Trešdiena, 24. jūlijs
Vārda dienas: Kristīne, Kristīna, Krista, Kristiāna, Kristiāns

Ievēlēt tos, kuri dara

Jānis Gabrāns
07:53
23.04.2019
8

Nedaudz vairāk kā mēnesis atlicis līdz Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanām, taču sabiedrībā šis temats tiek pārrunāts ļoti nedaudz. Katrā ziņā daudz mazāk nekā Saeimas vai pašvaldību vēlēšanas.

Joprojām, arī pēc 15 gadiem Eiropas Savienībā, sabiedrībā nav īstas skaidrības par pienesumu, ko dod Eiropas Parlamenta deputāti. Interesanti būtu zināt, cik daudz skatītāju bija šonedēļ LTV notikušajām partiju debatēm, kas notika Briselē.
Kāda tad ir Latvijas politisko spēku aktivitāte, gatavojoties Eiropas Parlamenta vēlēšanām laikā, kad ap Eiropas Savienību (ES) ir tik daudz neskaidrību un politisku peripetiju? Izrādās, aktivitāte ir lielāka nekā 2014.gada EP vēlēšanās. Šogad uz astoņām deputātu vietām kandidē 246 kandidāti no 16 sarakstiem. Pirms pieciem gadiem bija 14 saraksti un 170 deputātu kandidāti.
Kandidātu vidū ir arī daži mūsu puses cilvēki. Partijas “Latviešu Nacionālisti” sarakstā ar sesto numuru ir Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolas direktors Vigo Račevskis. Zaļo un Zemnieku partiju apvienības sarakstā ar desmito numuru startē Vidzemes plānošanas reģiona vadītāja, Amatas novada domes deputāte Guna Kalniņa – Priede. Partijā “Atmoda”, kas bija zināma kā “No sirds Latvijai”, ar trešo numuru ir Raunas novadā dzīvojošais Gints Gābers, SIA “Labi Dati” iepirkumu speciālists.
Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas sarakstā ar astoto numuru startē Viktors Zariņš, kura dzīvesvieta ir Cēsu novadā. Viņš ir SIA “LNB Cēsu mācību un ražošanas uzņēmums” Ko­munālās daļas darbinieks un Latvijas Neredzīgo biedrības Cē­su teritoriālās organizācijas Re­vīzijas komisijas loceklis. Tūlīt aiz viņa ar devīto numuru ir pensionārs Juris Apinis, kura dzīves­vieta arī ir Cēsu novads.

Vēl var minēt, ka Jaunās konservatīvās partijas sarakstā ar 12.numuru ir cēsniekiem pazīstamais biedrības “Vidzemes Tūrisma asociācija” valdes priekšsēdētājs Raitis Sijāts, kura dzīvesvieta gan norādīta Rīga.

Centrālās vēlēšanu komisijas mājaslapā var iepazīties ar partiju programmām, ko, visticamāk, darīs retais, jo šajā gadījumā tā tiešām ir tikai solīšana. Varētu pat teikt, dažu partiju programmas nav īsti nopietni ņemamas, jo nav jau Saeima, kur katrs pēc tam var censties sevi parādīt. Strādājot Eiropas Parlamentā, deputātam jāpievienojas kādai no lielajām politiskajām grupām, tāpēc svarīga būtu tās politiskā virzība, redzējums. Parlamenta deputāti strā­dā grupās atkarībā no viņu politiskajiem uzskatiem, nevis valsts­piederības. Politiskās partijas Latvijā, kas jau darbojas ES vai ir ar ilgu darbošanās pieredzi, ir piederīgas kādai no šīm politiskajām grupām. Šobrīd visvairāk mūsējo – četri – pieder Eiropas Tautas partijas (Kristīgie demo­krāti) grupai, pa vienam pārstāvim ir Sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupā, Eiro­pas Konservatīvo un reformistu grupā, Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienības grupā, kā arī Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupā.

Jo lielākai politiskai grupai piederi, jo lielākas iespējas ietekmēt lēmumu pieņemšanu, virzību. Protams, ja neviens politiskais spēks neapmierina, var palikt pie politiskajām grupām nepiederošo pulciņā, bet tad iespējas ko ietekmēt līdzīgas nullei.
Cilvēki parasti spriež, ka mūsu deputātiem Briselē nav nekādas teikšanas. Te pretī varētu likt tagadējā Latvijas premjera Krišjāņa Kariņa veikumu, viņš starptautiskās nevalstiskās organizācijas “Vote Watch Europe” pētījumā ierindots kā devītais ietekmīgākais EP deputāts. Tātad ir strādāts.

