Sestdiena, 20. decembris
Vārda dienas: Lelde, Sarmis

Mocarella – žņaugtais siers

Druva
23:00
02.04.2007
49

Šoreiz parunāsim par uzņēmējdarbību, paraugoties krietni aiz rajona un pat valsts robežām. Pateicoties Latvijas Ārlietu ministrijai un Eiropas komisijas pārstāvniecībai Latvijā, reģionālo laikrakstu žurnālistiem bija iespēja pabūt Itālijā, Kampānijas reģionā, lai redzētu, kā Eiropas Savienības fondu finansējumu var lietderīgi izmantot ražošanas modernizēšanā un attīstīšanā. Apskatījām trīs ražotnes – mocarellas, olīveļļas un vīna, trīs Itālijai raksturīgas. Iepazīšanos ar šiem uzņēmumiem noorganizēja Latvijas goda konsule Kampānijā Randa Gatasa, kura rūpējas, lai sadarbība starp Latviju un šo reģionu attīstītos, kā arī veicina mūsu valsts pazīstamību Itālijā.

ES nāk talkā

Šoreiz par to, kā top īstā itāļu mocarella. Siera pazinējiem šis nosaukums nav svešs, un laikā, kad veikalos parādās pirmie īstie tomāti, vislabākā uzkoda ir mocarellas siers, tomāti un svaigas bazilika lapiņas.

Itāliski “mocare” nozīmē žņaugt, tāpēc mocarellu dēvē par žņaugto sieru, jo, veidojot siera bumbiņas ar rokām, jāveic it kā žņaugšana, lai atdalītu tās no kopējās masas.

Ražotne, uz kuru dodamies, atrodas tālu no Neapoles, un nākas

krietni palīkumot par šauriem, bet asfaltēties ceļiem, kamēr nokļūstam pie mērķa. Šajā vietā mocarellas sieru ražo jau gadsimtiem, bet pirms aptuveni 20 gadiem trīs brāļi Rubino – Umberto, Vito un Nikolo izveidoja savu nelielu mājas ražotni, lai ražotu sieru pēc labākajām šī reģiona tradīcijām. Īstās mocarellas ražošanai izmanto pienu, ko iegūst no bifeļmātēm, lai gan daudzviet Eiropā, tostarp arī Lietuvā, to ražo no govs piena. Lai iegūtu vairāk piena, brāļi nolēma šos liellopus, kuri līdz tam dzīvoja savvaļā, civilizēt, izveidojot fermas. Kad nelielā ražotne kļuva par šauru, uzņēmēji nolēma meklēt palīdzību Eiropas fondos, lai sāktu ražošanu jau citā līmenī. Te var paskaidrot, ka ES nauda Itālijā tiek piesaistīta uzreiz reģioniem, nevis caur Romu. Reģionos ir cilvēki, kuri strādā ar ES projektiem, sadarbojas ar uzņēmējiem un palīdz piesaistīt finansējumu.

Tapa projekts ražotnes modernizēšanai, no ES tika saņemts finansējums divu miljonu eiro apmērā, un rezultātā uzbūvēts moderns

komplekss, kurā dienā saražo astoņus tūkstošus kilogramu mocarellas siera. Viens, divi un gatavs!

Uzņēmums dienā pārstrādā pienu, izmantojot gan savā saimniecībā audzēto bifeļmāšu pienu, gan iepērkot no citām saimniecībām. Bifeļmātes slauc divas reizes dienā, no katras iegūstot 10 litrus piena ar augstu tauku saturu – 9 – 10 procenti. Kā stāstīja ražotnē, no šī piena iespējams iegūt krietni vairāk siera, nekā no govs piena. Ja no 100 litriem govs piena sanāk 11 kilogrami mocarellas siera, no tāda paša daudzuma bifeļmāšu piena – pat 25 kilogrami.

Ražošanas process ir samērā vienkāršs, no izslaukšanas brīža

līdz gatavās produkcijas nonākšanai noliktavā paiet tikai četras stundas. Dažos vārdos siera tapšanu var izstāstīt šādi. Piens pēc nonākšanas ražotnē tiek pasterizēts noteiktā temperatūrā, tad tam pievieno nepieciešamo fermentu un enzīmu, lai iegūtu mocarellas masu. Kad tā gatava, masu spiež caur īpašu sietu, sadalot dažāda lieluma bumbiņās. Tas vispirms nonāk ūdens peldē, tad sālsūdenī un ir gatavas fasēšanai. Uzņēmuma darbinieki ar rokām mocarellas bumbiņas fasē traukos, trauciņos vai maisiņos, tad traukus piepilda ar sālsūdeni, un siers gatavs nonākšanai veikalu plauktos.

