Piektdiena, 22. novembris
Vārda dienas: Aldis, Alfons, Aldris

Kļūt par angli vai atgriezties

Monika Sproģe
10:43
26.02.2020
37

Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta pētnieks Mārtiņš Kaprāns viesojās Cēsīs un iepazīstināja ar savu pētījumu par to, kā tautieši, kurus tik ļoti gaidām atpakaļ Latvijā, jūtas Lielbritānijā?

Lielbritānija ir mītnes zeme lielākajai latviešu emigrantu kopienai, turklāt krietni lielākai nekā Norvēģijā, Vācijā vai Īrijā. Pēc oficiālās statistikas tur dzīvo ap 110 000 latviešu. Protams, jāņem vērā sezonālais darbs, kas šo statistiku nedaudz pamaina.

Interesanti, ka vismaz trīs ceturt­daļas Latvijas un Lietuvas emigranti Lielbritānijā strādā vidēji vai zemi kvalificētu darbu, kamēr igauņi lielākoties veic augsti kvalificētu darbu. Visvairāk latviešu aizbrauca krīzes vai pēckrīzes laikā, un šī izceļošana bija kā bēgšana no diezgan lielas bezcerības. Turklāt emigrantu vidū, kas izceļojuši pēdējo gadu laikā, jūtams izteikts aizvainojums pret Latviju. M. Kaprāns uzsver, ka, iekārtojoties Lielbritānijā, mūsu tautieši vairāku gadu garumā attīsta savas prasmes un gūst zināmus panākumus darba tirgū, taču, neskatoties uz to, viņi paliek mazkvalificētais darbaspēks. Visvairāk mūsu tautiešu strādā lauksaimniecības, viesmīlības un sociālās aprūpes jomā.

“Aptaujās un intervijās emigranti pārliecinoši atbild, ka Lielbritānijā viņi ir ļoti apmierināti ar ģimenes dzīvi, mājokli, kurā dzīvo, pamatdarbu, attiecībām ar cilvēkiem ārpus ģimenes, arī darba apstākļiem un vispār dzīvi kopumā. Tikai 30% atbildējuši, ka vēlētos labāku darba atalgojumu, izglītību un visbeidzot arī veselību. Tātad secinām, ka viņi tur jūtas ļoti apmierināti,” saka M. Kaprāns.

Viņš gan piebilst, ka ļoti smagais darbs lauksaimniecībā, rūpniecībā vai sociālajā jomā būtiski ietekmē aizbraucēju veselību. “Neraugoties uz to, saprotam, ka smagais darbs “kaulus nelauž”, jo pāri visam prevelē apmierinātība ar dzīvi kopumā. Turklāt, nostrādājot vairākus gadus smagā darbā par lielāku samaksu, redzams, ka cilvēki šādu darbu tikpat labi arī pamet un izvēlas sev sirdij tīkamāku jomu pat tad, ja alga ir mazāka, attālums līdz darbam lielāks,” stāsta pētnieks.

Latvieši, kuri Lielbritānijā nodzīvojuši ilgāku laiku, iepazinuši arī savas darba ņēmēja tiesības. Ir pat notikušas vairākas tiesas prāvas, kurās mūsu tautieši uzvarējuši, un tas parāda, ka latviešu kopiena apjauš spējas ietekmēt savu dzīvi un lēnām izplēn akla paļaušanās liktenim. “Turklāt breksits latviešiem jo izteiktāk saasina vēlmi neļaut sev darīt pāri,” pārliecināts M.Kaprāns.

Latvietim vienmēr svarīga bijusi māju sajūta. Ģimenēm paš­valdības ar dažādiem nosacījumiem piešķir īres namus. Pastāv arī iespēja tos izpirkt. Emigran­tiem tas rada drošības sajūtu, sava māja ceļ pašapziņu, jo Latvijā ne viens vien bijis spiests dzīvot vien­istabas dzīvoklī kopā ar bērniem. Taču ne viss ir tik skaisti un rožaini. “Vairāki satiktie latvieši stāstīja, pat raud par izjukušām ģimenēm. Turklāt ne tikai tām, kas izjukušas attāluma dēļ, bet ļoti liels īpatsvars attiecību izjūk tieši pēc abu pārcelšanās. Iemesli ir dažādi,” teic pētnieks.

