Pirmdiena, 6. maijs
Vārda dienas: Gaidis, Didzis

Kino valodā

Mairita Kaņepe
07:14
25.09.2018

Īsinot laiku, cilvēki mēdz parunāt par laiku. Retāk par to laiku, kas bijis un pagājis, biežāk par laiku, kas piedzīvots šodien, šovasar – te un tagad. Īsinot laiku, tā var darīt. Taču šādas sarunas aizskalo mirkļus tik ātri, ka tie atmiņā vairs nav atsaucami.
Taču ir un paliek pie cilvēka mirkļi, kurus nespēj aizpūst pat visstiprākais laika viesulis. Kāpēc tā notiek? Ir vērts par to aizdomāties, kad atlicināts kāds mirklītis laika. Es to sev atlicināju, aiziedama uz kino. Uz dokumentālo filmu “Laika tilti”. Īstā kinoteātrī, nevis mājās pie televizora. Telpā ar lielu ekrānu, kurš ļauj ienirt domu dzīlēs un pasargā no sadzīviskiem sīkumiem. Mākslas darbs, kuru tandēmā radījuši divi Baltijas valstu režisori – Kristīne Briede un Andrjus Stonis – manā acu priekšā un domās ienesa ko netveramu – uzskatāmi apjaust laika plūdumu.

Noskatoties filmu, uzzināju to, ko jau zināju – nekas nav mūžīgs. Tad kāpēc vēl tagad – pagājusi nedēļa – atkal un atkal nevilšus nonāku pie domām, kuras ierosināja filma. Tā stāstīja par Baltijas poētisko dokumentālo kino, kas Padomju Savienībā varēja rasties, patei­coties tā sauktajam “Hruščova atkusnim”. “Laika tiltu” režisore un vairums no mums, kas bijām kino zālē, esam dzi­muši pēc šī politiskā atkušņa. Poētiskais dokumentālais kino – cilvēka dvēseles iemūžinā-jums-, izrādās, toreiz veidots ne tikai Latvijā. Līdzīgi strādājuši nedaudzi jauni cilvēki arī Igaunijā un Lietuvā. Tajā laikā, kad propagandas kino bija padomijas ļaužu ikdiena un pati dzīve bija aiz dzelzs priekškara, bija Uldis Brauns, Aivars Freimanis, Ivars Seleckis un Hercs Franks, režisori, ar kuru dokumentālajām filmām varēja pabarot dvēseli. Filmas apstādināja laiku. Ieelpai.

Dziļi ieelpoju jaunajā poētiskajā filmā, skatot Latvijas vīrus: Uldi, Aivaru un Hercu. Šoreiz ekrānā dokumentēts viņu laiks pirms aiziešanas. Filmai nonākot uz ekrāna, viņi jau ir citā laikā. Skatos un aizdomājos šajā pusē. Tādus Laika tiltus nevar ātri aizmirst. Laika tilti – satriecoša parādība. Ar to, ka var kāpt, bet ne apturēt. Ar to, ka katru brīdi šādi tilti veidojas. Ar to, ka reizēm tavs laiks ir tik tuvu, tuvu.

Apbrīnojami viedi kļūst cilvēki, kas pratuši apzināties un pieņemt dzīves ritumu. Viņi vairs nesteidzas ritumu pārcelt vai pat pārspēt. Tādi cilvēki par laiku nemēdz runāt. Viņi spriež par laika tiltiem, jo tos skaidri mana. Daļu no laika mestiem tiltiem man ļāva pamanīt jaunākais mākslas darbs, pa­sniegts poētiskā kino valodā. Meistarīgs darbs.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Dažas pārmaiņas nogurdina

12:19
05.05.2024
22

“Nav jābaidās no pārmaiņām, no jaunā, bet vajag atcerēties, ka kāda racionāla kripata ir arī vecajā, pārbaudītajā. To es par Cēsu satiksmes organizāciju. Katru pavasari sākam ar pārmaiņām. Prieks par labajām, kad saņemam ziņu par kādas ielas remontu, kur radīs labāku un drošāku vidi gājējiem, velosipēdistiem un arī autovadītājiem. Taču pavisam nogurdinoši ir ik pēc […]

Apkārtklīstošas pārdomas

12:11
05.05.2024
22

Savulaik populārajā dzies­mā bija vārdi: “Eiropa mūs nesapratīs, Eiropa mūs nepazīs…” Vai 20 gados kas mainījies? Kādam – jā, kādam – nē. Bet Eiropas Savienība ir izdevīga ikvienam – gan tiem, kuri no tās saņem atbalstus un izmanto piedāvātās iespējas, gan tiem, kam negribas pašiem uzņemties atbildību par kādu lēmumu, neizdošanos, jo viegli var pateikt, […]

