Piektdiena, 5. decembris
Vārda dienas: Sabīne, Sarma, Klaudijs

“Jūs, kas ne putni, no Putnu dārza…” (Māra Zālīte)

Sallija Benfelde
07:44
07.05.2019
91

Šīs dzejoļa rindas no 1979. gadā izdotā dzejnieces krājuma “Rīt varbūt” tika pieminētas Laimas Žurginas dokumentālās filmas “Kaza kāpa debesīs” pirmizrādē, kas notika arī Cēsīs. Kopā ar filmas režisori Laimu Žurginu Cēsīs bija arī vairāki filmā atainotie mākslinieki: režisore Māra Ķimele, dzejnieks Jānis Rokpelnis, arī fotogrāfe Irēne Junkere.

Dzejolis veltīts toreizējiem Rīgas centra āra terases kafejnīcas “Putnu dārzs” apmeklētājiem – pagājušā gadsimta 60. gadu radošajai inteliģencei, brīvdomātājiem un bohēmas mīļotājiem, par kuriem stāsta filma “Kaza kāpa debesīs” un kuri bija pastāvīgie Vecrīgas kafejnīcas ar neoficiālo nosaukumu “Kaza” apmeklētāji. “Kazas” jau sen vairs nav, nav arī kafejnīcas “Putnu dārzs”, tur atrodas viesnīca “Hotel de Rome”, bet leģenda, protams, dzīvo.

Kāpēc pieminu Māras Zālītes dzejoli? Dzejolim ir mazliet it kā nolemtības pieskaņa:

Jūs, kas ne putni,
no Putnu dārza,
skatieties – flokši pārzied.
Gribējām mākoņus mazgāt,
bet Daugavas acij
eļļaina varavīksnene.
Jūs, kas ne putni,
no Putnu dārza,
skatieties – flokši pārzied.
Mūsu slaidie pirksti
spēlē uz cigaretēm kā vijolēm.
Pelni ir mūsu mūzika.
Jūs, kas ne putni,
no Putnu dārza,
skatieties – pārzied, pārzied….

Patiesībā ļoti daudzi no toreizējiem brīvdomātājiem ir kļuvuši par stipru, pat fundamentālu Latvijas kultūras daļu, un par viņiem stāsta filma: Imants Kalniņš un Imants Lancmanis, Maija Tabaka un Māra Ķimele, Laima Eglīte, Augustīns Delle, Biruta Delle, Viktors Kalniņš, Modris Tenisons, Uldis Bērziņš, Jānis Rokpelnis, Māris Bišofs, Eižens Valpēteris, Juris Zvirgzdiņš, Māra Brašmane un daudzi citi. Jā, gleznotāja Maija Tabaka filmā saka, ka bija arī tie, kuri nodzērās vai tā arī nopļāpāja savu laiku, neko nedarot. Juris Zvirgzdiņš savās atmiņās par “Kazu” saka: “Nē, tie nebija zemē nosviesti gadi, šodien es ne par kādu naudu (kam šodien būtu vajadzīgi padomju rubļi? Joks.) nemainītu tos astoņus gadus, ko pavadīju “Kazā”. Protams, ne visi izturēja šo bohēmas dzīvi – dažus salauza čeka, citi nodzērās, vēl citi, noguruši no šīs relatīvās brīvības, atgriezās, jā, kur? Reālajā dzīvē ar visām no tā izrietošajām sekām… Kāds tas būtu, kā tagad saka, tas sausais atlikums? [..] Par sevi – vismaz man “Kazā” pavadītie gadi deva ja ne brīvību, tad tās ilūziju, un kurš spēj tās strikti nodalīt?”

Par filmu nācies dzirdēt arī pretējus viedokļus – vieni ar ironiju teic, ka laikam vajadzīga okupācija, lai taptu māksla, otri saka, ka mūsdienās nav cenzūras, bet ir naudas vara un tās ietekme, kas iekšējo brīvību apdraud ne mazāk, trešie bilst, ka talantīgie un stiprie kaut ko rada vienmēr, neatkarīgi no laika, cenzūras un naudas. Vismaz daļēji visam sacītajam var piekrist, jo katrā paaudzē ir talantīgie, brīvdomātāji un sava ceļa gājēji, bet ne visi spēj pastāvēt, izdzīvot un radīt. Un vēl – šodien Latvijā būt neatkarīgam brīvdomātājam nenozīmē tapt vajātam no drošības dienestiem un tikt ieslodzītam. Toreiz ātri vien varēja nokļūt “čekas” pagrabos un pēc tam arī “psihenē”, kur smadzenes tika iznīcinātas ar piespiedu ārstēšanu.

