Vasara ir laiks, kad lielākoties cilvēki dodas pie dabas, atpūšas, ceļo un apmeklē dažnedažādus sezonas pasākumus, koncertus un festivālus. Rajonā ikviena pašvaldība pa reizei rīko kādus svētkus un cītīgi domā par kultūras dzīvi.
Uz diskusiju par vasaras baudīšanu un to, ko spējam rajonā piedāvāt un izmantot, aicināju Dzērbenes pagasta pašvaldības kultūras dzīves vadītāju Gunitu Seržāni un Piebalgas reģiona tūrisma informācijas centra vadītāju Kristīni Šķerbergu. Vasarā atpūtnieku daudz
– Kā jūtat izmaiņas un cilvēku vēlmi atpūsties vasarā?
K.Šķerberga: – Tiklīdz sākas labs laiks, beidzas mācību gads skolās un sākas atvaļinājumu laiks, ir pavisam cits darba temps. Ir daudz lielāka interese par atpūtas iespējām. G.Seržāne: – Vasarā darba netrūkst. Pie tam Dzērbenē ir jauka vieta pasākumu organizēšanai – Augstais kalns. Jāatzīst gan, ka liels mīnuss Augstajam kalnam ir tas, ka jāmaksā māksliniekiem. Pasākums apmeklētājiem ir “jānopērk”, bet laukos cilvēkiem naudas nav daudz.
K.Šķerberga: – Ja cilvēki nāk un man jautā, ko var apskatīt Dzērbenē, tad Augstajā kalnā viņiem kā tūrisma objektā ieeja ir bez maksas. Kaut gan, ja tur vēl piedāvātu kādas aktivitātes, pašvaldība varētu izdomāt, kā naudu piesaistīt.
G.Seržāne: – Par kultūras dzīves vadītāju Dzērbenē strādāju tikai kopš marta, taču Augstajā kalnā padarīts daudz. Taču pie daudz kā vēl jāpiestrādā un daudz kas vēl jāpaveic. Jaunieši tur uzturas katru dienu, katrs aiz sevis kaut ko atstāj. Atjaunojām tualetes, savilkām tajās elektrību. Bet kādā no darba dienu vakariem, ne jau pasākuma laikā, elektrības piegādes sistēma bija pilnībā iznīcināta. Ņemot vērā, ka tas ir dabas objekts un kultūras vide, Augstais kalns kārtībā jāuztur visu laiku, bet šobrīd tas ir diezgan sarežģīti.
K.Šķerberga: – Protams, tā ir problēma jebkuras pašvaldības tūrisma objektam. Liekas, kā prasīsi naudu par uzkāpšanu kalnā? Tad ir jāalgo cilvēks, un tūristu plūsmai ir jābūt tādai, lai tas atmaksātos. Bet kaut kā šīs vietas ir arī jāuzpasē un jākopj.
– Kā vērtējat atpūtnieku kultūru? Vai mākam atpūsties?
G.Seržāne: – Man jau šķiet, ka cilvēkam neiemācīs kulturāli atpūsties, ja apkārtējā vide nebūs sakārtota. Līdz šim Augstajā kalnā ir bijuši četri pasākumi, īsti nevaru sūdzēties par jauniešu vai citu atpūtnieku uzvedību. Atkritumu konteineri ir sarūpēti. Varbūt ir tikai vēl jāpamāca, lai neatstāj to, ko sev līdzi atnesuši. Taču saprotu, ka vienā dienā to nevar izdarīt. Bet publika prot atpūsties. Jā, varbūt atsevišķi cilvēki ir citādi, bet kopumā viss ir labi. Iepriekš sešpadsmit gadus strādāju par kultūras dzīves vadītāju Drustos, tur gan daudz ir piedzīvots un redzēts.
Jā, pieredze pasākumu rīkošanā man ir, bet ar to ir par maz. Šodien vajag arī naudu, lai varētu organizēt kaut ko vērtīgu. Taču jāatzīst, ka Dzērbenes pašvaldība ir sapratusi, ka tas viss ir vajadzīgs. Ir nolēmusi arī ierīkot jauniešiem centru, iekārtot futbola laukumus un piesaistīt cilvēkus, kuri rīkotu viņiem dažādas sporta nodarbības.
K.Šķerberga: – Par prasmi atpūsties es drīzāk varētu spriest pēc tā, ka pati brīvajā laikā esmu iesaistījusies lauku tūrismā un piedāvāju apmesties savā viesu namā. Jā, piekrītu tam – jo sakārtotāka vide, jo labāk cilvēki uzvedas. Jāatzīst, ka atpūtnieku rīcība ar katru gadu kļūst solīdāka. Iespējams, cilvēki novērtē naudas vērtību, jo ir samaksājuši. Pirmais bums ir pāri, kad daudziem likās – svešā vietā var sist logus un darīt vēl nezin ko. Pie tam lielākā daļa atpūtnieku zina, ka kādreiz vēl atgriezīsies šajā viesu namā, un tāpēc saprot to, kā jāuzvedas. Protams, ir bijuši dažādi gadījumi, arī nepatīkami. Atminos pirmos Jāņus, kuros uzņēmu jauniešus, kuri paši vēl nepelnīja. Tas nebija patīkami. Pēc ikviena pasākuma apkārtne jākopj
– Tas nozīmē, ka arī jaunieši diezgan bieži sagādā raizes?
