Trešdiena, 24. jūlijs
Vārda dienas: Kristīne, Kristīna, Krista, Kristiāna, Kristiāns

Satikties un atcerēties

Jānis Gabrāns
00:00
14.02.2020
3
Arodskola Svetki3 1

Salidojums “Cēsu Arodu skolai 100” pulcēja daudzus simtus absolventu, bijušos darbiniekus: meistarus, skolotājus un citus.

Pirms svinīgā sarīkojuma, kas notika Vidzemes koncertzālē “Cēsis”, absolventiem bija iespēja paviesoties ēkās Skolas ielā 6 un Piebalgas ielā 3, kur no arodskolas laikiem palikušas tikai atmiņas, kā arī iepazīt jaunās darbnīcas tagadējā skolas ēkā Valmieras ielā 19.
Koncertzāle bija pozitīvām emocijām piepildīta, kā jau tiekoties sen neredzētiem draugiem, skolas, kursa biedriem. Daudziem tā bija satikšanās kopš iepriekšējā salidojuma pirms pieciem gadiem, citiem – pēc ilgāka vai īsāka pārtraukuma. Daudziem līdzi fotogrāfijas, kurās kopīgi centās atcerēties, kā sauca kursa biedrus, atmiņās ausa tajos gados piedzīvotais.

1961. gadā arodskolu absolvēja Zigurds Sproģis, kurš dzīvo Vaives pagastā. Ieguvis galdnieka arodu, visu mūžu tajā strādājis. Viņš atzina, ka atbraukt uz simto salidojumu ir īpašs notikums, jo var satikt skolas biedrus, ar ko kopā mācījies: “Paspēju iepazīt tagadējās darbnīcas. Jā, tas ir pavisam cits līmenis nekā mūslaikos, bet arī tad profesiju iemācīja labi. Ir pareizi, ka skola attīstās, ka audzēkņi var apgūt modernas iekārtas.
Šādi salidojumi rosina atmiņas. Joprojām spilgti atceros, kā visi staigājām vienādās formās, tolaik bija pusmilitāra disciplīna, nekādas vaļības atļauties nevarēja, visi to arī ievērojām. Toreiz visu apģērbu no veļas līdz šinelim deva par brīvu. Mācību laikā ne par ko nebija jāsatraucas, divus gadus bijām apģērbti, paēdināti trīs reizes dienā, atlika tikai mācīties.”

No Smiltenes atbraucis Gu­nārs Vāvers, kurš skolu absolvējis 1963.gadā. Viņš atzina, ka atmiņas par to laiku ļoti labas: “Bija gan mācības, un profesiju iemācīja labi, gan arī viss cits. Brīvajā laikā gājām uz parku meitenes ķert, bija citas kopmītņu dzīves draiskulības. Bija forši.”
1965. gadā arodskolu beidza Valdis Linkums, kurš tagad dzīvo Kaivē. Apguvis galdnieka profesiju, tajā gan nostrādājis vien dažus mēnešus, jo armijā nācies kļūt par šoferi. Tā nu vairāk nekā 42 gadus strādā par to.

“Galdnieki nebija mana sapņu profesija. Nākot mācīties uz Cēsīm, ļoti gribēju iekļūt metālistos, jo mans tēvs bija no tiem. Diemžēl visas grupas jau bija nokomplektētas, tāpēc iestājos galdniekos. Toreiz uz metālistiem bija ļoti liels konkurss, vismaz četri uz vienu vietu, galdnieki nebija tik prestiži.

Šo salidojumu gaidīju, jo satikt savējos ir forši. Nav gan zināms, vai būs kāds mans grupas biedrs, jo pirms pieciem gadiem salidojumā es biju vienīgais. No visa kursa bijām tikai kādi seši,” stāstīja G. Vāvers.

No dažiem absolventiem gan izskanēja zināmas skumjas, ka skola zaudējusi Cēsu vārdu nosaukumā. Kā zināms, pērn Cēsu Profesionālā skola tika pievienota Priekuļu tehnikumam un tagad sau­cas Vidzemes Tehnoloģiju un dizaina tehnikums (VTDT). Svi­nīgajā pasākumā skolas vēsture tika izdzīvota caur bijušo direktoru prizmu, kuru lomās iejutās VTDT audzēkņi un Cēsu teātra aktieri. Simts pastāvēšanas gados skolu vadījuši 12 direktori. Zālē visvairāk bija absolventu, kuri mācījušies laikā (1970.- 1986. gads), kad skolu vadīja pirmā sieviete – Gunāra Magone.
Šobrīd mācību iestādi vada 13.direktors – Artūrs Sņegovičs. Savā uzrunā viņš atzīmēja, ka skolas slavu, tās raksturu un īpašības stiprinājuši nevis direktori, bet gan absolventi un viss skolas kolektīvs: “Jūs ar savām iegūtajām prasmēm un meistaru zināšanām esat būvējuši skolas reputāciju, nesuši tālāk skolas vērtības, cīnījušies, lai arods un arodizglītība vienmēr būtu augstā līmenī tieši šeit – Cēsīs. Šajos simts gados skola piedzīvojusi dažādus laikus un pārmaiņas, tomēr skolas pamati vienmēr bijuši stabili. Skola vienmēr bijusi uzticīga arodam.”