Tradicionāli mocarellu fasē maisiņos, bet šajā ražotnē kopumā izmanto 35 dažādus iepakojumos. Redzējām, kā ar rokām veido mocarellas bizi, kādu mūsu veikalos gan nav nācies manīt.

Ražošanas cehā bija interesanti uzzināt, ka tur strādā arī divi ukraiņi, viens moldāvs un viens rumānis. Viens no ukraiņiem, kurš šajā ražotnē strādā jau septiņus gadus, pastāstīja, ka šajā reģionā strādājot daudzi viņa tautieši, lai arī esot tālu no dzimtenes, ar darbu viņš esot apmierināts. Itāļu mēlē runāt ielauzījies ātri, tagad jau nedaudz jūtoties kā vietējais.

Saglabāt reģionam raksturīgo

Itālijā pircēji augstu vērtē tradīcijas, tāpēc īpaši tiek uzsvērts, ka šis mocarellas siers tiek ražots konkrēti šajā vietā, jo siera kvalitāti ietekmē ne tikai piens, bet pat gaiss. Var jau ražotnes izvietot citās valstīs, bet pircēji, visticamāk, izvēlēsies vietējo ražojumu, jo zinās, ka tas ir īsts vietējais siers.

Reģionā izstrādāti vairāki standarti, kas apliecina, ka produkts tapis konkrēti šajā vietā pēc noteiktām tehnoloģijām un receptēm. Lai saņemtu šo apliecinājumu, nepieciešams iziet daudzas pārbaudes, un pēc tam regulāri tiek sekots līdzi, vai visas prasības tiek ievērotas. Uz šī mocarellas siera iepakojuma redzamas divi simboli – DOP standarts un apzīmējums “Mozzarella di bufala Campana”. Šos simbolus var likt tikai tam sieram, kas ražots konkrētajā vietā. Pat ja uzņēmums izveidos ražotni ārvalstīs, pašlaik notiekot sarunas ar ražotni Lietuvā, tur ražotajam sieram šos standartu apzīmējumus likt nedrīkstēs. Jāteic, bija ļoti patīkami dzirdēt un redzēt, cik ļoti viņi lepojas ar šiem standartiem, ar konkrētajam reģionam raksturīgo ražošanu un produkciju. Šim kvalitātes standartam ir liela nozīme arī mārketinga aktivitātēs. Tas lika arī padomāt, kāpēc Latvijā pagaidām nav vērojami centieni saglabāt to īpašo, raksturīgo. Varbūt “zaļā karotīte” ir mēģinājums atzīmēt Latvijā ražotus kvalitatīvus produktus, bet šķiet, ka vietējie pircēji tam nepievērš pārāk lielu uzmanību.

Bet varbūt es kļūdos.

Katrā ziņā redzētais Kampānijā uzskatāmi pierādīja, ka iespējams piesaistīt Eiropas finansējumu, lai no neliela uzņēmuma izveidotu modernu un attīstītu ražotni. Arī paši itāļi ir pārliecināti par ES naudas iespējām uzņēmējdarbības attīstīšanā. Vajag tik gribēt un darboties.

Un vēl kāds interesants fakts, ko uzzināju par mocarellas sieru. Itālijā tas ir viens no picas pamatelementiem, bet, lai arī pica atbilstu pilnībā visām prasībām, mocarellas siers jāgriež ar rūsējoša tērauda nazi, jo metāls piešķir īpašu garšas niansi. Un šādi sīkumi Itālijā tiek turēti cieņā.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Jaunpiebalgā zināšanas un prasmes veicina ziedošanu bērniem ar kustību traucējumiem

