Otrdiena, 7. maijs
Vārda dienas: Henriete, Henrijs, Jete, Enriko

Ābolos un cimdos spēks

Mairita Kaņepe
10:20
03.12.2018
4

Pirmā īstā ziemas diena. Saules spožums mirdzina sniegotos klajumus, un gribas samiegt acis. Sals sācis spēkoties. Kā dzīvai, siltumu mīlošai būtnei gribas degungalu paslēpt šallē. Rakstaini dūrainīši, kas tikko bija svētku rota latviskuma pilnās cimdu izstādēs, tagad būs ikdienas daļa.

“Salatēv, vai redzi, kas man silda pirkstus?” no rīta pacīkstos ar saltā gaisa atnesēju Latvijā. Tik daudz dūrainīšu un rakstainu pirkstainīšu lielais sals, kuru laika vērotāji sola, 21. gadsimtā vēl nebūs redzējis. Tas tāpēc, ka tikai nupat latvieši tik plaši vēruši tautiskās lādes un valkā tautiskās rotas.

Tagad tā vairs nav vecmāmiņu priekšrocība – rotāties ar adītiem un austiem lakatiem, dzintara rotām -, un vectētiņu priekšrocība – valkāt rakstainas šalles un adītus dūraiņus. Šajā jomā vecvecākus visvairāk grib apsteigt mazbērni. Latviskums, piederības apliecināšana Latvijai ir modē. Reizēm modernā mode pielāgojas aši, ņem vērā nacionālas īpatnības pie Baltijas jūras.

Šoruden Latvijā ir viens izteiktākais krāsu salikums – sarkanbaltsarkanais. Gaišam ābolītim uz palodzes abās pusēs sarindoju divus tumšus sārtvaidzīšus. Ar prieku uzlūkoju mazo dabas kompozīciju – sarkanbalt­sarkanu. Rudenī bija laime to gādāt, piedaloties bagātas ražas novākšanā vienā no Dzērbenes skaistajiem dārziem. Nupat, novembrī, izbaudīju lielāko ar ziediem veidotu kompozīciju Cēsu dārzniecībā. Sarkanbaltsarkanu ziedu klājs podiņos tik plašs, ka siltumnīcā tas aizsniedzās tālumā kā upe.

Vecpilsētas darbnīcā, kur strādā adītāja, skatlogu rotāja liela stikla vāze, bet garāmgājējus tā sveicināja nevis ar ziediem, bet šķeterētas dzijas divu krāsu vijumu – baltas un karmīnsarkanas. Dzija ziedu vietā bija nepārprotama kā parole, kuru zina katrs savējais.

Cilvēki sprieduši, vai valsts simtgades gaidīšanu citu notikumu un darbu vidē vajadzēja tik ļoti izcelt. Skeptiķi vaicājuši, vai nebija par traku teju katru labu darbu veltīt Latvijai. Darbs paliekot darbs, tas vienkārši jāpadara – vai tu audzē un novāc, vai domā un radi. Taču Latvijā iestādīts dārzs un novākta raža, uzadīts ducis cimdu pāru un sarakstīta grāmata ir un būs veltījums Latvijai, tātad mums pašiem. Nav liela bēda, ka savā aizrautībā valsts simtgadei veltījumu esam radījuši vairāk nekā citkārt. Mums visiem priekšā apdāvināšanas prieks Zie­massvētkos. Atkal vērts ņemt piemēru no vecmammas – adi un radi pats, dāvini svētkos sev un citiem, dāvini Latvijai!

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Apkārtklīstošas pārdomas

12:11
05.05.2024
26

Savulaik populārajā dzies­mā bija vārdi: “Eiropa mūs nesapratīs, Eiropa mūs nepazīs…” Vai 20 gados kas mainījies? Kādam – jā, kādam – nē. Bet Eiropas Savienība ir izdevīga ikvienam – gan tiem, kuri no tās saņem atbalstus un izmanto piedāvātās iespējas, gan tiem, kam negribas pašiem uzņemties atbildību par kādu lēmumu, neizdošanos, jo viegli var pateikt, […]

Ģimenes lieta

12:10
05.05.2024
21

Vērtējot padomju laiku un laiku Eiropas Savienībā, visvairāk nāk prātā domāšanas maiņa. Un tas attiecas arī uz ģimeni. Ja savulaik pastāvēja uzskats, ka viss, kas notiek ģimenē, arī tur paliek, pat ja tiek darīts pāri bērniem, tad tagad tas ir būtiski mainījies. Protams, redzams, ka daļai cilvēku šos uzskatus arvien ir ļoti grūti mainīt, viņiem […]

Dzīve Eiropā, ne pēcpadomijā

12:09
05.05.2024
20

Atceros brīdi, kad vēl tikai runāja, ka Latvija varētu kļūt par daļu no Eiropas Savienības. Tolaik mācījos skolā, nebija neviena vienaudža, kas sacītu: “Kā negribas, lai esam ES! Cik labi būtu, ja Latvija vienmēr paliktu tikai Latvija – bez dalības jebkādās starptautiskās organizācijās.” Visi tolaik zinājām – iestāšanās ES nozīmēs ne tikai to, ka Latvijā […]

