Cēsīs šonedēļ viesojās Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš, lai tiktos ar Cēsu Uzņēmēju kluba biedriem un pārrunātu aktuālākos jautājumus. Dažas minūtes viņš veltīja arī sarunai ar “Druvu”.
LTRK ir lielākā uzņēmēju biedrība, kas apvieno apmēram 2,5 tūkstošus individuālo kompāniju un vairāk nekā 60 uzņēmēju biedrību, gan reģionālās, gan nozaru organizācijas.
“Mūsu uzdevums darīt visu, lai uzņēmējs varētu labāk pārdot, lētāk nopirkt, vairāk zināt un labāk dzīvot,” skaidroja J. Endziņš. “Uzņēmēji arvien vairāk sāk saprast, ka nav jācīnās katram par sevi, bet vairāk var panākt apvienojoties, kooperējoties. Kad pirms septiņiem gadiem sāku vadīt LTRK, tajā bija 500 – 600 maksājošu biedru, bija grūti pārliecināt cilvēkus stāties organizācijā. Tagad situācija krasi mainījusies, gadā vairāki simti izsaka vēlmi iestāties. Ir jūtams, ka nozare pēc nozares, reģions pēc reģiona mostas, uzņēmēji sapratuši to pozitīvo ieguvumu, ko dod apvienošanās. Kad konkrētā reģionā vai nozarē būs sasniegta tā kritiskā uzņēmēju masa, kuri sapratīs, ka tā vietā, lai sēdētu mājās un burkšķētu, ka viss ir slikti, jānāk kopā, jo tā var izdarīt vairāk, tajā brīdī jautājumi virzīsies pavisam citā tempā. Uzņēmēji saprot, ka citi ir nevis konkurenti, bet sadarbības partneri, un to labi var novērot LTRK rīkoto mācību kontekstā. Biedriem jautājam, ko viņi grib apgūt. Kāds, piemēram, saka, ka grib saprast, kā eksportēt gurķus uz Igauniju. Ne jau es viņiem to mācu, bet atrodam LTRK biedru, kas to dara, un sakām, lai viņš to pastāsta arī citiem. Tieši šāda dalīšanās pieredzē ir ļoti noderīga, jo viens māk to, cits – ko citu, un rezultātā ieguvēji ir visi.
Rietumos, kur tirgus apstākļi pastāvējuši gadu simtiem, uzņēmēji tam visam jau sen izgājuši cauri, viņi saprot, ka cits neviens viņu vietā neizdarīs. Vai nu jāsasaistās pašiem, vai jāstājas kādā biedrībā, lai tās pārstāvji palīdz. Arī mūsu uzņēmēji arvien vairāk nonāk pie šīs sapratnes.
Arī mums svarīga uzņēmēju iesaistīšanās, jo kā mēs Rīgā varam zināt, kādas problēmas ir katrā nozarē, katrā reģionā un kā tās risināt. Tāpēc svarīgi, lai katrs uzņēmējs pasaka, kas traucē strādāt, kādu viņš redz risinājumu. Saliekot kopā daudzu domas, tās iegūst citu svaru, citu saturu, kurā ieklausās. Ja no biznesa puses spējam sagatavot kvalitatīvas rekomendācijas, varam pārliecināt politiķus un ierēdņus.
Jāatzīmē, ka ar jaunizveidoto valdību un arī Saeimu mums veidojas ļoti produktīvas attiecības. Izdevās panākt, ka valdības deklarācijā iekļautas mūs interesējošās tautsaimniecības tēmas. Šī bija pirmā reize vēsturē, kad valdības deklarācijas ekonomikas sadaļa fiziski tapa LTRK telpās. Partijas deleģēja pārstāvjus, mēs likām kopā pirmo kopsavilkumu, kas bija pamats valdības deklarācijas ekonomikas sadaļai. Parlamentā ievēlētās jaunās partijas definēja, ka par tautsaimniecības jautājumiem jārunā tieši pie mums, tas bija svarīgi un simboliski. Ceru, ka šāda veiksmīga sadarbība turpināsies.”
Runājot par šī brīža aktuālākajām tēmām, kuru risināšanā iesaistās LTRK, J. Endziņš minēja administratīvi teritoriālo reformu, elektrības cenas, darbaspēka jautājumus: “Ilgi esam diskutējuši par virsstundu regulējumu jeb par grozījumiem Darba likumā. Saeimas komisija šonedēļ balsojumam parlamentā virza grozījumus, kas paredz maksāt 50 procentus par virsstundām, ja noslēgta ģenerālvienošanās nozarē. Tātad tas attiecas tikai uz būvniecību, bet mūsu rekomendācija – 50 procenti par virsstundām, neatkarīgi no ģenerālvienošanās.
Ja runājam par rūpniecību un ražošanu, elektrības izmaksas ir viena no problēmām gan esošajiem ražotājiem, gan ietekmē arī jaunu investoru piesaisti. Tur ir divas sadaļas, viena – šis bēdīgi slavenais OIK, otra – sadales un pārvades izmaksas. Saeima uzdeva līdz 31.martam pārtraukt OIK sistēmu, bet, visticamāk, tas nenotiks. Ir skaidrs, ka nevar nogriezt kā ar nazi, bet daudz var izdarīt, lai šo slogu samazinātu. Sadales un pārvades izmaksām ķersimies klāt, kad būs atrisināts OIK jautājums.
Esam aktīvi iesaistījušies reģionālajā reformā, izstrādājot savas rekomendācijas. Esam definējuši, ka šai reformai vajadzētu būt ar mērķi veicināt ekonomikas augšupeju, bet, lai to īstenotu, ir vairāki svarīgi jautājumi. Pirmais – pašvaldību finansiālā motivācija, proti, lai tās ir reāli finansiāli motivētas teritorijai piesaistīt un noturēt biznesu, un jo tas eksportspējīgāks un produktīvāks, jo labāk. Protams, pašvaldībām jābūt ar attiecīgu kapacitāti un profesionalitāti, lai zinātu, kā ar uzņēmējiem strādāt. Un ir jautājums, par ko pašvaldības varbūt nav tik pretimnākošas, proti, jābūt limitētai pašu pašvaldību komercdarbībai.”
Komentāri