00:00
20.12.2025
4

Ar erudīcijas spēli “Apslēptās zināšanas” un dāsni nosolītiem amatnieku un mājražotāju darbiem Jaunpiebalgā savākti 2141 eiro bērnu ar kustību traucējumiem atbalstam. Labdarības pasākums – aizraujošas zinību sacensības un vietējo meistaru darbu izsole – pagasta Kultūras centrā notika otro gadu. Idejas iniciatore Kitija Stauvere ir bērnu un jauniešu interešu centra “Tagad” vadītāja. “Tas bija negaidīti! Tā […]

Sēņu festivāls labi “iesakņojas”

00:00
19.12.2025
44

Jau trešo gadu Cēsīs norisinājās īpašs sēņu un mākslas vienotībai veltīts festivāls, kas šogad ieguvis nosaukumu “Mikokultūra”, ik gadu tā programmai – tāpat kā sēnēm labvēlīgos apstākļos – tikai pieaugot un paplašinoties. Aizvadītajā sestdienā dažādās pilsētas vietās apmeklētāji varēja gūt visnotaļ plaša spektra informāciju par sēnēm – no to audzēšanas pieredzes stāstiem, sēņu kulinārijas brīnumu […]

Cēsīs autobusi sāk kursēt no atjaunotā Stacijas laukuma

00:00
18.12.2025
321

15.decembrī gan kājāmgājēji, gan autobraucēji ievēroja, ka Cēsu Stacijas laukumā vairs nav norobežojošo zīmju, kas liegtu kustību. Tā kā pabeigti galvenie rekonstrukcijas darbi, šodien no plkst. 12 AS “CATA” atsāks reisu izpildi un pasažieru apkalpošanu atjaunotajā teritorijā, izmantojot jaunizveidotās iekāpšanas un izkāpšanas platformas. Galvenais, kas iedzīvotājiem jāievēro, – tagad transporta kustība Stacijas laukumā organizēta pa […]

Straupe – maza toreiz un tagad. Pamanāma un zināma

10:05
17.12.2025
108

Straupe bija mazākā pilsēta Hanzas savienībā pirms gadsimtiem un tāda ir arī mūsdienu tīklojumā “Jaunā Hanza”.  “Vēsturiskā atmiņa veido identitāti. Hanzas savienība ir saistīta ar Straupi. Kaut tas bija ļoti tālā pagātnē, pret šo laiku ir pozitīva attieksme. Straupie­šiem sava vēsture ir svarīga,” saka Lielstraupes pils pārvald­niece Rudīte Vasile un pastāsta, ka ik vasaru Pārgaujas […]

Ne tikai kārtības sargi, bet arī iedvesmas avots cits citam

00:00
17.12.2025
533

Gadskārtējā policistu apbalvošanas pasākumā, kas aizvadītajā nedēļā norisinājās Limbažos, arī šoreiz par īpašākiem darba sasniegumiem vai ievērojamu dienestā aizvadīto laiku godināta virkne Vidzemes kārtībsargu, tostarp arī 18 no Dienvidvidzemes iecirkņa, kura pārziņā ir Cēsu un Madonas novads. Atzīmējot Valsts policijas (VP) 107. gadadienu, teju 60 Vidzemes reģiona pārvaldes (VRP) likumsargu 11. decembrī bija aicināti uz […]

Tradīcija - Ziemassvētku tirdziņi. Ne tikai iepirkšanās

00:00
16.12.2025
78

Decembris ir Ziemassvētku tirdziņu laiks. Laukumos un skvēros, ielās, kultūras namos valda svētku noskaņa, skan dziesmas, smaržo piparkūkas, tiek piedāvāts plašs preču klāsts. Dažviet Ziemassvētku egles iedegšana ar dažādiem priekšnesumiem lieliem un maziem pašsaprotami ir arī tirdziņš. Katrā vietā savas tradīcijas. Bet visur rīkotāji uzsver, ka Ziemassvētku tirdziņu nevar salīdzināt ar citiem, jo tajos valda […]

Tautas balss

Egle rada prieku

09:57
17.12.2025
18
Cēsniece L. raksta:

“Priecājos par Cēsu galveno egli Vienības laukumā. Tā izgreznota ļoti jaukām gaismiņām. Prieks skatīties gan autobraucējiem, gan gājējiem. Šajās tumšajās dienās, ieraugot mirdzošās spuldzītes, sejā iezogas smaids,” sacīja cēsniece L.

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
36
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
33
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
50
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
49
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Sludinājumi