Otrdiena, 30. aprīlis
Vārda dienas: Lilija, Liāna

Reforma skars arī plānošanas reģionus

Sarmīte Feldmane
09:18
11.02.2019
5

“Tuvākajā nākotnē būtu nepieciešams pārskatīt reģionu teritoriālās robežas, kā arī to finansēšanas modeli, jo patlaban reģioni tikai plāno, bet reāli dzīvē neko ieviest nevar,” Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas deputātiem skaidroja piecu plānošanas reģionu vadītāji.

Vidzemes plānošanas reģi­onu izveidoja 2006.gadā. Tas valsts un starptautiskā līmenī pārstāv 25 Vidzemes novadus, kā arī republikas pilsētu Valmieru. Plānošanas reģioni pirms desmit gadiem tika veidoti, lai it kā īslaicīgi aizvietotu otrā līmeņa paš­valdības. Tie organizē un īsteno reģiona teritorijas attīstības plānošanu, kā arī nodrošina reģionālā un vietējā līmeņa pārstāvniecību uzņēmējdarbības, nodarbinātības un sociālās politikas veidošanā.

Vidzemes plānošanas reģiona misija ir veicināt Vidzemes ilg­termiņa līdzsvarotu attīstību un sniegt efektīvus pakalpojumus reģiona pašvaldībām, uzņēmējiem, nevalstiskajām organizācijām un iedzīvotājiem kopīgi definēto attīstības mērķu sasniegšanai, kalpo par Vidzemes reģiona pašvaldību attīstības platformu.

Saeimas deputāti kopā ar plānošanas reģionu vadītājiem diskutēja par plānošanas reģionu funkcijām un aktualitātēm reģionālajā politikā.

“Reģionu robežas jāpārskata. Jau gadiem runājam, ka bijušais Limbažu rajons ir piederīgs Vidzemei, bet tas iekļauts Rīgas plānošanas reģionā. Savulaik salacgrīvieši, ainažnieki cerēja, ka, iekļaujoties Rīgas reģionā, varēs ko vairāk izdarīt, lai attīstītu mazās ostas,” stāsta Vidzemes plānošanas reģiona Attīstības padomes priekšsēdētājs, Pārgaujas novada domes priekšsēdētājs Hardijs Vents. Pirms dažiem gadiem Alojas novads pieņēma lēmumu pārnākt uz Vidzemes plānošanas reģionu, arī Vidzemes pašvaldību vadītāji pret to neiebilda. Taču viss palika pa vecam. “Finansējums, kas plānošanas reģionā par pašvaldību tiek saņemts no valsts, paliktu Rīgas plānošanas reģionam, tāpēc arī tālāk nekas nenotika,” skaidro H.Vents. Arī Rīgas plānošanas reģiona vadība uzskata, ka visā reģionā jānodrošina vienādas funkcijas, taču problēmas ļoti atšķiras.
Hardijs Vents pauž pārliecību, ka plānošanas reģioni uzticētos uzdevumus mēģina īstenot, piesaistot finansēju, izmantojot Eiropas Savienības fondu projektus, jo ar valsts dotāciju to nav iespējams izdarīt. “Projektos strādājam ne tikai Vidzemē, arī valsts mērogā un starptautiski,” uzsver H.Vents.

Viņš uzsver, ka tagad, kad tiek domāts par reformu, svarīgi skaidri noteikt plānošanas reģi­onu robežas, funkcijas un finansējumu. “Valstī beidzot jādomā valsts, nevis nozaru mērogā. Valsts institūciju reģionālās struktūras izkaisītas. Tas rada problēmas, tās jutām, piemēram, veidojot vēsturiskā Cēsu rajona pašvaldību Civilās aizsardzības plānu,” stāsta H.Vents.
Par plānošanas reģionu pastāvēšanu tiek runāts katru gadu. Tāpat par funkcijām un finansējumu. “Diemžēl, tiekoties ar Saeimas deputātiem, nācās pārliecināties, ka viņi nesaprot, kas ir plānošanas reģioni, ka katram ir citas prioritātes, kaut valsts uzticētās funkcijas ir vienas. Pierīgas, pierobežas, lauku teritoriju iedzīvotāju vajadzības vienmēr būs atšķirīgas,” viedokli pauž Vidzemes plānošanas reģiona vadītājs un uzsver, ka plānošanas reģions Vidzemē īsteno visu vidzemnieku intereses un ir resursi, lai strādātu. “Ir pārmaiņu laiks. Atliek cerēt, ka tie, kuri lems par administratīvi teritori­ālo reformu, vispirms centīsies izprast reālo situāciju Latvijā. Saeimas deputātiem domas dalās: vieni uzskata, ka plānošanas reģioni jālikvidē, citi – ka jāsa­glabā un jāstiprina,” teic H. Vents.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Katram savu melu detektoru

16:44
29.04.2024
12

Attīstoties tehnoloģijām un straujiem soļiem ienākot mākslīgajam intelektam, ikdiena kļuvusi gluži neparedzama. Un, manuprāt, nedrošāka, jo nu jau vairs nevar zināt, kad saskaramies ar patiesu un reālu cilvēku, balsi vai rakstītu ziņu, kad ar kaut ko tikai īstenību atdarinošu. Un neviens jau šodien nevar pateikt, cik tālu tas aizies, attīstīsies, kas mūs vēl sagaida. Vien […]

