Svētdiena, 24. novembris
Vārda dienas: Velta, Velda

Koksnes resursi nepārtraukti palielinās

Jānis Gabrāns
12:57
13.05.2019
9

Itin bieži dzirdēts viedoklis, ka Latvijas meži tiek izcirsti, tie sarūk, nereti cilvēki par to aizdomājas, pamanot kārtējo nocirsto mežu kāda ceļa malā. Taču, izrādās, mežu apjoms nevis sarūk, bet gluži otrādi – arvien palielinās.

To starptautiskajā konferencē “Koka dienas” apliecināja arī a/s “Latvijas valsts meži” komunikācijas daļas vadītājs To­mass Kotovičs. Uzrunas sākumā viņš pastāstīja, ka pērn Koka dienās kāda arhitekte viņam jautājusi, ja Latvijā tik mežonīgi turpināsies mežu izciršana, vai būs koksne, ko izmantot būvniecībā, tāpēc nolēmis runāt tieši par šo jautājumu: “Sākšu ar to, kā Lat­vija izskatās no mežainuma viedokļa. Jā, Zviedrijā mežu ir vairāk, 4,17 ha uz iedzīvotāju, Latvi­jā tie ir 1,73 hektāri. Ja salīdzinām ar Beļģiju, tur mežu nav tikpat kā nemaz, vien 0,06 ha uz vienu iedzīvotāju. Satelītu dati rāda, ka mums jau apmēram 60 procentus teritorijas aizņem meži – uz pusi vairāk nekā pirmskara Lat­vijā.

Visi ilgtermiņa dati norāda, ka mežos pieejamie koksnes resursi nepārtraukti palielinās. Turklāt tas notiek ne tikai tāpēc, ka meža platība Latvijā dubultojusies, jo tajā pašā laikā četras reizes palielinājies kopējais mežā uzkrātais koksnes apjoms, un tas liecina par mežaudžu ražības uzlabošanos. Citiem vārdiem sakot, ievērojami palielinājusies meža kapitālvērtība un no viena hektāra iespējams iegūt daudz vairāk derīgu lietaskoku nekā agrāk.

Te var paskaidrot, ka mūsu mežos kokiem ir ļoti labi augšanas apstākļi. Kad ledus laikmets beidzās, tas atstāja augsni, kas kopā ar klimatu veido to, kāds mežs te aug. Zinātniski sakot, esam bore­ālo jeb ziemeļvalstu mežu zonā, tās dienvidu pusē, kas nozīmē, ka aug ļoti kvalitatīvās egles, priedes.

Ir zināms teiciens, ka Ulmaņ­laikos viss bija labāks. Bet koks šobrīd aug ātrāk nekā toreiz. To nosaka trīs faktori. Pirmais – cilvēku, meža zinātnieku veidots faktors, proti, jau apmēram 50 gadu mērķtiecīgi esam atlasījuši sēkliņas no labākajām, taisnākajām priedēm, selekcionējuši pakāpi pa pakāpei. Tas noticis arī ar egli un kopš ne tik seniem laikiem arī ar bērzu. Tātad cilvēks izveidojis labākus kokus. Divi pārējie faktori ir klimatiskie, pirmkārt, saistībā ar klimata pasiltināšanos ir vairāk dienu gadā, kad mežs aug. Otrkārt, gaisā ir vairāk ogļskābās gāzes. No vienas puses, tas ir slikti, bet mežs to savāc un, kā stāstām bērniem, apēd.

Runājot pat mežu nozari, dati rā­da, ka ciršanas apjomi gadu no gada ir stabili, ikgadējais koksnes pieaugums Latvijā ir 25 miljoni kubikmetru. Saprotu, ka ir jautājums – tas ir daudz vai maz. Tas nozīmē, ka uz katru Latvijas iedzīvotāju – lielu un mazu – izaug apmēram 12 kubikmetri koksnes. Ja Centrālā statistikas pārvalde saka, ka ģimenē valstī ir vidēji 2,6 cilvēki, tad uz vienu ģimeni izaug vairāk nekā 30 kubikmetru jeb viens piekrauts kokvedējs. Tas nozīmē, ka varam no koka ne tikai būvēt, bet izmantot to arī apkurē un citur.

