Trešdiena, 24. jūlijs
Vārda dienas: Kristīne, Kristīna, Krista, Kristiāna, Kristiāns

Mocarella – žņaugtais siers

Druva
23:00
02.04.2007
3

Šoreiz parunāsim par uzņēmējdarbību, paraugoties krietni aiz rajona un pat valsts robežām. Pateicoties Latvijas Ārlietu ministrijai un Eiropas komisijas pārstāvniecībai Latvijā, reģionālo laikrakstu žurnālistiem bija iespēja pabūt Itālijā, Kampānijas reģionā, lai redzētu, kā Eiropas Savienības fondu finansējumu var lietderīgi izmantot ražošanas modernizēšanā un attīstīšanā. Apskatījām trīs ražotnes – mocarellas, olīveļļas un vīna, trīs Itālijai raksturīgas. Iepazīšanos ar šiem uzņēmumiem noorganizēja Latvijas goda konsule Kampānijā Randa Gatasa, kura rūpējas, lai sadarbība starp Latviju un šo reģionu attīstītos, kā arī veicina mūsu valsts pazīstamību Itālijā.

ES nāk talkā

Šoreiz par to, kā top īstā itāļu mocarella. Siera pazinējiem šis nosaukums nav svešs, un laikā, kad veikalos parādās pirmie īstie tomāti, vislabākā uzkoda ir mocarellas siers, tomāti un svaigas bazilika lapiņas.

Itāliski “mocare” nozīmē žņaugt, tāpēc mocarellu dēvē par žņaugto sieru, jo, veidojot siera bumbiņas ar rokām, jāveic it kā žņaugšana, lai atdalītu tās no kopējās masas.

Ražotne, uz kuru dodamies, atrodas tālu no Neapoles, un nākas

krietni palīkumot par šauriem, bet asfaltēties ceļiem, kamēr nokļūstam pie mērķa. Šajā vietā mocarellas sieru ražo jau gadsimtiem, bet pirms aptuveni 20 gadiem trīs brāļi Rubino – Umberto, Vito un Nikolo izveidoja savu nelielu mājas ražotni, lai ražotu sieru pēc labākajām šī reģiona tradīcijām. Īstās mocarellas ražošanai izmanto pienu, ko iegūst no bifeļmātēm, lai gan daudzviet Eiropā, tostarp arī Lietuvā, to ražo no govs piena. Lai iegūtu vairāk piena, brāļi nolēma šos liellopus, kuri līdz tam dzīvoja savvaļā, civilizēt, izveidojot fermas. Kad nelielā ražotne kļuva par šauru, uzņēmēji nolēma meklēt palīdzību Eiropas fondos, lai sāktu ražošanu jau citā līmenī. Te var paskaidrot, ka ES nauda Itālijā tiek piesaistīta uzreiz reģioniem, nevis caur Romu. Reģionos ir cilvēki, kuri strādā ar ES projektiem, sadarbojas ar uzņēmējiem un palīdz piesaistīt finansējumu.

Tapa projekts ražotnes modernizēšanai, no ES tika saņemts finansējums divu miljonu eiro apmērā, un rezultātā uzbūvēts moderns

komplekss, kurā dienā saražo astoņus tūkstošus kilogramu mocarellas siera. Viens, divi un gatavs!

Uzņēmums dienā pārstrādā pienu, izmantojot gan savā saimniecībā audzēto bifeļmāšu pienu, gan iepērkot no citām saimniecībām. Bifeļmātes slauc divas reizes dienā, no katras iegūstot 10 litrus piena ar augstu tauku saturu – 9 – 10 procenti. Kā stāstīja ražotnē, no šī piena iespējams iegūt krietni vairāk siera, nekā no govs piena. Ja no 100 litriem govs piena sanāk 11 kilogrami mocarellas siera, no tāda paša daudzuma bifeļmāšu piena – pat 25 kilogrami.