K.Šķerberga: – Jā, tie ir jaunieši, kuri metas dzīvē, bet nav izbaudījuši vēl naudas vērtību.
G.Seržāne: – Manā praksē nācies pieredzēt dažādas interesantas uzvedības kultūras versijas. Kad vēl strādāju Drustos, divus gadus pēc kārtas organizējām smagās mūzikas festivālu. Visi teica: “Kādas šausmas! Jaunieši ar ķēdēm apkārušies, noauguši ar matiem, un aliņi pie rokas… Kas paliks pēc tāda pasākuma?!” Bet nekā! Pēc pasākuma bija tīrs un sakārtots. Jautājums ir par to, kā pasākumu noorganizē.
K.Šķerberga: – Tam es piekrītu. Ļoti no svara ir organizatora devums. Bet pēc jebkura pasākuma jārēķinās, ka apkārtne būs jākopj. Un tas ir normāli!
– Pirms vairākiem gadiem Alauksta estrādē norisinājās Imantdienas. Tad varēja redzēt, kā tiek izpostīta daba un viss salauzts.
K.Šķerberga: –
Jā, tā bija. Taču, domāju, ka tā vieta bija daudz par mazu tām skatītāju masām, kas tur ieradās. Pasākums notika laukos, pie dabas, un visi, iespējams, jutās arī brīvāki savās domās un darbībā. Pie tam nevar nepieminēt to, ka tās Imantdienas atjaunoja pēc ilga pārtraukuma, visiem bija emociju pilnas sirdis. Tagad šis pasākums ir ikgadējs, pieļauju, ka emocijas arī vairs nav tādas. Taču to teritoriju arī nevarēja izkontrolēt. Viens ienāca pa meža taku, cits pār pļavu, kāds vēl atbrauca ar laivu pāri ezeram. Izvēlas kvalitatīvus pasākumus
– Ko cilvēki atpūšoties izvēlas – kvalitāti vai kvantitāti?
G.Seržāne: – Visi vēlas kvalitatīvu pasākumu. Ir jau tā bijis, ka nopērk biļeti un saka: “Te nekā nav! Par ko es maksāju?!” Kādam vajag cilvēku masas, citam pietiek ar labiem māksliniekiem. Ir tādi, kuriem vajag nepārtraukti taisīt tusiņus, bet tie ir pusaudži. Taču cilvēki ir ar mieru maksāt, ja tam, ko piedāvā, ir kvalitāte.
– Gadās taču, ka organizēts vērtīgs pasākums, bet skatītāju rindas ir pustukšas!
G.Seržāne: – Tas ir jautājums par to, vai cilvēkiem ir nauda un interese par šādu pasākumu. Turklāt mūsdienās piedāvājums ir ļoti daudzveidīgs, jāspēj vien izvēlēties.
K.Šķerberga: –
Vasarā konkurence ir liela. Ja pasākumi reizē notiek Cēsīs, pagastā un varbūt vēl kaut kur apkārtnē, grūti izvēlēties. Turklāt vasara laukos ir noslogota, ne vienmēr cilvēkiem ir vēlēšanās doties ārpus mājas.
G. Seržāne: – Jā, bet brauc. Esmu ievērojusi, ka uz Dzērbenes pasākumiem bijuši drustēnieši, taurenieši, raunēnieši, veselavieši, piebaldzēni un pat puiši no Rīgas. Neviens pagasta pasākums jau nevar pastāvēt ar savu publiku vien. Ir jārēķinās, ka klāt jādabū arī cilvēki no malas. Jo tas atkal ir naudas jautājums.
– Kā, gadiem ejot, mainījušās atpūtas tendences un tas, ko cilvēki pieprasa?
G.Seržāne: – Atceros deviņdesmitos gadus, kad pasākumus daudz vairāk apmeklēja vecākā un vidējā paaudze. Jaunieši toreiz tikai nedaudz piešķīda klāt. Tagad ir citādāk.
K.Šķerberga: –
Kas attiecas uz viesu namiem, atpūtas vietām, jāsaka – jebkurā gadījumā vēl joprojām sezonas laikā svarīga ir atpūta pie ūdeņiem. Pieaug pieprasījums pēc kvalitātes un ērtībām. Tagad ar telti pļavā vien nepietiek. Vēlas paēst, labi izgulēties… Bet ir jau arī ekstrēmisti, kuri prasās uz klētiņu ar katlu rokā vien.