Uzņēmējs Juris Bērziņš atzīst, ka neesot iepazinies ar deputātu kandidātu sarakstiem, bet vēl esot laiks un to noteikti izdarīšot. Viņš norāda uz kādu citu aspektu, proti, sabiedrībā ir pārāk maz informācijas par Eiropas Parlamentu, par mūsu deputātu veikumu: “Vēl ir mēnesis laika domāt, painteresēties, uzzināt, bet sabiedrībai jāsaprot, kāda ir Latvijas vēlētāju ietekme caur ievēlētājiem deputātiem uz šiem procesiem kopumā. Jo katrs process ietekmē arī mūsu valsti, tāpat viss, kas šobrīd notiek ar un ap “Brexit”, kā to uztver franči, angļi, kā uzvedas ungāri, poļi, to jāsāk saprast, jo esam vienotā tirgū, visi esam saistīti. Tāpēc būtu labi ievēlēt deputātus, kuri Briselē tiešām dara ko noderīgu mūsu valsts labā, nevis tikai atsēž, par to saņemot ne mazu atalgojumu. Ir daži deputāti, kuri centušies savu nostāju, darbus klāstīt publiski, bet to vajadzētu darīt viņiem visiem. Lai cilvēki apzinās, ka ir svarīgi, lai mūsu deputāti būtu Eiropas Parlamentā.

Var jau pukoties, kas tas ir, ka Eiropas Parlamentā mūs pārstāv arī Ždanoka, bet tad katram sev jāuzdod jautājums, vai es aizgāju nobalsot par kādu citu? Tā ir viela pārdomām! Kāds teiks, ka vēlēšanas nav labā laikā, jo pavasara darbi, bet būsim godīgi – tikpat nelaikā būs oktobrī vai novembrī, jo vienmēr būs kāds attaisnojums.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Nevedīsim svešo mājās

11:03
23.07.2024
12

Latvijā izsludināta kārtējā kampaņa. Šoreiz “Nevēlamie ieceļotāji”. Un uzmanība pievērsta      piecām invazīvajām sugām – Ķīnas cimdiņkrabim, Amerikas signālvēzim, rotanam, apaļajam jūrasgrundulim un dzeloņvaigu vēzim.    Pērn kampaņā “Ķeram svešos Latvijas dabā!” vairāk stāstīja par    augiem – Kanādas zeltslotiņu, puķu sprigani, krokaino rozi, vārpaino korinti un ošlapu kļavu. Lai pret svešo izturētos ar […]

Zobu labošana – dārga un vēl dārgāka

10:53
23.07.2024
19

Kamēr bērniem ir pieejami valsts apmaksāti zobārstniecības pakalpojumi, tikmēr pieaugušajiem brīžos, kad jāapmeklē zob­ārsts, maciņš jāver vaļā ļoti plaši. Un tas ir galvenais iemesls, kāpēc pieaugušie, kuriem vajag speciālista palīdzību, pie zobārsta tomēr nedodas. Centrālā statistikas pārvalde katru gadu vaicā iedzīvotājiem par iemesliem, kāpēc viņi neapmeklē zobārstu, un nemainīgi gadu no gada situācija ir līdzīga. […]

Siena laiku aizstājis svētku laiks

10:52
23.07.2024
17

Vasara savulaik bijusi karstākais darba laiks. Dārzs jāravē, kartupeļi jāvago, jāgādā siens, jūlija vidū jāsāk vākt dārza raža un jādomā, kā to vislabāk saglabāt ziemai. Tagad vasaras kļuvušas kā karstākais publisku svētku laiks. Katru nedēļas nogali kādā pagastā, pilsētā vai novadā valda līksmība, mūzika, dejas, kur netrūkst bagātīgu bufešu un visa cita, kas piedienas ballītei. […]

Cēsu ietves un veloceliņi

17:09
17.07.2024
46
1

Latvietis pēc dabas ir diezgan konservatīvs un visur grib zināmu kārtību. Tāpēc var saprast riteņbraucēju vēlmi pēc iespējami labākas velo infrastruktūras, kur galvenais elements ir veloceliņš. Tad skaidrs, tur uz divriteņa cilvēks var justies droši un kā galvenais. Jāpiebilst gan, ka velosipēdistus pamazām grib izkonkurēt citu mikromobilitātes ierīču lietotāji, piemēram, elektrisko skrejriteņu braucēji, bet šoreiz […]

Vienam atvaļinājums, citiem problēmas

08:55
16.07.2024
46

Cik nav dzirdēts gan skaļi un satraucoši, gan pieklusināti un argumentēti, ka Latvija izmirst, ka ģimenēm vajadzīgs atbalsts. Tad nez kāpēc ne viens vien iedomājas, ka runa atkal ir par naudu. Ir tik daudzas it kā vienkāršas lietas, kas būtu liels atbalsts un sapratnes demonstrējums jaunajām ģimenēm. Vasara ir atvaļinājumu laiks, ģimeņu speciālisti to vien […]

"Uzvarētāji"

16:53
15.07.2024
26

Nedēļas baisākais notikums ir agresorvalsts uzbrukums Kijivā lielākajai bērnu slimnīcai Ukrainā. Tiešs raķetes trāpījums, divi mediķi gājuši bojā, astoņi bērni ievainoti, viens bērns miris. Protams, Krievija apgalvo, kas slimnīcā bijis “Azov” kaujinieku centrs, jo teroristiem visā pasaulē tā ir ierastā lietu kārtība – izmantot iedzīvotājus, it sevišķi bērnus, kā vairogu kaujiniekiem. Tādēļ viņi negrib un […]

Tautas balss

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
20
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
14
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
13
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
12
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
31
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Sludinājumi