Par sajūtām, ne naudu

12:07
05.05.2024
18

Ieguvumi un zaudējumi, divdesmit gados Latvijai esot Eiropas Savienībā (ES), katram jāizvērtē pašam. Fondu un maksājumu naudu, ko esam saņēmuši kā dalībvalsts, saskaitīs valdības finansisti. Konkurences saspringumu sarēķinās uzņēmēji. Man vairāk sajūtas. To vienu pat tā īsti nevaru pieskaitīt ES devumam. Bet ik pa laikam esmu iedomājusies – tāpēc vien bija vērts stāties Eiropas valstu […]

Pārdomas par izglītībā notiekošo…

16:54
30.04.2024
40

Pavisam nesen ģimene izgāja cauri pavasara gripas tūrei. Skaidrs, ka slimojot iekavējas darbi – gan ikdienas, gan kāds svarīgāks, un bērniem – mācības un skolas procesi. Divu nedēļu laikā meita, kas mācās 4.klasē, paguva iekrāt veselus piecus parādus – tātad, divu nedēļu laikā bija pieci pārbaudes darbi. Un nav gluži nedēļa pirms brīvlaika vai semestra […]

Dzīve ar suni

13:00
30.04.2024
41

Pieņemt ģimenē suni ir atbildīgs lēmums, tam nav jātop emociju virpulī, bet gan ar prātu, apdomātu attieksmi. Vispirms ir jāapsver daudzi faktori, piemēram, vai ir pietiekami daudz finanšu resursu, lai nodrošinātu dzīvnieka veselību un labklājību.    Manam četrkājainajam mīlulim nesen radās veselības problēmas, un katrs ārstēšanās solis prasa diezgan lielus izdevumus. Svarīgi saprast, ka suns […]

Tautas balss

Krūmi aizsedz krustojumus

12:21
05.05.2024
25
Druva raksta:

“Viss sazaļojis, saplaukuši arī krūmi. Tāpēc gribētos lūgt dažos Cēsu ielu krustojumos tos pavērtēt, vai nevajag apcirpt, lai netraucē autovadītājiem pārskatīt ceļu. Nezinu, kuram dienestam vajadzētu apsekot pilsētu, bet gan jau tāds ir. Īpaši jau bažas par to, ka no krustojuma pa ietvi var izbraukt velosipēdists vai skrejriteņa vadītājs. Tie pārvietojas ātrāk nekā gājēji, un […]

Lielisks pakalpojums

12:20
05.05.2024
19
Druva raksta:

“Izlasīju avīzē par Cēsu Veselības istabu. Arī es gribu teikt paldies, ka ir vieta , kur var uzzināt to, ko par savu veselību nesaproti, jo nereti ģimenes ārstam tādas it kā vienkāršas lietas neērti prasīt. Māsiņa pastāsta, izskaidro, pasaka, kad tiešām jāmeklē dakteris, kad pietiek ar to, ko pats ikdienā vari uzlabot,” sacīja seniore.

Rezultātu gaidām pārāk ātri

12:20
05.05.2024
20
Druva raksta:

“Daži Saeimas deputāti rosina pārskatīt administratīvi teritoriālo reformu, jo neesot gaidīto ieguvumu. Ļoti dīvains arguments. Ko gan nepilnos trīs gados var tādu paveikt, lai jau būtu redzams būtisks rezultāts? Saprotams, ka pirmajos divos gados apvienotie novadi cits citu tikai iepazina, tapa un dažās vietās vēl top jaunā pārvaldības struktūra, veidojas padziļināta izpratne par kopējo attīstību. […]

Dažas pārmaiņas nogurdina

12:19
05.05.2024
39
Druva raksta:

“Nav jābaidās no pārmaiņām, no jaunā, bet vajag atcerēties, ka kāda racionāla kripata ir arī vecajā, pārbaudītajā. To es par Cēsu satiksmes organizāciju. Katru pavasari sākam ar pārmaiņām. Prieks par labajām, kad saņemam ziņu par kādas ielas remontu, kur radīs labāku un drošāku vidi gājējiem, velosipēdistiem un arī autovadītājiem. Taču pavisam nogurdinoši ir ik pēc […]

Daudznozīmīgās zīmes

12:11
05.05.2024
20
Druva raksta:

“Otrdienas “Druvā” redzamā zīme “70”, kuras stabiņš ir gandrīz horizontāls pret zemi un rāda uz lauka, ne ceļa pusi, varētu būt norāde, ka tur uz tīruma vai tuvīnā mežā strādā 70 cilvēki,” atsaucoties uz aicinājumu vērtēt, ko izsaka neparasti novietotā norāde, versiju pauda lasītājs A.

Sludinājumi