Manuprāt, filmas vērtība slēpjas gan tajā, ka tā saglabā daļu vēstures, gan tajā, ka tā atgādina – viss sākas ar brīvības izjūtu katrā no mums, ar spēju to nepazaudēt starp varu, naudu, izdevīgumu un arī nogurumu. Brīvība ir izvēle, ne dāvana, un tā jāprot glabāt.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Tas vēl nav noskaidrots

19:59
04.12.2025
21

Līdz ar filmas “Tīklā. TTT leģendas dzimšana”, kam veltītas tikai pozitīvas atsauksmes, sabiedrība pievērsusi lielāku uzmanību Latvijas basketbola vēsturei un tās veidotājiem. Tā pēdējās nedēļās interneta portālos un preses izdevumos bieži lasāmas intervijas ar vienu no Latvijas basketbola leģendām Skaidrīti Smildziņu-Budovsku. Viņa ir viena no pirmās TTT komandas meitenēm, kas vēl ir mūsu vidū. 82 […]

Vai mākslīgais intelekts nogalinās medijus?

19:58
03.12.2025
24
1

Kad radās un plašu popularitāti iemantoja televizori un dažādas televīzijas pārraides, ātrs gals tika paredzēts radio, jo kāda gan jēga kaut ko tikai klausīties, ja var reizē arī skatīties. Tomēr radio dzīvo vēl šodien un nebūt nešķiet, ka būtu uz miršanu. Kad parādījās datortehnoloģijas un vēl jo vairāk plašās interneta iespējas, ātru galu paredzēja abiem […]

Ar iepirkumu sarakstiņu rokās

09:50
02.12.2025
32

“Lai palīdzētu iepirkties lētāk, decembrī Centrālā statistikas pārvalde sāks ievākt lielveikalu ķēdēs pārdoto pamata pārtikas produktu cenas. Kur tās varēs atrast,” vēsta žurnāls “Ir” publikācijā “Kur lētāki brokoļi”.Rakstā paskaidrots: “Iepērkoties pārdomāti, nevis impulsīvi, mēs varam apturēt pārtikas cenu pieaugumu, uzskata rīdzinieks Arturs Zikovs. Viņš ir programmētājs, tomēr ar naudu nemētājas. Lai ekonomētu, agrāk bieži pārskatīja […]

Nerimstošais Kijiv-gurums

09:50
01.12.2025
24

Notikumi virzās pa apli, un šobrīd manī kaut kur pazudusi ticība kaut kad tikt no tā ārā. Teju ik dienu sev nākas atkārtot – kaut kad tās kara šausmas beigsies. Lai gan vairs nesaprotu, kā tieši tas var beigties, ja pat sākuma punktu sen vairs nemāku noteikt. Mums ģeogrāfiski vistuvākais karš visvienkāršākajā, acīmredzamākajā un ļoti, […]

Ieraudzīt un novērst vardarbību

09:48
01.12.2025
21

Šogad centram “Marta”, Latvijas sieviešu tiesību aizstāvības organizācijai, aprit 25 gadi. Centrs sniedz profesionālu rehabilitāciju vardarbībā un cilvēku tirdzniecībā cietušām pieaugušām personām. Pērn palīdzību saņēma 790 cilvēki Latvijā. Viena no būtiskākajām pārmaiņām, ko centram ar neatlaidīgu darbu izdevies panākt, ir plašākas sabiedrības izpratne, ka vardarbība ģimenē nav pieņemama. 25. novembris ir Starp­tautiskā diena vardarbības pret […]

Vai spēsim mainīt demogrāfijas līkni

10:22
26.11.2025
36
1

Novembris Latvijai ir nozīmīgs mēnesis, kad īpaši domājam par mūsu valsti – tās pagātni, pārbaudījumiem, iespējamo nākotni. Par Latviju es domāju arī, piedaloties divu iestāžu atklāšanā. Jaunpiebalgā bijušajā skolas ēkā durvis vēra senioru nams “Piebalga”, savukārt Cēsīs, Dārtas ielā, svinīgi tika atklāta atjaunotā Cēsu Bērzaines pamatskolas pirms­skolas “Dārtiņa” ēka. Divas celtnes, kas ļoti gaidīja atdzimšanu: […]

Tautas balss

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Atbildība arī gājējam

08:26
22.11.2025
29
Cēsniece V. raksta:

“Agrāk bērniem skolā mācīja satiksmes noteikumus. Atceros, ka teica: “Pirms šķērsojiet brauktuvi, vispirms paskatieties pa kreisi, pēc tam pa labi, vai nebrauc kāda automašīna. Tikai pēc tām ejiet pāri ielai.” Un tas attiecas ne tikai uz vietām, kur nav gājēju pārejas, bet arī tur, kur tās ir. Taču tagad bērni un jaunieši vispār neskatās, vai […]

Sludinājumi