Ražošanas process ir samērā vienkāršs, no izslaukšanas brīža

līdz gatavās produkcijas nonākšanai noliktavā paiet tikai četras stundas. Dažos vārdos siera tapšanu var izstāstīt šādi. Piens pēc nonākšanas ražotnē tiek pasterizēts noteiktā temperatūrā, tad tam pievieno nepieciešamo fermentu un enzīmu, lai iegūtu mocarellas masu. Kad tā gatava, masu spiež caur īpašu sietu, sadalot dažāda lieluma bumbiņās. Tas vispirms nonāk ūdens peldē, tad sālsūdenī un ir gatavas fasēšanai. Uzņēmuma darbinieki ar rokām mocarellas bumbiņas fasē traukos, trauciņos vai maisiņos, tad traukus piepilda ar sālsūdeni, un siers gatavs nonākšanai veikalu plauktos.

Tradicionāli mocarellu fasē maisiņos, bet šajā ražotnē kopumā izmanto 35 dažādus iepakojumos. Redzējām, kā ar rokām veido mocarellas bizi, kādu mūsu veikalos gan nav nācies manīt.

Ražošanas cehā bija interesanti uzzināt, ka tur strādā arī divi ukraiņi, viens moldāvs un viens rumānis. Viens no ukraiņiem, kurš šajā ražotnē strādā jau septiņus gadus, pastāstīja, ka šajā reģionā strādājot daudzi viņa tautieši, lai arī esot tālu no dzimtenes, ar darbu viņš esot apmierināts. Itāļu mēlē runāt ielauzījies ātri, tagad jau nedaudz jūtoties kā vietējais.

Saglabāt reģionam raksturīgo

Itālijā pircēji augstu vērtē tradīcijas, tāpēc īpaši tiek uzsvērts, ka šis mocarellas siers tiek ražots konkrēti šajā vietā, jo siera kvalitāti ietekmē ne tikai piens, bet pat gaiss. Var jau ražotnes izvietot citās valstīs, bet pircēji, visticamāk, izvēlēsies vietējo ražojumu, jo zinās, ka tas ir īsts vietējais siers.

Reģionā izstrādāti vairāki standarti, kas apliecina, ka produkts tapis konkrēti šajā vietā pēc noteiktām tehnoloģijām un receptēm. Lai saņemtu šo apliecinājumu, nepieciešams iziet daudzas pārbaudes, un pēc tam regulāri tiek sekots līdzi, vai visas prasības tiek ievērotas. Uz šī mocarellas siera iepakojuma redzamas divi simboli – DOP standarts un apzīmējums “Mozzarella di bufala Campana”. Šos simbolus var likt tikai tam sieram, kas ražots konkrētajā vietā. Pat ja uzņēmums izveidos ražotni ārvalstīs, pašlaik notiekot sarunas ar ražotni Lietuvā, tur ražotajam sieram šos standartu apzīmējumus likt nedrīkstēs. Jāteic, bija ļoti patīkami dzirdēt un redzēt, cik ļoti viņi lepojas ar šiem standartiem, ar konkrētajam reģionam raksturīgo ražošanu un produkciju. Šim kvalitātes standartam ir liela nozīme arī mārketinga aktivitātēs. Tas lika arī padomāt, kāpēc Latvijā pagaidām nav vērojami centieni saglabāt to īpašo, raksturīgo. Varbūt “zaļā karotīte” ir mēģinājums atzīmēt Latvijā ražotus kvalitatīvus produktus, bet šķiet, ka vietējie pircēji tam nepievērš pārāk lielu uzmanību.

Bet varbūt es kļūdos.

Katrā ziņā redzētais Kampānijā uzskatāmi pierādīja, ka iespējams piesaistīt Eiropas finansējumu, lai no neliela uzņēmuma izveidotu modernu un attīstītu ražotni. Arī paši itāļi ir pārliecināti par ES naudas iespējām uzņēmējdarbības attīstīšanā. Vajag tik gribēt un darboties.

