Trešdiena, 24. jūlijs
Vārda dienas: Kristīne, Kristīna, Krista, Kristiāna, Kristiāns

Ābolos un cimdos spēks

Mairita Kaņepe
10:20
03.12.2018
6

Pirmā īstā ziemas diena. Saules spožums mirdzina sniegotos klajumus, un gribas samiegt acis. Sals sācis spēkoties. Kā dzīvai, siltumu mīlošai būtnei gribas degungalu paslēpt šallē. Rakstaini dūrainīši, kas tikko bija svētku rota latviskuma pilnās cimdu izstādēs, tagad būs ikdienas daļa.

“Salatēv, vai redzi, kas man silda pirkstus?” no rīta pacīkstos ar saltā gaisa atnesēju Latvijā. Tik daudz dūrainīšu un rakstainu pirkstainīšu lielais sals, kuru laika vērotāji sola, 21. gadsimtā vēl nebūs redzējis. Tas tāpēc, ka tikai nupat latvieši tik plaši vēruši tautiskās lādes un valkā tautiskās rotas.

Tagad tā vairs nav vecmāmiņu priekšrocība – rotāties ar adītiem un austiem lakatiem, dzintara rotām -, un vectētiņu priekšrocība – valkāt rakstainas šalles un adītus dūraiņus. Šajā jomā vecvecākus visvairāk grib apsteigt mazbērni. Latviskums, piederības apliecināšana Latvijai ir modē. Reizēm modernā mode pielāgojas aši, ņem vērā nacionālas īpatnības pie Baltijas jūras.

Šoruden Latvijā ir viens izteiktākais krāsu salikums – sarkanbaltsarkanais. Gaišam ābolītim uz palodzes abās pusēs sarindoju divus tumšus sārtvaidzīšus. Ar prieku uzlūkoju mazo dabas kompozīciju – sarkanbalt­sarkanu. Rudenī bija laime to gādāt, piedaloties bagātas ražas novākšanā vienā no Dzērbenes skaistajiem dārziem. Nupat, novembrī, izbaudīju lielāko ar ziediem veidotu kompozīciju Cēsu dārzniecībā. Sarkanbaltsarkanu ziedu klājs podiņos tik plašs, ka siltumnīcā tas aizsniedzās tālumā kā upe.

Vecpilsētas darbnīcā, kur strādā adītāja, skatlogu rotāja liela stikla vāze, bet garāmgājējus tā sveicināja nevis ar ziediem, bet šķeterētas dzijas divu krāsu vijumu – baltas un karmīnsarkanas. Dzija ziedu vietā bija nepārprotama kā parole, kuru zina katrs savējais.

Cilvēki sprieduši, vai valsts simtgades gaidīšanu citu notikumu un darbu vidē vajadzēja tik ļoti izcelt. Skeptiķi vaicājuši, vai nebija par traku teju katru labu darbu veltīt Latvijai. Darbs paliekot darbs, tas vienkārši jāpadara – vai tu audzē un novāc, vai domā un radi. Taču Latvijā iestādīts dārzs un novākta raža, uzadīts ducis cimdu pāru un sarakstīta grāmata ir un būs veltījums Latvijai, tātad mums pašiem. Nav liela bēda, ka savā aizrautībā valsts simtgadei veltījumu esam radījuši vairāk nekā citkārt. Mums visiem priekšā apdāvināšanas prieks Zie­massvētkos. Atkal vērts ņemt piemēru no vecmammas – adi un radi pats, dāvini svētkos sev un citiem, dāvini Latvijai!

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Karš un miers

07:08
24.07.2024
1

Šodien, 19.jūlijā, jau ir 877. pilna mēroga kara diena Ukrainā. Vakar, 18. jūlija rītā, Krievijas armija bija zaudējusi aptuveni 562 510 militārpersonu. Eiropas valstis, kurām ir robeža ar Krieviju vai to stelītvalstīm, dažādi stiprina aizsardzību. Polija paziņojusi, ka 1. augustā uz Polijas-Baltkrievijas robežas sāksies speciāla operācija, kuras mērķis ir pastiprināt un nostiprināt robežu un jau izveidoto […]

Nevedīsim svešo mājās

11:03
23.07.2024
13

Latvijā izsludināta kārtējā kampaņa. Šoreiz “Nevēlamie ieceļotāji”. Un uzmanība pievērsta      piecām invazīvajām sugām – Ķīnas cimdiņkrabim, Amerikas signālvēzim, rotanam, apaļajam jūrasgrundulim un dzeloņvaigu vēzim.    Pērn kampaņā “Ķeram svešos Latvijas dabā!” vairāk stāstīja par    augiem – Kanādas zeltslotiņu, puķu sprigani, krokaino rozi, vārpaino korinti un ošlapu kļavu. Lai pret svešo izturētos ar […]

Zobu labošana – dārga un vēl dārgāka

10:53
23.07.2024
20

Kamēr bērniem ir pieejami valsts apmaksāti zobārstniecības pakalpojumi, tikmēr pieaugušajiem brīžos, kad jāapmeklē zob­ārsts, maciņš jāver vaļā ļoti plaši. Un tas ir galvenais iemesls, kāpēc pieaugušie, kuriem vajag speciālista palīdzību, pie zobārsta tomēr nedodas. Centrālā statistikas pārvalde katru gadu vaicā iedzīvotājiem par iemesliem, kāpēc viņi neapmeklē zobārstu, un nemainīgi gadu no gada situācija ir līdzīga. […]

Siena laiku aizstājis svētku laiks

10:52
23.07.2024
18

Vasara savulaik bijusi karstākais darba laiks. Dārzs jāravē, kartupeļi jāvago, jāgādā siens, jūlija vidū jāsāk vākt dārza raža un jādomā, kā to vislabāk saglabāt ziemai. Tagad vasaras kļuvušas kā karstākais publisku svētku laiks. Katru nedēļas nogali kādā pagastā, pilsētā vai novadā valda līksmība, mūzika, dejas, kur netrūkst bagātīgu bufešu un visa cita, kas piedienas ballītei. […]

Cēsu ietves un veloceliņi

17:09
17.07.2024
47
1

Latvietis pēc dabas ir diezgan konservatīvs un visur grib zināmu kārtību. Tāpēc var saprast riteņbraucēju vēlmi pēc iespējami labākas velo infrastruktūras, kur galvenais elements ir veloceliņš. Tad skaidrs, tur uz divriteņa cilvēks var justies droši un kā galvenais. Jāpiebilst gan, ka velosipēdistus pamazām grib izkonkurēt citu mikromobilitātes ierīču lietotāji, piemēram, elektrisko skrejriteņu braucēji, bet šoreiz […]

Vienam atvaļinājums, citiem problēmas

08:55
16.07.2024
47

Cik nav dzirdēts gan skaļi un satraucoši, gan pieklusināti un argumentēti, ka Latvija izmirst, ka ģimenēm vajadzīgs atbalsts. Tad nez kāpēc ne viens vien iedomājas, ka runa atkal ir par naudu. Ir tik daudzas it kā vienkāršas lietas, kas būtu liels atbalsts un sapratnes demonstrējums jaunajām ģimenēm. Vasara ir atvaļinājumu laiks, ģimeņu speciālisti to vien […]

Tautas balss

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
21
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
15
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
14
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
13
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
31
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Sludinājumi