Latvijas Izglītības un zinātnes ministrijas Profesionālās izglītība departamenta direktore Rūta Gintaute – Marihina nolasīja ministres Ilgas Šuplinskas vēstījumu, kurā teikts, ka Cēsu arodskola ir viena no valsts senākajām profesionālajām skolām, kuras vārds laikmeta griežos bijis cieši saistīts ar novada izaugsmi un spēcīgu sava aroda lietpratēju nodrošinājumu: “Šis ir laiks, kas pieprasa nepārtrauktu mācīšanos un izglītošanos jebkurā vecumā. Savukārt profesionālajai izglītībai ir arvien pieaugoša loma, jo tā palīdz jauniešiem būt mērķtiecīgākiem, elastīgākiem, ātrāk piepildīt savus sapņus.”

R.Gintaute – Marihina arī pasniedza Izglītības un zinātnes ministrijas Goda rakstu meistaram Mārtiņam Jurciņam par ieguldījumu izglītības iestādes attīstībā, jauno profesionāļu sagatavošanā kokapstrādes un galdniecības jomās.

Cēsu novada pašvaldības administrācijas vadītājs Atis Egliņš – Eglītis, nodot sveicienus no domes priekšsēdētāja, uzsvēra, ka simts gadi tiek svinēti nevis ēkai, bet idejai par to, ka Cēsīs vajadzīga arodskola: “Šis laiks bijis pārmaiņu bagāts, bet, ja skolu nebūtu spējīga iet tām līdzi, šāds pasākums, visticamāk, nenotiktu. Tāpēc, iekāpjot nākamajā simtgadē, vēlu skolai būt stiprai, pieņemt pārmaiņas, būt pārmaiņu ieviesējai un nebaidīties no tām.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Dzimtas likteņstāsts grāmatā

06:06
24.07.2024
22

Diena mākslai “Vieta, kur pagātnes satiekas ar šodienu” Zosēnu pagasta Skrāģu krogā veltīta divdesmit pieciem gadiem kopš sestajiem Piebalgas kultūras svētkiem Zosēnos un operas “Baņuta” libreta autora Artura Krūmiņa un komponista Alfrēda Kalniņa 145. dzimšanas dienai. Mākslas dienā tika atvērta arī Ilzes Būmanes grāmata “Piebal­dzēns ar pasaules apvārsni” par Artura Krūmiņa dzimtas likteņstāstu. Gan pats […]

Vai dzima tradīcija? Cēsu jubilejai Svētku koris, kurā ap simts dziedātāju

00:00
24.07.2024
65

Latvietim svētki bez dziedāšanas nav svētki. Kur nu vēl cēsniekiem Cēsu 818.dzimšanas dienā. Bija skaidrs, ka bez koriem neiztikt, bet koris var būt daudz plašāks. Un tika aicināts ikviens, kurš grib dziedāt. Diriģente Marika Slotina-Brante kopā ar instrumentālā ansambļa vadītāju Emīlu Zilbertu izraudzījās pazīstamas dziesmas: tautasdziesmas, dziesmas teātra izrādēm un kino, šlāgerus un citu no […]

Cēsu svētki - atskats

12:31
23.07.2024
102

Gājienā lepni par sevi un Cēsīm Trijās dienās pilsēta nenogura. Savu ceļu tuvāk zvaigznēm, lai cik augstu kuram tās būtu, ja vien vēlējās, ieraudzīja Cēsu 818. dzimšanas dienas svinību katrs dalībnieks. No vēstures līdz šodienai, no nopietnībai līdz nebēdnīgai jautrībai un spēku pārbaudei sportiskās sacensībās. Un, protams, satikšanās prieks ik uz soļa senajās un aizvien […]

Mērķis zināms – Zaļais kurss

10:58
23.07.2024
57

Festivālā “Rodam Raunā”, kura tēma šovasar bija “Pļava. Ko sēsi, to pļausi”, kā ik gadu notika arī uzņēmēju diskusija. Šoreiz par ikvienam aktuālo Eiropas zaļo kursu. Tajā piedalījās Raunas SIA “Firma “Pasāža”” valdes priekšsēdētāja Dace Neiberga, Zemkopības ministrijas Lauksai­mnie­cības departamenta Lauksai­mniecības ilgtspējīgas attīstības nodaļas vadītāja Kristīne Sirmā, Latvijas Lauku konsultāciju centra Cēsu nodaļas vadītāja Dace […]

Sniega kupenas vasarā. Hortenzijas

00:00
23.07.2024
136

Iebraucot Stalbes pagasta “Ozolkalnos”, pie norādes zīmes zied hortenzijas. “Man patīk visas puķes,” saka Baiba Svīķe un uzreiz atklāj, ka daudziem šķiet, hortenzijas ir vecu māju puķe, bet tā nav, mūsdienās tā ir tik moderna un dažāda. “Ziedi kupli, to krāsa mainās, cēla, liels krūms ar vieglumu,” tā Baiba raksturo hortenziju un uzsver: “Ja tās […]

Mazajam liepēnietim Kārlim īpaša uzmanība

00:00
22.07.2024
60

Vidzemes slimnīcā sagaidīts šī gada 400. bērniņš – puisītis Kārlis, kurš piedzimis liepēniešu ģimenei, informēja Vidzemes slimnīcā. Pasauli satikt Kārlis ieradās 10. jūlijā plkst. 11:52, mazulis dzimšanas brīdī svēra 3020 g un bija 51 cm garš. Tā kā arī abiem vecākiem – Kristiānai un Kristiānam – vārds sākas ar K, arī jaundzimušajam dots vārds, kas […]

Tautas balss

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
13
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
28
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
16
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
14
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
14
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Sludinājumi