Piektdiena, 5. decembris
Vārda dienas: Sabīne, Sarma, Klaudijs

Koksnes resursi nepārtraukti palielinās

Jānis Gabrāns
12:57
13.05.2019
22

Itin bieži dzirdēts viedoklis, ka Latvijas meži tiek izcirsti, tie sarūk, nereti cilvēki par to aizdomājas, pamanot kārtējo nocirsto mežu kāda ceļa malā. Taču, izrādās, mežu apjoms nevis sarūk, bet gluži otrādi – arvien palielinās.

To starptautiskajā konferencē “Koka dienas” apliecināja arī a/s “Latvijas valsts meži” komunikācijas daļas vadītājs To­mass Kotovičs. Uzrunas sākumā viņš pastāstīja, ka pērn Koka dienās kāda arhitekte viņam jautājusi, ja Latvijā tik mežonīgi turpināsies mežu izciršana, vai būs koksne, ko izmantot būvniecībā, tāpēc nolēmis runāt tieši par šo jautājumu: “Sākšu ar to, kā Lat­vija izskatās no mežainuma viedokļa. Jā, Zviedrijā mežu ir vairāk, 4,17 ha uz iedzīvotāju, Latvi­jā tie ir 1,73 hektāri. Ja salīdzinām ar Beļģiju, tur mežu nav tikpat kā nemaz, vien 0,06 ha uz vienu iedzīvotāju. Satelītu dati rāda, ka mums jau apmēram 60 procentus teritorijas aizņem meži – uz pusi vairāk nekā pirmskara Lat­vijā.

Visi ilgtermiņa dati norāda, ka mežos pieejamie koksnes resursi nepārtraukti palielinās. Turklāt tas notiek ne tikai tāpēc, ka meža platība Latvijā dubultojusies, jo tajā pašā laikā četras reizes palielinājies kopējais mežā uzkrātais koksnes apjoms, un tas liecina par mežaudžu ražības uzlabošanos. Citiem vārdiem sakot, ievērojami palielinājusies meža kapitālvērtība un no viena hektāra iespējams iegūt daudz vairāk derīgu lietaskoku nekā agrāk.

Te var paskaidrot, ka mūsu mežos kokiem ir ļoti labi augšanas apstākļi. Kad ledus laikmets beidzās, tas atstāja augsni, kas kopā ar klimatu veido to, kāds mežs te aug. Zinātniski sakot, esam bore­ālo jeb ziemeļvalstu mežu zonā, tās dienvidu pusē, kas nozīmē, ka aug ļoti kvalitatīvās egles, priedes.

Ir zināms teiciens, ka Ulmaņ­laikos viss bija labāks. Bet koks šobrīd aug ātrāk nekā toreiz. To nosaka trīs faktori. Pirmais – cilvēku, meža zinātnieku veidots faktors, proti, jau apmēram 50 gadu mērķtiecīgi esam atlasījuši sēkliņas no labākajām, taisnākajām priedēm, selekcionējuši pakāpi pa pakāpei. Tas noticis arī ar egli un kopš ne tik seniem laikiem arī ar bērzu. Tātad cilvēks izveidojis labākus kokus. Divi pārējie faktori ir klimatiskie, pirmkārt, saistībā ar klimata pasiltināšanos ir vairāk dienu gadā, kad mežs aug. Otrkārt, gaisā ir vairāk ogļskābās gāzes. No vienas puses, tas ir slikti, bet mežs to savāc un, kā stāstām bērniem, apēd.

Runājot pat mežu nozari, dati rā­da, ka ciršanas apjomi gadu no gada ir stabili, ikgadējais koksnes pieaugums Latvijā ir 25 miljoni kubikmetru. Saprotu, ka ir jautājums – tas ir daudz vai maz. Tas nozīmē, ka uz katru Latvijas iedzīvotāju – lielu un mazu – izaug apmēram 12 kubikmetri koksnes. Ja Centrālā statistikas pārvalde saka, ka ģimenē valstī ir vidēji 2,6 cilvēki, tad uz vienu ģimeni izaug vairāk nekā 30 kubikmetru jeb viens piekrauts kokvedējs. Tas nozīmē, ka varam no koka ne tikai būvēt, bet izmantot to arī apkurē un citur.

Koksnes eksporta vērtība kopš Latvijas neatkarības atgūšanas ir strauji palielinājusies, tajā pašā laikā jāuzsver, ka ciršanas apjomi nav būtiski mainījušies. Tas nozīmē, ka mūsu kokrūpniecība, kas ir Latvijas ekonomikas mugurkauls, spējusi gadu no gada arvien vairāk koksnei dot pievienoto vērtību. Proti, vairāk eksportējam jau gatavu produkciju – ēvelētus, sagatavotus zāģmateriālus, koka mājas, mēbeles, vēl ko citu, nevis vienkārši apaļkokus.

“Latvijas valsts mežiem” ir vai­rāki virzieni, kuros strādājam, sākot no sēklu ieguves un stādu audzēšanas, beidzot ar biznesa sistēmu risinājumiem, kas ir dažādas, uz ģeogrāfiskām informācijas sistēmām balstītas programmas. Mums ir trīs stādu audzētavas, kurās gadā tiek izaudzēti vairāk nekā 50 miljoni stādu, apmēram 25 uz katru Latvijas iedzīvotāju. Esam apņēmušies palielināt apjomu, jo ir eksporta iespējas, mūsu audzētie stādi ir konkurētspējīgi arī Zviedrijā un Somijā.