Ģimenes lieta

12:10
05.05.2024
18

Vērtējot padomju laiku un laiku Eiropas Savienībā, visvairāk nāk prātā domāšanas maiņa. Un tas attiecas arī uz ģimeni. Ja savulaik pastāvēja uzskats, ka viss, kas notiek ģimenē, arī tur paliek, pat ja tiek darīts pāri bērniem, tad tagad tas ir būtiski mainījies. Protams, redzams, ka daļai cilvēku šos uzskatus arvien ir ļoti grūti mainīt, viņiem […]

Dzīve Eiropā, ne pēcpadomijā

12:09
05.05.2024
19

Atceros brīdi, kad vēl tikai runāja, ka Latvija varētu kļūt par daļu no Eiropas Savienības. Tolaik mācījos skolā, nebija neviena vienaudža, kas sacītu: “Kā negribas, lai esam ES! Cik labi būtu, ja Latvija vienmēr paliktu tikai Latvija – bez dalības jebkādās starptautiskās organizācijās.” Visi tolaik zinājām – iestāšanās ES nozīmēs ne tikai to, ka Latvijā […]

Par sajūtām, ne naudu

12:07
05.05.2024
15

Ieguvumi un zaudējumi, divdesmit gados Latvijai esot Eiropas Savienībā (ES), katram jāizvērtē pašam. Fondu un maksājumu naudu, ko esam saņēmuši kā dalībvalsts, saskaitīs valdības finansisti. Konkurences saspringumu sarēķinās uzņēmēji. Man vairāk sajūtas. To vienu pat tā īsti nevaru pieskaitīt ES devumam. Bet ik pa laikam esmu iedomājusies – tāpēc vien bija vērts stāties Eiropas valstu […]

Pārdomas par izglītībā notiekošo…

16:54
30.04.2024
38

Pavisam nesen ģimene izgāja cauri pavasara gripas tūrei. Skaidrs, ka slimojot iekavējas darbi – gan ikdienas, gan kāds svarīgāks, un bērniem – mācības un skolas procesi. Divu nedēļu laikā meita, kas mācās 4.klasē, paguva iekrāt veselus piecus parādus – tātad, divu nedēļu laikā bija pieci pārbaudes darbi. Un nav gluži nedēļa pirms brīvlaika vai semestra […]

Tautas balss

Krūmi aizsedz krustojumus

12:21
05.05.2024
20
Druva raksta:

“Viss sazaļojis, saplaukuši arī krūmi. Tāpēc gribētos lūgt dažos Cēsu ielu krustojumos tos pavērtēt, vai nevajag apcirpt, lai netraucē autovadītājiem pārskatīt ceļu. Nezinu, kuram dienestam vajadzētu apsekot pilsētu, bet gan jau tāds ir. Īpaši jau bažas par to, ka no krustojuma pa ietvi var izbraukt velosipēdists vai skrejriteņa vadītājs. Tie pārvietojas ātrāk nekā gājēji, un […]

Lielisks pakalpojums

12:20
05.05.2024
15
Druva raksta:

“Izlasīju avīzē par Cēsu Veselības istabu. Arī es gribu teikt paldies, ka ir vieta , kur var uzzināt to, ko par savu veselību nesaproti, jo nereti ģimenes ārstam tādas it kā vienkāršas lietas neērti prasīt. Māsiņa pastāsta, izskaidro, pasaka, kad tiešām jāmeklē dakteris, kad pietiek ar to, ko pats ikdienā vari uzlabot,” sacīja seniore.

Rezultātu gaidām pārāk ātri

12:20
05.05.2024
19
Druva raksta:

“Daži Saeimas deputāti rosina pārskatīt administratīvi teritoriālo reformu, jo neesot gaidīto ieguvumu. Ļoti dīvains arguments. Ko gan nepilnos trīs gados var tādu paveikt, lai jau būtu redzams būtisks rezultāts? Saprotams, ka pirmajos divos gados apvienotie novadi cits citu tikai iepazina, tapa un dažās vietās vēl top jaunā pārvaldības struktūra, veidojas padziļināta izpratne par kopējo attīstību. […]

Daudznozīmīgās zīmes

12:11
05.05.2024
19
Druva raksta:

“Otrdienas “Druvā” redzamā zīme “70”, kuras stabiņš ir gandrīz horizontāls pret zemi un rāda uz lauka, ne ceļa pusi, varētu būt norāde, ka tur uz tīruma vai tuvīnā mežā strādā 70 cilvēki,” atsaucoties uz aicinājumu vērtēt, ko izsaka neparasti novietotā norāde, versiju pauda lasītājs A.

Labāk uzraksts, ne karogs

16:57
26.04.2024
28
Druva raksta:

“No rudens pārtikas precēm būs redzami jānorāda valsts, kur tā ražota. Saprotu, ka to varēs parādīt ar karodziņu vai uzrakstu. Es domāju, ka vislabāk būs pietiekami lieliem burtiem rakstīts uzraksts, jo vai gan daudzi uzreiz atšķirs, piemēram, Slovākijas un Slovēnijas karogus. Arī tagad jau uz produktiem norāda izcelsmes valsti, tikai nereti uzraksts ir tik maziem […]

Sludinājumi