Un vēl kāds interesants fakts, ko uzzināju par mocarellas sieru. Itālijā tas ir viens no picas pamatelementiem, bet, lai arī pica atbilstu pilnībā visām prasībām, mocarellas siers jāgriež ar rūsējoša tērauda nazi, jo metāls piešķir īpašu garšas niansi. Un šādi sīkumi Itālijā tiek turēti cieņā.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Dzimtas likteņstāsts grāmatā

06:06
24.07.2024
5

Diena mākslai “Vieta, kur pagātnes satiekas ar šodienu” Zosēnu pagasta Skrāģu krogā veltīta divdesmit pieciem gadiem kopš sestajiem Piebalgas kultūras svētkiem Zosēnos un operas “Baņuta” libreta autora Artura Krūmiņa un komponista Alfrēda Kalniņa 145. dzimšanas dienai. Mākslas dienā tika atvērta arī Ilzes Būmanes grāmata “Piebal­dzēns ar pasaules apvārsni” par Artura Krūmiņa dzimtas likteņstāstu. Gan pats […]

Vai dzima tradīcija? Cēsu jubilejai Svētku koris, kurā ap simts dziedātāju

00:00
24.07.2024
11

Latvietim svētki bez dziedāšanas nav svētki. Kur nu vēl cēsniekiem Cēsu 818.dzimšanas dienā. Bija skaidrs, ka bez koriem neiztikt, bet koris var būt daudz plašāks. Un tika aicināts ikviens, kurš grib dziedāt. Diriģente Marika Slotina-Brante kopā ar instrumentālā ansambļa vadītāju Emīlu Zilbertu izraudzījās pazīstamas dziesmas: tautasdziesmas, dziesmas teātra izrādēm un kino, šlāgerus un citu no […]

Cēsu svētki - atskats

12:31
23.07.2024
68

Gājienā lepni par sevi un Cēsīm Trijās dienās pilsēta nenogura. Savu ceļu tuvāk zvaigznēm, lai cik augstu kuram tās būtu, ja vien vēlējās, ieraudzīja Cēsu 818. dzimšanas dienas svinību katrs dalībnieks. No vēstures līdz šodienai, no nopietnībai līdz nebēdnīgai jautrībai un spēku pārbaudei sportiskās sacensībās. Un, protams, satikšanās prieks ik uz soļa senajās un aizvien […]

Mērķis zināms – Zaļais kurss

10:58
23.07.2024
35

Festivālā “Rodam Raunā”, kura tēma šovasar bija “Pļava. Ko sēsi, to pļausi”, kā ik gadu notika arī uzņēmēju diskusija. Šoreiz par ikvienam aktuālo Eiropas zaļo kursu. Tajā piedalījās Raunas SIA “Firma “Pasāža”” valdes priekšsēdētāja Dace Neiberga, Zemkopības ministrijas Lauksai­mnie­cības departamenta Lauksai­mniecības ilgtspējīgas attīstības nodaļas vadītāja Kristīne Sirmā, Latvijas Lauku konsultāciju centra Cēsu nodaļas vadītāja Dace […]

Sniega kupenas vasarā. Hortenzijas

00:00
23.07.2024
66

Iebraucot Stalbes pagasta “Ozolkalnos”, pie norādes zīmes zied hortenzijas. “Man patīk visas puķes,” saka Baiba Svīķe un uzreiz atklāj, ka daudziem šķiet, hortenzijas ir vecu māju puķe, bet tā nav, mūsdienās tā ir tik moderna un dažāda. “Ziedi kupli, to krāsa mainās, cēla, liels krūms ar vieglumu,” tā Baiba raksturo hortenziju un uzsver: “Ja tās […]

Mazajam liepēnietim Kārlim īpaša uzmanība

00:00
22.07.2024
53

Vidzemes slimnīcā sagaidīts šī gada 400. bērniņš – puisītis Kārlis, kurš piedzimis liepēniešu ģimenei, informēja Vidzemes slimnīcā. Pasauli satikt Kārlis ieradās 10. jūlijā plkst. 11:52, mazulis dzimšanas brīdī svēra 3020 g un bija 51 cm garš. Tā kā arī abiem vecākiem – Kristiānai un Kristiānam – vārds sākas ar K, arī jaundzimušajam dots vārds, kas […]

Tautas balss

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
20
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
14
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
13
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
12
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
31
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Sludinājumi