Vēl viena nozare ir meža infrastruktūra jeb ceļi, jo bez tiem nevarētu ne izvest koksni, ne ievest stādus jaunu mežu stādīšanai. Arī iedzīvotāji ir priecīgi par šiem meža ceļiem, tie arī viņiem dod lielāku iespēju būt mežā. Ne mazāk nozīmīgi meža ceļi ir no ugunsdrošības viedokļa, jo ļauj piekļūt ar dzēšanas tehniku, ja tas nepieciešams. Ja ir šāda infra­­-struk­tūra, meža ugunsgrēku var apturēt pēc viena vai diviem izdegušiem hektāriem. Tur, kur ceļu nav, kur ir plaši liegumi, mežu ugunsgrēki beidzas ar krietni lielākiem postījumiem, piemēram, kā pērn, kad izdega vairāki tūkstoši hektāru.

Protams, meži augtu arī bez cilvēka klātbūtnes, taču mūsu mērķis ir gūt no tiem pēc iespējas lielāku saimniecisko labumu. Tāpēc Latvijā pieejamo koksnes resursu pieaugums notiek, pateicoties meža nozares mērķtiecīgi veiktai mežsaimnieciskajai darbībai mežu selekcijā, atjaunošanā, kopšanā un mežizstrādē izmantojot jaunākos zinātnes atzinumus un tehnoloģiju sasniegumus.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Tas vēl nav noskaidrots

19:59
04.12.2025
21

Līdz ar filmas “Tīklā. TTT leģendas dzimšana”, kam veltītas tikai pozitīvas atsauksmes, sabiedrība pievērsusi lielāku uzmanību Latvijas basketbola vēsturei un tās veidotājiem. Tā pēdējās nedēļās interneta portālos un preses izdevumos bieži lasāmas intervijas ar vienu no Latvijas basketbola leģendām Skaidrīti Smildziņu-Budovsku. Viņa ir viena no pirmās TTT komandas meitenēm, kas vēl ir mūsu vidū. 82 […]

Vai mākslīgais intelekts nogalinās medijus?

19:58
03.12.2025
24
1

Kad radās un plašu popularitāti iemantoja televizori un dažādas televīzijas pārraides, ātrs gals tika paredzēts radio, jo kāda gan jēga kaut ko tikai klausīties, ja var reizē arī skatīties. Tomēr radio dzīvo vēl šodien un nebūt nešķiet, ka būtu uz miršanu. Kad parādījās datortehnoloģijas un vēl jo vairāk plašās interneta iespējas, ātru galu paredzēja abiem […]

Ar iepirkumu sarakstiņu rokās

09:50
02.12.2025
32

“Lai palīdzētu iepirkties lētāk, decembrī Centrālā statistikas pārvalde sāks ievākt lielveikalu ķēdēs pārdoto pamata pārtikas produktu cenas. Kur tās varēs atrast,” vēsta žurnāls “Ir” publikācijā “Kur lētāki brokoļi”.Rakstā paskaidrots: “Iepērkoties pārdomāti, nevis impulsīvi, mēs varam apturēt pārtikas cenu pieaugumu, uzskata rīdzinieks Arturs Zikovs. Viņš ir programmētājs, tomēr ar naudu nemētājas. Lai ekonomētu, agrāk bieži pārskatīja […]

Nerimstošais Kijiv-gurums

09:50
01.12.2025
24

Notikumi virzās pa apli, un šobrīd manī kaut kur pazudusi ticība kaut kad tikt no tā ārā. Teju ik dienu sev nākas atkārtot – kaut kad tās kara šausmas beigsies. Lai gan vairs nesaprotu, kā tieši tas var beigties, ja pat sākuma punktu sen vairs nemāku noteikt. Mums ģeogrāfiski vistuvākais karš visvienkāršākajā, acīmredzamākajā un ļoti, […]

Ieraudzīt un novērst vardarbību

09:48
01.12.2025
21

Šogad centram “Marta”, Latvijas sieviešu tiesību aizstāvības organizācijai, aprit 25 gadi. Centrs sniedz profesionālu rehabilitāciju vardarbībā un cilvēku tirdzniecībā cietušām pieaugušām personām. Pērn palīdzību saņēma 790 cilvēki Latvijā. Viena no būtiskākajām pārmaiņām, ko centram ar neatlaidīgu darbu izdevies panākt, ir plašākas sabiedrības izpratne, ka vardarbība ģimenē nav pieņemama. 25. novembris ir Starp­tautiskā diena vardarbības pret […]

Vai spēsim mainīt demogrāfijas līkni

10:22
26.11.2025
36
1

Novembris Latvijai ir nozīmīgs mēnesis, kad īpaši domājam par mūsu valsti – tās pagātni, pārbaudījumiem, iespējamo nākotni. Par Latviju es domāju arī, piedaloties divu iestāžu atklāšanā. Jaunpiebalgā bijušajā skolas ēkā durvis vēra senioru nams “Piebalga”, savukārt Cēsīs, Dārtas ielā, svinīgi tika atklāta atjaunotā Cēsu Bērzaines pamatskolas pirms­skolas “Dārtiņa” ēka. Divas celtnes, kas ļoti gaidīja atdzimšanu: […]

Tautas balss

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Atbildība arī gājējam

08:26
22.11.2025
29
Cēsniece V. raksta:

“Agrāk bērniem skolā mācīja satiksmes noteikumus. Atceros, ka teica: “Pirms šķērsojiet brauktuvi, vispirms paskatieties pa kreisi, pēc tam pa labi, vai nebrauc kāda automašīna. Tikai pēc tām ejiet pāri ielai.” Un tas attiecas ne tikai uz vietām, kur nav gājēju pārejas, bet arī tur, kur tās ir. Taču tagad bērni un jaunieši vispār neskatās, vai […]

Sludinājumi