G.Seržāne: – Agrāk, ejot uz pasākumiem, cilvēki skaisti saģērbās. Tagad ārpasaules mode tik ļoti nāk virsū, ka pazūd starpība starp svētku vakaru un ikdienu. Tas ir skumji, bet iespējams, tas ar laiku mainīsies. Atminos, bija laiks, kad cilvēkiem vispār neko nevajadzēja no pašdarbības. Skatījās tikai televizorus un ārzemju koncertus. Taču tagad jau labu laiku ir vēlme darboties pašiem. Cilvēki, kuri piedalās pašdarbībā, bagātina dvēseli. Labiem koncertiem pietrūkst naudas
– Cik viegli vai grūti uz pagasta estrādītes ir dabūt vidusmēra zvaigznes?
G.Seržāne: – Ja ir nauda, var visu. Ja vien nav ārprātīgi augstas prasības skatuves iekārtošanā un servisa ziņā, tad var. Taču, ja vien es varētu garantēt, ka būs nauda, ko māksliniekiem samaksāt. Meita saka: “Vajag uzaicināt grupas “H2O” vai “Double Faced Eals”. Paklausos, jā, labas dziesmas. Sazvanu, bet šīs grupas paprasa tūkstoš latus par koncertu. Plus vēl skaņa, izdevumi par pasākuma organizēšanu un nodokļi. Vai to vairs var atļauties? Tur trakam jāpaliek!
K.Šķerberga: – Un lai šo naudu dabūtu atpakaļ?! Iedomājies, kas jāiegulda mārketingā un reklāmā! Bet, ja tiešām izdotos šādas grupas ataicināt uz laukiem, tad cilvēkiem tas būtu jānovērtē. Traki jau skan, bet šādā situācijā kaut vai aiz cieņas pret saviem kultūras veidotājiem būtu uz šādiem pasākumiem jāiet.
G.Seržāne: – Jaunieši laukos visvairāk atbalsta tieši šādus pasākumus. Viņi noteikti ietu.
– Cik pašvaldībā šo latiņu augstu var celt? Kādas grupas iespējams uzaicināt?
G.Seržāne: – Par tūkstoš latiem es nevaru! Kaut gan, ja tas vēl aprobežotos ar tūkstoš latiem, es riskētu. Bet, ja jāmaksā vēl vairāk, tas jau ir neiespējami. Jāveido pievilcīga pagasta seja
– Vai katra savā darbības sfērā izjūtat konkurenci?
K.Šķerberga: – Konkurenci pozitīvā nozīmē. Taču nedomāju, ka viesu namu šobrīd ir tik daudz, lai veidotos liela konkurence. Drīzāk jāsaka – to ir vēl par maz. Arī Piebalgā mēs paši īsti neesam kā konkurenti. Katram ir savs knifiņš. Gadās, ka sūtām viens pie otra viesus, bet īsti nav vietu, kur atpūtniekiem apmesties. Pašvaldībai jau arī nevar teikt, lai izmanto savus resursus, jo lielākā daļa zemes ap ezeriem ir privātas teritorijas. Varbūt kaut kā motivēt pašus īpašniekus? Turpat Dzērbenē, Drustos ir tik daudz skaistu ezeriņu, ir fantastiska iespēja attīstīties. Bet varbūt katram cilvēkam, kā saka Piebalgā, ir sava paģērēšana, vēlme un intereses? Iespējams, ka ir cilvēki, kuri nemaz nepieļauj iespēju svešiniekus laist savā sētā.
G.Seržāne: – Savā jomā runāt par konkurenci īsti nevaru. Pieļauju, ka cilvēkam pat ir apnicīgi, ja visi pasākumi notiek vienviet. Ir jauki, ja uz kādu koncertu var aizbraukt uz kaimiņu pagastu. Mēs draudzējamies ar Taureni. Tāpat Jaunpiebalgā bieži notiek pasākumi. Zosēni ir slaveni ar Jāņiem.
K.Šķerberga: – Zosēnu pagastā ir problēmas ar ceļiem. Tā tomēr ir svarīga lieta. Tādas pašas problēmas ir Skujenei un vēl citiem pagastiem. Cilvēki tomēr vēlas braukt pa asfaltētu ceļu. Tas nozīmē, ka šī priekšrocība jāprot novērtēt pagastiem, uz kuriem var aizbraukt pa asfaltu. Viņiem atliek vien izdomāt, kā piesaistīt caurbraucējus, lai atpūtnieki apstātos un paskatītos, kas pagastā ir skaists un ievērības cienīgs.
– Kas ir tās lietas, ko varētu vēlēties nākotnes piepildījumā?
G.Seržāne: – Darāmā ir daudz. Atliek vien darboties un attīstīt kultūras dzīvi pagastā.
K.Šķerberga: – Jebkura pašvaldība varētu domāt, kā izmantot savas muižas, lai arī tās piesaistītu tūristus, lai pašvaldība un vietējie uzņēmēji varētu pelnīt. Bet reklāmai gan ir liela loma. Taču kopumā jāsaka; jebkurai struktūrai pagastā – lauku uzņēmējdarbībai, pašvaldībai un draudzei – jāsadarbojas un kopīgiem spēkiem jāveido pievilcīga pagasta seja.
Komentāri