Koksnes eksporta vērtība kopš Latvijas neatkarības atgūšanas ir strauji palielinājusies, tajā pašā laikā jāuzsver, ka ciršanas apjomi nav būtiski mainījušies. Tas nozīmē, ka mūsu kokrūpniecība, kas ir Latvijas ekonomikas mugurkauls, spējusi gadu no gada arvien vairāk koksnei dot pievienoto vērtību. Proti, vairāk eksportējam jau gatavu produkciju – ēvelētus, sagatavotus zāģmateriālus, koka mājas, mēbeles, vēl ko citu, nevis vienkārši apaļkokus.

“Latvijas valsts mežiem” ir vai­rāki virzieni, kuros strādājam, sākot no sēklu ieguves un stādu audzēšanas, beidzot ar biznesa sistēmu risinājumiem, kas ir dažādas, uz ģeogrāfiskām informācijas sistēmām balstītas programmas. Mums ir trīs stādu audzētavas, kurās gadā tiek izaudzēti vairāk nekā 50 miljoni stādu, apmēram 25 uz katru Latvijas iedzīvotāju. Esam apņēmušies palielināt apjomu, jo ir eksporta iespējas, mūsu audzētie stādi ir konkurētspējīgi arī Zviedrijā un Somijā.

Vēl viena nozare ir meža infrastruktūra jeb ceļi, jo bez tiem nevarētu ne izvest koksni, ne ievest stādus jaunu mežu stādīšanai. Arī iedzīvotāji ir priecīgi par šiem meža ceļiem, tie arī viņiem dod lielāku iespēju būt mežā. Ne mazāk nozīmīgi meža ceļi ir no ugunsdrošības viedokļa, jo ļauj piekļūt ar dzēšanas tehniku, ja tas nepieciešams. Ja ir šāda infra­­-struk­tūra, meža ugunsgrēku var apturēt pēc viena vai diviem izdegušiem hektāriem. Tur, kur ceļu nav, kur ir plaši liegumi, mežu ugunsgrēki beidzas ar krietni lielākiem postījumiem, piemēram, kā pērn, kad izdega vairāki tūkstoši hektāru.

Protams, meži augtu arī bez cilvēka klātbūtnes, taču mūsu mērķis ir gūt no tiem pēc iespējas lielāku saimniecisko labumu. Tāpēc Latvijā pieejamo koksnes resursu pieaugums notiek, pateicoties meža nozares mērķtiecīgi veiktai mežsaimnieciskajai darbībai mežu selekcijā, atjaunošanā, kopšanā un mežizstrādē izmantojot jaunākos zinātnes atzinumus un tehnoloģiju sasniegumus.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Vitamīni, uztura bagātināji. Vai vienmēr ir palīglīdzekļi veselības uzlabošanai?

10:59
22.11.2024
16

Ieejot aptiekā, acu priekšā ņirb dažādas kastītes ar uzrakstiem, kas mudina aizdomāties – varbūt man arī vajag šo. Pie kasēm viegli pamanāmos plauktos rindojas multivitamīni dažādām cilvēku grupām – no raibiem gumijlācīšiem bērniem līdz specializētām zivju eļļām un vitamīnu kompleksiem senioriem. Tam visam blakus daudz dažādu “anti-stresa” uztura bagātinātāju un pat melatonīna tablešu. Lūk, viss […]

"Miera plānu konkurss"

10:38
21.11.2024
19

Jaunievēlētais ASV prezidents Donalds Tramps veido savu valsts vadības komandu. Tu­vākajās dienās būs skaidrs par tās sastāvu, jo pašlaik vēl kaut kas var mainīties. Eksperti jau vērtē Trampa izraudzītās personas un piesardzīgi cenšas prognozēt, kāda būs Trampa politika, ko viņš darīs vai nedarīs. Pirms vēlēšanām viņš sarunājis daudz, arī vispretrunīgākās lietas. Gan jau laiks parādīs […]

Bēdas, skumjas un prieks – viss vienmēr līdzās

10:31
21.11.2024
34
1

Pelēkais, drēgnais, tumšais laiks rada sajūtu, ka Veļu laiks turpinās, lai gan pēc latviskām tradīcijām Mārtiņos tas beidzas un sākas Sala laiks. Vēlajā rudenī šķēpi tiek lauzti par to, cik daudz bērnu svin importēto Halovīnu un cik maz latviskos Mārtiņus un Miķeļus. Šogad Halovīnā lija, bija pavisam nemīlīgs laiks, bet pilsētā visur bija redzami bērni, […]

