Ķeram svešos Latvijas dabā!” vairāk stāstīja par    augiem – Kanādas zeltslotiņu, puķu sprigani, krokaino rozi, vārpaino korinti un ošlapu kļavu. Lai pret svešo izturētos ar […]

Zobu labošana – dārga un vēl dārgāka

10:53
23.07.2024
20

Kamēr bērniem ir pieejami valsts apmaksāti zobārstniecības pakalpojumi, tikmēr pieaugušajiem brīžos, kad jāapmeklē zob­ārsts, maciņš jāver vaļā ļoti plaši. Un tas ir galvenais iemesls, kāpēc pieaugušie, kuriem vajag speciālista palīdzību, pie zobārsta tomēr nedodas. Centrālā statistikas pārvalde katru gadu vaicā iedzīvotājiem par iemesliem, kāpēc viņi neapmeklē zobārstu, un nemainīgi gadu no gada situācija ir līdzīga. […]

Siena laiku aizstājis svētku laiks

10:52
23.07.2024
18

Vasara savulaik bijusi karstākais darba laiks. Dārzs jāravē, kartupeļi jāvago, jāgādā siens, jūlija vidū jāsāk vākt dārza raža un jādomā, kā to vislabāk saglabāt ziemai. Tagad vasaras kļuvušas kā karstākais publisku svētku laiks. Katru nedēļas nogali kādā pagastā, pilsētā vai novadā valda līksmība, mūzika, dejas, kur netrūkst bagātīgu bufešu un visa cita, kas piedienas ballītei. […]

Cēsu ietves un veloceliņi

17:09
17.07.2024
47
1

Latvietis pēc dabas ir diezgan konservatīvs un visur grib zināmu kārtību. Tāpēc var saprast riteņbraucēju vēlmi pēc iespējami labākas velo infrastruktūras, kur galvenais elements ir veloceliņš. Tad skaidrs, tur uz divriteņa cilvēks var justies droši un kā galvenais. Jāpiebilst gan, ka velosipēdistus pamazām grib izkonkurēt citu mikromobilitātes ierīču lietotāji, piemēram, elektrisko skrejriteņu braucēji, bet šoreiz […]

Vienam atvaļinājums, citiem problēmas

08:55
16.07.2024
47

Cik nav dzirdēts gan skaļi un satraucoši, gan pieklusināti un argumentēti, ka Latvija izmirst, ka ģimenēm vajadzīgs atbalsts. Tad nez kāpēc ne viens vien iedomājas, ka runa atkal ir par naudu. Ir tik daudzas it kā vienkāršas lietas, kas būtu liels atbalsts un sapratnes demonstrējums jaunajām ģimenēm. Vasara ir atvaļinājumu laiks, ģimeņu speciālisti to vien […]

Tautas balss

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
20
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
14
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
13
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
13
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
31
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Sludinājumi