Ne tikai šīfera jumts var aizbraukt

16:42
28.04.2024
21

Aktuālu jautājumu, problēmu ikdienā netrūkst. Ik pa laikam kāda no piesārņotās ūdenstilpes izpeld krastā, jo kāds atceras vai kādam pienācis brīdis, kad jāatgādina. Gluži vienkārši – ziniet, par to jādomā un jārīkojas. Nupat plašsaziņas līdzekļi mudina ikvienu pievērst uzmanību    azbestu saturošiem materiāliem. Vienkārši sakot – šīferim. Par to, ka šis jumta segums ir kaitīgs, […]

Notikumu vērtējums un propaganda

16:39
27.04.2024
16

Karš Ukrainā uztveri un notikumu vērtējumus padarījis melnbaltus. Un attieksme pret karu tiešām nav iespējama neitrāla vai atbalstoša, tas ir kļuvis par lakmusa papīriņu mūsu cilvēciskumam, labā unļaunā izpratnei. Piemēram, ir zināms, ka notiesātie noziedznieki Krievijā var saņemt apžēlošanu un neatgriezties ieslodzījuma vietā, ja piesakās karot. Protams, ja vien frontē paliek dzīvi. Nupat šāda iespēja […]

Ķīmiskās gaisa taciņas jeb sazvērestības teorija interneta dzīlēs

05:23
25.04.2024
32

Pieļauju, ka daudzi būs dzirdējuši sazvērestības teorijas par lidmašīnu atstātajām baltajām svītrām debesīs. Atzīšos, pati par šīm lietām uzzināju diezgan nesen – laikā, kad fiziķu un citu ļaužu nelielu izsmieklu izpelnījās jau tā neveiksmīgi labo slavu zaudējušais sportists Mairis Briedis. Chemtrails jeb ķīmiskās gaisa taciņas, kā es to latviskoju avīzes lasītāju labākai izpratnei, ir sazvērestību […]

Valsts bez savas vīzijas

15:13
22.04.2024
54

Latvija ir valsts, kurā ciena savu valodu, ir senas tradīcijas, bagāts kultūras mantojums. Tāpat vienmēr uzsvērts, ka Latvijā ir ļoti skaista daba, turklāt te varam piedzīvot visus četrus gadalaikus. Bet vai tas ir pietiekami, lai ieinteresētu ārvalstu investorus ieguldīt? Acīmredzot nē. To apliecina arī Rīgas Ekonomikas augstskolas un Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) veiktais pētījums […]

Krievijas iedzīvotāju portrets martā

15:13
22.04.2024
35

Aptaujas un socioloģiskie pētījumi vismaz vairākus gadus nedod precīzu un patiesu Krievijas iedzīvotāju uzskatu un nostājas ainu. Tomēr zināmu priekšstatu, ko iedzīvotāji vēlas, no kā baidās un no kādām atbildēm izvairās, aptaujas vieš. Levadas Centrs, kurš jau sen Krievijā ieguvis “ārvalstu aģenta” statusu, martā veica divas interesantas aptaujas: Ļeņins un viņa loma Krievijas dzīvē un […]

Tautas balss

Labāk uzraksts, ne karogs

16:57
26.04.2024
23
Druva raksta:

“No rudens pārtikas precēm būs redzami jānorāda valsts, kur tā ražota. Saprotu, ka to varēs parādīt ar karodziņu vai uzrakstu. Es domāju, ka vislabāk būs pietiekami lieliem burtiem rakstīts uzraksts, jo vai gan daudzi uzreiz atšķirs, piemēram, Slovākijas un Slovēnijas karogus. Arī tagad jau uz produktiem norāda izcelsmes valsti, tikai nereti uzraksts ir tik maziem […]

Uzšļāc ūdeni un dubļus

16:57
26.04.2024
32
Druva raksta:

“Regulāri nākas iet Cēsīs zem dzelzceļa tilta. Kad līst lietus, dubļains, gan to nevienam neiesaku. Uz galvas pilēs ūdens un mašīnas nošķiedīs. Ietve tur tik šaura, grūti izmainīties ar pretimnācēju, kur nu vēl pamukt kaut kur, kad brauc mašīna. Vai kāds saskaitījis, cik cilvēku kājām ik dienu iziet pa šo vietu? Žēl ģimnāzistu, kuri dosies […]

Operatīvi, atsaucīgi un laipni

16:56
26.04.2024
24
Druva raksta:

“Sirsnīgs paldies ārstes Sprindules prakses medicīnas māsai Irīnai, viņa bija ļoti atsaucīga un ātri nokārtoja, lai tieku pie vajadzīgajiem medikamentiem, kad man pasliktinājās pašsajūta. Un milzīgs paldies arī māsiņai Lindai, kas nāca pie manis mājās, vēnā ievadīja zāles, katru reizi mērīja asinsspiedienu, vienmēr izjautāja, kā jūtos, bija ļoti laipna, atsaucīga. Domāju, tā darbu vajadzētu darīt […]

Ģimnāzijas remonts ievelkas

09:23
23.04.2024
54
Druva raksta:

“Ļoti ievilcies Cēsu Valsts ģimnāzijas ēkas remonts. Esmu pensionēta skolotāja, mani interesē, vai jaunajā mācību gadā ģimnāzisti varēs atgriezties savā skolā vai mācības būs jāturpina pielāgotajās telpās Raunas ielā. Saprotu, ka tur nav slikti, taču ģimnāzijas tēla veidošanai gan tas par labu nenāk,” pārdomās dalījās seniore.

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
42
5
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Sludinājumi