Pārtikas cenas - realitāte un solījumi

10:29
21.11.2024
37

Dzirdēts jau, ka runāt var nezin ko, tāpat arī katrs vārds jāvērtē kritiski. Bet visdrošāk ir ik vārda patiesību pārbaudīt pašam. Kurš gan nav dzirdējis, ka pārtikas cenas nepārtraukti, pa centam vien, palielinās. To stāsta tie, kuri iepērkas. Un uz veikalu, tirgu nedodas vien retais.    Ekonomikas ministrija apstiprina, ka    oktobrī bija cenu kāpums […]

Sašņorēts Ikars vistu kūts laktā

11:38
20.11.2024
30

Nedēļas sākumā Valmieras pievārtē atklāja Industriālā parka būvniecību. Gandrīz 60 ha plaša teritorija, kas jau nākamajā gadā būs sagatavota rūpnieciskai apbūvei, stratēģiski izdevīgā vietā ar dzelz­ceļa pievadu, elektroenerģijas pieslēgumu, visu nepieciešamo    uzņēmējdarbībai. Būs parks ar potenciālu kļūt par jaudīgu ekonomisko dzinēju visai Vidzemei. Kā jau atklāšanā, bija uzrunas, vēstījuma kapsulas iemūrēšana, atbildes uz žurnālistu […]

Salnu mēneša pelēcītis

14:51
14.11.2024
27

Tagad esam tumšajā gada pusē, kad naktis ir garākas par dienām. Teorētiski tajā esam kopš rudens saulgriežiem, Miķeļdienas 29. septembrī, taču tagad, kad pulksteņi tikuši pagriezti par stundu atpakaļ, dienas gaismas šķiet vēl mazāk. Ik gadu ap šo laiku no daudziem paziņām dzirdu, cik grūti, ka pie mums ziema un uzkrītoši pelēcīgais, drēgnais un vīrusiem […]

Tautas balss

Vai svarīgākā ir domes vadība

11:01
21.11.2024
49
J. raksta:

“Pagājušajā “Druvas” numurā bija ziņa, ka Cēsu novada pašvaldība par labu darbu valsts svētkos apbalvo 50 darbiniekus. Neviens pagodinātais vārdā nebija nosaukts, bet domes priekšsēdētājs un viņa vietnieki gan minēti pilnībā. Vai tad tikai viņi pelnījuši tādu godu, citi ne,” neapmierinātību ar publikāciju izteica J.

Sveiciens glābējiem un policistiem

11:01
21.11.2024
18
15
Seniore raksta:

“Noskatījos dokumentālo filmu par ugunsdzēsēju glābēju darbu. Tajā bija uzskatāmi parādīti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieku pienākumi, reālas situācijas, kādās viņi strādā, ar kādu bīstamību jāsastopas un cik profesionāli viņi atrisina situācijas. Gribu novēlēt visiem, kas strādā šajā dienestā, veselību un izturību un visus sveikt svētkos. Paldies vēlos teikt arī Valsts policijai. Arī tas […]

Kur novilkt robežu

11:39
20.11.2024
33
Lasītāja raksta:

“Lasu, ka Cēsīs Leona Paegles ielai atjaunots Ģimnāzijas ielas nosaukums. Nosaukumā, protams, nav nekā slikta, taču, manuprāt, nav pareizi, ka mēs cenšamies aizslaucīt visu mūsu vēsturi. Šoreiz varbūt ne tik daudz par Cēsīm, bet kopumā. Nav jau neviens cilvēks ideāls, arī rakstnieki, mākslinieki. Katram savi un varbūt daudziem nepareizi uzskati, bet vai tāpēc viņu vārdi […]

Pilsoniska atbildība

11:39
20.11.2024
27
M.N. raksta:

“Paldies priekulietim Gundaram Muceniekam, kurš Lāčplēša dienas rītā Priekuļu birzītē pie piemiņas zīmes Kārlim Ulmanim nopļāva kūlu. G.Mucenieks nežēloja savu laiku un izmantoja arī savu trimmeri,” pastāstīja M.N.

Nevar atrast tualetes

14:54
13.11.2024
66
Seniore no kaimiņu novada raksta:

“Mēs, trīs kundzes astotajā gadu desmitā, no kaimiņu novada bijām ciemos Cēsīs. Izstaigājām pilsētu, vēsturiskās vietas. Kā jau ekskursijā, katrai bija līdzi ūdens pudele. Pienāca brīdis, kad, kā mēdz teikt, daba sauc. Tā kā man Cēsis zināmākas, vedu draudzenes uz Rožu laukumu, atceros, tam līdzās bija pārvietojamās tualetes. Aizgājām, bet nekā, to vairs nav. Un […]

Sludinājumi