Nekas no jauna nav jāizdomā – daba, saule, gaisma, lietus, tumsa – visi gadalaiki paši pasaka priekšā, kas darāms. Ir pats rudens sākums. Joprojām darāmi darbi, kas saistīti ar āru un saules gaismu, bet ziemā būs laiks pašattīstībai, brīdis palasīt, nodarboties ar rokdarbiem un galu galā apmeklēt izzinošus pasākumus.
Runā, ka šogad vasara tik ātri prom nesteigsies, taču labi sadzīvos ar rudeni, kas varētu nozīmēt siltu, saulainu laiku gleznainās dabas ainavās. Jāteic, ka šogad tik tiešām esam lutināti, un jācer, ka laimes vitamīns D uzņemts aumaļām. Jādzīvo un jāsvin katra jauna diena, mēnesis, gadalaiks. Prieks, ka mani iekļauj cilvēki, kuri par pagātni daudz nerunā, kuri ceļ šodienu, aktīvi cīnās par sevi, savu dzīvi un idejām. Ir ļoti svarīgi, lai apkārt būtu cilvēki, kuri iedvesmo un motivē. Esmu dažādos dzīves posmos novērojusi, ka ietekmējos no cilvēkiem, kuri man ir apkārt, šī ietekme var būt gan pozitīva, gan likt stāvēt uz vietas. No pozitīvajiem “kalnā kāpējiem” esmu iemācījusies turpināt mācīties. Ir jādzīvo tagadnē, jo tad savu dzīvi ir iespējams baudīt, just, redzēt, saprast, saskarties ar savas iekšējās pasaules ritējumu. Kaut kur lasīju teicienu – dzīvo, ēdot ar mazo karotīti. Tātad – baudi dzīvi maziem kumosiņiem. Tikai tā iespējams priecāties par mazajām laimītēm, ko dzīve dod, un būt pārlaimīgam, ja gadās kāds brangāks kumoss.
Ticu, ka viss dzīvē notiek likumsakarīgi. Daudz ir lemts, bet daudz nosakām paši. To var attiecināt arī uz rudeni, kurā arvien vairāk parādās raksti par tēmu, kā pārvarēt rudens depresiju. Manuprāt, nekāda depresija tevi neskar, ja dzīvo šodien, ja nenospriego savas dvēseles stīgas un nekavējies pagātnē, ceļot nākotnes gaisa pilis. Izbaudām dzestros rudens rītus, lietus pakšķēšanu, krāsainās lapas un pilnos pagrabus, kuram nu tādi ir. Atceramies, ka mijiedarbojamies ar apkārtējiem, tāpēc tikpat rūpīgi, kā izvēlamies, ko vilksim mugurā, pārdomājam, ar kādiem cilvēkiem kontaktējamies.
Komentāri