Nostalģija jeb ilgas pēc bijušā ir tik cilvēciski saprotamas jūtas. Jo laiks, kas bijis, lai cik grūts, mums tomēr šķiet jauks un skaists. Jo tālāk no tā, jo tas skaistāks. Kaut vai tāpēc, ka tad bijām jauni un varējām kalnus gāzt. Uz šādām nostalģiskām emocijām pamudināja sestdien Cēsu koncertzālē notikušais vīru vokālā ansambļa “Daile” koncerts “Dziesmas, kuras neviens vairs nedzied”.
Pārsteigums jau tas, ka vīru vokālais ansamblis jeb dubultkvartets spēj savākt pilnu skatītāju zāli un balkonu piedevām. Bet neaprakstāma tā pozitīvisma deva, ko šis koncerts deva. Astoņi vīri, kuru vidū divi pazīstamākie – Zigfrīds Muktupāvels un Ivars Cinkus -, radījuši lielisku koncertu, izvēloties sen aizmirstas padomju tautu melodijas, pasniedzot tās jaunos aranžējumos. Zālē galvenokārt publika, kas augusi ar šīm dziesmām un dziedājusi tās ansambļos, koros. Tā bija kā atgriešanās jaunībā, bērnībā, kā ielūkošanās ģimenes albumā, kur katrs attēls tik mīļš un tik daudz ko izsakošs.
Kāds, iespējams, nodomās, ka tā bijusi tāda padomju laiku slavināšana, bet nāksies apbēdināt, nē, tā bija lieliska muzikāla atgriešanās laika ritenī, ieklausoties dziesmu vārdos, ko šodien jau tveram pavisam citādi. Koncerts parādīja, ka esam iemācījušies uz tiem gadiem paraudzīties bez aizvainojuma, nedomājot, ka tā tiek glorificēts tas laiks, bet tvert viegli. To apliecina pilnībā izpārdotā zāle, cilvēki nāca, ne jau lai domātu, cik labi bija toreiz, bet lai izbaudītu labu mūziku. Šoreiz tiešām uzsvars uz vārda “labu”, jo kā, stāstot par dziesmu atlasi, teica Z. Muktupāvels, toreiz tika sarakstīts arī ļoti daudz “mēslu”.
Klausoties dziesmas, varēja padomāt par mūsu prasmi stāvēt pāri ideoloģijai gan tolaik, gan tagad. Saprast, cik svarīgi pamanīt tās vērtības, kas radītas. Dzejnieki un komponisti rakstīja dziesmas, kas varbūt bija ideoloģiski pareizas, pareizāk sakot, tās tādas izskatījās, bet, paraugoties ar šodienas skatījumu, redzams, ka tur no ideoloģijas ne miņas. Jo dziesmas par mīlestību vienmēr bijušas brīvas no ideoloģijas, jaunā paaudze šīs dziesmas var dziedāt, kā šim laikam radītas. Ja mēs visu iemācītos tvert tik viegli, kā tvērām dziesmas šajā koncertā, arī dzīvot būtu krietni vieglāk.
Komentāri