Lielbritānijā ļoti strauji notiek otrās paaudzes asimilācija. Bērni, kuri tur ir dzimuši vai aizceļojuši ļoti agrā bērnībā, vairs nerunā latviski. Vecāki ar viņiem runā lauzītā, nepareizā angļu valodā. Tā kā aizvien saasinās attiecības starp imigrantiem un angļiem, latvieši cenšas ne vien izlīdzināt atšķirības, bet arī domā par pilsoņa vai pastāvīgā iedzīvotāja statusa iegūšanu. “Vairums latviešu breksita jautājumā saglabā ļoti bezrūpīgu attieksmi vai nogaidošu taktiku – kā būs, tā būs. Angļi pozicionē, ka viņu prioritāte ir augsti kvalificētais darbaspēks, tāpēc jāpārskata migrantu politika, bet paradoksālā kārtā augsti kvalificētais darbaspēks breksita kontekstā no Anglijas gatavs izceļot. Daudzi latvieši atzinuši, ka breksits nav iemesls, lai satrauktos par savu nākotni, jo sociālā dzīve rit tāpat kā pirms 2016. gada. Alga ir nemainīga, darbs tāpat. Taču izskan viedokļi, ka ir palielinājušās dzīvošanas izmaksas, samazinājusies mārciņas vērtība, kas ir būtiski tiem, kuriem Latvijā ir kredītsaistības. Inter­vijās ļoti jūtams, ka latvieši sevi piedēvē iedomātajam imigranta ideālam, sakot, ka darba devējs viņu bieži slavē, viņš nedzīvo uz pabalstiem, bet strādā un godīgi maksā visus nodokļus. Daudzi cenšas nerunāt latviski, lai padarītu sevi vēl neredzamāku, iekļautos un paātrinātu “kļūšanu par īstu angli”,” novērojumos dalās pētnieks. Turpretī augsti kvalificētā darbaspēka vidū notiek tieši pretējais – viņi vēlas uzsvērt savu latvisko piederību, un tieši šie speciālisti apsver iespēju, ka varētu reemigrēt. Taču ne uz Latviju, bet citu ES valsti. Viņiem Latvija ir tikai kā trešais variants. Šiem ļaudīm ir uzkrāti resursi, pieredze, apzinātas iespējas,” klāsta pētnieks un piebilst, ka par atgriešanos runā tie, kuriem Latvijā ir kāds īpašums, palikuši radi, taču daudziem te vairs nav nekā.

Latvieši ir pieņēmuši, ka ir imigranti. “Tā ir identitāte, ko viņiem uzspiež briti, taču tautieši to pieņem kā savu lomu, turklāt šo identitāti uztver pozitīvi,” skaidro pētnieks. Te arī jautājums – vai visi Latvijas pūliņi, īstenotie projekti, nauda, ko iegulda informatīvajos pasākumos un diasporā, sevi attaisno. M. Kaprāns rausta plecus: “Jācer, ka vismaz sociāli un politiski apzinātākajā tautiešu daļā vēstījums par dzimteni trāpa. Tomēr jāpaskatās, cik liela ir šī sabiedrības daļa. Es teiktu, ka sokas grūti, īpaši tad, ja cilvēki jau pieņēmuši, ka viņu bērni būs angļi.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

"Miera plānu konkurss"

10:38
21.11.2024
12

Jaunievēlētais ASV prezidents Donalds Tramps veido savu valsts vadības komandu. Tu­vākajās dienās būs skaidrs par tās sastāvu, jo pašlaik vēl kaut kas var mainīties. Eksperti jau vērtē Trampa izraudzītās personas un piesardzīgi cenšas prognozēt, kāda būs Trampa politika, ko viņš darīs vai nedarīs. Pirms vēlēšanām viņš sarunājis daudz, arī vispretrunīgākās lietas. Gan jau laiks parādīs […]

Bēdas, skumjas un prieks – viss vienmēr līdzās

10:31
21.11.2024
13

Pelēkais, drēgnais, tumšais laiks rada sajūtu, ka Veļu laiks turpinās, lai gan pēc latviskām tradīcijām Mārtiņos tas beidzas un sākas Sala laiks. Vēlajā rudenī šķēpi tiek lauzti par to, cik daudz bērnu svin importēto Halovīnu un cik maz latviskos Mārtiņus un Miķeļus. Šogad Halovīnā lija, bija pavisam nemīlīgs laiks, bet pilsētā visur bija redzami bērni, […]

Pārtikas cenas - realitāte un solījumi

10:29
21.11.2024
20

Dzirdēts jau, ka runāt var nezin ko, tāpat arī katrs vārds jāvērtē kritiski. Bet visdrošāk ir ik vārda patiesību pārbaudīt pašam. Kurš gan nav dzirdējis, ka pārtikas cenas nepārtraukti, pa centam vien, palielinās. To stāsta tie, kuri iepērkas. Un uz veikalu, tirgu nedodas vien retais.    Ekonomikas ministrija apstiprina, ka    oktobrī bija cenu kāpums […]

Sašņorēts Ikars vistu kūts laktā

11:38
20.11.2024
26

Nedēļas sākumā Valmieras pievārtē atklāja Industriālā parka būvniecību. Gandrīz 60 ha plaša teritorija, kas jau nākamajā gadā būs sagatavota rūpnieciskai apbūvei, stratēģiski izdevīgā vietā ar dzelz­ceļa pievadu, elektroenerģijas pieslēgumu, visu nepieciešamo    uzņēmējdarbībai. Būs parks ar potenciālu kļūt par jaudīgu ekonomisko dzinēju visai Vidzemei. Kā jau atklāšanā, bija uzrunas, vēstījuma kapsulas iemūrēšana, atbildes uz žurnālistu […]

Salnu mēneša pelēcītis

14:51
14.11.2024
25

Tagad esam tumšajā gada pusē, kad naktis ir garākas par dienām. Teorētiski tajā esam kopš rudens saulgriežiem, Miķeļdienas 29. septembrī, taču tagad, kad pulksteņi tikuši pagriezti par stundu atpakaļ, dienas gaismas šķiet vēl mazāk. Ik gadu ap šo laiku no daudziem paziņām dzirdu, cik grūti, ka pie mums ziema un uzkrītoši pelēcīgais, drēgnais un vīrusiem […]

Šleseram un Rosļikovam neizdevās

14:51
13.11.2024
36

Ja reizēm, palasot soci­ālo saziņas vietņu komentārus par parlamentu, kuru paši esam ievēlējuši, un valdību, kuru tie mūsu ievēlētie izraudzījušies, šķiet, ka sabiedrībai ir mentālās veselības problēmas, tomēr jāatzīst – kopumā esam stabili apdomīgi, saprātīgi un mums netrūkst kritiskās domāšanas. Tā jāsecina, kad mediji ziņo – pirms gada Centrālajai vēlēšanu komisijai (CVK) iesniegto iniciatīvu par […]

Tautas balss

Vai svarīgākā ir domes vadība

11:01
21.11.2024
22
J. raksta:

“Pagājušajā “Druvas” numurā bija ziņa, ka Cēsu novada pašvaldība par labu darbu valsts svētkos apbalvo 50 darbiniekus. Neviens pagodinātais vārdā nebija nosaukts, bet domes priekšsēdētājs un viņa vietnieki gan minēti pilnībā. Vai tad tikai viņi pelnījuši tādu godu, citi ne,” neapmierinātību ar publikāciju izteica J.

Sveiciens glābējiem un policistiem

11:01
21.11.2024
8
2
Seniore raksta:

“Noskatījos dokumentālo filmu par ugunsdzēsēju glābēju darbu. Tajā bija uzskatāmi parādīti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieku pienākumi, reālas situācijas, kādās viņi strādā, ar kādu bīstamību jāsastopas un cik profesionāli viņi atrisina situācijas. Gribu novēlēt visiem, kas strādā šajā dienestā, veselību un izturību un visus sveikt svētkos. Paldies vēlos teikt arī Valsts policijai. Arī tas […]

Kur novilkt robežu

11:39
20.11.2024
24
Lasītāja raksta:

“Lasu, ka Cēsīs Leona Paegles ielai atjaunots Ģimnāzijas ielas nosaukums. Nosaukumā, protams, nav nekā slikta, taču, manuprāt, nav pareizi, ka mēs cenšamies aizslaucīt visu mūsu vēsturi. Šoreiz varbūt ne tik daudz par Cēsīm, bet kopumā. Nav jau neviens cilvēks ideāls, arī rakstnieki, mākslinieki. Katram savi un varbūt daudziem nepareizi uzskati, bet vai tāpēc viņu vārdi […]

Pilsoniska atbildība

11:39
20.11.2024
24
M.N. raksta:

“Paldies priekulietim Gundaram Muceniekam, kurš Lāčplēša dienas rītā Priekuļu birzītē pie piemiņas zīmes Kārlim Ulmanim nopļāva kūlu. G.Mucenieks nežēloja savu laiku un izmantoja arī savu trimmeri,” pastāstīja M.N.

Nevar atrast tualetes

14:54
13.11.2024
64
Seniore no kaimiņu novada raksta:

“Mēs, trīs kundzes astotajā gadu desmitā, no kaimiņu novada bijām ciemos Cēsīs. Izstaigājām pilsētu, vēsturiskās vietas. Kā jau ekskursijā, katrai bija līdzi ūdens pudele. Pienāca brīdis, kad, kā mēdz teikt, daba sauc. Tā kā man Cēsis zināmākas, vedu draudzenes uz Rožu laukumu, atceros, tam līdzās bija pārvietojamās tualetes. Aizgājām, bet nekā, to vairs nav. Un […]

Sludinājumi